Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.12

Rīgā 2004.gada 30.aprīlī

Noteikumi par pasažieru kuģu drošību un standartiem

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta otrās daļas 1.punktu un trešo daļu

I. Vispārīgie noteikumi

1. Šie noteikumi nosaka starptautisko normatīvo aktu prasību piemērošanu attiecībā uz pasažieru kuģu drošību un standartiem, veicot vietējos reisus, neatkarīgi no karoga valsts piederības šādiem pasažieru kuģiem:

1.1. jauniem pasažieru kuģiem;

1.2. esošiem pasažieru kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk;

1.3. ātrgaitas pasažieru kuģiem.

2. Noteikumos izmantotie jēdzieni:

2.1. “Starptautiskās konvencijas” ir 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1988.gada protokols, ar grozījumiem (turpmāk — SOLAS konvencija) un 1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada protokols, ar grozījumiem (turpmāk — Starptautiskā konvencija par kravas marku);

2.2. “Kodekss par kuģu stabilitāti” ir Kodekss par kuģu stabilitāti visiem kuģu tipiem, uz kuriem attiecas Starptautiskās jūras organizācijas (turpmāk — SJO) dokumenti, kas ietverts SJO Asamblejas 1993.gada 4. novembra Rezolūcijā A.749 (18), tā jaunākajā redakcijā;

2.3. “Ātrgaitas kuģu kodekss” ir Starp­tautiskais ātrgaitas kuģu drošības kodekss, kas ietverts SJO Kuģošanas drošības komitejas 1994.gada 20.maija Rezolūcijā MSC 36 (63), tā jaunākajā redakcijā;

2.4. “DSC kodekss” ir Drošības kodekss kuģiem ar dinamisko cēlējspēku, kas ietverts SJO Asamblejas 1977. gada 14. novembra Rezolūcijā A.373(X), kura grozīta ar SJO Kuģošanas drošības komitejas 1994. gada 19. maija Rezolūciju MSC 37 (63);

2.5. “GMDSS” ir globālā jūras negadījumu un drošības sistēma, kas noteikta SOLAS konvencijas IV nodaļā, tās jaunākajā redakcijā;

2.6. “pasažieru kuģis” ir kuģis, kas pārvadā vairāk kā 12 pasažierus;

2.7. “ro-ro pasažieru kuģis” ir kuģis, kas pārvadā vairāk kā 12 pasažierus un kuram ir speciālas klases kravas telpas, atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma II-2 nodaļas A daļas 2.punkta prasībām;

2.8. “ātrgaitas pasažieru kuģis” ir ātrgaitas kuģis, kā definēts SOLAS konvencijas X nodaļas 1.noteikumā tās jaunākā redakcijā, un pārvadā vairāk kā 12 pasažierus. Pasažieru kuģi, kas veic vietējos reisus B, C vai D kuģošanas rajonos, nav uzskatāmi par ātrgaitas pasažieru kuģiem, ja:

2.8.1. to ūdensizspaids, kas atbilst konstruktīvajai ūdenslīnijai, ir mazāks nekā 500 m³,

2.8.2. to maksimālais ātrums, kā noteikts Ātrgaitas kuģu kodeksa 1.4.30. apakš­punktā, ir mazāks par 20 mezgliem;

2.9. “jauns kuģis” ir kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kas atrodas līdzīgā būvniecības stadijā uz 1998.gada 1.jūliju, vai pēc tā. Līdzīga būvniecības stadija ir stadija, kurā:

2.9.1. sākas ar konkrētu kuģi saistīti būvniecības darbi;

2.9.2. ir uzsākta šā kuģa montāža, kurā izmantotas vismaz 50 tonnas vai 1% no visas korpusa konstrukciju aprēķinātās masas, atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka;

2.10. “esošais kuģis” ir kuģis, kas nav jauns kuģis;

2.11. “vecums” ir kuģa vecums, kurš izteikts gadu skaitos pēc kuģa nodošanas ekspluatācijā;

2.12. “pasažieris” ir ikviena persona, izņemot:

2.12.1. kuģa kapteini un apkalpes locekļus vai citas personas, kas nodarbinātas vai pieņemtas darbā uz kuģa šā kuģa vajadzībām;

2.12.2. bērns, kas nav sasniedzis viena gada vecumu;

2.13. “kuģa garums” ir garums, kas ir 96% no pilna kuģa garuma pa ūdenslīniju, pie iegrimes, kas ir 85% no teorētiskā sānu augstuma, kas tiek mērīts no ķīļa augšējās malas, vai garums no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij pa to pašu ūdenslīniju, skatoties, kurš ir lielāks. Kuģiem, kas ir projektēti ar konstruktīvo galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras tiek mērīts garums, jābūt paralēlai konstruktīvajai ūdenslīnijai;

2.14. “priekšgala augstums” ir Starp­tautiskās konvencijas par kravas marku 39. noteikumā definētais priekšgala augstums kā vertikāls attālums priekšējā perpendikulā starp ūdenslīniju, kas atbilst noteiktajam vasaras brīvsāna augstumam pie projektētās galsveres, līdz atklātā klāja sānu augšai;

2.15. “kuģis ar pilnu klāju” ir kuģis ar nepārtrauktu klāju, pakļautu laika apstākļu un jūras iedarbībai, kurš ir aprīkots ar patstāvīgām ūdensnecaurlaidīgām aizvēršanas/atvēršanas ierīcēm. Nepārtraukts klājs var būt ūdensnecaurlaidīgs klājs vai līdzvērtīga konstrukcija, kas ietver ūdens­necaurlaidīgu klāju pilnīgi aprīkotu ar pietiekami izturīgām un ūdensnecaurlaidīgām aizvēršanas ierīcēm;

2.16. “starptautisks reiss” ir jūras reiss no Latvijas ostas uz ostu, kas atrodas ārpus Latvijas, vai pretēji;

2.17. “vietējais reiss” ir reiss kuģošanas rajonos no Latvijas ostas uz to pašu vai citu ostu Latvijā (t.i., kuģošana starp vienas valsts ostām);

2.18. “kuģošanas rajons” ir rajons, kas noteikts, ievērojot 8.1.apakšpunkta prasību. Tomēr, piemērojot noteikumus par radiosakariem, kuģošanas rajonu definīcijas ir tādas, kādas noteiktas SOLAS konvencijas IV nodaļas 2. noteikumā;

2.19. “ostas teritorija” ir teritorija, kas nav Latvijas Republikas noteiktais kuģošanas rajons un kas plešas līdz ostas akvatorijas tālākajai vietai jūrā, veidojot ostas sistēmas neatņemamu daļu, vai līdz dabas ģeogrāfisko pazīmju, kas aizsargā upes grīvu, noteiktajām robežām, vai līdzīga aizsargāta teritorija;

2.20. “patvēruma vieta” ir ikviena dabiski vai mākslīgi aizsargāta teritorija, kuru kuģis var izmantot kā patvērumu apstākļos, kad tā drošība var būt apdraudēta;

2.21. “karoga valsts administrācija” — ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija;

2.22. “uzņemšanas valsts” ir valsts, no kuras ostas/ostām vai uz kuras ostu/ostām kuģis ar citas valsts karogu veic vietējos reisus;

2.23. “atzītā organizācija” ir organizācija, kas atzīta saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2003.gada 19.septembra noteikumu Nr.26 “Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtība” IV nodaļas prasībām;

2.24. “jūdze” ir 1 852 metri;

2.25. “zīmīgais viļņu augstums” ir noteiktā laika posmā novērota viļņu lielākā augstuma vienas trešdaļas vidējais augstums;

2.26. “cilvēki ar kustības traucējumiem” ir cilvēki, kam ir īpašas grūtības izmantot sabiedrisko transportu, tajā starpā vecāki cilvēki, cilvēki ar īpašām vajadzībām, cilvēki ar maņu orgānu traucējumiem un cilvēki, kuri izmanto braucamkrēslus, grūtnieces un personas ar maziem bērniem;

2.27. “Komisija” ir Eiropas Komisija.

3. Šo noteikumu 1.punktā minēto kuģu atbilstību šajos noteikumos paredzētajām drošības prasībām nodrošina Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija (turpmāk — KDI) vai atzītā organizācija.

4. KDI vai atzītā organizācija pārbauda, lai 1.punktā minētie kuģi, kuri kuģo ar tādas valsts, kas nav ES dalībvalsts, karogu, uzsākot vietējos reisus, pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām.

5. Šie noteikumi neattiecas uz:

5.1. pasažieru kuģiem, kuri ir:

5.1.1. karakuģi vai karaspēka transportkuģi;

5.1.2. kuģi, kuru kustību nenodrošina mehāniski līdzekļi;

5.1.3. kuģi, kuri nav būvēti no tērauda vai līdzīga materiāla un uz kuriem neattiecas standarti ātrgaitas pasažieru kuģiem (Rezolūcija MSC 36 (63)), vai standarti kuģiem ar dinamisko cēlējspēku (Rezolūcija A.373 (X));

5.1.4. primitīvas konstrukcijas koka kuģi;

5.1.5. oriģināli pirms 1965. gada būvēti vēsturiski pasažieru kuģi un to atsevišķas kopijas, kuras būvētas galvenokārt no oriģināliem materiāliem;

5.1.6. atpūtas jahtas, ja vien uz tām nav nodarbinātas vai nestrādās apkalpe, un tās pārvadā ne vairāk kā 12 pasažierus komerciālos nolūkos;

5.1.7. kuģi, kuri darbojas vienīgi ostu teritorijās;

5.2. ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri ir:

5.2.1. karakuģi un karaspēka transportēšanas līdzekļi;

5.2.2. atpūtas kuģi, ja vien uz tiem nestrādā vai nestrādās apkalpe, un tie nepārvadā vairāk kā 12 pasažierus komerciālos nolūkos;

5.2.3. kuģi, kas darbojas vienīgi ostu teritorijās.

II. Pasažieru kuģu klases

6. Pasažieru kuģus, ņemot vērā kuģošanas rajonu, kurā tie darbojas, iedala šādās klasēs:

6.1. “A klases kuģis” ir pasažieru kuģis, kurš veic vietējos reisus, izņemot B, C un D klases pasažieru kuģus;

6.2. “B klases kuģis” ir pasažieru kuģis, kurš veic vietējos reisus, kuru laikā tas nevienā brīdī neatrodas tālāk kā 20 jūdzes no krasta līnijas, kur kuģa avārijā cietušas personas var nokļūt krastā un kur ir vidējs paisuma — bēguma augstums;

6.3. “C klases kuģis” ir pasažieru kuģis, kurš veic vietējos reisus kuģošanas rajonos, kur varbūtība, ka viļņi var pārsniegt 2,5 m augstumu, ir mazāka nekā 10% vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai īpaši ierobežotā gada laikā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo vienīgi šādā laika posmā (piemēram, kuģošana vasarā), un kurš šo reisu laikā nevienā brīdī neatrodas tālāk kā 15 jūdzes no patvēruma vietas, un ne tālāk kā 5 jūdzes no krasta līnijas, kur kuģa avārijā cietušas personas var nokļūt krastā un kur ir vidējs paisuma — bēguma augstums;

6.4. “D klases kuģis” ir pasažieru kuģis, kurš veic vietējos reisus kuģošanas rajonos, kur varbūtība, ka viļņi var pārsniegt 1,5 m augstumu, ir mazāka nekā 10% vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai īpaši ierobežotā gada laikā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo vienīgi šādā laika posmā (piemēram, kuģošana vasarā), un kurš šo reisu laikā nevienā brīdī neatrodas tālāk kā 6 jūdzes no patvēruma vietas, ne arī tālāk kā 3 jūdzes no krasta līnijas, kur kuģa avārijā cietušas personas var nokļūt krastā un kur ir vidējs paisuma - bēguma augstums.

7. Attiecībā uz ātrgaitas pasažieru kuģiem piemēro Ātrgaitas kuģu kodeksā 1. sadaļā (1.4.10. un 1.4.11. punktā) noteiktās kuģu klases.

8. Latvijas Jūras administrācija:

8.1. izveido un nepieciešamības gadījumā atjauno Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo kuģošanas rajonu sarakstu, nosakot robežas zonām, kurās notiek reisi visu gadu un, ja vajadzīgs, periodiski ierobežo kuģu klašu izmantošanu, pamatojoties uz 6.punktā noteiktajiem kuģu klašu kritērijiem;

8.2. kuģošanas rajonu sarakstu publicē interneta mājas lapā www.jurasadministracija.lv;

8.3. paziņo Satiksmes ministrijai par šajā punktā minēto prasību izpildi.

9. Satiksmes ministrija informē Komisiju par 8.punktā minētās informācijas pieejamību.

III. Noteikumu piemērošana

10. KDI vai atzītā organizācija atzīst citas Eiropas Savienības dalībvalsts izsniegtos ātrgaitas kuģu drošības sertifikātus un darbības atļaujas dokumentus ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri veic vietējos reisus, vai VII nodaļā minēto pasažieru kuģu drošības sertifikātus pasažieru kuģiem, kuri veic vietējos reisus.

11. KDI pārbauda ārvalsts pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi, kurš veic vietējos reisus, un tā dokumentāciju saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2004.gada 23.janvāra noteikumu Nr.3 “Ostas valsts kontroles kārtība”.

12. Kuģa aprīkojums, kurš uzskaitīts Satiksmes ministrijas 2004.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.7 “Noteikumi par jūras kuģu aprīkojumu” 1.pielikumā un atbilst minēto noteikumu prasībām, uzskatāms par atbilstošu šiem noteikumiem.

IV. Drošības prasības

13. KDI vai atzītā organizācija, veicot drošības prasību kontroli uz jauniem un esošiem A, B, C un D klases pasažieru kuģiem:

13.1. pārbauda, vai korpusa, galveno un palīgdzinēju, elektrisko un automātisko iekārtu konstrukcija un uzturēšana atbilst klasifikācijas standartiem, kas minēti atzītās organizācijas noteikumos vai līdzvērtīgos noteikumos, ko KDI vai atzītā organizācija izmanto saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2003.gada 19.septembra noteikumu Nr. 26 “Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtība” 22.punktu;

13.2. piemēro SOLAS konvencijas IV nodaļas, ieskaitot 1988.gada GMDSS grozījumus, V un VI nodaļas noteikumus;

13.3. piemēro SOLAS konvencijas V nodaļas 12. noteikuma prasības par kuģa navigācijas aprīkojumu. Kuģa navigācijas aprīkojumu, kas uzskaitīts Satiksmes ministrijas 2004.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.7 “Noteikumi par jūras kuģu aprīkojumu” 1.pielikumā, uzskata par atbilstīgu SOLAS V/12. noteikuma (r) apakšpunkta prasībām par kuģošanas aprīkojuma tipu.

14. Veicot drošības prasību pārbaudi jauniem pasažieru kuģiem, KDI vai atzītā organizācija pārliecinās, ka:

14.1. jauni A klases pasažieru kuģi pilnī­bā atbilst SOLAS konvencijas prasībām un attiecīgām īpašām prasībām, kas noteiktas šajos noteikumos un to 1.pielikumā. Attiecībā uz noteikumiem, kuru interpretāciju SOLAS konvencija atstāj dalībvalstu karoga valsts administrāciju ziņā, piemēro šo noteikumu 1.pielikumā iekļautās interpretācijas;

14.2. jauni B, C un D klases pasažieru kuģi atbilst šiem noteikumiem un šo noteikumu 1.pielikumam;

14.3. jauni pasažieru kuģi, kuru garums ir 24 metri vai lielāks, atbilst Starptautiskajai konvencijai par kravas marku;

14.4. jauni pasažieru kuģi, kuru garums nepārsniedz 24 metrus, atbilst Starptautiskai konvencijai par kravas marku;

14.5. neatkarīgi no 14.3. un 14.4. apakš­punkta, jaunus D klases pasažieru kuģus atbrīvo no minimālā priekšgala augstuma prasības, kas noteikta Starptautiskajā konvencijā par kravas marku;

14.6. jauniem A, B, C un D klases pasažieru kuģiem ir pilns klājs.

15. Veicot drošības prasību pārbaudi esošajiem pasažieru kuģiem, KDI vai atzītā organizācija pārliecinās, ka:

15.1. esošie A klases pasažieru kuģi atbilst SOLAS konvencijas prasībām esošajiem pasažieru kuģiem un attiecīgām īpašām prasībām, kas noteiktas šajos noteikumos un to 1.pielikumā. Attiecībā uz noteikumiem, kuru interpretāciju SOLAS konvencija atstāj dalībvalstu karoga valsts administrāciju ziņā, piemēro šo noteikumu 1.pielikumā iekļautās interpretācijas;

15.2. esošie B klases pasažieru kuģi atbilst šajos noteikumos un to 1.pielikumā noteiktajām īpašām prasībām;

15.3. esošie C un D klases pasažieru kuģi atbilst šajos noteikumos un to 1.pielikuma III nodaļā noteiktajām īpašajām prasībām;

15.4. būtiski remontdarbi, pārveidojumi un modifikācijas, un ar tiem saistītā aprīkojuma uzstādīšana ir saskaņā ar 14.1. un 14.2.apakšpunktā paredzētajām prasībām jauniem kuģiem. Esošo kuģu pārveidojumus, kas domāti vienīgi, lai sasniegtu augstāku ilgizturības standartu, neuzskata par būtiskiem pārveidojumiem;

15.5. noteikumus, kas minēti 15.1.apakš­punktā, ja vien SOLAS konvencijā nav minēti agrāki datumi, un 15.2. un 15.3.apakšpunkta noteikumus, ja vien šo noteikumu 1.pielikumā nav minēti agrāki datumi, nepiemēro attiecībā uz kuģi, kuram ielikts ķīlis vai kurš atrodas līdzīgā būvniecības stadijā:

15.5.1. agrāk kā 1940. gada 1. janvārī, līdz 2006. gada 1. jūlijam;

15.5.2. 1940. gada 1. janvārī vai pēc tam, bet agrāk kā 1962. gada 31. decembrī, līdz 2007. gada 1. jūlijam;

15.5.3. 1963. gada 1. janvārī vai pēc tam, bet agrāk kā 1974. gada 31. decembrī, līdz 2008. gada 1. jūlijam;

15.5.4. 1975. gada 1. janvārī vai pēc tam, bet agrāk kā 1984. gada 31. decembrī, līdz 2009. gada 1. jūlijam;

15.5.5. 1985. gada 1. janvārī vai pēc tam, līdz 2010. gada 1. jūlijam.

16. Veicot drošības prasību pārbaudi ātrgaitas pasažieru kuģiem, KDI vai atzītā organizācija pārliecinās, ka:

16.1. ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti vai kuros veikti būtiski remontdarbi, pārveidojumi vai modifikācijas 1996. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma, atbilst SOLAS konvencijas X/3. noteikuma prasībām, ja vien:

16.1.1. tiem nav ielikts ķīlis vai tie nav bijuši līdzīgā būvniecības stadijā ne vēlāk kā dienā, kad stājas spēkā šie noteikumi;

16.1.2. tie pilnībā atbilst DSC kodeksa prasībām;

16.2. ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti agrāk kā 1996. gada 1. janvārī un neatbilst Ātrgaitas kuģu kodeksa prasībām, turpina darbību, kas apstiprināta saskaņā ar šo kodeksu. Ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti pirms 1996. gada 1. janvāra un neatbilst Ātrgaitas kuģu kodeksa prasībām, nevar veikt vietējos reisus, ja vien tie jau neveic vietējos reisus dienā, kad stājas spēkā šie noteikumi. Šādi kuģi atbilst DSC kodeksa prasībām;

16.3. ātrgaitas pasažieru kuģu un to aprīkojuma konstrukcija, kā arī uzturēšana atbilst atzītās organizācijas noteikumiem par ātrgaitas kuģu klasifikāciju, saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2003.gada 19.septembra noteikumu Nr. 26 “Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtība” 22.apakšpunktu.

17. Veicot ro-ro pasažieru kuģu stabilitātes prasību pārbaudi un saistībā ar šo kuģu pakāpenisku izņemšanu no aprites, KDI vai atzītā organizācija pārliecinās, ka:

17.1. visi A, B un C klases ro-ro pasažieru kuģi, kuriem ielikts ķīlis vai kuri atrodas līdzīgā būvniecības stadijā 2004.gada 1.oktobrī vai pēc šī datuma, atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 14.aprīļa Direktīvas 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem (turpmāk — Direktīva 2003/25/EK) 6., 8. un 9.panta prasībām;

17.2. visi A un B klases ro-ro pasažieru kuģi, kuriem ielikts ķīlis vai kuri atrodas līdzīgā būvniecības stadijā līdz 2004.gada 1.oktobrim, no 2010.gada 1.oktobra atbilst Direktīvas 2003/25/EK 6., 8. un 9.panta prasībām, ja vien tie nav izņemti no aprites no šā datuma vai no vēlāka datuma, kad tie ir sasnieguši 30 gadu vecumu, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.oktobrim.

18. Pārbaudot drošības prasību ievērošanu attiecībā uz cilvēkiem ar kustību traucējumiem, KDI vai atzītā organizācija pārliecinās, ka:

18.1. tiek piemērotas šo noteikumu 3.pielikuma prasības, lai veicinātu cilvēku ar kustību traucējumiem drošu piekļūšanu visiem A, B, C un D klases pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri tiek izmantoti kā sabiedriskais transports un kuru ielikts ķīlis vai kuri atrodas līdzīgā būvniecības stadijā 2004.gada 1.oktobrī vai pēc šī datuma;

18.2. A, B, C un D klases pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu, kurus izmanto kā sabiedrisko transportu, kuru ķīlis ielikts vai atrodas līdzīgā būvniecības stadijā līdz 2004.gada 1.oktobrim, pārveidošanas nolūkā tiek piemērotas šo noteikumu 3.pielikuma prasības, cik tālu tas ir saprātīgi un pieņemami no saimnieciskā viedokļa.

19. Satiksmes ministrija par šo noteikumu 3. pielikumā minēto prasību īstenošanu sadarbojas un apspriežas ar organizācijām, kuras pārstāv cilvēkus ar kustību traucējumiem.

20. Satiksmes ministrija līdz 2005.gada 17.maijam nosūta Komisijai apstiprinātu valsts rīcības plānu par šo noteikumu 3.pielikumā noteikto prasību piemērošanu 18.2.apakšpunktā noteiktajiem kuģiem.

21. Satiksmes ministrija līdz 2006.gada 17.maijam informē Komisiju par šīs nodaļas piemērošanu visiem 18.1.apakšpunktā minētajiem pasažieru kuģiem, 18.2.apakš­punktā minētajiem pasažieru kuģiem, kas sertificēti pārvadāt vairāk kā 400 pasažieru, un visiem ātrgaitas pasažieru kuģiem.

V. Apskates

22. Jauniem Latvijas pasažieru kuģiem KDI vai atzītā organizācija veic šādas apskates:

22.1. apskati pirms kuģa darbības uzsākšanas;

22.2. periodisku apskati reizi 12 mēnešos;

22.3. papildus apskates, ja rodas nepieciešamība.

23. Esošajiem Latvijas pasažieru kuģiem KDI vai atzītā organizācija veic šādas apskates:

23.1. sākotnējo apskati, pirms vietējo reisu uzsākšanas;

23.2. periodisku apskati reizi 12 mēnešos;

23.3. papildus apskates, ja rodas nepieciešamība.

24. Ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri saskaņā ar 16.punktu atbilst Ātrgaitas kuģu kodeksam, KDI vai atzītā organizācija veic apskates, ko paredz šis kodekss. Ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri saskaņā ar 16.punktu atbilst DSC kodeksam, KDI vai atzītā organizācija veic apskates, ko paredz šis kodekss.

25. KDI vai atzītā organizācija ievēro apskašu veikšanas procedūras un pamatnostādnes pasažieru kuģu drošības sertifikāta izsniegšanā, kas noteiktas SJO Asamblejas 2003. gada 27. novembra Rezolūcijā A.948 (23) par apskašu pamatnostādnēm, ko paredz apskašu un sertifikācijas saskaņotā sistēma, vai procedūras, kas izstrādātas šī mērķa sasniegšanai.

VII. Sertifikāti

26. KDI vai atzītā organizācija izdod visiem jauniem un esošajiem pasažieru kuģiem, kas ir reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā, pasažieru kuģu drošības sertifikātu (2.pielikums) pēc tam, kad ir veikta sākotnējā apskate, kas ir paredzēta 22.1. un 23.1. apakšpunktā.

27. Pasažieru kuģa drošības sertifikātu izdod uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus. KDI vai atzītā organizācija var pagarināt sertifikāta derīguma termiņu uz laiku līdz vienam mēnesim. Ja ir piešķirts pagarinājums, sertifikāta jaunais derīguma termiņš sākas no dienas, kas sertifikātā norādīta kā derīguma termiņa beigu diena pirms pagarinājuma piešķiršanas. Atjaunotu pasažieru kuģa drošības sertifikātu izdod pēc tam, kad veikta periodiskā apskate, kas paredzēta 22.2. un 23.2. apakšpunktā.

28. Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētiem ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri atbilst Ātrgaitas kuģu kodeksa prasībām, KDI vai atzītā organizācija saskaņā ar Ātrgaitas kuģu kodeksa paredzētajiem noteikumiem izdod ātrgaitas kuģa drošības sertifikātu un ātrgaitas kuģa darbības atļaujas dokumentu. Ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas atbilst DSC kodeksam, KDI vai atzītā organizācija saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem izdod DSC konstrukcijas un aprīkojuma sertifikātu un DSC darbības atļaujas dokumentu.

29. Pirms darbības atļaujas dokumenta izdošanas ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus uzņemšanas valstī, KDI vai atzītā organizācija vienojas ar uzņemšanas valsti par kuģu darbības apstākļiem šajā valstī, un minētos apstākļus norāda darbības atļaujas dokumentā.

VIII. Soda sankcijas

30. Šo noteikumu neievērošanas gadījumā kuģa īpašnieks, kuģa kapteinis, kuģa fraktētājs vai persona, kura ir atbildīga, tiek sodīta saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

IX. Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

Padomes 1998.gada 17.marta Direktīvas 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem, un Komisijas direktīvas 2002/25/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/24/EK, Komisijas direktīvas 2003/75/EK, ar ko tiek grozīta Padomes 1998.gada 17.matra direktīva 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra Direktīvas 2002/84/EK, ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu radītā piesārņojuma novēršanu.

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš

 

Noteikumu pielikumi — turpmāk.