2005. gada 3. februāra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 3.februāra sēdi!
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir saņemts desmit deputātu Zundas, Pietkeviča, Goldes, Slaktera, Ārgaļa un citu deputātu iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas 3.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par Vairas Paegles 8.Saeimas deputāta mandāta apstiprināšanu” un izskatīt kā pirmo darba kārtības jautājumu sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Pirmais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi”.
Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Bija tāda jauka pasaciņa par doktoru Dūlitlu. Un šajā pasaciņā darbojās jauks dzīvnieciņš. Viņu sauca Grūdmūsvelcjūs, ar tādu savdabīgi veidotu ķermeni. Un šis grūd un velc jēdziens darbojas pēdējās nedēļas laikā cīņā par lielākā atbalstītāja titulu.
Te no tribīnes vēl pirms nedēļas skanēja tādi diži vārdi par nodevējiem, kas nebalsos, par nejaukajiem pielīdējiem, un vienas dienas laikā mainījās gan kolēģu attieksme, gan dokumenta saturs, it kā runājot par nopietnu dokumentu. Vēl jau viens otrs skribents te piesauca arī priekšvēlēšanu gaisotni. Šķiet, ka Saeimā visus četrus gadus ir jābūt priekšvēlēšanu gaisotnei. Un kas tad nu galu galā ir sanācis? Viens teikums: izteikt atbalstu Valsts prezidentei skaidrot Latvijas vēsturi. Nu ārkārtīgi gudrs teikums. Ilgi vajadzēja domāt, lai kaut ko tādu uzrakstītu. Bet vai tas tāpat nav saprotams, ka mums ir vienam otru jāatbalsta tad, kad mēs skaidrojam Latvijas vēsturi un cīnāmies par okupācijas fakta atzīšanu? Vai tiešām mums tāpēc ir jāpieņem kaut kāds papīrelis? Un no šī papīreļa, protams, ir pazudis jēdziens “Baltijas valstu vienotība”, protams, pazudis ir 1920.gada Latvijas – Krievijas miera līgums un daudz kas cits. Vai jūs kāds esat padomājis par tiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuru tēva mājas ir Abrenes pusē? Kur viņi tagad ir? Vai jūs zināt, kas notika ar Punduru dzelzceļa staciju un ar tiem cilvēkiem, kas tās apkārtnē dzīvoja? Un tagad solījums, Kārli, līdz 9.maijam gan jau mēs pieņemsim kaut ko... Vai tu pats tam tici?
Un tāpēc. Ko jūs te mokāties ar kaut kādu jaunu dokumentu pieņemšanu? Vai tiešām visi nav izlasījuši, Saeimas deputāti, Deklarāciju par Latvijas okupāciju, kuru mēs pieņēmām ar lielu balsu vairākumu 1996.gada 22.augustā – vienu dienu pirms Molotova–Ribentropa pakta noslēgšanas gadadienas? Un kas tad ir ar šo dokumentu? Un to taču pieņēma Saeima!
Ziniet, tā kā vēsture mīl, lai šad un tad kaut ko no tās atkārto, atļaušos dažus teikumus no šī dokumenta nolasīt.
“Saeima vēršas ar šo deklarāciju pie pasaules valstīm un starptautiskajām organizācijām.” Pirms gandrīz 9 gadiem Saeima jau vērsās, lai atgādinātu mūsu tautas un valsts traģisko likteni 20.gadu simtenī. Bija taču tā! Un kas ir vēl šajā dokumentā teikts tāds, kas saskan ar šodienu? “Pārkāpjot starptautisko tiesību pamatprincipus, kā arī Latvijas un PSRS noslēgtos līgumus, PSRS 1940.gada 17.jūnijā ar militāru spēku okupēja Latviju un nelikumīgi iekļāva to PSRS sastāvā.” Pateicām to vienreiz? Vēl vienu reizi teikt? Varbūt vajag – jā! Bet šeit izteikt atbalstu viens otram par šo pašu lietu?
1944.gadā Krievijas teritorijai nelikumīgi tika pievienota Abrenes apriņķa daļa. Ap 2000 km². Tagad mēs vairs negribam par to runāt? Bet dokuments ir pieņemts un domāts starptautiskajai atzīšanai un nevis iekšējai lietošanai!
Nemaz nevajadzētu izlaist arī to, ka šajā pašā dokumentā mēs toreiz uzsvērām 1948.gada 9.decembra konvencijas pārkāpšanu. Šeit zālē atrodas tomēr vairāki deputāti, kas toreiz piedalījās šīs deklarācijas izstrādāšanā, apspriešanā un apstiprināšanā. Nebija tādas partijas… Tautas partijas toreiz nebija, nebija tādas partijas kā “Jaunais laiks”, bet dokuments jau bija. Tagad mēs no jauna gandrīz pēc 9 gadiem kā briesmīgu atklājumu sāksim atbalstīt viens otru.
Es vēl gribētu uzsvērt, ka mēs toreiz minējām arī 4.maija Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Un šī deklarācija pasludināja, ka PSRS militārā agresija ir kvalificējama kā starptautisks noziegums. Starptautisks noziegums!
Un, protams, mūs satrauca arī tas, ka Krievija nav atzinusi PSRS veikto Latvijas okupāciju un nevēlas balstīties uz 1920.gada 11.augusta Latvijas un Krievijas miera līgumu. Es gribētu šeit piemetināt, ka tajā pašā 1996.gadā Krievija, iestājoties Eiropas Padomē, deva solījumu izstrādāt repatriācijas programmu tiem represētajiem Baltijas valstu pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, lai viņi varētu atgriezties dzimtenē – arī tajā pašā 1996.gadā. Mēs tagad par to cīnāmies Eiropas Padomē, lai ziņojumā par Krieviju šo faktu uzsvērtu. Viss ir bijis!
Un beigās – ko toreiz Saeima teica? “Latvijas Republikas Saeima tautas vārdā aicina pasaules valstis un starptautiskās organizācijas:
1) atzīt Latvijas okupācijas faktu;
2) palīdzēt Latvijai likvidēt okupācijas sekas.”
(Es jau runāju, ka mēs pirms 9 gadiem runājām par seku likvidēšanu. Šodien mēs pat par okupāciju tā runājam, nemaz nerunājot par savām zaudētajām teritorijām. Bet toreiz runājām par okupācijas seku likvidēšanu!)
“...un atbalstīt to personu centienus, kuras vēlas no Latvijas atgriezties savā etniskajā dzimtenē.”
Lūk! Ko vēl vajag? Kas tā par kņadu šodien? Kam tas ir vajadzīgs? Ko jūs gribat šodien panākt? Nobalsot par kaut ko!
Valsts prezidente iet ar savu politiku, kaut kāds dokuments parādījās. Šeit nav runa par to, ka mēs te kāds neatbalstītu Valsts prezidentes centienus. Nejauksim šīs divas lietas! Centienus atbalstīt tāpat vajag – bez kaut kāda papīreļa pieņemšanas!
Bet kas tad notiek ar ārpolitiku kā tādu? Tā vietā, lai mums būtu skaidra programma (arī Saeimai), kā mēs domājam tālāk strādāt šajā virzienā, novēlotie 9 gadi. Cik ir mainījušies pa šo laiku ārlietu ministri? Kas ir mainījies? Vai mūsu attieksmē, Saeimas attieksmē, varēja vairs kaut kas mainīties vairāk par to, kas ir teikts šajā te deklarācijā?
Kam bija vajadzīgs šis teātris? Parādījās viens dokuments, parādījās otrs, lai to “nogremdētu”. Ķīviņu rezultātā parādījās trešais dokuments, par kuru mēs it kā gribējām šodien runāt. Bet, “Jaunais laiks”, jūs taču taisāties savus parakstus atsaukt no turienes. Diemžēl, ja mani neviļ mana nojauta šobrīd... Tur vēl ir kaut kas iekšā, par ko varētu šodien runāt. Šeit nav vairs nekā iekšā. Lūk!
Tātad mēs jau kādus četrus dokumentus esam “izmaluši”. Ar kādu rezultātu? Ar tādu rezultātu, ka Latvijas Republikas Saeima atbalsta. Nu ļoti jauks secinājums no tā visa ir! Vai drusciņ, kolēģi, neērti nav par visu šo te notikušo? Vai tiešām šī tieksme pielabināties ir tik milzīga? Parādīt, ka, lūk, mēs esam labi.
Te nāks kāds skaidrot, ka starptautiskais stāvoklis šodien to prasa. Un kad tad starptautiskais stāvoklis to nav prasījis, lai mēs savu valsti cienītu un aizstāvētu? Kad tas to nav prasījis? Jeb varbūt tagad liekas, ka nu ir īstais laiks tā krietni izklaigāties, lai parādītu savu “drosmi” (pēdiņās)? Varbūt.
Tā ka neņemiet, lūdzu, ļaunā to, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nu šādā muļķīgā farsā nevar piedalīties. Tā jau ir, godīgi sakot, kaut kāda tāda parodija par dokumentu ražošanu – kaut kādu vispārzināmu patiesību apstiprināšana ar Saeimas balsojumu. Ārkārtīgi “nopietni”!
Tā ka būtu jau jauki, ja mēs varētu to nākamo dokumentu arī šodien apspriest. Es jau nu gribētu aicināt “Jaunā laika” deputātus neatsaukt savus parakstus un nedaudz vairāk paskatīties uz valsts interesēm kopumā. Nekas briesmīgs no tā nenotiktu, un tas būtu vismaz kaut kāds atgādinājums ar kaut kādu jēgu, kur mēs atgādinātu neaizmirst to, ka ir trīs Baltijas valstis ar vienādiem likteņiem.
Redziet, kas tagad notiek ar Latviju, Lietuvu un Igauniju! Nu jau vispār drīz viens ar otru vairs nerunās pat publiski. Tik tālu mēs esam aizgājuši. Šodien jau te daži malači ir ieteikuši šādus un tādus labojumus likumā “Par Latvijas valsts karogu”, bet par to es runāšu vēlāk. Lūk!
Un tāpēc nekas cits neatliek, kā ... Žēl jau bija šo laiku tērēt, bet pagājušo ceturtdien mēs šīm muļķībām veltījām gandrīz visu dienu. Lūk!
Tā ka es aicinu tiešām padomāt par to, ka mēs esam Saeimas deputāti, un pastudēt to, ko Saeima ir izdarījusi pagājušajā, aizpagājušajā un citos sasaukumos. Lūdzu, esiet tik laipni, cienītie kolēģi visi! Paņemiet šo deklarāciju, izskatiet to un paskatieties, lūdzu, ka arī toreiz Saeima varēja kaut ko jēdzīgu pieņemt. Žēl, ka toreiz šis dokuments neguva atbalstu mūsu ārlietu resoros.
Un es gribētu redzēt, vai var kaut ko labāku par to pieņemt. Bet patlaban jūs taisāties balsot par daudz ko sliktāku un nejēdzīgāku.
Tā ka vēlreiz uzsveru: nevaram mēs – apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – piedalīties šādā farsā. Tas jau ir par daudz! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kolēģis Juris Dobelis jau visumā runāja daudz pareizu vārdu. Darbs, ko mēs šobrīd darām, nu tāds ļoti vērtīgs varbūt nav, taču šodien, par laimi, noslēgsies. Par laimi, noslēgsies riņķa dancis ap šo Saeimas paziņojumu, kas faktiski ir izvērties par tādu kā koalīcijas mācībstundu. Nu diemžēl atklāto stundu. Proti, par to, cik grūti koalīcijai ir saglābt situāciju, kas radusies viena nesaskaņota, nepārdomāti, iesniegta dokumenta dēļ. Bet no šīs stundas mēs iziesim un, paldies Dievam, varēsim ķerties pie nopietna darba. Un šis nopietnais darbs ir totalitārā komunisma nosodījuma deklarācija, kuru koalīcijas partijas, piekrītot “Jaunā laika” aicinājumam, ir apņēmušās pieņemt līdz 9.maijam. Ir apņēmušās! Un man nav pamata neticēt kolēģiem, kuri saka, ka to darīs.
Ir vēl trīs mēneši, kuru laikā var pieaicināt visdažādākos speciālistus un ekspertus un izstrādāt patiesi pārdomātu, vēsturiski precīzu un pārliecinošu deklarācijas tekstu, kas atmaskotu PSRS totalitāro komunistisko, agresīvo režīmu, tā palīdzību savulaik nacistiskajai Vācijai gatavoties karam, Staļina kopīgi ar Hitleru iecerētos Eiropas sadalīšanas un iekarošanas plānus un to asiņaino realizāciju Polijā, Somijā, Lietuvā, Igaunijā un Latvijā, nodevīgi pārkāpjot 1920.gada 11.augusta Miera līgumu.
Krievijas šodienas propaganda var runāt, ko grib. Vēstures fakti ir nepielūdzami. Starp nacismu un komunismu ir liekama vienādības zīme, jo tie bija divi vienlīdz necilvēcīgi režīmi, kas kopīgi iesāka Otro pasaules karu.
1939.gadā divas nedēļas pēc 1.septembra Vērmahta iebrukuma Polijā Sarkanā armija no austrumiem darīja to pašu un pēc Polijas iekarošanas rīkoja kopīgu karaspēka parādi Brestā, nacistiem un komunistiem kopīgi soļojot vienotā ierindā.
Tā paša gada ziemā PSRS iebruka Somijā, par ko vēlāk kā agresors tika izslēgta no Apvienoto Nāciju Organizācijas priekšteces – Tautu Savienības.
Es paredzu, ka kreisā spārna deputāti – Krievijas aizstāvji mūsu parlamentā – tūlīt nāks tribīnē aicināt nerunāt par šīm lietām, lai, Dieva dēļ, nemaitātu attiecības un nekaitinātu Krieviju.
Taču pie labākās gribas nevaru saprast, kāpēc komunisma upuri pasaules acīs nebūtu pelnījuši tādu pašu līdzjūtību kā nacisma upuri. Komunisms Latvijā pēc sevis atstāja vairāk nekā divtik upuru, cik nacistiskā okupācija. Vai tiešām pragmatisks konformisms var ņemt virsroku pār humānismu un taisnīgumu? Mana atbilde ir – nē. Nogalinātie, pazemotie, izvestie un spīdzinātie Latvijas pilsoņi ir pelnījuši taisnības augšāmcelšanos. Tas ir mūsu pienākums. Mūsu pienākums ir pieņemt totalitārā komunisma nosodījuma deklarāciju, kuras projektam ir jau ļoti labas Gunta Bērziņa vadītās darba grupas iestrādes, kā arī panākt no komunisma cietušo Austrumeiropas valstu atbalstu šim dokumentam.
Šai deklarācijai jābūt pieņemtai Eiropas Parlamenta līmenī. Ja Krievija, atsaucoties uz Otrā pasaules kara upuru piemiņu, noliedzot vēsturi, aicina pasauli melot, tad mēs vismaz savas tautas upuru piemiņas vārdā varētu teikt patiesību un visu patiesību par tā laika notikumiem, par okupācijām un mūsu valsts sarežģīto vēsturi. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Cik tu partijas esi nomainījis?”)
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dobeļa kungs! Jūsu uzstāšanās diemžēl bija bērnišķīga un diletantiska, man jāsaka atklāti. (Aplausi.) Absolūti bērnišķīga un absolūti diletantiska.
Un jāsaka atklāti, arī mani nedaudz izbrīnīja Šadurska kunga teiktais, kurš ir pietiekami izglītots cilvēks, lai tomēr saprastu, ka padarītais darbs pie šīs deklarācijas nav nevērtīgs, kā jūs teicāt. Kas šobrīd ir svarīgi mūsu valstij? Ir ļoti svarīgi nodemonstrēt visām varas struktūrām vienotas ārpolitiskās nostādnes. Prezidente šobrīd ir nodemonstrējusi visai pasaulei savu nostāju, izvērtējot vēsturiskos notikumus okupācijas laikā. Prezidente ir guvusi atbalsi jau daudzās valstīs. Un šo prezidentes aktīvo nostāju ļoti daudzi mūsu sabiedrotie vērtē ļoti pozitīvi. Un tajā pašā laikā Austrumos, Krievijā šo prezidentes deklarāciju vērtē ļoti negatīvi. Un šobrīd prezidentei vairāk nekā līdz šim viņas darbības laikā ir vajadzīgs parlamenta atbalsts. Jo parlamentu ievēlē visa tauta, un parlamenta sniegtais atbalsts prezidentei ir visas tautas atbalsts. Un tāpēc šis dokuments ir ļoti vajadzīgs šobrīd. Un man ļoti žēl, ka kolēģi vienkārši to nesaprot, jo viņi nesaprot, ko nozīmē valstij, valsts varas dažādām struktūrām vienota ārpolitika.
Tautas partija to saprot. Mēs saprotam, ka vienotībā ir mūsu spēks, un tāpēc mēs aicinām parlamentu šo vienotību paust, paužot atbalstu prezidentes politikai. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ir lūgums – būt lakoniskākiem, apspriežot Latvijas sarežģīto vēsturi. Jāņem vērā to apstākli, ka Latvijas vēsture tomēr ir apmēram desmit reizes īsāka, salīdzinot, teiksim, arī ar sarežģīto Krievijas vai Lielbritānijas vēsturi. Kā arī mūsu parlamentam pārsvarā jādomā ne par pagātni, bet par nākotni. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Aizvien atklājas interesantas un interesantākas lietas un nostādnes, un viedokļi pat tādu it kā pieredzējušu deputātu mutēs kā Ābiķa kungs, kurš izgājis visus neatkarības laika parlamentus un nespēj atšķirt būtību no tukšas runāšanas.
Dobeļa kunga sacītais, Ābiķa kungs, ir pats pamats. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Galīgas muļķības!”) Viņš pieminēja to, uz kā vajadzētu balstīties valstij, sabiedrībai, latviešiem jau sen, nemaz nerunājot par šodienu un par rītdienu. Un tā nav, kā jūs izteicāties, diletantiska runāšana, tā ir runāšana par būtību, par pamatvērtībām. Ja jūs esat aizmirsis šīs pamatvērtības, Ābiķa kungs, ļoti slikti! Demonstrēt vienotību... Jūsu aicinājums faktiski ir demonstrēt mīkstmugurību. Lūk! Tieši tā!
Un man te gribētos teikt, un es ne reizi vien esmu sacījis no šīs tribīnes, ka mani pārsteidz, kolēģi, it īpaši Saeimā, ne tikai šinī Saeimā, arī iepriekšējās, mūsu nostādnes. Kas ar mums, latviešiem, ir noticis? Vai patiešām mēs esam tik drausmīgi samalti šajos okupācijas dzirnakmeņos, ka mēs esam pazaudējuši savu stāju? Ka mēs esam pazaudējuši pamatvērtības, kuras nedrīkst tā pa labi un pa kreisi izmest ārā kā nebijušu, nevajadzīgu… Tā taču nevar rīkoties!
Un tas, ka šobrīd te notiek it kā... it kā, es atgādinu, cīņa dažu partiju starpā par to, kurš tad būs galvenais atbalstītājs prezidentes deklarācijai... Nē, draugi mīļie, tas nav tik vienkārši! Tā nav tik vienkārša, parasta greizsirdība! Tas ir kaut kas vairāk. Un kaut kas vairāk slēpjas iepriekšējā pagājušās nedēļas plenārsēdē Ministru prezidenta Kalvīša kunga sacītajā, kad viņš teica: ja mēs pieņemsim “Jaunā laika” un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvāto 3.punktu Saeimas lēmumā, kur bija runa par 1920.gada 11.augusta Miera līgumu, tad Latvijas 14 gadu ārpolitika izlidošot skurstenī. Apmēram tā bija tas teikts! Ko tad tas nozīmē, draugi mīļie! Ja mēs pieminēsim šo Miera līgumu, kas vēl šobrīd ir spēkā un uz ko arī būvējamas attiecības ar Krieviju kā pamatu pamats, tad, redziet, visa ārpolitika izlidošot skurstenī. Vai tur kaut kas neslēpjas? (No zāles deputāts J.Pliners: “Slēpjas! Slēpjas!”) Vai jūsu šajā atziņā, šajā nostādnē Tautas partija, neslēpjas visa šī vaina? Ka jūs maināt sliedes... Jūs pārbraucat uz pavisam citām sliedēm. Tur jau ir tā lieta!
Patiešām, šīs dienas un runas te atgādina hameleonu rotaļas. Vienreiz mēs iestājamies par to, un tas attiecas arī uz jums, cienījamie kolēģi, kurus es cienu, “Jaunā laika” kolēģi Saeimā, vienreiz jūs iestājaties šeit un runājat no tribīnes ar stingru pārliecību, ka vajadzīgs pieminēt šo 1920.gada Miera līgumu ar Krieviju, nākamajā dienā jūs maināt šo nostāju, nākat tribīnē un sakāt: “Paklausaties, lieta ir pavisam savādāka!” Un tā jau nav koalīcijas stiprināšana, draugi mīļie! Ja jau koalīcija ir tik vāja, ka to var sagraut tikai šāda, kā jūs izsakāties, greizsirdības maza scēna, tad jau kas tā par koalīciju? Arī te ir... slēpjas kaut kas cits. Nu pastāviet taču uz to, ko jūs esat nolēmuši un ko jūs esat atzinuši par pareizu!
Es saprotu, jūsu pieredze Saeimā ir ļoti niecīga, bet nu tad izvērtējiet. Nu izvērtējiet, pirms sakāt “jā” vai “nē”, bet nevis spēlēt “hameleonu rotaļas”: vienu dienu tā, otru – tā. Nu tā taču... nu nav politiski pareizi, jo mēs pieņemam tomēr ļoti nopietnus lēmumus. Nu tā taču nevar būt, draugi mīļie!
Un veltīgi jūs lolojat cerības par kaut kādu normālu attiecību tuvākajā laikā nodibināšanu ar Krieviju. Nebūs šādu normālu attiecību! (Starpsauciens no zāles: “Kā nebūs!”) Diemžēl nebūs, tāpēc ka Krievija šīs attiecības negrib. To viņa ir demonstrējusi visus šos gadus un demonstrē šodien. Paskatieties, kādi uzbrukumi! Jau laikam trīs paziņojumi no Krievijas nāk sakarā ar Valsts prezidentes deklarāciju, kuru nosoda, un sāk jau lemt par to, vai patiešām 9.maijā viņa ielaižama Maskavā vai nav. Nosoda un droši vien jau ceturto reizi – šodien vai vēl rīt – nāks un vēl daudzas reizes nosodīs. Viņi negrib. Krievija ir nostājusies diemžēl uz pavisam cita ceļa, nekā tas bija Jeļcina laikā, kad gribēja demokrātiju Krievijā. Bet tagad tur ir pavisam cita noskaņa.
Tas, ka Krievijā uz Poklonnaja kalna (Maskavā tātad) cels un 9.maijā atklās Staļina pieminekli, un ne tikai Maskavā, bet arī daudzās citās vietās Krievijā, tas taču ir ne tikai signāls, tas ir trauksmes zvans, kādu virzienu, kādu politiku iet Maskava un Putins. Tas nav pieņemams, un viņiem nospļauties uz sadarbību ar Latviju. Viņiem vajadzīgs ienaidnieka tēls, mazās Latvijas ienaidnieka tēls, lai slāpētu problēmas, kuras ir radušās Krievijā iekšienē. Lai slāpētu šīs problēmas, lai radītu, ka, lūk, te krievi Latvijā dzīvo sliktāk, lai gan viņi ļoti labi zina, ka krievi Latvijā dzīvo daudzreiz, daudzreiz labāk nekā Krievijā. (No zāles deputāts V.Agešins: “Nav tā!”) Ja tā tas nebūtu, viņi jau sen no šejienes būtu aizbraukuši. Tur jau ir tā lieta!
Tā ka velti cerēt! Velti cerēt, ka mūsu piekāpšanās Krievijas priekšā, ka mēs nerunāsim par šādām, protams, Krievijai nepatīkamām tēmām kā 1920.gada Miera līgums ar Krieviju, kur viņa patiešām, Krievija, apņēmās uz mūžīgiem laikiem atteikties no jebkādām pretenzijām pret Latviju. Un tas ir spēkā! Un tā nebija Padomju Savienība, tā bija Krievija! (Starpsauciens.) Un pēkšņi tagad... tagad, redziet, viņiem tas nav pieņemams. Tur jau tā lieta, draugi mīļie!
Tāpēc šāda te spēlēšanās, šādas “hameleonu rotaļas” ap šo lietu ir vienkārši nepieņemamas Saeimai, jo Valsts prezidentes deklarācija neprasa, neprasa mūsu atbalstu, mēs, tieši otrādi, varējām paši, ja būtu gribējuši, pieņemt izvērstu, spēcīgu deklarāciju, protams, minot šo 1920.gada Miera līgumu, ja runājam par attiecībām ar Krieviju, par okupācijas lietām un tā tālāk, faktiski 1996.gadā jau Saeimā ir pieņemts šis lēmums, ko Dobeļa kungs jau atgādināja. Tā vajadzētu mums rīkoties!
Nu, draugi mīļie, kad tad mēs beidzot sāksim, neskatoties uz grūtībām, uz jebkādām grūtībām, ievērot valsts intereses, sabiedrības intereses, pamattautas intereses. Vai gaidīsim to laiku vēl pēc gadiem desmit, kad kreisais flangs kļūs vēl lielāks un Saeimā lems pavisam kaut ko citu?
Jūs lasījāt nupat vakardienas avīzē, es izlasīju, ka Naturalizācijas pārvalde priecājas, priecājas un sevi slavina...
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs, lūdzu konkrēti par lēmuma projektu!
P.Tabūns.
…par to, ka vēl pēc sešiem septiņiem gadiem Latvijā palikšot tikai 130 tūkstoši nepilsoņu. Tas nozīmē, ka pilsonību iegūs vēl pāri par 200 tūkstošiem cilvēku. Tas nozīmē, ka vēl Saeimā ienāks apmēram 20 deputāti – sarkanie. (No zāles deputāts J.Pliners: “Obligāti!”) Vai tad mēs varesim aizstāvēt Latvijas intereses, draugi mīļie? Padomāsim par tautu, kura mums ir devusi mandātus, – latviešiem no dažādām partijām, kuras sauc gan par labējām, bet faktiski tās aizvien vēl maldās trijās priedēs un nevar atrast savu īsto seju. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Kam ir vajadzīgs šis teātris? – vaicāja Dobeļa kungs. Ir vajadzīgs teātris. Kur tad bez teātra! No teātra var ļoti vērtīgas atziņas gūt. Teātris dod iespēju spēlēt, runāt, uzstāties. Jums taču nebūtu bijis par ko runāt šodien eventuāli, ja nebūtu šis darba kārtības punkts. Un man patīk jūsu runa ļoti labi. Tāpat man patīk Ābiķa kunga runa. Tur ir daudzkas vērtīgs. Mēs varam viens no otra arī diezgan daudz mācīties. Un galvenais, mēs varam mācīties saticību, kompromisa mākslu arī zināmā mērā. Varam mācīties!
Redziet, par šiem jautājumiem būs vēl ilgi jārunā, Dobeļa kungs! Un tas ir labi. Tas ir mūsu pienākums – par šiem jautājumiem runāt. Ja nebūtu visa šī norise jau iepriekš, ka aicināja uz Maskavas svinībām mūsu Valsts prezidenti. Un viņa mūs pārsteidza ar savu lēmumu turp doties, negaidot, ko igauņi un lietuvieši par to teiks. Pārsteidza, protams, sabiedrību, arī mūs. Un tad sāka risināties dažādas domas, pārdomas un izteikumi. Un viss rit tālāk. Ļoti labi un vērtīgi! Es šo teātri atzīstu. Man patīk tas, un man patīk arī mūsu Valsts prezidentes, kā to sauc... ziņojums, jā. Ziņojums. Viņa ar savu ziņojumu ir izteikusi un izsaukusi ļoti lielu niknumu no tiem, kas vēsturi negrib atzīt un kas vēsturi grib selektīvi redzēt – to, kas viņiem patīk, un to citu neredzēt. Ļoti labi.
Mūsu prezidentei ir tiesības nākt ar ziņojumiem jebkurā laikā, un es varu apliecināt no šīs tribīnes – es viņu atbalstu šinī lietā. Bet tas ir viņas ziņojums. Tas nav vēl mūsu ziņojums, Dobeļa kungs.
Mūsu ziņojums saturēs un mūsu deklarācija saturēs to, ko mēs 1996.gada 22.augustā izstrādājām. Es piedalījos. Un, ja jūs labi atceraties, tur ir viens mans teikums iekšā, par kuru mums visiem bija jābalso – vai tā rakstīt vai nerakstīt. Proti, ka desmit gadus pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijā vēl pastāvēja bruņota pretestība padomju varai. Esmu šī teikuma autors. Un mēs balsojām, un tika pieņemts. Tā tas ir.
Bet šī deklarācija tanī laikā, Dobeļa kungs, nāca no citām pozīcijām. Mēs vēl nebijām tik tuvu divām lielajām organizācijām, kuru virziens mums bija skaidrs, uz kurieni mēs dodamies – Eiropas Savienība un Ziemeļatlantijas aizsardzības organizācija. Taču mēs tur ne tuvu nebijām vēl iekšā. Un tāpēc šodien... nē, šodien nē, bet nākamajās dienās... mums vēl ir trīs mēneši laika sastādīt, slīpēt, sakārtot vienu tādu deklarāciju, ka varētu teikt, ka tur nav ne ko pielikt, ne atņemt. Un to mēs darīsim.
Un, Dobeļa kungs, es jums garantēju: nepazudīs, nekur nepazudīs 1920.gada Miera līgums! Par to mēs runāsim. Es nesaku, ka mēs dabūsim cauri, ka Krievija atzīs šo Miera līgumu. Tas nekas! Varbūt Krievijai ir teritorija par mazu. Mēs jau varam vienoties šodien vēl vienu kvadrātkilometru piešķirt Krievijai, ja tā domā, ka tās teritorija ir par mazu. Bet par to runāt, par vienu starptautiski zināmu faktu, nu to nu gan mums neviens neaizliegs un nevarēs novērst, ka mēs par šo līgumu runājam un to iekļaujam arī tekstā, kuru mēs izstrādāsim kā kopēju deklarāciju, Saeimā mēģinot panākt vienošanos un to apspriest. Tiktāl tas.
Un tad vēl kas ir ļoti vērtīgi. Redziet, baltiešiem pienākas Eiropas vēsturē tāds uzdevums, kāda citiem nav. Visa Austrumeiropa, varētu teikt, Vidusaustrumeiropa, bija pakļauta komunisma diktatūrai. Bet, piemēram, Polijā, Ungārijā, Čehijā, tur jau pašmāju komunisti valdīja un izveidoja vairāk vai mazāk stingru režīmu. Vienīgi Baltijas valstis tanī pašā laikā bija okupētas, un par mums noteica kungi Kremlī. Un šī ir mūsu īpašā loma. Šī ir mūsu loma. Tādēļ mums būs par to jārunā it īpaši un jāpanāk, ka visa Eiropa beidzot šo vēstures balto lappusi sāk aizpildīt ar ļoti vienkāršiem faktiem.
Buzajeva kungs, jūs teicāt, pavisam īsi pieminējāt vēsturi, ka tā esot sarežģīta. Es jums varu pastāstīt, kurā vietā sarežģījumi skaidrojas. Vajag aiziet pie Baltā krusta Dreiliņos, kas ir nolikts tiem upuriem, pirmajiem masu kapiem Latvijā, kuru radīja padomju vara. Pirmos masu kapus Latvijā radīja padomju vara! Ar to sākās mūsu tautas traģēdija. Un tad tie tūkstoši, kas tika izsūtīti. Ar to sākās! Un tas lielā mērā izskaidro latviešu attieksmi pret vācu okupāciju, jo tanī brīdī kaut vai pats velns būtu ieradies aizdzīt šo asiņaino režīmu, tas būtu ticis apsveikts, jo tas nu vienreiz bija asiņains režīms, kas vienu gadu plosījās un valdīja Latvijā.
Tā ka sarežģītie vēstures fakti noskaidrojas, apmeklējot masu kapus. Tiem ir ko teikt! Tie nonāvētie, tie vairs nerunā, bet mēs varam vienmēr jautāt pie ikviena masu kapa: kas viņus nobendēja, kas tie bija? Zem kādas zīmotnes? Un tad mēs konstatēsim, ka zem sirpja un āmura zīmotnes, zem sarkanās zvaigznes nobendēto ir ļoti daudz. Saskaitīt viņus vairs nevarēs, bet tur beidzas visi vēstures sarežģījumi, jeb tur sākas skaidrība par to, kas īsti ir Eiropā noticis 20.gadsimtā.
Un tādēļ mēs par šo jautājumu atkārtoti runāsim. Es vienmēr priecāšos, ka ar šo tēmu nāks šeit tribīnē, mēs runāsim, mēs rakstīsim, mēs liecināsim, mēs pētīsim, darīsim visu vajadzīgo, lai vēstures baltās lappuses, kas ir Eiropas vēsturē, tiktu aprakstītas ar patiesību. Un citādā ziņā mēs, latvieši šeit, Latvijas, latviešu interešu aizstāvētāji no visa šī spārna, varētu teikt, mēs centīsimies tomēr uzrādīt savstarpēju vienotību.
Nu labi, bija maza kļūda, ka tik ātri pasteidzās mūsu koalīcijas partneris un vēlējās tieši šo deklarācijas tekstu, prezidentes paziņojuma tekstu, pārvērst par Saeimas deklarāciju. Tas nebija vajadzīgs, protams. Bet nav nekāda nelaime! Mēs viņu tik un tā atbalstām, prezidenti, viņas centienos, viņas prasmē, viņas gudrībā un darbībā. Mēs atbalstām prezidenti! Par to nav šaubu. Taču mēs varam prezidentei dot vēl spēcīgāku pamatu, uz ko atsaukties, ja mēs kā šīs zemes vēlēti pārstāvji sastādām vienu deklarāciju, kurā netrūkst nekas.
Un to mēs darīsim, priekš tā mums vēl ir laiks, mierīgi, saskaņoti runājot savā starpā. Tādā veidā ir panākama vienotība. Vienotību ir grūti panākt tādā fiksā gājienā – viens izdomā, darīsim šitā, un visi pārējie, lūdzu, sekojiet mums! Nu tā ir vienīgā kļūda, ko varētu pārmest Tautas partijai, ka tā tik ātri un bez pietiekamas saskaņošanas... Nu nevajadzēja! Bet nu nekas. Tā nav nelaime. Nekas nav sagruvis. Mēs visu varam darīt atkal un turpināt, un izveidot vēl labāku darbu. Esam runājuši, runājam un runāsim. Mūsu valsts, mūsu zemes, mūsu cilvēku labā, vēstures labā un atdodot cieņu visiem upuriem, jo visu civilo upuru cieņa ir vienāda un neaizskarama.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Ir visvienkāršākais – šeit atnākt un pateikt, ka otrs neko nesaprot. Katrs no mums var par otru pateikt, ka viņš neko nesaprot. Un viss.
Un tas apmēram man atgādina to: “Tu, muļķi!” – “Nē, tu pats esi muļķis!” Tāpēc man ir jautājums par šo vienoto darbību. Jā, es piekrītu, mums uz brīvības pieminekļiem ir rakstīti vārdi: “Vienoti Latvijai!” Ir skaisti šos vārdus izrunāt.
Bet jautājums ir tāds: uz ko balstās mūsu vienotā rīcība? Uz ko tā balstās? Šķiet, ka ļoti bieži ir vienotās rīcības tēlošana, un faktiski tā balstās uz personīgo interešu aizstāvēšanu un nevis uz Latvijas vienotību, jo, vai tad, izstrādājot jebkurus citus dokumentus, nebija jāņem vērā mūsu gandrīz 9 gadus vecā deklarācija? Bija vai nebija? Pirmais mans jautājums. Vai kāds par to runāja vai nerunāja? Vai tad prezidentes dokumentā nav gandrīz viss tas pats pateikts? Mūsu deklarācija ir asāka, piedošanu. Un argumenti, ka toreiz mēs bijām tālāk no NATO un Eiropas Savienības, tas nozīmē: ja mēs bijām tālāk un mazāk droši, tad mēs varējām pieņemt niknāku dokumentu. Tagad, kad mēs esam NATO un Eiropas Savienībā, tad mums ir jābūt uzmanīgiem un kautrīgiem. Mani tas nepārliecina.
Es vēl atgādināšu, ka Guntara Krasta vadītās valdības laikā par valsts budžeta līdzekļiem mēs izdevām grāmatu “Okupācijas vara. Politika”, kur viss bija pa plauktiem salikts no paša sākuma. Vai kāds to ir lasījis? Vai šo grāmatu kāds izmantoja mūsu ārpolitikas veidošanā?
Un tagad, Ābiķa kungs, “Latvijas ceļa” dibinātāj un vecbiedr, varbūt jūs atceraties dažu savu toreizējo “Latvijas ceļa” biedru izteikumus par mūsu 1996.gada deklarāciju? Starp citu, daži bija arī ārlietu ministri toreiz. (Starpsaucieni.) Ko viņi teica toreiz par deklarāciju? “Tikai iekšējai lietošanai. Nekādā gadījumā nekur nerādīt, nevienu nekaitināt!”
Kas veidoja Latvijas Republikas ārpolitiku līdz pēdējiem gadiem? Kura partija tā bija? Tas bija “Latvijas ceļš”. Un, draugi mīļie, es tiešām jums ieteiktu padomāt, pirms te nākt un kādu aizskart, tiem cilvēkiem, kas paši bija “Latvijas ceļa” biedri un kā “Latvijas ceļa” pārstāvji šeit sēdēja Saeimā. Atcerieties gan, lūdzu, tādas lietas!
Tagad, ja mēs runājam par vienoto darbību, par stratēģiju. Mums ir Valsts prezidente, mums ir Ārlietu ministrija, mums ir Saeimas Ārlietu komisija. Mēs darbojamies starptautiskajās struktūrās – Eiropas Savienībā, NATO, Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā un daudz kur citur. Vai mums tur ir vienota rīcība? Vai mēs esam spējīgi sanākt kopā un izstrādāt kaut ko vienotu? Un tagad jūs domājat, ka ar viena papīriņa pieņemšanu nu būs vienota rīcība tagad? Katrs no mums, uzstājoties jebkurā vietā starptautiskajā arēnā, nekad nav noliedzis Saeimas un Valsts prezidentes pragmatisko sadarbību, un mēs turpināsim par to runāt. Bet šeit no mūsu puses jānāk ir kaut kādai konkrētai rīcībai, piedāvājumam.
Tā ka, runājot par to, kurš kāds ir, nākamajam solim vajadzētu būt darbībai. Un uz to es gan aicinu visus kolēģus. Un varbūt tomēr mēs varam apspriest arī nākamo dokumentu, kurš, man liekas, ir nedaudz labāks. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (TSP).
Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Droši vien, ka lielākā daļa – arī tie, kas sagatavojuši kvēlās runas, un arī tie, kas ir spiesti klausīties šo balagānu, – domā: “Kāpēc tas viss notiek?”
Es mēģināšu dot savu skaidrojumu ne tikai tam, kāpēc mēs joprojām nepiedalāmies un demonstratīvi nepiedalāmies šajos te balsojumos, bet kāpēc tas notiek, un līdz ar to – kāpēc mēs nepiedalāmies.
Vispirms es domāju tā... Pirmā atziņa ir tāda, ka starp premjeru un Valsts prezidenti, un valdību un Valsts prezidenti, un valdošo koalīciju un Valsts prezidenti ir galīgi... nav sadarbības. Es atceros, kā valdībā, kuru vadīja Emša kungs, bieži vien avīzēs un kuluāros nāca ziņa, ka sanāk kopā ārpolitikas veidotāji no Saeimas, no valdības un izrunā kaut kādas nākamās nedēļas vai nākamā mēneša Valsts prezidentes gan braucienus, gan kādas vizītes, gan ciemiņu pieņemšanas programmas, un kādi paziņojumi. Šodien viss tas balagāns, kas jau iet divas nedēļas, piedodiet, jau otro nedēļu, tas pierāda to, ka šādas sadarbības nav. Jo kā gan citādi varētu būt visas šīs kvēlās runas, šīs te stulbības, kas šeit nāk par to. Tam vajadzētu notikt... sarunai starp Valsts prezidenti un valdības locekļiem. Un tad šeit nevajadzētu ilgi stāstīt un ākstīties, piedodiet, visas pasaules priekšā.
Bet tad, ja nav, kāpēc tad notiek šeit? It kā loģiski būtu... šodien visu laiku viens otru aģitē par to, cik pareiza un cik gudra ir bijusi mūsu Valsts prezidente. Nenāk un nestāsta, ka viņa ir aplama, ka viņa ir izdarījusi politisku kļūdu, ārpolitisku kļūdu, par to netiek runāts. Notiek zināma sacensība – kurš ir lielāks Valsts prezidentes draugs.
Mīļie cilvēki! Vai tas nav bērnišķīgi tiešām! Ja jau prezidente ir tik laba un gudra bijusi un jūs visi atbalstāt viņas ārpolitisko aktivitāti... es to nekomentēju. Man ir savs īpašs, atšķirīgs viedoklis. Bet tomēr. Prezidentes autoritāte ir arī mana autoritāte, manas valsts autoritāte, un neuzdrīkstētos... un aicinu jūs arī būt apdomīgākiem, kad jūs kritizējat un mēģināt viņu mācīt šeit publiski, jūs būtībā kaitējat ne tikai viņas, ne tikai valsts, bet arī savai personīgajai autoritātei.
Tātad kāpēc tas viss notiek? Un izskaidrojumi varētu būt divi.
Pirmais, ka caur visiem šiem vārdiem par atbalstu ir tomēr lielas šaubas un naids, un greizsirdība, un mēģinājums viņai tādā veidā palikt kāju priekšā un sarežģīt viņas ārpolitiskās aktivitātes.
Otrais. Otrais, manuprāt, arī ir... es domāju, ka tāds elements noteikti pastāv kā pirmais. Un otrais ir varbūt vēl riebīgāks, proti, mēģinājums viņas autoritātes saulītē pasildīt sev locekļus. Proti, stāstīt, lūk, ka viņa ir laba un ka mēs viņu briesmīgi atbalstām. Bet tas nav godīgi – ne pirmais, ne otrais. Mīļie, mēs esam parlamentāra republika un valdība parlamenta iecelta. Tai ir pienākums ar Valsts prezidenti kontaktēties un pārrunāt iepriekš šīs lietas. Šai diskusijai varbūt aiz slēgtām durvīm, bez televīzijas kamerām, būtu jēga – tiešām gari izrunāt šo lietu pirms tam. Bet, kad tas jau ir noticis, kad kolēģi nāk un stāsta, ka, lūk, Holandē tur viens atbalstīja, tad Spānijā otrs, vēl kāds. Un mēs atkal mēģinām labot un pielikt kaut ko klāt. To visu vajadzēja darīt pirms tam.
Ja tas reiz ir noticis, tad mēs uzvedamies ļoti bērnišķīgi, un nekāda pozitīva iznākuma nevar būt! Esmu gatavs derēt uz visu savu nākamo Saeimas algu, ka ne Valsts prezidente, ne kāds no Valsts prezidentes komandas, no Kancelejas, nav lūdzis ne no viena klātesošā, ne neklātesošā ministra šo te atbalstu, jo jebkura šī debate jeb, ja visi nāktu un vienkārši zvērētu uzticību Valsts prezidentei, tā ir kaitīga, parādot tikai to, ka starp Valsts prezidenti un parlamentu nav savlaicīgas un nepārtrauktas mijiedarbības. Un nemaz nerunāsim par valdību. Tas ir kauns premjeram, kauns valdībai un kauns, piedodiet, visiem mums! Un neatkarīgi no tā, par ko mēs balsojam, nebalsojam un kā mēs šeit uzvedamies. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Nerunā par visiem, runā par sevi!”) Leopold! Es uztraucos par tavu autoritāti,
Sēdes vadītāja.
Sarunas ir aizliegtas uz zāli!
J.Urbanovičs.
Piedodiet, kad mēs šeit viens otru apkarojam, mēs patiesībā kāpjam paši sev uz kājām. Un kā to var nesaprast! Kāpēc mēs mēģinām visu laiku padarīt sevi par lielākiem muļķiem, nekā esam! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (JL).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Mēs šajā lēmumā izsakām atbalstu tam darbam, ko pašlaik uzņēmusies Valsts prezidente – skaidrot starptautiskajai sabiedrībai Latvijas sarežģīto vēsturi. Un šajā skaidrošanas darbā ietilpst arī stāstīt par visiem tiem noziegumiem, kas pret cilvēci komunisma vārdā ir veikti Latvijā pēdējā 20.gadsimtā, kas veikti pret Latvijas tautu. Diemžēl ir fakts, ka tie noziegumi, kas ir veikti zem nacisma režīma, ir visai pasaulei plaši zināmi, un vienbalsīgi tie tikuši nosodīti.
Tādi vārdi kā Aušvica, Dahava, Malthauzena, arī Salaspils un Rumbula ir plaši zināmi, un tas, kas tur notika, ir visstingrāk nosodīts. Diemžēl tādi vārdi kā Vorkuta, Noriļska, Magadana, Dudinka, Kolima un daudzi citi pasaulē vēl ir maz pazīstami. Lai šo vēsturi līdzsvarotu, nepieciešams apgaismot arī tos noziegumus pret cilvēci, kas tika veikti komunisma totalitārisma vārdā. Ir jānosoda komunisma totalitārisms!
Apmēram pirms gada “Jaunais laiks” nolēma sākt darbu šajā virzienā, un tiek strādāts divos virzienos. Pirmkārt ir iecerēts Eiropas Parlamentā pieņemt nosodošu rezolūciju, kā arī izveidot komisiju, kas sakopos un izvērtēs šos komunisma totalitārā režīmā veiktos noziegumus pret cilvēci. Tajā pašā laikā koalīcijā tagad ir nolemts pieņemt deklarāciju, kas Saeimā nosodītu tos noziegumus pret cilvēci, kas komunisma vārdā tika veikti pret Latvijas cilvēkiem. Neformāla labējo partiju darba grupa pašlaik sagatavo šādu deklarācijas projektu, un ir iecerēts, ka tas Saeimā varētu tikt iesniegts varbūt mēneša vai divu mēnešu laikā. (Starpsauciens: “Trīs!”) Noteikti pirms 9.maija.
Cerams, ka šāda Saeimas deklarācija vismaz kaut mazliet dos gandarījumu tiem daudzajiem Latvijas cilvēkiem, kas cietuši no komunisma totalitārisma. Tajā pašā laikā tā palīdzēs skaidrot Latvijas ļoti sarežģīto vēsturi un papildinās to darbu, ko sākusi prezidente. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš...
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Ko jūs šeit piedāvājat? Jūs piedāvājat izteikt atbalstu prezidentei, lai viņa skaidro grūto vēsturi. Nu tagad izdevāt jūs to grāmatu “Latvijas vēsture: 20.gadsimts”. Nu izdevāt. Un pat pašreiz amerikāņi jūs kritizē, ka jūs sagrozāt vēsturi. Amerikāņi! (Starpsauciens: “Amerikāņi?”)
Tagad skatīsim, ko jūs piedāvājat tālāk, lai skaidrotu, ka Latvija bija okupēta, un okupācijas fakta atzīšanu. Mūsu kaimiņi – lietuvieši un Igaunija – negrib skaidrot un parāda ar pirkstu uz jums. Šeit Tabūns runāja par to, ka vajag rādīt kaut kādu stāju. Nu lai viņš rāda! Kādreiz citam režīmam viņš rādīja vienu stāju, tagad rāda otru stāju. Nu un es esmu pārliecināts, ka, ja režīms tagad mainīsies, daži no šeit sēdošajiem izvilks no kabatas savu sarkano partijas biedra karti un arī samaksās par visiem šiem gadiem biedra naudu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 11, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Pirms mēs tālāk izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada 3.februāra sēdes darba kārtībā un kā darba kārtības pēdējo punktu iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Jurkāna, Jāņa Urbanoviča, Aleksandra Bartaševiča, Alekseja Vidavska, Valērija Agešina iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu”” nodot Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi un iesniedzēji! Paldies jums par to, ka jūs dodat man darbu! Jo nu nevaru es atbalstīt šādus grozījumus!
Pirmkārt jūs gribat izslēgt vārdus “kā arī dzīvojamām ēkām” un 16.februāri un 24.februāri, kas ir ietverti 2.panta 5.punktā. Uz ko tad jūs mērķējat? Nu jums nepatīk tas, ka Latvija grib atcerēties arī dienas, kad Lietuva un Igaunija pasludināju savu valstisko neatkarību. Tas jums nepatīk! Nu, protams! Jo mazāk vienotas būs Baltijas valstis, jo lielākas neskaidrības un dažam labam ir daudz vieglāk tad darboties. Tā kā saprotams tas ir. Atbalstāms nav!
Kaut kā īpaši izvilkuši ārā 18.novembri, un to nu īpašā pantā uzsvērsim. Bet to, ka pie dzīvojamām ēkām vajadzētu citos svarīgos datumos būt karogam, par to labāk negrib runāt. Bet interesantākais jau ir tas 3.pants, tā jaunā redakcija, ko jūs te gribat piedāvāt. Izlasiet uzmanīgi, kolēģi, kāds ir piedāvājums! Piedāvājums būs pat tik tālu aizgājis, ka te viens otrs padomās, ka citās valsts svētku dienās un atceres dienās, kā arī tautas, darba vai ģimenes svētkos... Nu, mums te tādi malači ir, kas var 7.novembri uzskatīt par kaut kādiem tautas svētkiem, vēl varbūt viens otrs datums var parādīties un viss tas būs it kā pat kaut kur aizplīvuroti ielikts likumā. Jā, nu, godīgi sakot, 3.panta redakcija ir īpašas uzmanības vērta! To vajadzētu tā rūpīgāk pastudēt, kāda migla tur ir ielikta iekšā un kādi aizplīvurojumi tur skan.
Godīgi sakot, šie piedāvājumi nu nekādi neuzlabo likumu “Par Latvijas valsts karogu”. Tieši otrādi! Tie padara likumu miglaināku, izplūdušāku un dod iespējas ar valsts karogu izrīkoties, kā nu kuram ienāk prātā!
Jāatgādina tiem, kas negrib vai nevar atcerēties Latvijas vēsturi... Latvijas valsts karogs, paldies Dievam, ir ar senu vēsturi, ar vēsturi, kuras gaita sākās 13.gadu simtenī, viens no vecākajiem pasaules valstu karogiem. Paldies Dievam, gaišie prāti Latvijā 19.gadsimta beigās atcerējās visu to un strādāja pie tā, lai Latvija lietotu to pašu karogu kā savas valsts karogu, ko lietoja mūsu senči. Līdz ar to nevajadzētu izturēties nievājoši pret Latvijas valsts karogu, nevajadzētu piemērot karoga lietošanai miglainas normas, lai varētu padarīt valsts karoga lietošanu par kaut kādu sīku, ikdienišķu parādību.
Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
“Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Vispirms man gribētos pateikt, ka šis mūsu likumprojekts ir tīri pragmatisks, un arī gribētos izteikties par to, ka mūsu valstī noteikti ir spēcīgi juristi, brīnišķīgi skolotāji, ļoti labi ārsti, bet ir arī tādi diemžēl “patrioti” (pēdiņās) runātāji kā iepriekšējais orators.
Tagad man gribētos runāt par lietas būtību. Tautas saskaņas partijas deputāti piedāvā izslēgt no likuma “Par Latvijas valsts karogu” desmit svētku un atceres dienas gadā, kad pie dzīvojamajām mājām obligāti jāpaceļ valsts karogs. Turklāt mēs uzskatām, ka ir nepieciešams izslēgt no šo dienu saraksta arī 16.februāri – Lietuvas Neatkarības dienu – un 24.februāri – Igaunijas Neatkarības dienu, kad Latvijas karogs ir jāpaceļ arī pie valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu ēkām. Tas ir nepieciešams, lai saskaņotu Latvijas likumdošanu ar spēkā esošo Igaunijas likumdošanu. Lieta ir tāda, ka Igaunijas parlaments no likuma svītroja septiņas dienas, kurās līdz šim bija jāizkar valsts karogi, tai skaitā Latvijas un Lietuvas neatkarības dienu – 18.novembri un 16.februāri. Igaunijas politiķi, starp citu, arī atteicās no plāna noteikt obligātu karogu izkāršanu Eiropas dienā, ko atzīmē 9.maijā, un valsts institūcijām šajā dienā būs jāizkar zilais zvaigžņotais Eiropas Savienības karogs. Savukārt turpmāk privātpersonām valsts karogs obligāti jāizkar tikai Igaunijas neatkarības dienā. Tātad no Latvijas puses, mēs uzskatām, jābūt simetriskai atbildei.
Problēmas otrais aspekts. Šobrīd saskaņā ar likumu “Par Latvijas valsts karogu” valsts karogs pie dzīvojamajām ēkām obligāti paceļams 11 dienas gadā. Likums nosaka arī iespēju valdībai un pašvaldībai noteikt citus valsts karoga obligātas pacelšanas gadījumus pie dzīvojamajām ēkām, un pārsvarā tas notiek valstu vadītāju oficiālo vizīšu reizēs. Par noteiktu prasību neievērošanu namu īpašniekiem un pārvaldniekiem draud administratīvais sods, kurš arī praksē aktīvi tiek piemērots. Šāda likumdevēja pieeja nav raksturīga Eiropas Savienības valstīs, kur valsts karoga pacelšana vai nepacelšana ir katra indivīda brīva izvēle, kas netiek sodīta. Tātad piedāvātie grozījumi atbilst Eiropas Savienības dalībvalstu praksei. Saņemtas arī iedzīvotāju vēstules, kas lūdz pieņemt piedāvātos grozījumus.
Tautas saskaņas partijas deputāti uzskata, ka likuma pieņemšanas gadījumā, tieši otrādi, mūsu valstī pieaugs iedzīvotāju apzināta cieņa pret valsts karogu, jo tā netiks īstenota ar piespiedu pasākumiem. Mēs uzskatām, ka mūsu likumprojekts ir solis prom no totalitārās valsts pārvaldes principiem un liecina par sabiedrības attīstību demokrātijas virzienā. Mūsu likumprojekts respektē indivīda tiesības pašam izvēlēties, kad paceļams valsts karogs, izņemot, protams, Latvijas Republikas proklamēšanas dienu, kad Latvijas valsts karoga pacelšana ir visu iedzīvotāju svinīgs jautājums.
Un vēl viena piezīme. Šeit iepriekšējais orators raksturoja mūsu 3.priekšlikumu par 3.pantu. Un es vēlos tikai pateikt, ka vārdi par tautas svētkiem ir no spēkā esošās redakcijas. Uzmanīgāk izlasiet šo te likumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 57, atturas – 13. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Bartaševiča, Andreja Klementjeva, Jāņa Urbanoviča, Jāņa Jurkāna, Alekseja Vidavska un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Lieki būs jums atgādināt, ka 24.janvārī notika speciāla ANO sesija, kura bija veltīta fašistiskās Vācijas represīvās sistēmas upuriem Otrā pasaules kara laikā.
27.janvārī augstākās amatpersonas no valstīm, kas piedalījās briesmīgākajā karā no visiem, kas līdz šim ir bijis, atzīmēja Osvencimas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas dienu. Šajos pasākumos piedalījās arī Latvijas amatpersonas. Pirmo reizi Latvijas vēsturē mūsu ārlietu ministrs apmeklēja bijušo koncentrācijas nometni Salaspilī. Tik liela uzmanība fašisma upuriem no valdības puses ir neparasta, bet apsveicama lieta. Tas mudināja Tautas saskaņas partijas frakciju vēlreiz mēģināt ieviest taisnīgu attieksmi pret visiem, kas cietuši vācu okupācijas laikā.
Likumprojekta uzdevums: pirmkārt paplašināt personu loku, kam ir tiesības uz represētā statusa piešķiršanu, atzīt, ka represētie ir ne tikai tie, kas izsūtīti uz Vāciju 1942. un 1943.gados, bet visi, kas izsūtīti piespiedu darbos uz jebkuru Vācijas okupēto valsti okupācijas režīma pastāvēšanas laikā no 1941. līdz 1945.gadam. Jo es personīgi uzskatu, ka ir svarīgs izsūtīšanas fakts, nevis vieta, kur cilvēku ekspluatēja. Un jūs zināt, ka ekspluatēja un izsūtīja ne tikai uz Vāciju, arī uz Čehiju, uz Austriju un uz daudzām okupētām valstīm, uz to pašu Baltkrieviju pat. Uz daudzām okupētām valstīm, un cilvēki tur tika nežēlīgi ekspluatēti un nīcināti.
Pat tagad plaši reklamētajā grāmatā “Latvijas vēsture: 20.gadsimts” ir atzīts, ka Latvijas iedzīvotājus izmantoja arī pirms 1942.gada un pēc 1943.gada. Un tas ir fakts. Un nesaprotu, kāpēc likumdevēji tik ciniski esošajā likumā šķiroja cietušos kara laikā. Tagad mēs varam šo kļūdu labot, un es ceru, ka labosim, bet otra mūsu priekšlikuma daļa paredz piešķirt represētās personas statusu visiem Latvijas iedzīvotājiem, ne tikai pilsoņiem.
Gribu atgādināt jums, godātie kolēģi, ka mēs gribam tikai atjaunot to kārtību, kas jau bija iepriekš. Un labu laiku atpakaļ Saeima vardarbīgi sašaurināja represēto personu loku, atņemot statusu daudziem nepilsoņiem.
Cilvēki, teikšu atklāti, uztvēra šo rīcību ar lielām sāpēm. Tas atgādināja represiju atkārtošanu. Un, ņemot vērā, ka budžets tolaik ieekonomēja niecīgu naudu, tā patiešām bija, man liekas, liela kļūda. Un, manuprāt, ne visu, ne visu šajā pasaulē var mērīt ar naudu.
Ceru, ka mūsu deputāti saprot, ka šķirot represētos pēc pilsonības ir amorāli. Un mēs ne tikai vārdos, bet arī darbos nosodīsim fašisma noziegumus un piešķirsim fašisma upuriem cienīgas vecumdienas.
Un šajā gadījumā runa neiet par tik lielu naudu, ko mēs piešķīrām nacionālajiem partizāniem... nevis piešķiram, bet gribam izskatīt tagad un nosūtījām šā likumprojekta izmaiņas uz komisijām. Šeit ir runa par mazāku, daudz mazāku naudu, jo ar katru gadu to upuru – fašisma upuru – skaits samazinās, un ļoti strauji pie tam.
Priekšlikums – atbalstīt mūsu likumprojektu un nešķirot, vēlreiz atkārtošu, nešķirot fašisma upurus uz pareiziem un nepareiziem un viņi ir nopelnījuši, lai viņu vecumdienas būtu, nu, vismaz pamanītas no valsts puses un novērtētas kā pienākas. Paldies.
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Viens no šīsdienas oratoriem, it kā jurists, demonstrēja unikālu juridisko pērli. Ieklausieties, lūdzu! “Latvijas Republikai ir jāsaskaņo savi likumi ar Igauniju.” Nu, tas ir kaut kas pavisam jauns mūsu jurisprudencē. Tātad jāprasa šādam oratoram, kā intereses viņš šeit pārstāv. (Starpsauciens: “Igaunijas!”) Latvijas vai Igaunijas? Bet varbūt kādas citas – trešās valsts intereses. Katrā ziņā tas bija kaut kas vienreizējs. Zēns bija interesants.
Tagad, runājot par šo iesniegumu. Kārtējais juridiskais farss, draugi mīļie, tas taču nav juridisks dokuments! Jūs te nākat un vēl aizstāvat. Jūs taču tieši otrādi – nodarāt sliktu tiem represētajiem ar šādu dokumentu. Un neko labu jūs nevarat nodarīt. Visiem, tiem un šitiem, visās valstīs... nu, ziniet ko, gandrīz vai jāsaka tā – tad jums vajadzētu ģeogrāfisko karti un iezīmēt tās valstis, kuras jūs par tādām uzskatāt.
Un pēdējais. Līdztekus juridiskām pērlēm dokumentā parādās arī gramatiskas pērles. Ne vienu reizi vien es esmu aicinājis visus kolēģus, kas šeit strādā Saeimā: ja jums ir grūtības ar latviešu valodu, ja jums ir grūtības ar valsts valodas apgūšanu, izmantojiet kursus, izmantojiet apmācības. Jo šajā dokumentā tā pavisam nejauši, īpaši neiedziļinoties, negribot jūs iedzīt galīgā kaunā, es jums nosaukšu divas jūsu “pērles”. “Par nacistiskā režīma politiskām represētām personām atzīstamas Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji.” Ko jūs ar to gribējāt pateikt? Varbūt ka vajadzētu tomēr saskaņot vārdus kaut kādā veidā.
Vēl viens. “Ieslodzīti cietumos, geto koncentrācijas nometnēs Latvijas, Vācijas vai citas okupētās valstis teritorijās.” Vai kāds no jums var pateikt, ko jūs gribējāt ar to šeit liecināt?
Tā ka izturieties, lūdzu, nopietni pret dokumentiem. Izturieties nopietni pret Latvijas valsts valodu, un, lūdzu, lieciet mieru Baltijas valstīm un nelieciet saskaņot obligātā veidā Latvijas Republikas likumus ar citu Baltijas valstu likumiem. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 65, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Šņepstes, Vasaraudzes, Rugātes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – grozīt 2005.gada 3.februāra Saeimas sēdes darba kārtību un izskatīt Saeimas lēmuma projektu par Vairas Paegles deputāta pilnvaru apstiprināšanu pirms trešā darba kārtības punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”)
Cienījamie kolēģi! Vēlos paziņot, ka esmu kļūdījusies balsojumā par iepriekšējo darba kārtības jautājumu. Vēlējos balsot “pret”.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Vairas Paegles 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi iesniegumu no deputāta Māra Kučinska, ka viņš noliek deputāta mandātu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.
Komisijā saņemta Centrālās vēlēšanu komisijas informācija par to, ka nākamais deputāta amata kandidāts no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Vaira Paegle. Komisija ir saņēmusi deputāta kandidātes Vairas Paegles iesniegumu, ka viņa piekrīt uzņemties deputātes pilnvaras.
Mandātu un iesniegumu komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Vairas Paegles 8.Saeimas deputāta pilnvaras apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Vairu Paegles kundzi nodot svinīgo solījumu.
V.Paegle (TP).
Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus... Ar Dieva palīgu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.
Lūdzu cienījamo Paegles kundzi ieņemt vietu Saeimas plenārsēžu zālē, un es apsveicu Paegles kundzi ar deputāta pienākumu pildīšanas uzsākšanu!
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (TSP).
Cienījamie deputāti! Pagājušajā ceturtdienā Saeimas futbola komanda ļoti veiksmīgi nospēlēja pret Latvijas Futbola federāciju. Kā parasti, uzvarēja draudzība. Un šo vimpeli, ar kuru mēs bijām apbalvoti, es gribu nodot Saeimas priekšsēdētājai un aicināt jaunus deputātus pievienoties mums... Krišjāni Peteru un citus, lai mēs turpmāk varētu aizstāvēt Saeimas godu.
(Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Aicinu Ārlietu komisijas dalībniekus uz Ārlietu komisijas sēdi komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi tūlīt. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Marekam Segliņam.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, Juridiskās komisija sēde šajā pārtraukumā.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Šmits, Māra Ceriņa, Vilis Krištopans, Pāvels Maksimovs, Māris Kučinskis. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, turpināsim Saeimas sēdi!
Saeimas Prezidijs izskatīja deputāta Viļa Krištopana iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu laikā no 3. līdz 9.februārim, ko Saeimas Prezidijs arī piešķīra deputātam.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā... Es atvainojos.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova, Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska un Nikolaja Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Paldies! Cienījamā un visskaistākā mūsu spīkere pasaulē un visskaistākās deputātes arī pasaulē! Godājamā mūsu Saeimas “daiļā puse”! Šoreiz mūsu frakcija uzticēja man aizstāvēt mūsu likumprojektu, kurš paredz noteikt 8.martu kā atzīmējamo dienu. Un šoreiz es vēlos griezties tieši pie jums, mūsu dāmas! Bet, kolēģi vīrieši, jūs varat atpūsties un tikai pēc tam nobalsot “par” mūsu priekšlikumu. Jau kārtējo reizi mūsu frakcija iesniedz šo likumprojektu ar līdzīgu kā iepriekšējos gados priekšlikumu – atjaunot ļoti skaistos pirmos pavasara svētkus, proti, Starptautisko sieviešu dienu jeb 8.martu. No paša nosaukuma mums jau visiem kļūst skaidrs, ka šī diena ir starptautiska, ka nav nekāda pamata pieskaitīt šo dienu pie bijušās PSRS vai totalitārā režīma. Jūs taču ļoti labi visi atceraties, cik pasakaina bija šī diena, kā vīrieši gatavojās, un kāda bija vēlme – izcelties mīļo sieviešu priekšā ar apburošu pušķi vai kādu dāvanu.
Daži no mums joprojām “pa kluso” arī turpina to darīt līdz šai dienai, tikai negrib to publiski atzīt. Sabiedrības lielākā daļa ar nostalģiju atceras 8.martu un ir ar mieru atgriezties pie brīnumainās sieviešu dienas. (Starpsauciens: “Nevajag!”) Kāds atkal mums atgādinās par Mātes dienu, bet velti, jo, manuprāt, pat skolniecēm ir skaidrs, ka šī diena neattiecas uz visām sievietēm.
Un mūsu frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti cenšas sagādāt prieku visām Latvijas sievietēm neatkarīgi no tā, vai viņai ir bērni vai nav. Nekādas politikas šeit arī nav. Skaidrs, ka kāds no mūsu kolēģiem vīriešiem laikam kāps tribīnē un mēģinās mums – tiem, kas sēž kreisajā malā, – iestāstīt par šīs dienas komunistiskajām saknēm, par to, ka vīriešiem 8.marts kalpo tikai par iemeslu piedzerties. Droši vien mūsu kolēģi stāstīs arī par sevi. Un par to, ko tieši viņš atceras, jeb, precīzāk sakot, par to, ko viņš neatceras. Neklausieties, dāmas, svešus, ne visai patīkamus atmiņu stāstus un balsojiet par mūsu frakcijas priekšlikumu! Mēs būsim pirmie, kas nākamgad jums, mūsu skaistākās Saeimas locekles, uzdāvināsim kā senos, labos laikos visskaistākos pušķus.
Un Dobeļa kungs arī mums pievienosies un uzdāvinās ar prieku 8.martā gan savai sievai, gan savai kolēģei Seiles kundzei arī kādu pušķi.
Un noslēgumā gribu vērst jūsu uzmanību uz to apstākli, ka mēs piedāvājam svinēt šo dienu kā atzīmējamu, nevis svētku dienu. Tātad ietekmi uz budžetu tā nesagādā, un nekas nenotiks, ja vīrieši savām kolēģēm sievietēm noorganizēs kādu galdu ar kafiju un torti.
Balsojiet “par”, mīļās sievietes, un jūs nenožēlosiet! Mēs jums apsolām. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Pateicos jums, Aleksejeva kungs, par izteiktajiem komplimentiem, kurus tik reti dzird izteiktus publiski, jo acīmredzot vieglāk ir izteikt apvainojošus vai kritiskus vārdus.
Cienījamie kolēģi! Neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 22, atturas – 26. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokola par Baltijas bataljona štāba un Baltijas bataljona personāla statusu denonsēšanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Aleksandra Bartaševiča, Jāņa Jurkāna, Alekseja Vidavska, Vitālija Orlova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Labdien, augsti godātie deputāti! Es ceru, ka Juris Dobelis nerunās “pret”, tāpēc ka tas likums nav pret pilsoņiem vai nepilsoņiem. Tas ir dokuments, kurš skar visus cilvēkus, kuriem 2005.gadā vairāk nebūs... no 1.jūlija vairs nebūs tiesību iet ātrāk pensijā. Jūs saprotiet, toreiz, kad mēs iepriekšējā Saeimā, septītajā, pieņēmām šo likumu, mums bija ticība un cerība, ka 2005.gadā ekonomiskā situācija uzlabosies un sievietēm un vīriešiem, kuriem šodien 60 gadu, būs iespēja turpināt strādāt vai piedalīties pilntiesīgi un līdztiesīgi darba tirgū. Bet ļoti žēl, ka šodien, pieņemsim Latgalē, situācija paliek vēl sliktāka, un cilvēkiem, kuriem ir 60 gadu, ir ļoti grūti atrast darbu. Un cilvēks, pieņemsim, nostrādājis godīgi 30 gadus, viņam stāžs ... kad viņam ir 60 gadu, un viņš nevar atrast darbu, tad viņam bija tiesības izejiet ātrāk pensijā bez tiesībām strādāt un saņemt pensiju tikai 80%.
1.jūlijā šī norma vairāk nestrādās. Sakarā ar to mans priekšlikums – pagarināt šo termiņu līdz 2010.gadam ar cerību, ka pēc pieciem gadiem šiem cilvēkiem būs vieta darba tirgū un mēs varēsim kā valsts garantēt viņiem darbu.
Bet šodien, ja mēs neatbalstīsim šo priekšlikumu, tad iznāks, ka pēc trim mēnešiem cilvēki būs ļoti grūtā situācijā. Mēs, vienalga, kā valsts viņiem mēģināsim palīdzēt caur citiem pabalstiem, bet tas nav godīgi. Tāpēc, ka šodien likums mums iesaka: ja cilvēks godīgi nostrādājis 30 gadu, viņam ir tiesības aiziet ātrāk pensijā.
Otrais šī priekšlikuma punkts ir sakarā ar minimālo valsts pensiju. Mēs ļoti daudz runājam, ka šodien iztikas minimums ir 100 latu. Bet jūs ziniet, ka minimālā pensija mums ir... puse no tā. Un sakarā ar to mans priekšlikums – palielināt šīs proporcijas, un cilvēkiem, kuriem ir 30 gadu darba stāžs, palielināt koeficientu uz 10%, cilvēkiem, kuriem ir 20 gadu stāžs, uz 20 procentiem. Tad iznāks, ka mēs neiedosim cilvēkam vairāk, nekā viņš saņem šodien, mēs tikai uzlabojam viņa materiālo stāvokli sakarā ar to, ka valstī ir ļoti liels inflācijas līmenis.
Augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka priekšvēlēšanu cīņas mums ir priekšā, bet šodien mēs varam visi atmest visas ambīcijas un nobalsot par šo likumu, tāpēc ka tas skar mūsu vistrūcīgāko daļu, tas ir, pensionārus.
Ja mēs šodien šo likumu atbalstīsim, tad Sociālo un darba lietu komisija varēs pa trim mēnešiem iesniegt šos priekšlikumus tālāk izskatīšanai, un šis likums būs pieņemts, ar to mēs glābsim ļoti daudz cilvēku, kuriem ļoti grūti šodien atrast darbu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – nav, atturas – 66. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Kārļa Šadurska iesniegumu ar paziņojumu, ka viņš atsauc savu parakstu no Saeimas lēmuma projekta “Par atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi”. Līdz ar to nākamais darba kārtības jautājums nav izskatāms.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ineses Belickas iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu “Par Ineses Belickas iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Vai deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas runās par procedūru? Nē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ainara Feldmaņa iecelšanu par Saldus rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu “Par Ainara Feldmaņa iecelšanu par Saldus rajona tiesas tiesnesi”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dalbiņa, Lagzdiņa, Pietkeviča, Estas un citu deputātu lūgumu – mainīt šā gada 3.februāra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par deputātes Vairas Paegles ievēlēšanu Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības izmaiņu? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Estas, Muižnieces, Paula, Dalbiņa un citu deputātu lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada 3.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Vairas Paegles ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības izmaiņu? Deputātiem iebildumu nav.
Tātad nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputātes Vairas Paegles ievēlēšanu Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputātes Vairas Paegles ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likuma otrreizēja caurlūkošana, tātad likums “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izvērtējot Valsts prezidentes iebildumus par likumu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”, atzina tos par pamatotiem un ir izskatījusi divus priekšlikumus.
1.priekšlikums ir par 42.pantu. Juridiskais birojs ierosina tātad izslēgt 42.pantu no likuma redakcijas. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Lagzdiņš.
Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 27. un 28.pantu. Ir atbalstīts. Aicinu arī to darīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš.
Paldies. Aicinātu atbalstīt likumu kopumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likuma “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” otrreizēju caurlūkošanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (JL).
Strādājam ar dokumentu nr.1670 – likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Likumprojekts ir trešajā lasījumā.
1.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mans priekšlikums ļaus piešķirt vienlīdzīgas tiesības visiem Latvijas Republikas pilsoņu pēcnācējiem neatkarīgi no tā, vai viņu senči bija latvieši, atgriezties senču izcelsmes zemē.
Līdzīgus priekšlikumus iepriekšējā lasījumā iesniedza kolēģi no pozīcijas – Rugātes kundze un Simsona kungs. Un ceru vismaz uz 22 balsu atbalstu. Hipotētiskā gadījumā, ja mans priekšlikums, kā arī citi tehniski priekšlikumi tiktu pieņemti, tas var palielināt repatriantu plūsmu aptuveni par 25 procentiem. Šis skaitlis atbilst nelatviešu procentam Latvijas pilsoņu vidū. Pēdējā gada laikā repatriantu plūsma ir strauji samazinājusies, un runa ir par kādiem dažiem simtiem cilvēku, kuri parasti vēlas atkal apvienoties ar Latvijā dzīvojošajiem radiem. Pastāvošais Imigrācijas likums stipri sarežģī šo procedūru pat tām personām, kurām Latvijā dzīvo vecāki, Latvijas pilsoņi. Atkalapvienošanās ar citiem radiem, piemēram, ar brāļiem un māsām, ir praktiski neiespējama.
Cits mana priekšlikuma pamatojums ir nepieciešamība saskaņot likumu ar Satversmes 91.pantu: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Tajā skaitā arī pēc etniskās izcelsmes pazīmēm. Kā arī saskaņot šo likumu ar Pilsonības likuma 4.pantu: “Latvijas pilsoņi neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida tiesībās un pienākumos ir vienlīdzīgi.”
Apspriežamais likums tika pieņemts, kad Latvija vēl nebija Eiropas Savienības dalībvalsts, un uz to neizplatījās Eiropas Savienības direktīva par diskriminācijas pēc etniskās pazīmes nepieļaušanu. Šobrīd ir pienācis likumdošanas modernizācijas laiks, it īpaši, ja ņem vērā, ka atklātas priekšrocības latviešiem pēc etniskās piederības ir noteiktas tikai nelielā likumu daudzumā: tas ir Pilsonības likuma 2.pants, likuma “Par politiski represētas personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 2.pants un likuma “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu” 11.pants.
Piedāvāju jau šodien uzsākt ar Repatriācijas likumu un paātrinātos tempos saskaņot Latvijas likumdošanu ar tās lielās federācijas normām, par kuras pilntiesīgajiem dalībniekiem mēs esam kļuvuši.
Lūdzu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es jūs necentīšos pārliecināt balsot “par” vai “pret” šo priekšlikumu un sekojošiem priekšlikumiem, kur ir runa par Latvijas – pirmās Latvijas Republikas – pilsoņu pēcnācējiem. Savus argumentus esmu izteicis jau iepriekšējā lasījumā, un manus argumentus jūs lielā vienprātībā noraidījāt. Es kāpu tribīnē ar nolūku atgādināt, un lai tas paliktu ierakstīts stenogrammā, ka bieži vien mēs pieejam nopietnām lietām varbūt ne pārāk pārdomāti, neapzinoties to, ka negatīvu rezultātu mūsu lēmums var dot ne uzreiz, bet pēc ilgāka laika – pēc gadiem, pēc gadu desmitiem varbūt.
Un es gribu vērst uzmanību tikai uz vienu lietu. Nupat šodien mēs runājām par Latvijas valsts robežām, par Latvijas un Krievijas 1920.gada Miera līgumu, par anektētajām teritorijām un tamlīdzīgām lietām, kur mēs uzsvērām tieši šo svarīgāko faktoru, ka Latvijas valsts, šī Latvijas valsts, šobrīd ir 1918.gadā dibinātā valsts un dibinātās valsts turpinājums.
Bet ir jau vēl viens faktors: pirmās republikas pilsonību nekādā veidā mums nevajadzētu ignorēt, un nevajadzētu mums aizmirst to, ka ir pietiekami daudz izdzītu bijušo Latvijas pilsoņu un bēgļu – Latvijas pilsoņu, kuri iepriekšējo gadu desmitu vēsturiskajās kolīzijās ir bijuši spiesti pamest savu dzimteni. Un, ja mēs tagad, būdami Eiropas Savienības valsts, apzināmies, ka mēs nevarēsim likt šķēršļus imigrācijai Latvijā no jebkuras pasaules zemes un ka mēs pieļaujam, ka Latvijā iebrauks cilvēki ar citu ticību, ar citu ādas krāsu, ar citu valodu, tad man ir grūti izprast, kāpēc mēs negribam Latvijas pilsoņiem, Latvijas pilsoņu pēcnācējiem dot zināmu prioritāti atgriezties Latvijā pret tiem imigrantiem, par kuriem mēs varam paredzēt, kuri iebrauks saskaņā ar mūsu Latvijas likumiem un atbilstoši viņu vēlmei.
Protams, kurš nav bijis izdzīts un kurš nav vēlējies atgriezties, tam ir grūti saprast, kāda nozīme ir tikt savās mājās, tikt savā dzimtenē atpakaļ, saņemt šo repatrianta statusu vai nesaņemt šo repatrianta statusu. Mums ir laiks pārdomām pēc tam, kad mēs būsim nobalsojuši par šiem grozījumiem, bet mana pieredze rāda un mana pārliecība liek nebalsot par šo likumprojektu, par šiem grozījumiem Repatriācijas likumā, jo piedāvātie jeb tie grozījumi, kuru dēļ šis likums tika atvērts, neatrisina tās problēmas, kādas reāli pastāv cilvēkiem, kuri ir cēlušies no Latvijas, kuru vecāki ir bijuši Latvijas pilsoņi un kuri vēlas atgriezties Latvijā kā repatrianti.
Lūk, tā ir mana motivācija. Vienīgais, ko es varu darīt – nebalsot par likumu, kurš neattaisno demokrātiskas valsts principus un kurus varbūt mēs šobrīd vēl nespējam aptvert, cik tas ir svarīgi, cik tas ir nozīmīgi mūsu nākotnei. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Lūdzu, uzmanīgi paskatieties tekstu, ko piedāvā iesniedzējs. Šeit jau nav runa par cietušajiem, šeit nav runa par vēsturi. Šeit ir vienkārši kārtējais tautu staigāšanas piedāvājums. Iekabināti iekšā ir visu Latvijas pilsoņu pēcnācēji. Kas tie par pilsoņiem, no kuriem laikiem? Kad viņi šeit ir parādījušies, kad ir pazuduši? Nekā!
Tātad neviens jau nenoliedz atbildību likuma priekšā, un par to taču nav runa. Neviens nešķiro tos pilsoņus, ja ir runa par likumu. Bet šinī brīdī valstī turpinās naturalizācija. Rodas arvien jauni un jauni pilsoņi. Daži traucas uz Rietumiem, tikpat kā neviens... bet tomēr kādreiz kāds arī aiztraucas uz Austrumiem. Ir kaut kāda tautu staigāšana. Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un šādos te brīžos runāt par visiem Latvijas pilsoņu pēcnācējiem ir diezgan amizanti. Tā ir atkal viena tukša norma, kas faktiski neko neatgādina, ne uz ko nopietnu neaicina.
Ja ir runa par latviešiem un līviem, tad tā ir pavisam cita runa, jo latviešiem un līviem nav citas etniskās dzimtenes, kā tikai Latvija. Un tur viss ir skaidrs. Bet kāpēc tad jāpin klāt ir visi pārējie? Un vēl viņu pēcnācēji! Tātad tā ir tāda vēlēšanās izrādīties, demokrātijas tēlošana, un nevis nopietnas domas par demokrātiju.
Jā, nu diemžēl ar iesniedzēja aktivitātēm ir jāsastopas ļoti bieži, kuras bāzējas uz vienu vienīgu punktu: vai nu kaut kur iekabināt nepilsoņus, pielikt vienkārši klāt, vai arī kaut kur iekabināt jaunpilsoņus, kaut kādā veidā, atmetos visu vēsturisko pieredzi, atmetot visu to, vienkārši uzsverot, ka, lūk, cik labi viņi visi ir un lai nu nāk tik atpakaļ.
Tā ka te būs vēl daudz tādu priekšlikumu, varbūt iesniedzējs vēl nāks runāt, bet katrā ziņā tie, pat noraidot šo, nebūtu balsojami, jo, ja ir vienā vietā skaidri pateikts, uz ko mēs attiecinām normu, tad, atkārtojot citus priekšlikumus, tam praktiski vienkārši vairs nav nekādas jēgas. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu... Es atvainojos! Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Ar lielu prieku varu pateikt, ka Saeimā beidzot ir grāmata krievu valodā, kas saucas “Istorija Latvii”, kura šodien tiek arī reprezentēta Maskavā, un Maskavas vēsturnieki ar lielu sajūsmu to uzņem. Un es ļoti iesaku mūsu kolēģiem no opozīcijas frakcijas ar šo grāmatu iepazīties, un tad jūs sapratīsiet, kāpēc jūsu priekšlikums nav īsti ņemams par pilnu. Tāpēc, ka 1939.gadā, noslēdzot tā saucamo Sadarbības līgumu 5.oktobrī starp Latviju un PSRS, PSRS svinīgi apsolījās Latvijā ievērot 1920.gada Miera līguma principus, teritoriālo neaizskaramību, valsts suverenitāti, bet pēc tam, protams, šo līgumu pārkāpa ļoti rupjā veidā, bez referenduma pievienojot Latviju Padomju Savienībai. Bet kuriozs, runājot par pilsoņiem, ir tas, ka no 1939.gada oktobra līdz 1940.gada 17.jūnijam jeb līdz 16.jūnijam, kad tika iesniegts ultimāts, Latvijā tika iepludināti ne tikai 25 tūkstoši no 400 tūkstošiem kareivju un virsnieku, kuri stāvēja pie Baltijas valstu robežām, un no 70 000 kareivju un virsnieku, kuri tika iesūtīti papildus Baltijas valstīs, tātad Latvijā ieplūdināti ne tikai 25 tūkstoši, bet arī viņus apkalpojošā personāla civilpersonas, kuras neprata ne vārda latviski, ar Ministru kabineta lēmumu, kuru diriģēja savukārt un sarakstu sastādīja Krievijas vēstniecība, jo Latvija bija zaudējusi jebkādas neatkarīgas valsts pazīmes... un saņēma Latvijas pilsonību. Un visvairāk Latvijas pilsonībā tika iekļauti cilvēki laikā starp 17.jūniju un 21.jūliju. Viņi tika uzņemti pilsonībā tūkstošos. Tūkstošos! Jūs varat izlasīt to arī vēsturnieka Stroda rakstā pēdējā žurnālā “Latvijas vēsture” par padomju karavīru un virsnieku uzvedību Latvijā un Ineša Feldmaņa atsevišķo rakstu žurnālā “Latvijas vēsture” par Latvijas okupāciju.
Es gribu tikai pateikt, ka jau 1940.gada februārī tikai skolēnu un pionieru bija apmēram 7 tūkstoši. Tātad ar vecākiem kopā apmēram 21 tūkstotis. Tāpēc būtu ļoti uzmanīgi šeit jānodarbojas ar tādiem papildinājumiem. Bet šo grāmatu es iesaku visiem izlasīt un nerunāt par to, ka Latvijā nav vienota ārpolitika. Tā ka šodienas pieņemtajā lēmumā, ko Latvijas Saeima pieņēma, mēs atbalstām prezidentes centienus skaidrot šo vēsturi, kas arī notiek. Ir vienota ārpolitika. Nav nekādu problēmu.
Bet, dārgie kolēģi! Vēlreiz izlasiet! Jums būs pilnīgi skaidrs, un nedodiet vairs šādus priekšlikumus. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Deputāti Buzajevs un Simsons piedāvā paplašināt repatriantu loku. Un šo te ideju es, protams, visnotaļ atbalstu. Jo, manuprāt, spēkā esošajā redakcijā vērojama acīmredzama diskriminācija pēc tautības principa. Un deputāti piedāvā šo situāciju labot. Piemēram, Latvijas Republikas pamatlikumā – Satversmē – iet runa par Latvijas tautu, nevis par latviešu tautu. Un Latvijas tauta mūsdienu juristu izpratnē – tā ir visu pilsoņu kopums neatkarīgi no to tautības. Tātad mums jāpieturas pie pilsonības kritērija, nevis pēc tautības kritērija.
Un es uzskatu, pieļauju tādu iespēju, ka mums atkal nāksies griezties pie Valsts prezidentes ar lūgumu – neizsludināt šādu cilvēku pazemojošu un diskriminējošu likumu.
Runājot par dažiem iepriekšējiem šodienas runātājiem, gribētos pasvītrot, ka viņiem acīmredzot runāt gribas, bet gatavoties slinkums. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Es aicinu runāt par konkrēto likumprojekta labojumu.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Esta.
J.Esta (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ja mēs atbalstām pirmo un arī nākamos priekšlikumus, tad mums ir jāraksta cits likums. Izlasīsim šā likuma mērķi, tas ir, 1.pants, kur ir skaidri pateikts, kāds šis mērķis ir. Un tiklīdz mēs runājam par Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, tad mēs šo loku jeb faktiski šo likuma mērķi pilnīgi izkropļojam. Tad mums ir jāraksta jauns likums.
Un ko es gribu teikt vēl par šo priekšlikumu, par pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, ka tiem ir tiesības uz repatrianta statusu. Ko tad mēs ar šādiem priekšlikumiem piedāvājam? Mēs piedāvājam atgriezties Latvijā visiem vāciešiem, kuri repatriējās 1939.gadā, jo viņi tāpat bija Latvijas pilsoņi, tāpat viņu pēcnācējiem. Tātad no savas fāterlandes atpakaļ. Mēs aicinām daudzus citus, kuri šobrīd ir pilsoņi... bijušie pilsoņi Izraēlā, Krievijā un tā tālāk. Tātad mēs absolūti neierobežoti paplašinām šo repatriantu loku.
