Nepilngadīgo noziedzības 21.gadsimta seja

Nepilngadīgais un noziegums. To, ka tieši pusaudzis vai jaunietis izdarījis noziedzīgu nodarījumu, var konstatēt tikai tad, kad noziegums atklāts. Tādēļ dati par nepilngadīgo saistību ar atklātajiem likumpārkāpumiem savā ziņā situāciju atspoguļo virspusēji, jo pārējie, neatklātie, paliek aiz kadra un ir latentās noziedzības sastāvdaļa. Tomēr tendence – nepilngadīgo noziedzība kļūst jaunāka un nežēlīgāka – sevi apliecina gadu no gada.

Bariņā uzsmēķēt, iedzert… Kad mācības kļuvušas par traucēkli, dīka laika nosišana ir viens no faktoriem, kas daļu pusaudžu pamudina izdarīt noziegumus. Ik gadu gandrīz pusotru tūkstoti noziedzīgu nodarījumu izdarījuši nepilngadīgie, kas nekur nemācās un nestrādā Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Aizvadītajā gadā nepilngadīgie izdarījuši 4189 noziedzīgus nodarījumus, 2003.gadā – 4255, 2002.gadā – 3730. Pēdējos gados to ir gandrīz septiņpadsmit procenti no valstī atklātajiem noziegumiem. Tātad aptuveni katru sesto atklāto noziegumu izdarījis pusaudzis. Minētie dati liecina, ka situācija ir stabila, spriež Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Prevencijas dienestu nodaļas priekšnieks Lauris Arājs, tomēr uzsverot, ka neatbildēts jautājums ir latentās noziedzības svārstības.

Zudusī realitātes izjūta

Atskatoties tālākā pagātnē, nepilngadīgo noziedzības pieaugums ir acīmredzams. Speciālisti jau gadiem pauž satraukumu par šo tendenci un norāda uz cēloņu kopumu, kas dod dzīvības spēku tai vērsties plašumā. Nepilngadīgo noziedzība visciešākā saiknē joprojām ir ar nelabvēlīgo sociāli ekonomisko situāciju valstī. Pieaug tā saukto nelabvēlīgo ģimeņu skaits. Dažkārt cilvēkbērnam, augot degradētā vidē, kur turklāt nereti ikdienā tiek skandēts par pasaules netaisnību, ka vieniem dots viss, bet citiem uz tā rēķina labumi liegti, iepotējas kropļots dzīves redzējums, ka “netaisnību” var labot pašu rokām, atņemot labumus citiem.
Tomēr tas, ka nepilngadīgie likumpārkāpēji pārsvarā nāk tikai no nelabvēlīgām ģimenēm, ir mīts. Vardarbības propaganda, kas ielauzusies mūsu dzīvē, piemēram, ar filmu, datorspēļu ēru, kā arī patērētāju sabiedrības ieviestās nobīdes vērtību sistēmā, kur dominē mantas kults, dara savu. Pusaudzim zūd realitātes sajūta, sapratne, ka cilvēkam īstajā dzīvē nav septiņas dzīvības. Vai arī gluži pretēja – dzīvībai viņa acīs nav vērtības. Tā, piemēram, pirms dažiem gadiem Ludzas rajonā padsmitgadīgs puisis rūpīgi izplānoja sava tēva uzņēmēja slepkavību. Ar drauga palīdzību pusaudzis tēvu nošāva, kad tas viņu veda uz diskotēku. Rēzeknē piecpadsmitgadīgs puisis arī nošāva savu tēvu, kas strādāja par apsargu, miegā. Arī viņš bija rūpīgi gatavojies slepkavībai. Jucekļainajās motivācijās viens no apsvērumiem bija, ka manta paliks viņiem. Savukārt Krāslavas pusē pusaudzis mērķtiecīgi nogalināja trīsgadīgu puisēnu – gribējis izjust, kā mirst cilvēks. Pēc ilgstošas spīdzināšanas, kad cilvēkbērna dzīvība bija izdzisusi, viņš zēnu mēģināja atdzīvināt. Nogalināšanu izbaudījis, puisēnam vairs ļauna nav vēlējis...
Arī brīvā laika saturīga pavadīšana kļuvusi par problēmu. Dīkdienība, klaiņošana pa ielām īpaši spilgti vērojama pilsētu mikrorajonos. Šai iedzīvotāju grupai nav pilnvērtīgu iespēju sevi realizēt. Pašvaldības un sabiedriskās institūcijas pēdējā laikā cenšas aktīvāk risināt brīvā laika pavadīšanas jautājumu, taču problēma ir ielaista un tai nav acumirklīga risinājuma.
Turklāt, tā kā nepilngadīgie ir viena no sabiedrības neaizsargātākajām daļām, kuru visvairāk ietekmē tādas negatīvās sociālās parādības kā atkarība no narkotikām, alkohola, datorspēlēm, prostitūcija, cilvēku tirdzniecība u.c., lielāka uzmanība mūsdienās jāpievērš profilakses pasākumiem, kas vērsti pret bērnu iesaistīšanu minētajās negatīvās dzīves izpausmēs.
Par bērnu aizsardzību Latvijā cīnās desmitiem dažādu valstisku un nevalstisku organizāciju. Taču nepilngadīgo noziedzība ir spilgtākais apliecinājums tam, ka pašos pamatos attieksmē pret jauno paaudzi un viņu vajadzību nodrošināšanu kaut kas nav kārtībā.

Kā aizšķērsot noziedzības taku

Prevencijas dienestu nodaļas pamatuzdevums ir organizēt, koordinēt un kontrolēt Nepilngadīgo lietu inspektoru dienesta (NLID) darbu. “Citi pusaudži ir nelabojami, bet ar katru cenšamies. Par katru cīnāmies,” saka L.Arājs. “Dubultprieks, ja pēc gadiem redzi, ka potenciālais likumpārkāpējs ir mainījies.”
Latvijā ir aptuveni pusotrs simts nepilngadīgo lietu inspektoru. Tas ir diskutējams skaitlis, atzīst L.Arājs, atgādinot, ka pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā inspektoru bija aptuveni piecsimt. Tā kā vēlākos gados notika kompetenču maiņa, inspektoru skaits samazināts un vienubrīd to bija tikai simts.
Jāatgādina, ka saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu darbs, piemēram, ar tā sauktajām nelabvēlīgajām ģimenēm, ir pašvaldību kompetence, savukārt NLID jāveic profilaktiskais darbs ar tām ģimenēm, kuru bērni izdarījuši likumpārkāpumu un atrodas NLID uzskaitē.
Proti, likuma 58.pantā par likumpārkāpumu profilakses darba organizāciju (grozījumi publicēti “LV” 28.03.2000.) teikts, ka likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem veic pašvaldības sadarbībā ar bērnu vecākiem, izglītības iestādēm, Valsts policiju, sabiedriskajām organizācijām un citām iestādēm. Pašvaldība profilakses lietu iekārto un uzvedības sociālās korekcijas un sociālās programmas izstrādā katram bērnam, kurš:
1) izdarījis noziedzīgu nodarījumu un pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav apcietināts;
2) atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu;
3) atbrīvots no kriminālatbildības;
4) atbrīvots no ieslodzījuma vai soda izciešanas vietas;
5) izdarījis Krimināllikumā paredzētās prettiesiskās darbības pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas;
6) vairāk nekā divas reizes izdarījis Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētās prettiesiskās darbības;
7) ubago, klaiņo vai veic darbības, kas var novest pie prettiesiskas rīcības.
Savukārt Valsts policijai uzskaitē var ņemt 1.–6. punktos minētos bērnus, kā arī tos, kuriem pašvaldība iekārto profilakses lietu, ja izstrādātā sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programma paredz policijas līdzdalību konkrētajā lietā.
Kā skaidro L.Arājs, ne jau visās pašvaldībās realitāte atbilst likuma burtam. Proti, pilnībā netiek pildītas iepriekšminētās funkcijas, un pašvaldības neveic likumpārkāpumu profilakses darbu ar riska grupas pusaudžiem. Trūkst arī speciālistu. “Neraugoties uz izmaiņām likumdošanā, reālajā darbā tomēr nepateicām “stop!”, lai neveidotos tukšums. Varbūt tas nav īsti pareizi no likuma viedokļa, bet nedrīkstējām notiekošo atstāt pašplūsmā. Aicinām pašvaldības atrast speciālistu, kas koordinētu likumpārkāpumu profilakses darbu. Savu uzskaiti turpinām, un tā tas būs arī nākotnē. Policijas kompetence ir strādāt ar pusaudžiem, lai tie neizdara jaunu likumpārkāpumu, taču šobrīd apstākļi nosaka plašāku pienākumu loku,” stāsta Prevencijas dienestu nodaļas priekšnieks.
Ar nepilngadīgajiem jāstrādā speciāli sagatavotam speciālistam. Šobrīd daudzi nepilngadīgo lietu inspektori pēc izglītības ir pedagogi. L.Arājs atzīst, ka pagaidām Policijas akadēmijā vēl nav pilnībā sakārtota specializētā nepilngadīgo lietu inspektoru apmācība.

Dominē smagie noziegumi

Lielākā daļa no nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir smagi. Izplatītākie – zādzības (pārsvarā zādzības no automašīnām, no dzīvokļiem un tirdzniecības objektiem, kā arī automašīnu zādzības), laupīšanas un huligānisms. 2004.gadā viņi izdarījuši 10 slepkavības (2003.gadā – 11), 7 izvarošanas (2003.gadā – 10), 75 tīšus miesas bojājumus (2003.gadā – 88).
Pēdējos gados nedaudz sarucis atkārtoti izdarīto noziegumu skaits. Liels skaits noziegumu pastrādāti grupā. Ik gadu gandrīz pusotru tūkstoti noziegumu izdarījuši pusaudži, kas nekur nemācās un nestrādā. Par aptuveni katru sesto noziedzīgo nodarījumu zināms, ka tas izdarīts alkohola reibumā. Patiesā aina, visticamāk, ir dramatiskāka, jo to, ka pusaudzis bija dzēris, var konstatēt, ja noziegums atklāts “pa karstām pēdām” vai arī – ja vēlāk pats atzīstas. Noziegumu skaits, ko nepilngadīgie izdara narkotisko vielu reibumā, faktiski nepieaug. Kā uzskata L.Arājs, augļus nesuši preventīvie pasākumi. Piemēram, to, ka narkotikas no pilsētām sāks izplatīties arī laukos, prognozēja jau sen. Reaģējot uz šo varbūtību, laukos ar pusaudžiem daudz runāts par narkotikām un to lietošanas sekām.
Atsevišķos Latvijas rajonos pērn bijis īpašs nepilngadīgo izdarīto noziegumu pieaugums. L.Arājs norāda, ka katra situācija jāvērtē individuāli. Iespējams, reāli noziedzība nav vērsusies plašumā, bet policijai vienkārši izdevies atklāt vairāk noziegumu. Iespējams, konkrētā rajonā noziedzību tiešām veicinājuši konkrēti faktori. Kā piemēru Prevencijas dienestu nodaļas priekšnieks min Madonu, kur pērn par trešdaļu pieaudzis pusaudžu izdarīto noziegumu skaits. Izrādās, tas noticis uz sīko zādzību rēķina. “Pilsētā atvērti lielveikali. Pusaudži krīt kārdinājumā, redzot visas skaistās lietas. Un labi tas, ka viņus uzreiz pirmajā reizē pieķer apsardze. Tā ir mācība. Šajos gadījumos ir atteikums ierosināt krimināllietas un tiek piemēroti audzinoši piespiedu līdzekļi,” stāsta L.Arājs.
Kopumā nepilngadīgo noziedzība Latvijā ir sasāpējusi problēma. Prevencijas dienestu nodaļas priekšnieka vērtējumā, situācija pēdējos gados vismaz kļuvusi stabila. Lielākā nelaime, viņaprāt, ir arvien pieaugošā nežēlība. Zāles pret to sabiedrībai jāmeklē kopīgi. Savukārt policijas rūpe iet līdzi laikam, lai būtu gatava noziedzības jaunajām izpausmēm.
Kā vienu no potenciālajiem tuvākās nākotnes draudiem L.Arājs min tā sauktos kibernoziegumus. Bērnu datorģēniju jau tagad netrūkst. Galvenais – lai nevienam prasme neievirzās noziedzīgā pielietojumā.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv