• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.02.2005., Nr. 21 https://www.vestnesis.lv/ta/id/101080

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jauni vēstnieki Latvijā

Vēl šajā numurā

08.02.2005., Nr. 21

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

Vācu “Tagesspiegel” rakstā “Baltieši: Putinam jāpasaka taisnība” ziņo, ka vairāki Austrumeiropas valstu vadītāji arvien stingrāk iebilst pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzaicinājumu 9.maijā ierasties Maskavā uz Otrā pasaules kara beigu 60. gadadienas svinībām. Arī Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs vilcinoties pieņemt prezidenta Putina ielūgumu. Turpretī ASV prezidents Džordžs V. Bušs grib ierasties uz svinībām. ES parlamentārieši no Vācijas aicina kancleru Gerhardu Šrēderu šajās svinībās nepiedalīties tik ilgi, kamēr Krievija neatzīs, ka ir atbildīga par uzbrukumu Polijai un pretlikumīgo Baltijas anektēšanu. Līdzīgi izteicies arī Polijas bijušais ārlietu ministrs Broņislavs Geremeks.

Krievu “Rossijskaja Gazeta“ rakstā “Deklarācija bez diplomātijas” vēsta, ka Baltijas valstu vadītāju toni nosakot Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura esot asi kritizējusi Krievijas deklarācijas projektu. Rakstā šo Krievijas dokumentu no Latvijas puses komentē Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins, kas norāda uz deklarācijas punktiem, kuri Latvijai nav pieņemami. Savukārt no Krievijas puses to komentē Stratēģisko pētījumu centra direktors Sergejs Oznobiščevs, kas uzskata, ka Latvijas pretenzijas ir nepamatotas. Latvijas reakcija radot iespaidu, ka Rīgā nav vēlēšanās nopietnam dialogam. Pašlaik dokuments neesot jāvērtē politiski. Protams, Krievija nevēloties, lai deklarācijā tiktu fiksēts “Latvijas okupācijas fakts”, jo tad Krievija tiktu nostādīta vienā līmenī ar hitleriskajiem okupantiem. Toreiz par pievienošanos PSRS esot nobalsojusi Latvijas Augstākā padome.

Vācu “Tagesspiegel” publikācijā “Vecās brūces” raksta, ka Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga skaidri formulējusi piedalīšanās 9. maija svinībās motīvus – “lai pasaulei parādītu, ko šis datums nozīmē”. Prezidente sakot, ka Maskavā grib kliedēt “nedzirdēto ideju”, ka Sarkanā armija Baltiju ir atbrīvojusi. No Maskavas viņa sagaidot visu pasaules kara noziegumu nosodīšanu, “lai arī kura no pusēm tos būtu izdarījusi”. Uz to Maskava reaģējusi ar sašutumu. Krievijas Ārlietu ministrijas preses paziņojumā teikts, ka Latvijas prezidente acīmredzot nav gatava “nopietnam dialogam” un runas par Baltijas valstu “okupāciju“ izkropļojot vēsturiskos faktus. Vairai Vīķei-Freibergai tiekot pārmests, ka viņa ar provokatīviem izteikumiem grib piespiest Krieviju atsaukt ielūgumu uz svinībām, lai tādā veidā izvairītos no nepatīkamās situācijas, kāda rastos, ja par nepiedalīšanos paziņotu viņa pati.

Britu “BBC News” vēsta, ka pagājuši 60 gadi, kopš trīs lielo sabiedroto vadītāji - Rūzvelts, Čērčils un Staļins - satikās Jaltā, lai “sadalītu pasauli”. Tumšās atmiņas par šo konferenci saglabājušās līdz pat šodienai.

Franču “Corriere della Sera” raksta, ka ES pagaidām neaizliegs “sirpi un āmuru” un citus komunisma simbolus. Komisārs Franko Fratīni tomēr paziņojis, ka “būtu ļoti laimīgs”, ja Eiropas Parlaments nolemtu sākt “politisku un vēsturisku diskusiju”, jo “nav šaubu, ka divdesmitā gadsimtā bija divas lielas diktatūras - nacisms un staļiniskais komunisms”.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!