Rīdzinieki klausījās, cepurītes noņēmuši

Svētdien Rīgas Latviešu biedrības namā notika Lielās folkloras gada balvas pasniegšanas godi. Izskatot 48 iesniegtos pieteikumus, valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” ekspertu komisija par izcilākajiem sasniegumiem tautas mākslas attīstībā 2004.gadā piešķīrusi 26 balvas 11 nominācijās.

Lielās folkloras gada balvas laureātu pulkā – Jāzeps Rudzītis (pirmais no labās) Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Dižā balva ir tikai viena, un tā tika pasniegta folkloras draugu kopas “Skandinieki” vadītājam Dainim Staltam. Laureātu sveica kultūras ministre Helēna Demakova, sakot paldies par lielo un nesavtīgo veikumu tradicionālās kultūras saglabāšanā. Latvijai jālepojas ar savām kultūras bagātībām un jāgodā tās nesēji. Un Dainis Stalts bija starp tiem, kas pagājušā gadsimta 60. un 70.gados palīdzēja atdzimt latviešu un lībiešu tautas mākslai un tai iekļauties Baltijas un citu pasaules tautu folkloras kustībā.
Tautasdziesmai ir mājas katrā cilvēkā ar radošu garu, un cilvēks, kurā dzīvo tautasdziesma, ir saikne starp vakardienu un šodienu. Kā Liepājas pilsētas folkloras kopas “Vēlava” un Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Zenta Bērtiņa: “Mana dzimta jau septiņās paaudzēs kuplo kā tāds dziedošs koks. Pazīstu trīs paaudzes pirms un trīs pēc sevis, un visas ir dziedošas – no vecvecmāmiņas, kas dzimusi ap 1850.gadu, līdz mazmazmeitiņai, kas darbojas bērnu ansamblī “Knīpas un knauķi”. Es esmu vidū.”
Zentai Bērtiņai balva piešķirta kā atzinība par mūža ieguldījumu. Šai reizē par mūža darbu tautas mākslā tika godāti astoņi laureāti. Ikkatrs no viņiem ir ar savu neatkārtojamu dzīves stāstu un diženu devumu dzimtai, apkārtnei, savam novadam, visai tautai. Īpaši tiek godināta šobrīd vecākā folkloriste Genovefa Konošonoka, kas gandrīz divdesmit gadus vadījusi etnogrāfisko ansambli “Aulejas sievas” un, kaut tagad pašai jau pāri deviņdesmit, joprojām dzied baznīcas korī. Par diženo mūža devumu godināja dziedātāju un tautastērpu darinātāju Margarietu Smidrovsku no Gudeniekiem, Mariju Steimani un Rozāliju Brūderi no Alsungas “Suitu sievām”, Briežciema etnogrāfiskā ansambļa dibinātāju Emīliju Loginu un Lubānas folkloras kopas dalībnieci Martu Šmiti.
Tieši savā 77.dzimšanas dienā balvu par mūža ieguldījumu saņēma filoloģijas doktors Jāzeps Rudzītis, kas par folkloru un tautas mākslas saistību ar dzīvi un literāro jaunradi publicējis vairāk nekā simt zinātnisku un populārzinātnisku rakstu un septiņas grāmatas, piedalījies akadēmiskā tautasdziesmu izdevuma veidošanā. Viņš publicējis apcerējumus par Atmodas laikmeta darbiniekiem, sagatavojis zinātniskus komentārus Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” izdevumiem latviešu, krievu, angļu, japāņu un citās valodās, komentējis igauņu tautas eposa “Kalevipoegs” un gruzīnu “Bruņinieks tīģera ādā” izdevumus latviešu valodā. Par nopelniem tēvzemes labā Jāzeps Rudzītis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Saņemot Lielo folkloras balvu, Jāzeps Rudzītis teica: “Ja kādam dzīvē izdodas kaut ko paveikt, tad tas nav viņa viena paša nopelns. Tas ir ļoti, ļoti daudzu cilvēku nopelns. Es saku paldies savam tēvam Jānim un mātei Rozālijai, saviem labajiem skolotājiem vidusskolā, pasniedzējiem Universitātē un kolēģiem darbā, vispirms folkloristam un literatūras zinātniekam Jānim Albertam Jansonam un teātra un literatūras zinātniekam Kārlim Kundziņam. Paldies jums visiem, kas esat šai zālē! Jūs nākat no tās vides, kas mani spārnojusi, devusi ierosmi un spēku. Tā ir latviešu tauta, kas dod mums spārnus, iedvesmo darbam un dod spēku darbu darīt. Gara bagātības tauta krājusi no tāliem gadsimtiem, un mana loma te ir ļoti, ļoti ierobežota.” Tāds arī bija visa sarīkojuma vadmotīvs.
Par tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšanu un aizsardzību balvas saņēma Kultūras akadēmijas profesors Juris Urtāns, bērnu folkloras kopas “Senlejiņa” vadītāja Indra Čekstere un etnogrāfs Mārtiņš Kuplais. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete par ieguldījumu jaunās paaudzes izglītošanā balvu pasniedza Skaidrai Smelterei no Valkas un Annai Karklei no Līvāniem. Par zinātnisko izpēti atzinību izpelnījušies etnogrāfs Uģis Niedre un folkloriste Elga Melne, par krājumu “Gadskārtu grāmata” – Māra Mellēna, Valdis Muktupāvels, Ernests Spīčs un Iveta Irbe, par bērnu folkloras krājumiem “Miega dziesmas” un “Ziemas pasakas” – Una Smilgaine. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja speciālists Zigmārs Kristsons apbalvots par tradicionālās kultūras svētku organizēšanu. Par folkloras norišu atspoguļojumu balvu saņēma televīzijas programmas “Klēts” veidotāji.
Aīda Rancāne zāli piedziedāja ar “Rudzu balsi”, rādot godu jaunajam kompaktdiskam, kas atzīts par gada labāko skaņu ierakstu. Ar Kurzemes un Sēlijas balsīm sarīkojumu kā gada labākie kolektīvi vainagoja Bārtas etno-grāfiskais ansamblis un folkloras kopa “Balsi”.

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv