Turpinājums. Sākums —"LV" Nr.296/297, 22.08.2000.;

"LV" Nr.298/299, 23.08.2000.

Jēkabpils pilsēta un Jēkabpils rajons

Jēkabpils

1. Mācītāju dārzs. 1869.gadā Krustpils ev.–lut. draudzes mācītājs Alberts Tīlings Krustpils mācītājmuižas dārza stūrī pie Dzirnupītes (Donaviņas) iestādīja ozolu. A.Tīlings par mācītāju te strādājis no 1828. līdz 1877.gadam. Bijis precējies ar Šarloti Amendu — Talsu prāvesta K.P.Amendas meitu. Viņa mirusi Krustpilī, apbedīta Krustpils Kapeles kapos. Šajos kapos apbedīts arī A.Tīlings. K.P.Amenda bija Bēthovena draugs un V.A.Mocarta bērnu audzinātājs. Mācītāji, kuri apmeklējuši šo baznīcu un piedalījušies dievkalpojumā pavasarī vai rudens pusē, stādījuši ozolu, tā veidojot mācītāju dārzu. Vēl tagad šie koki aug viņu piemiņai.

2. Cīnītāju piemiņas ozoliņi. 1923.gada 18.novembrī, piedaloties valdības, pašvaldības, skolu, draudzes un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un lielam ļaužu pulkam, Krustpils ev.–lut. baznīcas sētā iestādīti 14 ozoliņi par piemiņu draudzes dēliem, kuri krituši cīņās par Latvijas brīvību. Vēlāk Krustpils draudzes mācītājs R.Skujiņš rakstīja: "Visus mīļi lūdzu, saudzējiet kociņus baznīcas kalniņā." Diemžēl vairums to nav saglabājušies.

3. Represēto piemiņas ozoli. 1942.gadā Jēkabpils valsts pamatskolas pagalmā, Brīvības ielā 157, 1941.gada 14.jūnijā represēto, aizvesto skolotāju Martas Potsepas un Jāņa Kopmaņa piemiņai iestādīja divus ozolus. Tie ir saglabājušies un aug. (Tagad šajā ēkā atrodas grāmatnīca "Aisma".)

4. 14.jūnija parks. Parka ielā 1942.gadā krustpilieši iestādīja 15 ozoliņus un 13 liepiņas par piemiņu 1941.gada 14.jūnijā no Krustpils uz Sibīriju svešumā aizvestajiem 15 vīriešiem un 13 sievietēm. Vēl zaļo tikai viens ozols, kas bija stādīts leitnanta Nikolaja Upmaļa piemiņai. Te, sākoties Atmodai, izveidoja 14.jūnija parku, pie ozola novietots piemiņas akmens. N.Upmalis dzimis 1908.gada 19.aprīlī Ļaudonas pagastā, 1927.gadā iestājies kara skolā, kuru beidza ar 1.šķiru 1930.gada 1.septembrī, kā leitnants dienējis 12.Bauskas kājnieku pulkā. Aizvests 1941.gada 14.jūnijā no Krustpils stacijas. Miris svešumā.

5. Koks draudzības piemiņai. Iepretī ģimnāzijai 1995.gadā iestādīja ginkokoku, dinozauru laikabiedru, Vācijas pilsētas Melles un Jēkabpils draudzības piemiņai. Stāds bija atvests no Itālijas, izaudzēts Toskānas apgabalā. Diemžēl vēlāk šo koku bojāja ļaundari. Pie koka ir uzstādīts piemiņas akmens ar uzrakstu vācu un latviešu valodā: "Vācu–Baltiešu draugu pulciņš. Jāņos 1995.gadā."

