Autortiesību ievērošanai Latvijā jauni mērķi

Programmatūras autortiesību aizsardzības organizācijas “Business Software Alliance” (BSA) pārstāvji paziņojuši, ka turpinās aktīvu cīņu pret nelicencētu datorprogrammu ražošanu un tirdzniecību Latvijā. Lai sekmīgi īstenotu šo plānu, iecerēts ciešāk sadarboties ar valsts iestādēm.

Konfiscēto pirātisko disku, tostarp ar datorprogrammām, iznīcināšana dzelžu dzirnavās Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Pēdējos gados pastiprinājusies valsts koordinēta darbība intelektuālā īpašuma aizsardzībai. Par to liecina Pretpirātisma biroja izveide, valdības padomnieka nozīmēšana intelektuālā īpašuma jautājumos, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīva licencētu datorprogrammu grāmatvedības uzskaitē un kontrolē. Valdības apņemšanos nopietni strādāt intelektuālā īpašuma tiesību jomā apliecina lēmums divu gadu laikā legalizēt valsts sektoru un valsts iestādēs izmantot tikai legālas datorprogrammas. Lai to veicinātu, organizācija BSA nolēmusi palīdzēt organizēt programmatūras auditus valsts iestādēs. Paredzēts, ka trūkstošo licenču iegādei būs nepieciešami līdzekļi no 2006.gada budžeta. Šobrīd jau trīs ministrijas veikušas datorprogrammu auditus.
Šāds valdības lēmums izprotams kā konsekventa vienotas politikas īstenošana. Ministru prezidenta padomnieks humanitārajos un kultūras jautājumos Ilmārs Šlāpins uzsvēra saistību starp valdības politisko kursu un autortiesību jomas sakārtošanu: “Latvijas valdība izvirzījusi par prioritāti zinātnes un kultūras attīstību, tādēļ būtu absurdi nerūpēties par intelektuālā īpašuma aizsardzību.”
Intelektuālā īpašuma tiesību neievērošana ir ne tikai morāla vai krimināla problēma, bet arī negatīvi iespaido valsts ekonomiku. Tiek rēķināts, ka datorpirātisms Latvijas tautsaimniecībai pērn nodarījis ap 8,5 miljonu latu zaudējumu.
Latvijā joprojām ir nepilnības muitas darbā, kas traucē intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, uzskata BSA. Datorprogrammu industrija lēš, ka 99 procenti no Latvijā esošās nelegālās produkcijas kompaktdisku veidā tiek ievesta no kaimiņvalstīm. Muitas darba uzlabošana sevišķi svarīga tādēļ, ka mūsu valstī nav nelegālās produkcijas ražotņu un nelicencētā prece pārsvarā tiek ievesta no kaimiņvalstīm.
Arī policijas darbā, pēc BSA domām, vērojamas nepilnības, jo, neraugoties uz 2004.gadā pieau-gušo reidu skaitu, kompensācijās iegūtās summas par nelegālu programmu tirdzniecību būtiski neatšķiras no 2003.gadā iekasētā. BSA pilnvarotais pārstāvis Jānis Bordāns norādīja, ka autortiesību pārkāpumos vainojamām personām jāpaaugstina soda naudas apjomi. Pašlaik lielākā soda naudas summa ir 250 latu.
Pēdējo gadu datos par Latviju vērojams nelicencētās datorprodukcijas apjomu kritums, un kopš 1999.gada tie ievērojami sarukuši. Tomēr pirātisms valstī aizņem vairāk nekā pusi no autortiesību tirgus, tādēļ Latvija joprojām pieder Eiropas valstu grupai ar augstāko datorpirātisma līmeni. “Starptautiskā intelektuālā īpašuma alianses” ziņojumā 2004.gadā secināts, ka datorpirātisma plašās izplatības dēļ Latvijai jāpaliek īpašās uzraudzības zonā. Tomēr šobrīd jau daļa no izteiktās kritikas zaudējusi aktualitāti, jo valdība apliecinājusi politisko gribu ieviest atbilstošu autortiesību normatīvo regulējumu.

Jānis Nicmanis