Tātad es uzskatu, ka šie priekšlikumi, kā 1. un nākamie godātā Buzajeva priekšlikumi, nav atbalstāmi. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Kolēģi deputāti! Nerunāsim vairs par vēsturi! Runāsim par to, kāda demogrāfiskā situācija Latvijā ir pašlaik. Tagad jaunā paaudze balso “ar kājām” par mūsu politiku. Tūkstošiem jaunu cilvēku brauc projām. Jums, deputātu kungi, ir iespēja aiziet uz lidostu un paskatīties. Simtiem cilvēku lido uz Dublinu, uz Londonu uz neatgriešanos. Šie cilvēki, viņi papildina Eiropas Savienības darba resursus, bet kas notiek ar Latvijas resursiem? Drīzumā Latvijai būs jālūdz Bangladešas cilvēkus šeit strādāt, teiksim tā... koku zāģētavās... Bet ko piedāvāja Buzajeva kungs?
Buzajeva kungs piedāvāja paplašināt Eiropas izcelsmes repatriantu skaitu, un, manuprāt, tas būs ļoti labs piedāvājums no visām pusēm, no kultūrvēsturiskā, no mentalitātes, teiksim tā, no darba kultūras viedokļa un tā joprojām.
Es gribu jums pieprasīt – atbalstiet Buzajeva kunga priekšlikumu tāpēc, ka arī Simsona kungs izteica savu atbalstu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par deputātaBuzajeva 1.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene.
Tā kā nav atbalstīts 1., tad arī nav balsojams 2. un 3.priekšlikums.
4.priekšlikums ir deputāta Agešina priekšlikums, kas daļēji ir atbalstīts un konkretizēts komisijas priekšlikumā nr.5., kas ir arī no komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
6.priekšlikums ir deputāta Buzajeva un nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
7. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
8. – deputāta Agešina priekšlikums, kurš nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 59, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene.
Arī 9.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
10.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 50, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene.
11. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
12. priekšlikums – arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
13. priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene.
14.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
15.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene.
16.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 17, pret – 61, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene.
17.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un jau iekļauts 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
18.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene.
Arī 19.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
20.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
Un 21.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
22.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene.
Arī 23.priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 57, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Circene.
24.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
Un 25.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
26.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
Un 27.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
Vairāk priekšlikumu nav.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 12, atturas – 5. Likums “Grozījumi Repatriācijas likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā
“Par vides aizsardzību””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3670, izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”” trešajā lasījumā.
1.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru es lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
3. – ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Emsis.
4. – ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Emsis.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
7. – ministra priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Emsis.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Emsis.
9. – ministra priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Emsis.
10. – ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
Līdz ar to arī visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3671 – likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”. Trešajam lasījumam komisija tika saņēmusi kopumā 7 priekšlikumus. Visi šie priekšlikumi tika izskatīti, un komisija pieņēma attiecīgu lēmumu.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
3. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
4. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
5. – arī vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
6. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
Un pēdējais – arī vides ministra priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
Ar šo visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” pieņemts. Paldies.
S.Fjodorovs.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”” (dokumenta nr.3672).
Tātad 1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas, kurš ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeiklars.
2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Tie no jums, kuri kopā ar mani ir pārcietuši visas okupācijas šausmas, droši vien atceras šādas padomju dziesmas rindiņas, kuras latviskā tulkojumā skan aptuveni šādi: “Mēs esam miermīlīgi ļaudis, bet mūsu bruņuvilciens atrodas rezerves ceļā.” Jājautā: kādas tad ir tās materiālās rezerves, kuras ar Iekšlietu ministrijas lēmumu var aizdot sabiedriskās drošības nodrošināšanai?
Runa ir nevis par bruņuvilcienu, bet gan tikai par ūdensmetēju, bet, vienalga, tas ir grūti. Pieņemot šāda veida grozījumus likumā, Saeima it kā postulē, ka labējās valdības darbības rezultātā ir neizbēgamas masu nekārtības.
Var jau būt, dāmas un kungi, ka jums ir taisnība, ārkārtīgi zemu vērtējot savas valdības rīcībspēju. Pirmais – jūsu premjers, uzlūkodams krievu skolnieku masu mītiņus, teica kaut ko par Latvijas naidīgo spēku gulbja dziesmu. Otrais – par skolnieku pieaugošo ekstrēmismu un agresivitāti, bet pēc tam publiski nosauca veselu konkrētu personu sarakstu, kuras, viņaprāt, būtu jānotiesā. No šīm personām, starp citu, vairāk nekā pusi, tiesa bija attaisnojusi bet citi, tajā skaitā arī es, turpina tiesāties līdz pat šim laikam.
Starp citu, godājamais Emša kungs, jūs līdz pat šim laikam neesat atdevis vienu latu izsūtītajam Aleksandram Kozakovam par nepiesardzīgu viņa goda un statusa aizskaršanu...
Sēdes vadītāja.
Lūdzu konkrēti par jūsu priekšlikumu!
V.Buzajevs.
Kas attiecas...
Sēdes vadītāja.
Lūdzu konkrēti par jūsu priekšlikumu!
V.Buzajevs.
Kas attiecas uz apspriežamo jautājumu par ūdensmetēja nodošanu, varu teikt, ka Kalvīša kungs nav tālu aizgājis no saviem priekštečiem. Tieši viņa modrais prāts spēja pamanīt mistisko saikni starp izglītības krievu valodā saglabāšanas problēmu un medmāsu iespējamo streiku.
Cienījamie kolēģi! Derētu tomēr daudz vairāk ticēt savai valdībai un savai tautai. Lai tad mūsu vienīgais ūdensmetējs, kā dziesmā minētais bruņuvilciens, mūžīgi paliktu rezervē.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Priekšlikuma jēga ir pilnīgi skaidra un saprotama. Tas ir domāts prāta sagrozīšanai, lai valdība būtu pēc iespējas vairāk dezorganizēta, lai tā būtu pēc iespējas mazāk sagatavota tādos gadījumos, kad ir nepieciešams mobilizēt materiālos resursus. Un tādi gadījumi vienmēr var būt. Te jau biedrs tā ar mājieniem lika saprast, ka varētu būt runa par masu nekārtībām, bet nu, redziet, ir jau ne tikai masu nekārtības. Ir dažādi tādi starpgadījumi, kādus, piemēram, mēs redzam gan pagājušajā, gan šajā gadā – saistīti ar dabas katastrofām, ar dažādiem citiem notikumiem. Tad, kad ir nepieciešams mobilizēt resursus vienā noteiktā virzienā. Un ar ko tad traucē šāds papildinājums, runājot par to, ka izņēmuma kārtā šos resursus var aizdot kādu tautsaimniecības jautājumu risināšanai vai arī sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai. Kāpēc tad ne? Vai tad valstij nav jāparedz gadījumi, kad ir jābūt pietiekami nopietni sagatavotiem? Šķiet, ka Latvija ne īpaši ir sagatavota tādos gadījumos, kad kaut kas notiek. Tad viss ātri uz vietas bieži vien tiek risināts, un ne vienmēr tas notiek sekmīgi.
Tā ka biedra priekšlikums ir pilnīgi skaidrs – traucēt pēc iespējas vairāk. Ar kaut ko. Kaut vai ar šādu nevainīgu priekšlikumu, kurš, protams, nav atbalstāms.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
4. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
7. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
9. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
Lūdzu atbalstīt likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 6, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”” pieņemts.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Finanšu nodrošinājuma likums”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Patlaban Latvijas normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kā finanšu instrumenti, tādi kā akcijas, obligācijas, kā arī finanšu līdzekļi, var tikt izmantoti kā nodrošinājums finanšu saistību izpildei. Šajā sakarībā valdība ir sagatavojusi likumprojektu, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajā lasījumā. Tas ir dokuments nr.1056. Aicinu komisijas vārdā atbalstīt pirmajā lasījumā, un saistībā ar šo likumu ir arī nākamie divi grozījumi likumos.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Slakteris.
10.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Kā jau iepriekš minēju, šie grozījumi ir saistīti ar iepriekšējo likumu, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tos ir atbalstījusi pirmajā lasījumā. Lūdzu jūs atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Slakteris.
10.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Jā, tos deputātus, kam tas interesē, tas ir dokuments nr.1058, un arī ir saistīts ar visu iepriekš minēto. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja pirmajā lasījumā un aicina jūs atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Slakteris.
10.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Profesionālo radošo organizāciju likums”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs paņemt likumprojektu “Profesionālo radošo organizāciju likums”!
2004.gadā pieņemtais Biedrību un nodibinājumu likums neparedz atsevišķu regulējumu profesionālajām radošajām organizācijām. Tāpēc Kultūras ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, kas nosaka profesionālo radošo organizāciju darbību un kompetenci. Likumprojekta izstrādāšanā ir piedalījušies radošo organizāciju savienību biedri, likumprojekts ir vienprātīgi atbalstīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, un tāpēc es aicinu arī jūs balsot par to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Paldies par pilnīgi simtprocentīgu atbalstu šim rūpīgi sagatavotajam likumprojektam. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 11.februārim!
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 11.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 1071 – likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”. Saņemts no Ministru kabineta. Izstrādājusi Zemkopības ministrija. Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi savā sēdē un aicina pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 14.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 14.februāris – Valentīndiena.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Cilvēka genoma izpētes likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3668. Likumprojektu komisija sagatavoja uz otro lasījumu. Ir iesniegti divi priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniedzis veselības ministrs Gundars Bērziņš. Komisija šo priekšlikumu ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Un komisija arī ir lēmusi pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 9.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 9.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Likumprojekts paredz pievienošanos Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu. Tas paredz nelietot, neražot, nenodot tālāk un neuzglabāt kājnieku mīnas. Konvencija arī aizliedz jebkādā veidā palīdzēt citiem veikt darbības, kas aizliegtas šajā konvencijā. Noliktavās esošās mīnas jāiznīcina četru gadu laikā.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Solovjovs.
10.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai Papildu protokolu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Nosaukums jau pats par sevi nosaka šā jautājuma būtību. tātad Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, un es aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Solovjovs.
Arī 10.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par centrālās iestādes noteikšanu saskaņā ar 1929.gada 20.aprīļa Starptautiskās konvencijas par naudas viltošanas apkarošanu 12.pantu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Nu šeit pašā nosaukumā būtība ir jau pateikta. Ārlietu komisija arī izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja. Tātad es komisijas vārdā arī aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Solovjovs.
Arī 10.februāris. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Pagājušajā plenārsēdē Sociālo un darba lietu komisijai tika nodots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Uz šobrīdi pilnībā nav nodrošinātas darba ņēmēja tiesības uz sociālajām garantijām, ja darba devējs nav nomaksājis iemaksas par laika periodu no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam. Šobrīd grozījumi paredz ieskaitīt personu apdrošināšanas stāžā arī darba periodu laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam, par kuriem darba devējs ir aprēķinājis, bet nav samaksājis obligātās iemaksas.
Likumprojekts tāpat paredz pasākumus, kas ierobežotu un apkarotu nelegālo nodarbinātību, tādējādi uzņēmumus, kas godīgi ir nodarbinājuši savus darbiniekus, ņemot vērā darba tiesiskās attiecības regulējošās normas, šis likumprojekts tieši neietekmēs, bet tieši uzlabos šo uzņēmēju konkurētspēju, ja tiks samazināts negodīgo uzņēmēju skaits. Tas arī nodrošinās nodarbināto personu darba ņēmēja statusu, un viņi tiks obligāti reģistrēti Valsts nodokļu inspekcijā.
Nenomaksātie iemaksu parādi ietekmēs pensiju apmēru ne vien pašreizējiem pensionāriem, bet arī visiem tiem, kuri dosies pensijā pēc 20, 30 un 40 gadiem un ir strādājuši laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam, bet par kuriem darba devējs nav nomaksājis iemaksas.
Sociālo un darba lietu komisija, izvērtējot visus aspektus, nolēma šo likumprojektu nodot Saeimai pieņemšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt komisijas lēmumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Stalidzane.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 9.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 9.februāris. Paldies.
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Lindai Mūrniecei.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas kolēģi, sēde komisijas sēžu zālē pulksten 12.30. Arī Vaira Paegles kundze ir laipni aicināta uz pirmo komisijas sēdi!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas dalībnieki! Pulksten 12.30 kopēja sēde Viesu zālē. Pulksten 12.30 tikšanās ar Bundestāga deputātu Mekelu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (JL).
Cienītie kolēģi! Tie, kas ir dalībnieki neformālajā darba grupā par komunisma totalitārisma nosodīšanas deklarācijas izstrādāšanu, lūdzu pulcēties pulksten pusdivos, 13.30, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Šmits, Vilis Krištopans, Pāvels Maksimovs, Raimonds Pauls, Krišjānis Peters, Baiba Brigmane, Mareks Segliņš, Kārlis Šadurskis, Arvīds Ulme un Ērika Zommere. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 3.februāra sēde ir slēgta.