Ekspedīcijas vadītājam, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekam Jānim Graudonim 27.augustā — 87.dzimšanas diena

Turaidas mūra pils, kuras celtniecība sākta pēc Rīgas bīskapa rīkojuma 1214.gadā, laika gaitā piedzīvojusi daudzas vēsturiskas pārmaiņas. Dažādos savas pastāvēšanas posmos, arī mūsdienās, tās nozīme mainījusies politisko, ekonomisko un citu apstākļu ietekmē. Pils bijusi gan svešzemju varu apliecinošs simbols — arhibīskapa rezidence svarīgu tirdzniecības ceļu tuvumā, gan Livonijas valstiņu savstarpējo feodālo karu strīdu objekts. Tā piedzīvojusi satriecošus militāros konfliktus — Livonijas karu, poļu–zviedru karu un Ziemeļu karu, vēlāk kļuvusi par muižas centru, bet šobrīd ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, Turaidas muzejrezervāta sastāvdaļa.

2000.gada vasara Turaidas pilij izskan ar arheologu padarītā vērtējumu. Divdesmit piecus gadus strādājusi Turaidas arheoloģiskā ekspedīcija, kuras vadītājs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis profesors Jānis Graudonis. Tie ir ilgstošākie nepārtrauktie sistemātiskie pētījumi, kas notikuši kādā no Latvijas arheoloģijas un arhitektūras pieminekļiem. Vai tas ir ilgs pētniecības posms vienam piemineklim? Pasaulē ir objekti, kurus pēta simt un vairāk gadu, bet dažiem pietiek ar vienu vasaru. Tas ir atkarīgs arī no tā, cik vēsturiskas informācijas glabā piemineklis un kā šī izzinātā informācija tiek saglabāta uz vietas piemineklī un nodota tālāk. Turaidas pils komplekss glabā ziņas par vairāk nekā 800 gadu ilgu vēsturi. Pils kompleksa sastāvdaļa ir arī Turaidas pilskalns ar lībiešu koka pils pamatiem.

"Kāda bijusi Turaidas pils?" — ar šādu virsrakstu 1976.gadā publicēts raksts kādā avīzē. Lai rastu atbildi uz šo un daudziem citiem jautājumiem, veidojās sadarbība starp Siguldas novadpētniecības muzeju (tagad Turaidas muzejrezervātu) un Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Turaidas arheoloģisko ekspedīciju.

Uzsākot darbus 1976.gadā, Turaidas pils teritorijā bija restaurēts galvenais tornis, pils klēts ēka un aizsargsienas daļa pie tās, nobeigumam tuvojās pusapaļā torņa restaurācija. Ar pusapaļā torņa ieejas daļas izpēti arī sākās izrakumi pils teritorijā pirms divdesmit pieciem gadiem. Drupu stāvoklī atradās atsevišķu aizsargsienu fragmenti un ar vēlēnām segtais torņveida dienvidu korpusa pirmais stāvs un pagrabs. No otrā stāva bija saglabājusies tikai ķieģeļu grīda ar siltgaisa apkures kanāliem un otrā stāva sienu apakšdaļas fragmenti ar ailu un nišu atliekām. Tomēr pils lielākā daļa bija zem gruvešiem apslēpta, apaugusi ar krūmiem un lieliem kokiem, it īpaši priekšpiļu teritorijas un pilskalna nogāzes.

Muzejam, kas 1961.gadā ar nelielu kolekciju tika pārvietots uz Turaidas pilsdrupām, lai būtu restaurēto ēku apsaimniekotājs, bija vēlēšanās gūt lietiskos avotus gan Turaidas lībiešu vēstures, gan mūra pils izpētei, gan ar atradumiem bagātināt arheoloģijas kolekciju un pilnveidot ekspozīcijas, gan atsegt pils nocietinājumu sistēmu, dot materiālus zinātniski pamatotai Turaidas mūra pils restaurācijai un atsevišķu mezglu konservācijai. Tajā laikā notikusī muzeja pārziņā esošās Turaidas baznīcas demolēšana un ekspozīcijas apzagšana pilī rosināja risināt jautājumu par muzeja ekspozīciju drošību — restaurācijas gaitā veidot mūru ieskautu slēgtu pils teritoriju.

Muzeja zinātniskās padomes, Kultūras ministrijas kolēģijas un Kultūras pieminekļu aizsardzības zinātniski metodiskās padomes sēžu lēmumos, kuros apsprieda Turaidas kompleksa saglabāšanas perspektīvas, bija ietvertas daudzas labas idejas. Tomēr pētniecības, restaurācijas un pils eksponēšanas process izrādījās daudz sarežģītāks, nekā sākotnēji likās.

Tajā laikā Latvijā bija maza pieredze mūra piļu izpētē, nebija arhitektūras pieminekļu arheoloģiskās izpētes metodikas. Ekspedīcijas darbs dažkārt kļuva par asu diskusiju objektu, un tikai vienota mērķa labad — pils saglabāšanai — veidojusies sadarbība starp ekspedīcijas vadītāju J.Graudoni, arhitektu G.Jansonu, restauratoru darba vadītājiem A.Smilu, J.Tuču un muzeja darbiniekiem, spēja pārvarēt šīs grūtības. Zinātniskās izpētes metodika un pieredze veidojās ne vien izrakumu gaitā, bet arī iepazīstot un salīdzinot citu arheologu darbu un piļu pētniecību (cik tas toreiz bija iespējams) ārpus Latvijas — Novgorodā, Pleskavā, Brestā, Kijevā. Lielas grūtības radīja tas, ka projektēšanas un restaurācijas plānos netika iekļautas nepieciešamās jaudas atsegto drupu saglabāšanai un restaurācijai. Arheoloģiskās izpētes gaitā atsegtos mūrus bija nepieciešams pasargāt no tālākas sadrupšanas, jo ķieģeļu sienas pēc zemes virskārtas noņemšanas intensīvi saira. Tika meklēti risinājumi un aicināti talkā gan pašmāju, gan ārzemju speciālisti. Diemžēl zinātne vēl līdz šim nav devusi praktisku līdzekli, kā mūsu klimatiskajos apstākļos saglabāt oriģinālo mūrējumu, nenosedzot to ar apdares kārtu. Tikai praktiskā darbā uzkrājās pieredze arheoloģiskās izpētes gaitā atsegto objektu eksponēšanā uz vietas pilī.

Izpētes gaitā radās izmaiņas pils pagalma līmeņos, veidojās ūdens sastrēgumi lietus un sniega kušanas rezultātā. Senā ūdens novadīšanas sistēma vairs nedarbojās, bet jaunā veidojās pamazām pēc atsevišķu pils laukumu izpētes.

Milzīgu darbu arheologiem prasīja pilskalna noslīdējumu nostiprināšana, jo pilskalns, kas veidojies no smilts un māla, ir arī avotains. Brīnišķīgs arheologu veikums ir apvedtakas izveide ap pili.

Pils arheoloģiskā izpēte (īpaši 80. gados) izraisīja sabiedrībā dzīvu interesi un atbalstu. Sevišķi daudz apmeklētāju pulcēja arheoloģiskās izpētes un restaurācijas darbu sezonas noslēguma gadskārtējās skates, kā arī jaunu ekspozīciju atklāšana restaurētajās telpās. Ekspozīcijas saistība ar pili, vēsturiskajiem notikumiem tajā un cilvēku vēlme skatīt oriģinālu bija un arī ir viens no iemesliem, kas piesaistīja un turpina piesaistīt apmeklētājus Turaidai.

Plašākam zinātniskam pils izpētes gaitas vērtējumam vēl vajadzīga lielāka laika distance, taču divdesmit piecos gados paveikts daudz. Kā divdesmit piecu gadu darba pārskatā raksta arheoloģiskās ekspedīcijas vadītājs profesors J.Graudonis — izpētes gaitā iegūtas gandrīz 5000 dažādas senlietas, ap 7700 dažādas keramikas vienības, 4700 krāšņu podiņu fragmenti, 3500 logu stiklu fragmenti, 7500 būvnaglas, 4000 dažādi būvelementi, izrakumu gaita fiksēta ap 7000 foto negatīvos un diapozitīvos, tapuši ap 500 dažādi atsegumu un detaļu plāni, 911 lappusēs fiksēti izrakumu gaitas atklājumu un atradumu apraksti. Akmens un čuguna lodes, triju veidu jumta kārniņi, grīdu flīzes un figurāli ķieģeļi, koku paraugi, tāpat kā ap 60 000 dzīvnieku kauli ir vēstures avoti pils un tās apdzīvotāju dzīves atainošanai. Viss šis milzīgais divdesmit piecos gados iegūtais materiāls tiks analizēts, salīdzināts, un, kā saka profesors J.Graudonis, sāksies pils izpētes otrā daļa — kabineta darbs.

Nenovērtējama nozīme ir lībiešu koka pils pamatu, pils aizsargsistēmas un daudzo mūra celtņu, krāšņu pamatu un atsevišķu objektu atsegšanai un izpētei. Lai to veiktu, bija nepieciešams pārrakt un pārvietot ap 18 000 km3 zemes. Divdesmit piecos gados ekspedīcijā strādājuši 29 tehniskie darba vadītāji un 1840 jaunieši no 22 Latvijas skolām, kā arī jaunieši no Krievijas, Polijas, Lietuvas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas. Daudziem tā ir bijusi pirmā darba skola, dažiem arī ceļa sākums arheologa un vēsturnieka gaitā. Strādājot izrakumos, jaunieši vistiešāk iepazina un sajuta pils vēsturi.

Ekspedīcijas visintensīvākais darba posms bija 80. gadi, kad muzejam izdevās sarūpēt finansējumu, pateicoties toreizējai Rīgas rajona vadībai, Tūrisma padomei, Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībai un daudzu iestāžu un saimniecību atbalstam. Pēdējos trīs gadus izrakumus finansiāli atbalstījusi firma S.A."Danuta" (Polija), kad izrakumos strādāja Baltijas jūras piļu–muzeju asociācijas dalībvalstu jaunieši. Tāpat atbalsts saņemts no Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Latvijas Vēstures institūta.

Ir izpētīta pamatteritorija, dienvidu un lielākā ziemeļu priekšpils daļa, atlicis ceļš un ieejas mezgls. Par paveikto divdesmit piecos gados stāsta pils ekspozīcijas nodaļas vadītājas L.Beitiņas vadībā sagatavota izstāde "Pagājušo gadsimtu meklējumi".

27. augustā aicinām uz Arheologu dienu Turaidā un sakām paldies visiem, kuri piedalījušies pils izrakumos, atbalstījuši tos un kuri interesējas par pils izpēti.