Ārzemju presē

Ziņu aģentūra “Reuters” vēsta, ka starp Baltijas valstīm un Maskavu pieaug spriegums dēļ atšķirīgās attieksmes pret Otrā pasaules kara beigām. Latvijas prezidente pieņēmusi Maskavas uzaicinājumu, bet skaidri paudusi savu nostāju, uzsverot, ka atbrīvošana no nacistiem nebija atbrīvošana Baltijas valstīm, bet tās okupēja cita brutāla, totalitāra impērija – Padomju Savienība.

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung” rakstā “Upuri, noziedznieki, tēvzeme” apgalvo, ka kopš neatkarības atgūšanas 1991.gadā Lietuvā un Latvijā pēc privātās iniciatīvas ierīkoja vairākus muzejus, kas atspoguļo jaunāko laiku vēsturi no starpkaru laika, vācu un padomju okupācijas līdz cīņām par nacionālo neatkarību. Šajās izstādēs kā pamattonis esot jūtams mistisks nacionālisms, kas politiski ne gluži saskan ar līdzdalību Eiropas Savienībā. Mazās Baltijas valstis esot sevi nodevušas ļoti liela brāļa aizbildniecībā, kurš aizsargā, taču izvirza arī noteikumus un ierobežo nacionālo. Pastāv arī iespēja, ka nelaikmetīgais mistiskais nacionālisms var izplatīties arī citos reģionos Eiropā.

•

Krievu “Izvestija” raksta, ka Igaunijas parlamentārieši centīsies panākt komunistiskās simbolikas aizliegumu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pēc igauņu domām, ES tādējādi vajadzētu demonstrēt savu attieksmi pret komunistisko režīmu noziegumiem. Kā izsakās paši igauņi, uz šo iniciatīvu mudinājusi likumprojekta par nacistiskās simbolikas aizliegumu izskatīšana ES. Žurnāliste uzskata, ka nebūt ne visi Igaunijas politiķi atbalstot svastikas aizliegšanu.

•

Vācu “Tageszeitung” vēsta, ka ASV ārlietu ministre Eiropas apmeklējuma laikā izteikusies, ka bažas izraisot demokrātijas deficīts Krievijā. Atbildība par Krievijas plānā demokrātijas fundamenta deldēšanu esot jāuzņemas Kremlim un tā vadītājam Vladimiram Putinam. Tomēr Maskavā pret šāda veida brāzieniem izturoties drīzāk mierīgi. Universālo vērtību frontē Maskavai pārāk lielas briesmas nedraudot. Valsts joprojām esot imūna pret diskusijām par vērtībām.

•

Krievu “Vremja Novostei” raksta, ka jaunā ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa ienesusi jaunas vēsmas valdībā un kā bijusī sovetoloģe viņa īpašu uzmanību pievēršot tematiem, kurus Krievijā pieņemts uzskatīt par iekšējo lietu. Laikraksts atsaucas uz ASV mediju publikācijām, atzīmējot, ka Krievijas un ASV attiecības sarežģī noteiktas pretrunas. Izskatoties, ka Raisa tur solījumus un pagaidām ir noskaņota miermīlīgi. Taču arī pati Raisa apstiprinot, ka pārrunās ne viss noritējis gludi. Maskavai ir savas pretenzijas pret Vašingtonu, tomēr var minēt virkni jomu, kurās abu valstu pozīcijas saskan.

•

Intervijā ASV “Washington Times” angļu vēsturnieks Timotijs Gartons Ešs izsakās, ka Eiropai atvēlēti tikai 20 gadi brīvības un demokrātijas veicināšanai pasaulē, jo nākamo 20 gadu svarīgākais vēsturiskais notikums būšot Austrumu uzplaukums – bez Japānas arī Ķīna un Indija kļūšot par politiskām un ekonomiskām lielvarām. Pēc tam Rietumi vairs nevarēšot diktēt pasaules politikas darba kārtību. ES jau tagad esot ekonomiska lielvara, bet kļūt par militāru lielvaru tai neesot nekādas vajadzības.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem