Drīz Saeima balsos par grozījumiem Civilprocesa likumā

Vakar, 8.februārī, Saeimas Juridiskās komisijas sēdē pirms trešā lasījuma tika izskatīti grozījumi Civilprocesa likumā (CPL), kas skar šķīrējtiesu darbu. “Latvijas Vēstnesis” jau pagājušajā nedēļā rakstīja par to, kādas izmaiņas gaidāmas šķīrējtiesu darbā līdz ar grozījumu stāšanos spēkā (skat. “Latvijas Vēstnesis” 03.02.2005., Nr.19(3177)).

Samazina šķīrējtiesām piekritīgās lietas

Jautājums, kādēļ grozījumi CPL tika skatīti arī šonedēļ, ir saistīts ar šķīrējtiesām piekritīgām lietām. Saskaņā ar Juridiskās komisijas lēmumu CPL 487.panta 2.punkts paredzēs, ka šķīrējtiesā nevarēs izskatīt arī strīdus, kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde, kā arī strīdus, kuros ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības. Tāpat Juridiskā komisija atbalstīja priekšlikumu, ka likuma pārejas noteikumos jāiekļauj norma, kas nosaka: ja līdz 2005.gada 1.martam šķīrējtiesā uzsākta šā likuma 487.panta 6. un 7.punktā (par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām un individuālajiem darba tiesību strīdiem) minēto lietu izskatīšana, tad to izskatīšana pabeidzama attiecīgajā šķīrējtiesā.
Atgādināsim, ka CPL grozījumos paredzēts samazināt šķīrējtiesām piekritīgas lietas. Juridiskā komisija jau iepriekš atbalstīja normas iekļaušanu CPL, kas paredz, ka šķīrējtiesas nevarēs izšķirt strīdus par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām. Tāpat grozījumos iekļauta norma, kas paredz, ka šķīrējtiesa nevarēs lemt par strīdiem “starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvu aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds)”.
Paredzēts, ka grozījumi CPL stāsies spēkā šā gada 1.martā.
Vēl par grozījumiem CPL jālemj Saeimas plenārsēdē. Juridiskajā komisijā izskanējusī informācija liecina, ka tas varētu notikt jau nākamnedēļ.

Sākts darbs pie likuma par šķīrējtiesām

Tieslietu ministrijas pārstāve Juridiskajai komisijai atzina, ka daudzas svarīgas problēmas, kas saistītas ar šķīrējtiesu darbu, grozījumi CPL nerisinās. Tomēr viņa atzina, ka apturēt jau izstrādātos grozījumus CPL, lai tajā iekļautu vēl papildu regulējumu, kas attiecināms uz šķīrējtiesām, nebūtu lietderīgi. Kā norādīja ierēdne, Tieslietu ministrija cer, ka lielākā daļa šķīrējtiesu nepārreģistrēsies un līdz ar to kaut daļēji tiks risinātas esošās problēmas. Šeit gan jāpiebilst, ka Tieslietu ministrijas viedoklis šajā jautājumā ir pretrunīgs. Iepriekš sarunā ar “LV” Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Elita Stivriņa atzina, ka arī pēc CPL grozījumu stāšanās spēkā Latvijā joprojām būs daudz šķīrējtiesu. Juridiskajā komisijā Tieslietu ministrijas darbiniece skaidroja, ka pašlaik esot aktuāla ideja par šķīrējtiesu likuma izveidošanu. Jāpiebilst, ka tieslietu ministre Solvita Āboltiņa intervijā “Jurista Vārdam” (skat. “Jurista Vārds” 8.02.2005., Nr.5) atzinusi, ka šobrīd Tieslietu ministrijas darbinieki strādā pie šķīrējtiesu likuma vadlīnijām. Ministre sola, ka darba grupā, kas izstrādās jauno likumu, būs gan šķīrējtiesu pārstāvji, gan ministrijas darbinieki, gan tiesību teorētiķi.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Uzziņai:

Būtiskākais, ko šķīrējtiesu darbā mainīs grozījumi CPL:
– šķīrējtiesām būs jāierakstās Uzņēmumu reģistra šķīrējtiesu reģistrā. Pašreizējā likumprojektā paredzēts, ka pieteikums šķīrējtiesas reģistrācijai būs jāiesniedz līdz 15.augustam, bet ne vēlāk kā līdz šā gada 30.septembrim šķīrējtiesai jābūt ierakstītai minētajā reģistrā. Šāda kārtība uzlabos iedzīvotāju piekļūšanu informācijai. Ikvienam interesentam būs iespēja piekļūt informācijai par šķīrējtiesu, piemēram, reglamentam, šķīrējtiesnešu sarakstam u.c. Šķīrējtiesas reglamentā būs jāiekļauj informācija par šķīrējtiesas dibinātājiem;
– daudzām šķīrējtiesām būs jāmaina nosaukums. Uz šķīrējtiesu nosaukumiem attieksies komersantiem noteiktie ierobežojumi. Nosaukums nedrīkstēs ietvert maldinošas ziņas par šķīrējtiesas darbībai svarīgiem apstākļiem. Netiks reģistrētas šķīrējtiesas ar vienādiem nosaukumiem;
– papildus jau iepriekš likumā noteiktajām lietām, kuras nedrīkst skatīt šķīrējtiesa, grozījumi paredz, ka šķīrējtiesas nevarēs izšķirt strīdus par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām. Tāpat grozījumos iekļauta norma, kas paredz, ka šķīrējtiesa nevarēs lemt par strīdiem starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds).