Ārzemju presē

Krievijas “Nezavisimaja gazeta” informē, ka Krievijas Ārlietu ministrija publiskojusi deklarāciju, kura maijā būtu jāparaksta Krievijas, Latvijas un Igaunijas valstu vadītājiem. Tas esot saistīts ar ierastās diplomātiskās prakses pārkāpšanu, ko radījušas Latvija un Igaunija, nesniedzot Maskavai oficiālu atbildi uz decembrī piedāvātajiem deklarāciju projektiem, bet abu Baltijas valstu oficiālās varas tās publiski komentējušas un publicējušas vietējos masu medijos.

•

Krievijas “Parlamentskaja gazeta” publicēts raksts “Latvija: vēsturiskie ķeburi pēc oficiāla pasūtījuma”. Tajā pieminēta Latvijas vēsturnieku sastādītā grāmata “Latvijas vēsture: XX gadsimts”, vēstīts par vēstures sagrozīšanu tajā, “žonglēšanu” ar vēstures faktiem, “pagriežot” tos izdevīgā virzienā, minēts arī nacisms Latvijā, tas, ka Salaspils nometne grāmatā saukta par darba un pāraudzināšanas nometni. Grāmata esot vienpusīga, un apšaubāma esot arī tās zinātniskā vērtība, jo tiek nivelēta PSRS loma nacisma sagrāvē.

•

Krievijas “Sovetskaja Rossija” vēsta, ka Krievija mēģina pāriet no stingra, kritiska toņa un rīcības politikā pret Baltijas valstīm uz pielabināšanos tām. Tas saistīts ar noteiktiem grupējumiem oficiālajā Kremlī, bet diez vai no tā kaut kas var mainīties attiecībās ar nepateicīgajām un niķīgajām Baltijas valstīm.

•

Poļu “Gazeta Wyborcza” vēsta, ka Aleksands Lukašenko grib sēdināt cietumā ierēdņus un firmu vadītājus, kuri nepilda plānu. “Atgriežas Staļinonkuļa kārtība,” publikācijā ar nosaukumu “Baltkrievija: Neizpildīji plānu? Uz cietumu!” saka šīs valsts opozīcijas politiķis Vincuks Vjačorka.

•

Vācu “Frankfurter Rundschau” rakstā “Polijā partijas riskē ar referendumu” skaidro, ka Polijas Eiropas Parlamenta deputātu lielākā daļa iebilst pret ES konstitūciju. Turpretī viņu dzimtenē noskaņojums jau sen mainījies. Taktisku iemeslu dēļ konstitūcijas kritizētāji vēlas referendumu atlikt pēc iespējas ilgāk. Šķiet, ka pārliecinātie konstitūcijas pretinieki slepeni cer, ka tad, ja referendums notiks vēlāk, tā rezultāts izrādīsies nederīgs, jo tajā varētu nepiedalīties nepieciešamie 50% balsstiesīgo, un tad par ES konstitūciju balsos parlaments. Tā kā pēc parlamenta vēlēšanām labējām partijām ir iespējams sastādīt vairākumu, tās nepopulāro konstitūciju varētu izgāzt arī parlamentārā ceļā.

•

Vācu “Die Welt” raksta: Kamēr amerikāņi un briti gatavojās karam pret Sadāmu Huseinu, Parīze un Berlīne runāja par morāli, taču atbaidīja daudzas Eiropas valstu valdības, jo takts un intuīcija nebija vāciešu un franču stiprā puse. Tas, kam vajadzēja kļūt par Eiropas pasaules politiku, beidzās ar ES paralīzi. Ne kopīgā valūta, ne konstitucionālais līgums, ne paplašināšana, ne arī Turcijas tuvināšana joprojām nav palīdzējusi pārvarēt īgnumu. Un tomēr kopējo interešu rezerves vēl nav izsmeltas. Francijai un Vācijai aiz muguras ir vētraina laulība, taču šķiršanās nav gaidāma. Fišers atrodas

Vašingtonā, lai uzlabotu attiecības, bet Sarkozi jau domā par Franciju bez Širaka. Viss grozās ap līdzsvara jautājumu – ne tikai eiropeiski, bet arī transatlantiski.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem