Degvielas biznesa pārstāvji gaida valsts atbalstu

Latvijas degvielas tirdzniecībā un ražošanā īpašu aktualitāti guvušas vairākas nopietnas problēmas. Savu viedokli par tām pauda un iespējamos risinājumus piedāvāja nozares pārstāvji preses konferencē 5.februārī.

Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības (DTRS) ģenerālsekretārs Jānis Vilks norādīja, ka nozares uzņēmumu vadītājus satrauc neziņa par risinājumu valsts obligāto degvielas rezervju jautājumā. Proti, nav skaidrs rezervju izveidošanas un uzglabāšanas procesa juridiskais regulējums un ekonomiskais pamatojums. J.Vilks paskaidroja, ka valstī ir spēkā Ministru kabineta 2002.gada 26.marta noteikumi Nr.138 “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība” (“LV” 19.04.2002.), taču šis normatīvais akts ir jāsaskaņo ar Eiropas Savienības direktīvu. Ir tapuši vairāki jaunu noteikumu projekti, taču oficiālu akceptu tie pagaidām nav guvuši. Tāpēc degvielas ražotāji un tirgotāji ir nobažījušies par valsts institūciju iespējamo lēmumu uzlikt uzņēmumiem par pienākumu veidot un uzglabāt degvielas rezerves.

Rezervju veidošana – vajadzīgs, bet riskants pasākums

DTRS prezidents Jevgenijs Kisiels uzsvēra: rezerves nepieciešamas, lai krīzes situācijās netiktu apdraudēta, piemēram, slimnīcu energoapgāde. Šādi uzkrājumi tiek veidoti visās valstīs, taču jāņem vērā nozares ekonomiskie aspekti. Degvielu uzņēmumi iepērk brīvajā tirgū, maksājot atbilstoši tābrīža cenām. Savukārt rezervju krājumus laiku pa laikam nepieciešams mainīt, aizstājot tos ar “svaigu” degvielu, bet “vecos” naftas produktus pārdodot. Taču pasaules degvielas tirgum ir raksturīgas diezgan ievērojamas cenu svārstības. Tas nozīmē – iespējama situācija, kad rezervju glabātājiem “vecos” krājumus nākas pārdot par cenu, kas zemāka nekā pirms dažiem mēnešiem par šo degvielu samaksātā. Tādējādi rezervju veidošana un uzglabāšana varētu nest ievērojamus zaudējumus, jo rezervju apjomam jābūt daudziem tūkstošiem tonnu.
SIA “Gotika auto” pārstāvis Genādijs Raspopovs norādīja – lai uzglabātu šādus degvielas apjomus, uzņēmumam nepieciešami kredīti. Diemžēl neviens nevar garantēt iespējamo zaudējumu atlīdzināšanu, krītoties degvielas cenai, jo pagaidām arī Latvijas apdrošināšanas kompānijas šāda veida risku neapdrošina. Degvielas ražotāji un tirgotāji izteica vēlmi, lai valsts dibinātu institūciju, kas organizētu degvielas iepirkšanu rezervēm. Šī institūcija varētu sniegt nodrošinājumu nepieciešamajiem kredītiem, degvielu iegādāties lielākos apjomos par zemākām cenām, kā arī to realizēt brīdī, kad cenu līmenis būs izdevīgs. No šāda risinājuma ieguvēji būtu arī Latvijas patērētāji, jo būtu iespējams izvairīties no sadārdzinājuma, ko radītu rezervju veidošanas un uzglabāšanas riska pilnīga uzkraušana uzņēmējiem.

Biodegviela ir konkurētspējīga

DTRS pārstāvji pauda arī savu rūpi par Latvijas degvielas transporta autoparka noslogojumu. Tā kā ar šā gada 1.janvāri mūsu valstī ir spēkā ES normas, kas regulē bīstamo kravu, arī degvielas pārvadāšanu, aktuāla kļuvusi automobiļu atbilstība jaunajām prasībām. Diemžēl izrādās, ka apmēram 25–30 procenti Latvijas degvielas pārvadātāju autoparka nedrīkst tikt izmantoti degvielas transportēšanai. Sarūgtina fakts, ka vairākām citām valstīm izdevies vienoties ar ES institūcijām par iespēju izmantot arī it kā normām neatbilstošos automobiļus, savukārt būtiska daļa mūsu valsts autoparka stāv dīkā. G.Raspopovs uzsvēra, ka runa ir galvenokārt par GAZ, MAZ, ZIL, KamAZ automobiļiem, kas ir pilnīgā tehniskā kārtībā un varētu tikt ļoti sekmīgi izmantoti. Acīmredzot šis jautājums vēl ir jārisina gan Latvijas valdības, gan ES līmenī, uzskata degvielas biznesa pārstāvji.
Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļi sabiedrības uzmanību vairākkārt pievērsuši biodegvielas ieviešanas programmai un ar to saistītajai problemātikai. J.Kisiels pauda sarūgtinājumu par, viņaprāt, nereti aplamo un nekompetento tēmas atspoguļojumu, un norādīja – agri vai vēlu radīsies vajadzība pēc atjaunojamiem degvielas resursiem. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja Vāciju, kur biodegvielas programma tiek strauji un sekmīgi attīstīta. J.Kisiels atgādināja, ka līdz šā gada 31. decembrim ES dalībvalstīm jānodrošina diviem procentiem atbilstošs biodegvielas īpatsvars valstu kopējā degvielas tirgū.
Savukārt valsts akciju sabiedrības “Latvijas nafta” pārstāvis Daumants Znatnajs norādīja, ka Latvijas laukos atmatā pamesti vairāk nekā 700 000 hektāru lauksaimniecības zemes un biodegvielai audzējamo kultūru – nepārtikas graudu un rapša – audzēšana varētu pozitīvi ietekmēt situāciju zemkopībā. Turklāt šo kultūru audzēšanu neierobežo nekādi ES limiti, uzsvēra D.Znatnajs. Jāpiebilst, ka šobrīd Latvijā jau tiek ražots gan bioetanols, gan biodīzeļdegviela. SIA “Delta”, kas ražo “biodīzeli”, šā gada janvārī pārdevusi 63 tonnas šīs degvielas, taču rūpnīcas jauda ļautu ik mēnesi saražot 200 tonnas. Uzņēmuma rīkotājdirektos Leonīds Krasnijs sacīja, ka biodīzeļdegviela uzskatāma par konkurētspējīgu produktu, bet SIA “Viada” pārstāve Alevtina Moroza bilda – jāstimulē patērētāju interese par jauno degvielu, tāpēc tās cenai jābūt zemākai. Pēc A.Morozas domām, tas panākams ar valsts dotācijām.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv