Teātris atraisa cilvēku radīšanas priekam
Juris Skorobogatovs, Andrejs Grave, Antons Patlins izrādē “Divdesmit minūtes ar eņģeli” Foto: Agris Šiliņš |
No 28. janvāra līdz 6. februārim
galvaspilsētā notika amatieru teātru festivāls “Rīga spēlē
teātri”. Piedalījās 12 no 13 Rīgas amatieru teātriem un kā
viesi – Ogres ģimnāzijas teātra grupa. Tie ir teātra svētki
un reizē aizraujoša sacensība, kas veicina šīs populārās tautas
mākslas nozares attīstību un veiksmīgākajiem sagādā gandarījumu
arī materiālā ziņā. Balvas, ko sauc par Tomiem, saņem gan labākie
iestudējumi, gan aktieri un izrāžu veidotāji. Mazos Tomus piešķir
vairākiem izrāžu līdzveidotājiem, Lielie Tomi tiek tikai dažiem,
pašiem labākajiem.
Amatieru sniegumu vērtēja profesionāla žūrija, ko vadīja teātra
zinātniece Teātra muzeja speciāliste Janīna Brance. Viņas
komentāri:
– Amatieru teātris nozīmē nepārtrauktu procesu. Arī latviešu
profesionālais teātris izveidojās no amatieru teātru kustības. Un
raksturīgi, ka laikos, kad profesionāļiem ir kāds pārejas posms,
ar milzīgu spēku ierunājas amatieri. Pašlaik Rīgā ir neparasti
daudz jauniešu kolektīvu, kas darbojas gan augstskolās, gan
kultūras iestādēs. Kāpēc tā? Man liekas, ka līdztekus vēlmei
radoši darboties šie cilvēki iekšēji apzināti vai neapzināti
protestē pret lielo masu kultūras invāziju, kas tagad pie mums
nāk iekšā. Viņi paši grib būt aktīvi, un teātris atver cilvēku
radīšanas priekam. Tas ir pat tāds kā izaicinājums tam, kas
notiek apkārt.
Pašlaik teātros nemaz tik bieži neiestudē latviešu dramaturģijas
darbus. Bet, lūk, šajā festivālā varēja redzēt gan Leldes
Stumbres un Andra Zeibota, gan jaunu, vēl neiepazītu autoru
veikumu. Lugu “Lielās paslēpes” ir uzrakstījis jaunais dzejnieks
Ronalds Briedis un iestudējis VEF kultūras pils Tautas teātris.
“Nomales teātris Sarkandaugava” izrādīja lugu “Ak tu, spoks
tāds!”, kas ir guvusi ievērību lugu konkursā. Autors esot Jozefs
Nekritis, bet, liekas, mēs pat nezinām viņa īsto vārdu.
Interesantu uzvedumu “Un tomēr viņa griežas” festivālā rādīja
“Rīgas pantomīma”, ko gadu desmitiem vada režisors Roberts
Ligers. Dienas aprūpes centra jaunieši ar garīgās attīstības
traucējumiem sniedza uzvedumu pēc Šekspīra lugas “Sapnis vasaras
naktī” motīviem. Viņi spēlēja krāsaini, naivi aizkustinoši un
ļoti ticami.
Palūdzu Janīnu Branci izteikt savas domas par divām izrādēm, kas
šoreiz ieguva galvenās balvas – Lielos Tomus.
17. februārī Latvijas Nacionālā opera mazos skatītājus aicinās uz izrādes “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” pirmizrādi Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I. |
– Balvu saņēma Rīgas Tehniskās
universitātes studentu teātris “Kamertonis”, kas bija izvēlējies
ļoti grūtu lugu – Aleksandra Vampilova “Divdesmit minūtes ar
eņģeli”. Tā ir sāpīgi asprātīga, un jau pats žanrs –
traģikomēdija – prasa no aktiera lielu meistarību. Režisore
Ludmila Stančika ilgus gadus strādā ar šo ansambli un metodiski
attīsta jauno aktieru prasmi. Vampilovs vispār ir ļoti mūsdienīgs
autors. Andrejs Grave par lomu šajā izrādē saņēma lielo balvu kā
labākais festivāla aktieris. Tepat jāpiebilst, ka labākās
aktrises bija Tamāra Šīrante no teātra “Sarkandaugava” un Biruta
Rubēna no VEF Tautas teātra.
Otro Lielo Tomu ieguva Latvijas Universitātes Studentu teātris
par Leldes Stumbres lugas “Autobuss” izrādi. Luga nav nemaz tik
viegli šifrējama, tajā ir detektīva momenti un visādi
pārsteigumi. Bet režisors Visvaldis Klintsons ar katru gadu
attīstās kā inscenētājs, viņam ir labi jaunie aktieri, un izrāde
bija dinamiska.
Žūrijas speciālbalvu saņēma ansamblis “Rīgas pantomīma” par
izrādi “Un tomēr viņa griežas”.
Pirmo reizi šajā festivālā savu balvu piešķīra arī pašu aktieru
žūrija – pa vienam no katra teātra. Viņi visaugstāk novērtēja
Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” teātra
studijas “Vinnijs” veidoto Antona Čehova viencēliena “Lācis”
iestudējumu.
Jānis Rozenieks