Teātris atraisa cilvēku radīšanas priekam

Juris Skorobogatovs, Andrejs Grave, Antons Patlins izrādē “Divdesmit minūtes ar eņģeli” Foto: Agris Šiliņš

No 28. janvāra līdz 6. februārim galvaspilsētā notika amatieru teātru festivāls “Rīga spēlē teātri”. Piedalījās 12 no 13 Rīgas amatieru teātriem un kā viesi – Ogres ģimnāzijas teātra grupa. Tie ir teātra svētki un reizē aizraujoša sacensība, kas veicina šīs populārās tautas mākslas nozares attīstību un veiksmīgākajiem sagādā gandarījumu arī materiālā ziņā. Balvas, ko sauc par Tomiem, saņem gan labākie iestudējumi, gan aktieri un izrāžu veidotāji. Mazos Tomus piešķir vairākiem izrāžu līdzveidotājiem, Lielie Tomi tiek tikai dažiem, pašiem labākajiem.
Amatieru sniegumu vērtēja profesionāla žūrija, ko vadīja teātra zinātniece Teātra muzeja speciāliste Janīna Brance. Viņas komentāri:
– Amatieru teātris nozīmē nepārtrauktu procesu. Arī latviešu profesionālais teātris izveidojās no amatieru teātru kustības. Un raksturīgi, ka laikos, kad profesionāļiem ir kāds pārejas posms, ar milzīgu spēku ierunājas amatieri. Pašlaik Rīgā ir neparasti daudz jauniešu kolektīvu, kas darbojas gan augstskolās, gan kultūras iestādēs. Kāpēc tā? Man liekas, ka līdztekus vēlmei radoši darboties šie cilvēki iekšēji apzināti vai neapzināti protestē pret lielo masu kultūras invāziju, kas tagad pie mums nāk iekšā. Viņi paši grib būt aktīvi, un teātris atver cilvēku radīšanas priekam. Tas ir pat tāds kā izaicinājums tam, kas notiek apkārt.
Pašlaik teātros nemaz tik bieži neiestudē latviešu dramaturģijas darbus. Bet, lūk, šajā festivālā varēja redzēt gan Leldes Stumbres un Andra Zeibota, gan jaunu, vēl neiepazītu autoru veikumu. Lugu “Lielās paslēpes” ir uzrakstījis jaunais dzejnieks Ronalds Briedis un iestudējis VEF kultūras pils Tautas teātris. “Nomales teātris Sarkandaugava” izrādīja lugu “Ak tu, spoks tāds!”, kas ir guvusi ievērību lugu konkursā. Autors esot Jozefs Nekritis, bet, liekas, mēs pat nezinām viņa īsto vārdu.
Interesantu uzvedumu “Un tomēr viņa griežas” festivālā rādīja “Rīgas pantomīma”, ko gadu desmitiem vada režisors Roberts Ligers. Dienas aprūpes centra jaunieši ar garīgās attīstības traucējumiem sniedza uzvedumu pēc Šekspīra lugas “Sapnis vasaras naktī” motīviem. Viņi spēlēja krāsaini, naivi aizkustinoši un ļoti ticami.
Palūdzu Janīnu Branci izteikt savas domas par divām izrādēm, kas šoreiz ieguva galvenās balvas – Lielos Tomus.

17. februārī Latvijas Nacionālā opera mazos skatītājus aicinās uz izrādes “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” pirmizrādi Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

– Balvu saņēma Rīgas Tehniskās universitātes studentu teātris “Kamertonis”, kas bija izvēlējies ļoti grūtu lugu – Aleksandra Vampilova “Divdesmit minūtes ar eņģeli”. Tā ir sāpīgi asprātīga, un jau pats žanrs – traģikomēdija – prasa no aktiera lielu meistarību. Režisore Ludmila Stančika ilgus gadus strādā ar šo ansambli un metodiski attīsta jauno aktieru prasmi. Vampilovs vispār ir ļoti mūsdienīgs autors. Andrejs Grave par lomu šajā izrādē saņēma lielo balvu kā labākais festivāla aktieris. Tepat jāpiebilst, ka labākās aktrises bija Tamāra Šīrante no teātra “Sarkandaugava” un Biruta Rubēna no VEF Tautas teātra.
Otro Lielo Tomu ieguva Latvijas Universitātes Studentu teātris par Leldes Stumbres lugas “Autobuss” izrādi. Luga nav nemaz tik viegli šifrējama, tajā ir detektīva momenti un visādi pārsteigumi. Bet režisors Visvaldis Klintsons ar katru gadu attīstās kā inscenētājs, viņam ir labi jaunie aktieri, un izrāde bija dinamiska.
Žūrijas speciālbalvu saņēma ansamblis “Rīgas pantomīma” par izrādi “Un tomēr viņa griežas”.
Pirmo reizi šajā festivālā savu balvu piešķīra arī pašu aktieru žūrija – pa vienam no katra teātra. Viņi visaugstāk novērtēja Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” teātra studijas “Vinnijs” veidoto Antona Čehova viencēliena “Lācis” iestudējumu.

Jānis Rozenieks