6. Represēto piemiņas ozols pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas. 2000. gada 6. maijā Jēkabpils valsts ģimnāzijā notika šīs skolas 80 gadu jubilejas sarīkojums, kurā piedalījās vairāk nekā 600 absolventu. Bija ieradušies skolas bijušie un pašreizējie skolotāji, darbinieki, Jēkabpils rajona un pilsētas pašvaldības, kā arī kaimiņu skolu un izglītības iestāžu pārstāvji, to vidū Daugavpils pedagoģiskās universitātes rektors Jānis Pokulis u.c. Ieradušos absolventu vidū — arī tādas prominentas personas kā Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, finansu ministrs Gundars Bērziņš, Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālis Millers, Ventspils mērs Aivars Lembergs, kā arī bijušais Jēkabpils vidusskolas Pretošanās grupas dalībnieks Ilmārs Užāns, skolotājs Valdis Sakars. Sarīkojuma laikā tika iestādīts ozoliņš ģimnāzijas represēto absolventu un skolotāju piemiņai. Šājā pasākumā piedalījās I.Užāns, I.Bērziņš, V.Sakars, ģimnāzijas direktors R.Aišpurs, kā arī ģimnāzijas jaunsargi un mazpulku dalībnieki. Viens no pretošanās kustības proklamācijas uzsaukumiem bijis tāds: "Latvieši, cīņai par jaunu, brīvu Latviju krājiet spēkus! Nost svešās rokas!" (1940. gada decembris.) Ilmārs Užāns jaunajam piemiņas kokam velta šādus vārdus: "Šis ozoliņš, ko mēs šeit iestādām represēto absolventu piemiņai, lai izaug par varenu ozolu, kas dos spēku nākamajām paaudzēm stāvēt par latvju brīvību!" ... Te pieminams bijušais bioloģijas skolotājs Osvalds Pūpols, kurš 1940./41. mācību gadā uz Jēkabpils vidusskolu pārnāca darbā no Daugavpils. Nekavējoties viņš sāka organizēt pretošanās kustību Jēkabpils novadā. Šajā kustībā iesaistījās skolas audzēkņi: Strautiņš, Ģērķis, Indāns, Knāviņš, Vīķis, Tarziers, Užāns, Sakars u.c. Valdis Sakars līdz 1940. gada okupācijai bija Daugavpils Skolotāju institūta mazpulka priekšnieks, bet O.Pūpols — mazpulku vadītājs un Daugavpils Aizsargu pulka rotas komandieris. Novada pagrīdes grupas viņa vadībā bija plašā teritorijā no Daugavpils līdz Madonai. Šo grupu darbību koordinēja pagrīdes organizācija "Tēvijas sargi", kuru vadīja Latvijas mazpulku pārzinis — priekšnieks, kā arī O.Pūpola draugs Kārlis Ķirsis. 1941. gada janvāra vidū vairākus Jēkabpils vidusskolas audzēkņus arestēja. Daļa no viņiem gāja bojā gulagā, daži atgriezās. O.Pūpols dzimis 1904. gada 27. janvārī Aknīstes pagasta "Dravniekos". 1941.gada martā apcietināts Jēkabpils vidusskolā. Sauli viņa acīs izdzēsa čekistu lodes Astrahaņas cietumā 1941. gada 29. novembrī. Piemiņas ozols pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas lai ir liecinieks "mūžīgai tautas piemiņai kritušajiem latvju dēliem un meitām". Vienlaikus tas ir arī skolas jubilejas un visu absolventu piemiņas simbols. Šo mācību iestādi tās pastāvēšanas 80 gados ir absolvējuši 3304 audzēkņi. 1999./2000. mācību gadā skolā mācījās 960 skolēni un strādāja 71 skolotājs.

7. Brāļu Zobenu piemiņas ozoli. Divi ozoli aug Kalna ielā 14, ko vecāki 1918.gadā stādījuši par piemiņu saviem dēliem — Arturam un Elmāram Zobeniem. A.Zobens ir dzīvojis ASV, tagad miris. Viņa ozols dzimtenē paliek. E.Zobens dzīvo Anglijā un savu ozolu vēl apmeklē.

8. Skaistākā ieva pilsētā. Jēkabpilī, Zīlānu ielā 135, aug ieva — pavasarī, ziedu laikā, balta kā līgava kāzu tērpā. To pirms 40 gadiem sīku, maziņu iestādīja mājas saimniece Elvīra Ciesalniece (represēta, bijusi ieslodzījumā Sibīrijā). Tagad šī ieva priecina jebkuru garāmbraucēju.

9. Ozols no Priekuļiem. Izbraucot no Jēkabpils, Zīlānu ielas malā pirms bērziem redzams jauns, skaists ozoliņš. To savas bērnības, vecāku un savas 40 gadu jubilejas piemiņai 1985.gadā stādījusi Silvija Veikšāne–Maleniece, tagad zobārste Cēsu rajona Priekuļos. Šo ozolu uz Jēkabpili viņa atvedusi no tagadējās dzīvesvietas — Priekuļiem.

Ābeļu pagasts

10. J.Akuratera ozols. Jaunzemos aug piemiņas ozols rakstniekam Jānim Akurateram. Te ir viņa dzimtene. Koks ir labi saglabājies, stumbra apkārtmērs sasniedzis 5,05 metrus.

Aknīste

11. K.Ulmaņa ozols. Aknīstes vidusskolas pagalmā varam pieiet pie prezidenta Kārļa Ulmaņa piemiņas koka — ozola, kas viņa paša iestādīts 1939.gadā. Toreiz viņš piedalījās skolas atklāšanas svinībās. Blakus ir novietots glīts soliņš, apkārtne sakopta.

Aknīstes pilsētas lauku teritorija

12. Bendes liepas. Susējas muižā ir Bendes liepas. Vergu laikos pie tām sodīti cilvēki.

Dignājas pagasts

13. K.Ulmaņa piemiņas ozoliņš. Kārļa Ulmaņa piemiņai aug pagaidām vēl neliels ozoliņš pie Dignājas pamatskolas. 1940.gada 2.jūnijā, izlaiduma dienā, skolu apmeklēja valsts prezidents K.Ulmanis un pasniedza absolventiem diplomus. Apmeklējuma piemiņai prezidents pie skolas iestādījis ozolu. Diemžēl tas gājis bojā. Lai saglabātu šo piemiņu, 1995.gada pavasarī tajā pašā vietā iestādīja jaunu ozolu. Uz šo svinīgo brīdi bija aicināti toreizējie skolas beidzēji. Pasākuma iniciatore bija pensionētā skolotāja Aina Mikulāne.

14. Rūķīšu ozols. Netālu no Vandānu–Zasas ceļa, pie Rūķīšu māju lielā ozola 1985.gadā uzstādīts piemiņas akments 1906.gada 13.janvārī dragūnu nošautajiem revolucionāriem — zemniekam Jēkabam Strožam un pusgraudniekam Andrejam Brūverim. Šis ozols ir viņu dzīvais piemineklis un vējos šalc viņu piemiņai. Koka apkārtmērs 1999.gadā bija 5,5 metri.

Dunavas pagasts

15. Žaniņa ozoli. Tadainē, Varslavānu māju tuvumā, kurās ir dzimis dzejnieks Jānis Rainis, viņa piemiņai aug trīs lieli ozoli. Tautā tie dēvēti par Žaniņa ozoliem. Tā ir saukts mazais zēns. Šos ozolus aprūpē vietējās mežniecības darbinieki.

Elkšņu pagasts

16. Piemiņas liepas 1941.gadā izvestajiem. Dienvidsusējas kreisajā krastā ceļa malā pie baznīcas aug septiņas puslokā iedēstītas liepas ar dzīvības koku pusloka vidū. Šīs liepas iedēstītas 1942. vai 1943.gadā, pieminot septiņas Elkšņu pagasta ģimenes, kas 1941.gadā izvestas uz Sibīriju. Padomju varas gados baznīca un tās apkārtne bija aizaugusi ar krūmiem un liepas nebija saskatāmas. Deviņdesmito gadu sākumā pēc padomju saimniecības "Susēja" direktores Birutas Valaines iniciatīvas tika veikts baznīcas kapitālais remonts, restaurēta baznīcā esošā oriģinālā J.Dēringa altārglezna, kā arī sakopta baznīcas apkārtne — izcirsti krūmi, izzāģēti vecie, pāraugušie un nokaltušie koki. Līdz ar to skatam atklājās septiņas stalti izaugušās piemiņas liepas.

