Par Baltijas ceļinieku starptautisko konferenci

Tikko noslēgusies 24. starptautiskā Baltijas ceļinieku konference, kas notika Rīgā no 21. līdz 23. augustam. Konference ir reģiona ceļu speciālistu nozīmīgākais pasākums, kas reizi trīs gados notiek pārmaiņus kādā no Baltijas valstīm. To organizēja Latvijas Autoceļu direkcija un Baltijas ceļinieku padome — Igaunijas, Lietuvas un Latvijas ceļu administrāciju sadarbības organizācija.

Konferences mērķis bija izvērtēt pēdējos trīs gados padarīto, apmainīties ar informāciju un pieredzi, stiprināt sadarbību starp Baltijas valstīm, kā arī veicināt nozares tehnoloģisko attīstību.

Šogad tajā piedalījās 350 speciālisti no vairāk nekā 20 valstīm. Baltijas ceļinieku padomes priekšsēdētājs Latvijas Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālis Straume izteica īpaši lielu gandarījumu, ka konference bija vērsta ne tikai uz sadarbību ar Eiropas valstīm, bet tika izskatīti jautājumi arī par sakariem ar Austrumu bloka valstīm un Krieviju, jo ceļu attīstībā nevajadzētu būt robežām. Arī Lietuvas ceļu administrācijas direktors Gintars Striaukas apliecināja, ka konference bijusi teicami organizēta un izdevusies lieliski. Viņš uzsvēra, ka nozīme ir starptautisko sakaru izveidošanai un pieredzes apmaiņai.

Konferences laikā notika viena plenārsēde un astoņi semināri. Tika nolasīti 76 ziņojumi. Bija organizētas trīs specifiskas ekskursijas, lai iepazītu tiltu būvi, autoceļu būvi un to uzturēšanu Latvijā.

Pirmajā konferences dienā tika nolasīti Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ziņojumi par trijos gados ceļu un tiltu saimniecībā un attīstības programmu realizācijā paveikto. Savus ziņojumus lasīja arī citu valstu zinātnieki un ceļu speciālisti.

Konferencē sprieda, kā veidot saskaņu starp vidi un ceļiem, jo autotransports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Izskatīja arī jautājumus par autoceļu uzturēšanu ziemā, lai tā būtu pēc iespējas mazāk kaitīga videi.

Konferences dalībnieki runāja par tiltu un autoceļu projektēšanas, būvniecības, remonta un uzturēšanas tehnoloģiju uzlabošanu un izdevumu samazināšanu, veicot šos pasākumus. Jaunākās tehnoloģijas varēja apskatīt vienlaikus ar konferenci rīkotajā izstādē "Autoceļi 2000", kurā bija liels apmeklētāju un dalībnieku skaits gan no Latvijas, gan daudzām citām Eiropas valstīm. Konferencē plaši tika spriests arī par satiksmes drošību — kā uzlabot redzamību uz ceļiem diennakts tumšajā laikā.

Ļoti plaši konferencē tika spriests par ceļu tīkla pārvaldīšanu un to, kā organizēt stabilu ceļu finansēšanu, kas orientēta uz tirgus attiecību principu ievērošanu. Tika analizētas vairākas nodokļu sistēmas, kas pastāv dažādās pasaules valstīs. Konferences dalībnieki uzskata, ka ļoti svarīgi ir informēt ceļu lietotājus, tātad nodokļu maksātājus, par to, kāpēc viņš maksā, un kur viņa maksātā nauda tiek izlietota. Kā uzsvēra Tālis Straume, vislielākā nozares problēma ir pietiekama un stabila finansējuma nodrošināšana. Pat pēc visai pieticīgiem aprēķiniem ceļu uzturēšanai un konstrukciju atjaunošanai valstij piederošā autoceļu tīklā (20400 km) gadā vajadzētu izlietot 185 miljonus ASV dolāru (113 milj. latu). Kopš 1998. gada katru gadu tiek piešķirti tikai 73–79 miljoni dolāru (45–48 milj. latu), t. i., apmēram 3676 dolāri uz kilometru. Lietuvā tie ir 9090 dolāri uz kilometru, līdzīgi ir arī Igaunijā .Visās Baltijas valstīs tā ir nodokļu maksātāju nauda, bet, kā izteicās Lietuvas ceļu administrācijas ģenerāldirektors Gintaras Striaukas, tad viņu valstī politiķi izrādot lielāku iniciatīvu šo problēmu risināšanā. Tālis Straume atzīmēja, ka Satiksmes ministrija kopā ar Finansu ministriju strādā pie tā, lai līdz 1. oktobrim valdībā iesniegtu priekšlikumu variantus, kā iespējami strauji palielināt finansējumu.

Liela uzmanība konferencē tika pievērsta starptautiskajai sadarbībai — kā Baltijas un arī citos Eiropas reģionos notiek starptautisko transporta koridoru un transporta pakalpojumu attīstība, kādas ir tās perspektīvas. Tika apspriestas arī problēmas, kas saistītas ar Via Baltica . Pirmā investīciju programma laikam līdz 2000. gadam būs izpildīta, un līdz ar to Via Baltica ar ERAB, EIB, Pasaules Bankas, Ziemeļu investīciju bankas un citu starptautisku finansu institūciju atbalstu kļuvis par starptautiski pieņemamu maršrutu. Atjaunots segums 115 km garumā, pastiprināti un pilnībā atjaunoti vairāki tilti, veikti satiksmes uzlabojumi apdzīvotās vietās. Ir pabeigta otrās investīciju programmas 2001.–2006. gadam izstrāde, kurā paredzēta arī Saulkrastu apvedceļa būve.

Konferencei beidzoties, tās rīkotājvalsts, proti, Latvija, sagatavos rekomendācijas par galvenajiem jautājumiem, kas tika izskatīti konferencē. Pēc tam tās tiks saskaņotas un apstiprinātas abu pārējo Baltijas valstu valdībās un izplatītas gan konferences dalībniekiem, gan citiem, kas par tām interesēsies.

Konferencē beidza pastāvēt Baltijas ceļinieku padome (BCP). Turpmāk tās funkcijas veiks jaunizveidotā Baltijas ceļinieku asociācija (BCA). Kā pastāstīja Tālis Straume, tas saistīts ar to, ka BCP bija noslēgta organizācija, kas galvenokārt risināja tikai tos jautājumus, kas saistīti ar ceļu administrāciju. BCA ir atvērta un pieejama visiem, kas vēlas tajā iesaistīties un ietekmēt tās darbību — ceļu lietotāju pārstāvjiem, ceļu būvorganizāciju un uzturēšanas organizāciju pārstāvjiem un citiem. Konferences noslēguma sēdē BCP karogs tika nodots Latvijas Ceļu muzejam un apstiprināts jaunais BCA karogs, kas tika nodots Lietuvai kā nākošās, Baltijas ceļinieku konferences, kas notiks 2003.gadā, rīkotājvalstij.

Katrīna Ducmane, "LV" korespondente