Naturalizācijas pārvaldes 10 gadu jubilejā Mazajā ģildē 2005.gada 4.februārī:

Jūsu Ekselences! Dāmas un kungi! Naturalizācijas pārvaldes vadība un darbinieki!

Es sveicu jūs visus pārvaldes darba desmitajā jubilejā un vēlos valsts vārdā izteikt pateicību par godīgi un sekmīgi veiktu darbu.

Pilsonis ir demokrātiskas valsts pamatšūniņa. Viņa attiecības ar valsti nosaka Satversme, un tas ir sava veida līgums starp indivīdu un kopienu. Pilsonim demokrātiskā valstī ir noteiktas plašas tiesības, un valsts tam pretī sniedz atbalstu, drošību un dažādus pakalpojumus. Valsts sniedz savas pārvaldes institūcijas, kas atļauj dzīves īstenībā realizēt tās ieceres, ko pilsoņi, savā starpā vienojoties, ir izvirzījuši par savām vēlmēm un uzdevumiem.

Latvijas valsts tika dibināta 1918.gadā, un reizē ar Satversmes sapulces veidošanu bija jāveido pilsoņu kopums. Latvijas valsts dzima kā Latvijas tautas ilgu un neatkarības centienu realizējums, bet tās dibinātāji kā izglītoti un gudri cilvēki saprata, ka valstij ir jābalstās arī uz civilu pilsonisku izpratni, tādēļ tūlīt pēc dibināšanas Latvijas valsts pieņēma tādus likumus, kas bija tālaika apstākļiem ļoti demokrātiski un tālredzīgi.

Otrais Pasaules karš, divas okupācijas, 50 gadi pakļautības Padomju Savienībai pārtrauca Latvijas tiesiskumu, valstiskumu un tādas pilsoņa tiesības, kādas Latvijas Republika bija saviem pilsoņiem paredzējusi. Kad Latvijas valsts tika atjaunota, mēs iedevām visiem tiem, kam vēsturiski tā piederēja, pārmantojamību, tātad automātiskas tiesības iegūt pilsonību. Bet tie 50 gadi, kas bija pagājuši, bija dramatiski izmainījuši Latvijas demogrāfisko profilu. Bija unikāla situācija, ko atrisināt atbilstoši moderniem demokrātiskiem standartiem nebūt nebija viegli. Divi galējie risinājumi nebija pielietojami. Automātiski piešķirt pilsonību visiem tiem, kas fiziski tobrīd atradās Latvijas teritorijā, nebija juridiski taisnīgi, jo tas būtu nozīmējis legalizēt okupāciju. Deportēt visus, kas bija ieradušies pēc Otrā pasaules kara, būtu bijis nehumāni un neatbilstoši starptautiskajai taisnības izjūtai. Mūsdienās nekādas deportācijas vai etniskās tīrīšanas nav iedomājamas, un tas nav nekādā gadījumā risinājums sarežģītiem saspīlējumiem. Ir jārod ceļš, kā demokrātiskā, humānā, cilvēcīgā veidā veidot valsti, kas sastāv no pilsoņiem, kuri pēc savas brīvas izvēles ir gribējuši pievienoties tiem, kuriem jau no dzimšanas ir nākusi Latvijas pilsonība.

Modernai pasaulei pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas lielā nepilsoņu skaita dēļ mūsu situācija bija neparasta, taču principi, pēc kuriem mēs esam vadījušies visu šo vienpadsmit ministru laiku, kuru pakļautībā pārvalde strādājusi, ir palikuši tie paši. Jebkuram cilvēkam, kas ir pietiekami ilgi dzīvojis Latvijas teritorijā, kas jūtas emocionāli saistīts ar šo valsti, kas vēlas piedalīties tās politiskajos procesos, ir juridiski iespējams iegūt pilsonību, izejot cauri naturalizācijas procesam. Tā tas bija ar cilvēkiem, kas savulaik bija ieradušies no Padomju Savienības, tā tas būs turpmāk ar cilvēkiem, kas būs ieradušies no citām pasaules valstīm.

Globalizētā pasaule nav vairs tāda kā pirms simt gadiem vai pirms vairākiem gadsimtiem. Šajā pasaulē mēs balstāmies uz domu par cilvēku kā indivīdu, par cilvēku kā vērtību un viņa tiesībām. Par viņa tiesībām un viņa atbildību pret valsti, un viena no šīm atbildībām ir lojalitāte pret valsti. Lojalitāti cilvēks neiemanto kopš dzimšanas. Cilvēkiem, kam pilsonība ir kopš dzimšanas, lojalitāte vēl ir jārealizē – ģimenē, skolā, izglītībā, sabiedrībā. Tie pilsoņi, kas ir ieguvuši pilsonību naturalizācijas ceļā, jau ar šo žestu ir apliecinājuši lojalitāti. Tā ir viņu brīva griba, ko mēs varam tikai apsveikt.

Latvijas gadījumā šī naturalizācija, protams, notika neparastos vēsturiskos apstākļos, un Naturalizācijas pārvaldei tas ir bijis ārkārtīgi liels izaicinājums. Jaunpilsoņu skaits, kas desmit gados iegūts, ir bijis iespējams ar Naturalizācijas pārvaldes izpildīgumu un atbildību. Visā šajā posmā Aldermanes kundze ir iznesusi uz saviem pleciem atbildību par šīs iestādes izveidošanu, uzturēšanu, labu darbošanos un uz saviem pleciem dabūjusi manīt arī sabiedrības neizpratni gan no vienas, gan otras politisko spārnu puses. Šeit es gribētu Aldermanes kundzei un visiem pārvaldes darbiniekiem atgādināt mūsu tautasdziesmu, jo jau mūsu dainās ir daudz dziesmu par izpratni un par ļaužu valodām:

Vaino mani, purva pūce,
Vaino purva cīrulītis.
Vaino mani tie ļautiņi,
Kas bij’ paši vainojami.

Tāpēc es jums novēlu nebēdāties par to, ko par jums saka, par to, ko saka vieni vai citi, bet darīt to darbu, ko valsts jums ir uzticējusi, ko jums ir uzticējis likumdevējs un izpildvara. Es novēlu jums turpināt to darīt atbildīgi, godīgi, ar lepnumu par paveikto, jo tas ir Latvijai ļoti svētīgs un vajadzīgs darbs.

Jaunie pilsoņi ir likuma priekšā tikpat vērtīgi un tikpat tiesīgi kā visi tie, kas pilsonību ir ieguvuši jau no dzimšanas. Tā ir demokrātijas pati svarīgākā atziņa, un tā ir tā, ko jūs ar savu attieksmi esat izskaidrojuši visiem naturalizācijas kandidātiem.

Iegūt pilsonību nozīmē iegūt arī tiesības. Tiesības piedalīties visos dzīves aspektos – vēlēšanās, amatu ieņemšanā bez jebkādiem ierobežojumiem un kopš pagājušā gada 1.maija dalības ES arī visās 25 ES valstīs. Latvijas pilsonība paver daudz dažādu iespēju. Man šķiet, ka to daudzi ir sapratuši, mēs redzam strauju pieteikumu kāpumu, statistika to skaidri pierāda. Latvijai vēl joprojām ir pārāk daudz ļaužu, kuriem nav Latvijas pilsonības. Es novēlu, lai nākotnē visi tie, kas vēl nav izšķīrušies, turpina domāt par savu nākotni šeit, Latvijas valstī. Naturalizācijai nav griestu, skaits, ko varam uzņemt, nav iepriekš noteikts, naturalizēto personu skaitītājs turpina skaitīt. Arvien ir iespējas vēl pieteikties.

Es vēlētos pateikties arī visām tām draudzīgajām valstīm, kas ir izpratušas Latvijas vēsturisko situāciju, kas ir mūs atbalstījušas starptautiski vai sniegušas mums savu finansiālo atbalstu. Visām tām valstīm, viņu vēstniekiem, vēstniecību vadītājiem Latvijas vārdā gribētu izteikt sirsnīgu paldies. Vēlreiz īpašs paldies Naturalizācijas pārvaldes darbiniekiem, visiem tiem, kas ar to sadarbojas, īpašs paldies Aldermanes kundzei, kas daudz kam ir gājusi cauri, bet visu to ir pratusi panest ar smaidu un enerģiju. Paldies!