Gārsenes pagasts

17. Piemiņas birzs. Gārsenē, pie represēto pieminekļa, 1996.gada rudenī izveidota piemiņas birzs, iestādot 210 kociņus — bērzus, priedes, egles.

18. J.Kažoka dižozols. Tas aug pie Bērtuļu mājām, un tā apkārtmērs pārsniedzis 5,5 metrus. Šīs ir LLU docenta Jāņa Kažoka mājas. Ozols dzīvos arī viņa piemiņai. Kopš iestādīšanas dižkoks pārdzīvojot jau septīto cilvēku paaudzi.

Krustpils pagasts

19. Krusta priede. Priedē iecirsts krusts atrodas aiz tīruma mežmalā, pa labi no Rīgas–Daugavpils šosejas, īsi pirms krustojuma ar Krustpils–Jelgavas dzelzceļa līniju. Tā esot iezīmēta kāda cilvēka nošaušanas vieta.

Kūku pagasts

20. A.Speldziņa ozols. Speldziņu mājās trīsdesmitajos gados iestādīja ozolu Latvijas brīvības cīņās kritušā Latvijas armijas varonīgā kaprāļa Augusta Speldziņa piemiņai.

21. Ē.Kalniņa ozoli. Kūku ciematā pie bijušās pagastmājas aug un kuplo divi ozoli. Tos ražena darba piemiņai savulaik iestādījis strādīgais pagasta iedzīvotājs Ēvalds Kalniņš, kura vadībā arī uzcelts šis ciemats. Liktenis bija lēmis viņam līdzās citiem iziet smago gulaga ceļu.

Leimaņu pagasts

22. Leimaņu tautas nams. Ap Leimaņu tautas namu 1936.gadā veikti apzaļumošanas stādījumi Leimaņu mežniecības mežziņa E.Dreiblata vadībā, piedaloties mežsargiem M.Sējiņam, P.Kalnaraupam, A.Ronim, N.Dāboliņam, J.Ābolam, virsmežsargam J.Kalnaraupam un vietējiem iedzīvotājiem. Stādītas liepas un bērzi. Šie koki ir stādītāju piemiņas koki.

23. R.Bērziņa piemiņa. Ilggadējā Leimaņu mežniecības mežziņa Roberta Bērziņa piemiņai ir palicis viņa iestādītais augļu dārzs, bērzi un papeles pie bijušās Leimaņu mežniecības kantora ēkas Ērmītēs.

Rubeņu pagasts

24. Rubeņu parks. Rubeņu parks, agrāk "Raiņa kolhoza parks", tika ierīkots pēc toreizējā kolhoza priekšsēdētāja Broņislava Oborona ierosmes. Tas ir arī viņa piemiņas parks.

Salas pagasts

25. J.Akuratera lapene. Biržu Beitānos vēl saglabājusies lapene, kur mēdzis pakavēties rakstnieks Jānis Akuraters, kad viesojies šajās mājās. Tur zaļo trīs liepas un ozols.

Saukas pagasts

26. A.Žilinska ozols. Saukā aug un zaļo dižozols ievērojamā komponista Arvīda Žilinska piemiņai.

27. K.Ulmaņa ozols. Pie Saukas lauksaimniecības skolas aug valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ozols, ko viņš iestādīja 1939.gadā toreizējā pagasta nama iesvētīšanas svinību laikā.

Sēlpils pagasts

28. P.Barisona priede. Pie šīs priedes komponists Pēteris Barisons saļima 1947.gada 13.jūlijā, te ir viņa nāves vieta. Šajā dienā viņš ar divriteni devās uz Sēlpils kapsētu. Viņu atrada gulošu starp izkaisījušamies ziediem un divriteni, un pāri viņam šalcošai priedei. Šī priede glabā komponista pēkšņās nāves noslēpumu. Blakus kokam ir četrstūrains akmens ziedu nolikšanai un uzraksts "P.Barisona priede".

29. Priekšāni. Purvu un augsnes zinātnieka akadēmiķa Pētera Nomala dzimto Priekšānu pagalmā viņa piemiņai aug kastaņa. To. P.Nomals stādījis tūlīt pēc Pirmā pasaules kara, atgriežoties no bēgļu gaitām, savas dzimtas piemiņai. Tagad Priekšānos ir akadēmiķa P.Nomala muzejs.

Viesīte

30. P.Stradiņa egle. Aiz Viesītes jaunajiem kapiem ir saglabājusies profesora Paula Stradiņa egle — "krēsls". Šeit viņš nācis atpūsties un pabūt vienatnē ar dabu. 1977.gadā vētras laikā viens no stumbriem lūzis, bet krēsls apakšā ir palicis nebojāts. Šim piemiņas kokam ir uzlikta plāksnīte ar uzrakstu. Izveidotā atmiņu taka Viesītē pieved arī pie šī koka. Uzrakstā uz plāksnītes lasāms: "Cilvēki, saudzējiet šo koku — profesora P.Stradiņa atpūtas vietu!"

Vīpes pagasts

31. Aparnieku šūpoļu egle. Šī kara laika notikumu lieciniece atrodas pagasta teritorijas vidū Aparnieku mežaudzē. Otrajā pasaules karā kādu laiku šajā mežā atradās vācu štābs un ierakumi. No tuvākajām mājām uz šejieni nestas iekuram grāmatas. Pēc kara pie egles atrasti divi iesaiņoti latviešu dainu sējumi, kas atnesti no Aparnieku mājām. Trīsdesmitajos gados Lieldienās pie šīs egles bērniem kārtas šūpoles. Bijuši divi resni zari. Koka apkārtmērs — 2,4 metri.

32. Birzmaliešu liepa un ozols. Liepu Birzmaliešu pagalmā stādījis ilggadējais mežkopis Pēteris Aparnieks vēl zēna gados kopā ar tēvu Andreju par godu savas mājas uzcelšanai 1924.gadā. Liepas apkārtmērs ir 3,05 metri. Tepat 1994.gadā 12.augustā iestādīts sarkanais ozols P.Aparnieka piemiņai. To viņa dzimšanas dienā iestādīja bērni un mazbērni.

33. Neretas senkrasts. Birzmaliešu zemē esošajā Neretas upes senkrastā 1970.gadā sākta veidot mežkopja Pētera Aparnieka ģimenes darba piemiņas vieta. Te jau aug vairāk nekā 170 dažādu koku un krūmu sugu un pasugu, kā arī aizsargājamie augi. Ir iecere izveidot dendroloģisko dārzu ar tūristu takām un atpūtas vietu.

34. Zeltiņu ozols. Zeltiņu ceļa alejā augošajā ozolā 1905.gadā bijis uzvilkts karogs. Koka apkārtmērs — 4,2 metri.

35. Grīnbergu skolas ozols. 18.gadsimta beigās tā tuvumā, Straumniekos, bijusi divklasīgā skola. Ozola apkārtmērs — 3,4 metri.

36. Jostu aleja. Jostu māju un šosejas aleja stādīta trīsdesmitajos gados. Šīs mājas ir skolotāju Kārļa, Annas un Natālijas Speldziņu un mākslinieču Ausmas, Aivas un Annas Žūriņu dzimtās mājas.

37. Soda ozols. Pie ozola sodīti Mežmuižas nepaklausīgie zemnieki un 1905.gada revolucionāri. Koka apkārtmērs — 4,5 metri, bet tas ir stipri bojāts.

38. Lapene "Rundālis". Lapene atrodas Mežmuižas Cērpu māju dārzā ar palikušām divām liepām un ozolu. 19.gadsimta beigās kādu vasaru pie radiem tur dzīvojis un mūziku rakstījis komponists Jāzeps Vītols.

39. Dzimtbūšanas atcelšanas piemiņas ozoli. Pie Mežmuižas muižas ēkas 1861.gadā iestādīti divi ozoli par godu dzimtbūšanas atcelšanai Krievijas impērijā un Latgalē. Saglabājies tikai viens. Otrs nocirsts 1920.gada sākumā, un no tā gatavotas pagasta mēbeles. Par palikušo ļaudis pagastam esot ziedojuši 20 latus, un tā šis ozols saglabājies. Koka apkārtmērs — 3,8 metri.

40. Vīpes skola. Neretas upes krastā Vīpes skolas piemiņas stādījumi — bērzu aleja ar liepu apli — ierīkoti 1994.gadā par godu skolas pastāvēšanas 90. gadadienai. Tie atrodas apmēram 1,3 kilometrus no skolas. Aplī stādīts tik liepu, cik tanī gadā skolā bijis klašu grupu. Apļa vidū no divām akmens šķautnēm veidota "adata" norāda ziemeļu — dienvidu virzienu. Stādīšanu veica Vīpes skolēni skolotājas Rutas Kriščūnes vadībā. Divas Veimuta priedes pie Vīpes skolas 1965.gadā iestādījis un atstājis par piemiņu skolotājs Evalds Cimbulis.

41. Ambrazeviču dendroloģiskais dārzs. Ģimenes centīgā darba piemiņas vieta — Ambrazeviču dendroloģiskais dārzs — Liepās, Rīgas–Daugavpils šosejas 162. kilometrā, iesākts veidot trīsdesmitajos gados pēc Alidas Ambrazevičas ierosmes ar viņas līdzdalību. Dārzā aug 126 dažādu koku un krūmu sugas un pasugas. Mājas un dārzs ir tūristu apmetnes vieta. Pie mākslīgā ūdens baseina ir mākslinieka Franča Sokolovska veidota "vardīte".

Zasas pagasts

42. P.Vītola piemiņa. Krustcelēs ir palicis populārā Slates virsmežniecības virsmežziņa Pētera Vītola vadībā iestādītais augļu dārzs. Tāpat viņa piemiņai ir palikusi viņa vadībā stādītā liepu aleja gar bijušās Slates mežniecības iebraucamā ceļa malām.

43. Zasas pagasta aleja. Bijušā Zasas mežziņa Oskara Puidas, vēlāk — Slates un Talsu MRS galvenā mežziņa un ceļa meistara J.Riekstiņa ierosinātā un veidotā bērzu, liepu, papeļu un ābeļu aleja stiepjas gar Jēkabpils – Ilūkstes ceļa malām, cauri visam Zasas pagastam. Saglabājusies tikai daļēji.

44. Slates novada mežkopju piemiņas birzs. Tā tika stādīta 1995.gada pavasarī — Meža dienu pasākumos Mežgales mežniecības mežzines Mirdzas Meškovas vadībā. Iestādīti 500 bērziņi un 50 priedītes. Šī birzs veidota Jēkabpils–Ilūkstes ceļa malā apmēram 500 metru attālumā no Mežgales mežniecības kantora ēkas "Liepām" — iepretī ugunsnovērošanas tornim.

45. Akmeņāru tūjas. 1957.gada jūlijā ielika pirmo pamatakmeni Slates MRS Akmeņāru ciematam. Par godu šim notikumam inženiere, meža vēsturniece B.Kalniņa iestādīja divas piemiņas tūjas. To apkārtmērs krūšu augstumā 1996.gadā bija 75 un 62 centimetri, augstums — 11 metri.

46. K.Ulmaņa piemiņas ozols. Zasas vidusskolas tuvumā dārzā aug valsts prezidenta K.Ulmaņa piemiņai stādīts ozols. To 1939.gadā ar skolnieku palīdzību iestādīja Zasas skolas pārzinis E.Klucis. Šajā gadā prezidents apmeklēja Zasu un piedalījās skolas atklāšanas svinīgajā sanāksmē.

47. Stukuļa birzs. Pretī bijušajai Zasas padomju saimniecības benzīna bāzei aug Latvijas ievērojamā zirgkopības speciālista V.Stukuļa piemiņas bērzu birzs. V.Stukuļa 18. dzimšanas dienā 1927.gadā svinību viesi iestādījuši šo birzi. Vietējie iedzīvotāji to sauc par Stukuļa birzi. 1996.gadā tajā vēl auga 72 bērzi.

Jelgavas pilsēta

un Jelgavas rajons

Jelgava

1. M.Lutera piemiņas ozols. Pie Annas baznīcas Jelgavā zaļo Mārtiņa Lutera piemiņas ozols. To iestādīja 1883.gadā, atzīmējot baznīcas reformatora 400. dzimšanas dienu. Ap ozolu uzbūvēts dzelzs žodziņš, pie kura pielikta plāksnīte ar uzrakstu: "Luteram 1483–1883".

2. Vienības birzs un Vienības ozols. Pie Kalnciema ceļa un Vecā ceļa krustojuma 1936.gadā iestādīta Vienības birzs ar Vienības ozolu. Tajā atrodas 1989.gadā atklātais piemiņas akmens padomju terora upuriem.

3. Pirmkursnieku piemiņas stādījumi. Jelgavas pils parkā mācību gada sākumā LLU pirmkursnieki sava kursa piemiņai iestāda kociņu. 1994.gada 1.septembrī iepretī pilij Lielupes krastā iestādīja piemiņas kastaņu. Pie šī kociņa saknēm ielika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Pils parkā pirmkursnieki stādījuši ozoliņus.

4. P.Mūrnieka ozols. Aizejot atpūtā, ilggadējā mācību un audzināšanas darba atcerei LLU Mežniecības fakultātē atvadīšanās dienā, 1985.gada 25.oktobrī, pie fakultātes ēkas piemiņas ozolu iestādīja docents Pauls Mūrnieks.

5. Mīlestības aleja. Dobeles šosejas kreisajā pusē pie Kūliņu ceļa ir Mīlestības aleja jeb gatve un piemineklis. Agrāk tādi bijuši divi — katrā gatves galā. Interesanta ir šīs gatves tapšanas vēsture. 1893.gadā hercoga galma tiesas padomnieks Tečs, tā laika labākais runātājs, uzrakstīja testamentu, ko apstiprināja pats hercogs Pēteris. Šajā testamentā viņš novēlēja Jelgavas amatniekiem zemesgabalu ap 6 ha platībā starp izvēlēto savu un drauga kapa vietu ar noteikumu, ka ienākumi no tā nododami tai amatnieka meitai, kura tajā gadā pirmā izies pie vīra. Šai meitai ir jāiestāda alejā starp abiem pieminekļiem 12 jauni bērziņi. Tā šī aleja tika piestādīta.

6. Ā.Alunāna parks. Latviešu teātra tēva — dramaturga, režisora un aktiera Ādolfa Alunāna — piemiņu saglabā viņa vārdā nosauktais parks Jelgavā, Pasta ielā. Te atrodas arī viņa atdusas vieta ar šūnakmens pieminekli (1913).

7. J.Raiņa parks. Dzejnieka Jāņa Raiņa piemiņu saglabā viņa vārdā nosauktais parks ar pieminekli (1957) Katoļu un Raiņa ielas krustojuma tuvumā. Dzejnieks laikā no 1891. līdz 1897.gadam Jelgavā vairākkārt dzīvojis un strādājis.

Cenas pagasts

8. Varoņu aleja. Pie bijušās Skuju pamatskolas Rīgas–Jelgavas šosejas 30. kilometrā 1930. gada 3. maijā skolas audzēkņi šosejas malā iestādīja Varoņu aleju pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušo latviešu karavīru piemiņai. Pašreiz esošo pieminekli atklāja 1937. gada 24.oktobrī, pirms tam tur atradās koka obelisks.

Elejas pagasts

9. Krieviņi. Saglabājušies veci oši un pie tiem — piemineklis 1905.gada revolucionāram Jānim Mārtinsonam viņa nošaušanas vietā.

Glūdas pagasts

10. Nākotnes ciemats. Bijušās kopsaimniecības "Nākotne" centrālajā ciematā izveidota Rīgas Operetes un muzikālās komēdijas teātra mākslinieku stādīta birztaliņa.

Jaunsvirlaukas pagasts

11. Veterānu birzs. Jelgavas MRS kolektīvs, cienot čaklākos darba darītājus, papildināja ar jauniem ozoliņiem kara un darba veterānu birzi, kura izveidota pie Svirlaukas mežniecības. Šeit tie iestādīja katrs savu koku.

Līvbērzes pagasts

12. J.Baloža piemiņa . Ģenerāļa Jāņa Baloža (1881–1965) piemiņai pie viņa bijušajām mājām Upesmuižā aug liepu aleja.

Platones pagasts

13. Ģ. Eliasa osis . Platones upes kreisajā krastā pie Zīlēniem aug mākslinieka Ģederta Eliasa piemiņas osis. Tā stumbra apkārtmērs — 5,55 metri (11.97.), un tas ir dižākais Latvijā. Īpaši varena ir oša atsegtā sakņu sistēma.

Sidrabenes pagasts

14. Billītes. Pie Billītēm aug pāris pelēko riekstkoku, kurus 1935.gadā iestādījusi dzejniece Elza Stērste. Stādi bija atgādāti no Itālijas.

Svētes pagasts

15. A. Zviedra piemiņa. Pie Cīruļu mājām aug 50 ozoli un 70 gadus vecs Amūras koks mežzinātnieka Arvīda Zviedra piemiņai. 1996.gadā šie māju apstādījumi 10 ha platībā ir ieskaitīti vietējās nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju kategorijā.

Valgundes pagasts

16. Silenieki. No Sileniekiem uz Ložmetējkalnu stādīta liepu aleja — Varoņu gatve. To 2,5 kilometru garumā ierīkoja laikā no 1932. līdz 1935.gadam Meža departamenta Strēlnieku biedrības pārstāvji un skolēni. Pie Sileniekiem aug ozols, kur savulaik, godinot kritušo piemiņu, kopīgi nofotografēti Krišjānis Barons un Jānis Rainis. Šis ir vienīgais uzņēmums, kur viņi abi redzami blakus.

Vilces pagasts

17. Vilces medpunkts. Šeit saglabājušās dendroloģisko stādījumu paliekas, kuros aug Latvijas vērtīgākās melnās priedes un divas Amūras liepas. Šī vieta saistās ar pirmo latviskās izcelsmes tehniskās inteliģences pārstāvi — mehāniķi Ernestu Johanu Bīnemani (1753–1806).

18. Blankenfelde . Muižas parkā aug muižas īpašnieka stādīts osis, kura apkārtmērs šobrīd pārsniedzis 4 metrus.

Vircavas pagasts

19. Lielžagatas. Scenogrāfa Arvīda Spertāla un mākslinieces Margas Spertāles kādreizējā dzīvesvietā iestādīts plašs augļu dārzs 3 ha kopplatībā, kuru A.Spertāls kopis. Tajā augušas ap 50 bumbieru šķirņu. M.Spertāle dārzā iestādījusi kastaņu aleju.

Zaļenieku pagasts

20. Revolucionāru piemiņas liepa . Zaļenieku parkā pie kādas liepas piestiprināta piemiņas plāksne 1905.gadā sodītajiem revolucionāriem.

21. Daukšas. Dzejnieces Aspazijas dzimto māju Daukšu pagalmā saglabājušies lieli oši.

22. Dimzēni. Ūziņu Dimzēnos vērtīgu dendroloģisko kolekciju izveidojis LU profesors, farmakologs Eduards Svirlovskis (1874–1949). Tā daļēji saglabājusies. Īpaši izceļas Latvijā reti sastopamā kokveida lazda.

Jūrmala

1. Raiņa priedes. Mellužu jūrmalā dzejniekam Jānim Rainim bija mīļas trīs kopā saaugušas priedes. Te viņš bieži uzturējies pirms 1905.gada revolūcijas. Arī tagad tās sauc par Raiņa priedēm. Rainis mīlēja jūru un priedes. Tās devušas ierosmi cīnītāju raksturojumam. Jūrmalas priedēs viņš saskatīja lepnumu, spēku, sīkstumu, vēlēšanos noturēties pretī vējam, turēt savas galotnes pret Sauli.

Krāslavas rajons

Kaplavas pagasts

1. J.Jaunsudrabiņa akācija. Vecbornes apkārtnē esošajos Bragišķos aug rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa stādīta akācija.

Turpinājums seko