Jauni vēstnieki Latvijā

Amerikas Savienotajām Valstīm

Piektdien, 4.februārī, akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei – Freibergai iesniedza Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Ketrina Toda-Beilija. Pasniedzot akreditācijas vēstuli, vēstniece izteica prezidentei komplimentus par viņas darbību un atpazīstamību starptautiskajā līmenī. “Es augsti novērtēju mūsu valstu sadarbību cīņai pret starptautisko terorismu.” Atzinīgi vārdi tika teikti arī par Latvijas līdzdarbību Irākas konflikta risināšanā un darbību Afganistānā.
Tūdaļ pēc akreditācijas vēstules pasniegšanas un sarunas ar prezidenti K.Toda-Beilija teica: “Man patiešām ir liels gods šeit būt.” Viņa skaidroja, ka sarunā ar V.Vīķi-Freibergu pārrunāts arī Latvijas lēmums piedalīties 9.maija svinībās Maskavā. “Es slavēju viņas izvēli – braukt uz Maskavu 9.maijā, lai atzīmētu Otrā pasaules kara beigas. Arī ASV prezidents Džordžs Bušs apsveic prezidenti ar pieņemto lēmumu. ASV atzīst, ka ikvienai valstij ir tiesības brīvi pieņemt lēmumus par to, ko tās vēlas vai nevēlas darīt.” Vēstniece atzina, ka ASV cer uz dialogu starp Baltijas valstīm un Krieviju, kas vestu uz valstu vēsturisku samierināšanos.
K.Toda-Beilija sarunā ar žurnālistiem pastāstīja, ka nedaudz jau iepazinusi Latviju: “Lai gan Latvijā ierados tikai nedēļas sākumā (31. janvārī – red.), esmu jau nedaudz apskatījusi Rīgu, iegriezusies vietējos restorānos. Bijām arī Operā. Jums patiešām ir ar ko lepoties!” Vēstniece arī solīja turpināt Latvijas iepazīšanu. “Mūsu mērķis ir iepazīt katru Latvijas sīkumu.”
Ketrina Toda-Beilija dzimusi 1951.gadā. Vēstniece runā tikai angļu valodā, tomēr sākusi apgūt arī latviešu valodu.
Karjeras sākumposmā, no 1974.gada K.Toda-Beilija strādājusi par skolotāju. Līdz šim vēstniece darbojusies Kentuki štata Republikāņu partijas Nacionālajā komitejā. Bijusi arī Republikāņu padomes līdzpriekšsēdētāja. Darbojusies arī Vašingtonas Kenedija centra prezidenta konsultatīvās komitejas un Luisvilas universitātes Makkonela politiskās vadības un izcilības centra valdēs.
Daudz darbojusies kā brīvprātīgā. Darbojusies Kentuki Iperas un Kentuki Mākslas un amatniecības fonda valdēs. Aktīvi piedalījusies Makkonela kampaņā ASV Senāta vēlēšanās, Republikāņu Nacionālajā senatoru komitejā un Republikāņu gubernatoru asociācijā.
2002.gadā saņēmusi Tilforda Peina balvu par izcilu brīvprātīgās darbu un ieguldījumu politikā, arī “Mitsubishi Motors” sponsorēto balvu “Neapdziedātā varone”. Šo balvu saņēmusi par organizācijas “Eperation Open Arms” vadību. Šī organizācija rūpējas par bērniem, kuru mātes atrodas ieslodzījumā.

Grieķijas Republikai

Piektdien, 4.februārī, savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Grieķijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Spīrs Aliagass. V.Vīķe-Freiberga atzina, ka viņai ir gods saņemt akreditācijas vēstuli no pirmā Grieķijas vēstnieka Latvijā.
Sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” S.Aliagass norādīja, ka attiecības starp Grieķiju un Latviju ir labas. “Tas, ko es gribētu darīt, ir ielikt šajās attiecībās vairāk satura. To esmu apliecinājis arī sarunā ar jūsu [Latvijas – red.] Ārlietu ministriju un Valsts prezidenti. Es gribētu strādāt pie ļoti daudziem jautājumiem – kontaktu uzlabošanas biznesa jomā, tūrisma sektorā, kā arī kultūrā. Tātad manas uzmanības degpunktā būs visplašākais jautājumu loks.”
Valsts prezidentes preses dienests ziņo, ka abas puses pārrunājušas Latvijas un Grieķijas kopējās intereses kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Gan Grieķija, gan Latvija ir ES robežvalstis un abas ir ieinteresētas Savienības sniegtajās finansiālajās iespējās. Kā sekmīgu Grieķijas un Latvijas prezidentu apmaiņas vizīšu rezultātu V.Vīķe-Freiberga sarunā atzīmēja Latvijas Universitātē dibināto Hellēnistikas centra darbību. Abas puses pauda ieinteresētību turpmāku kultūras un izglītības apmaiņas programmu un citu projektu īstenošanā.
Spīrs Aliagass dzimis 1942.gadā Grieķijā. Bez dzimtās valodas pārvalda arī angļu un franču valodu.
Karjeru ārlietu jomā sācis 1977.gadā. Ir vairāku gadu darba pieredze, gan strādājot vēstniecībās, gan Ārlietu ministrijā. Sākot ar 2003.gadu, strādājis Grieķijas Ārlietu ministrijā, kur vadījis Turcijas lietu departamentu. Pirms tam, no 2000.gada, bijis Grieķijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Etiopijā. Iepriekš strādājis arī Grieķijas vēstniecībā Japānā un Kanādā.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Materiāls tapis sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju un Valsts protokolu