Eiropas Savienība – izaicinājums Latvijas ekonomikai

Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) Latvija ir pievienojusies tā sauktajam bagāto klubam, kas nozīmē augsti attīstītas valstis. Paredzēts, ka šī pievienošanās sniegs arī Latvijai ekonomisko izaugsmi. Prognozē, ka Latvija ES valstu vidējo attīstības līmeni varētu sasniegt 10 līdz 50 gadu laikā. Tomēr līdz šim maz diskutēts par to, vai dalība ES veicinās Latvijas ekonomisko izaugsmi.

Vai Eiropas Savienība tiešām Latvijai nesīs gaišāku nākotni? Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas

Grieķijas vai Īrijas ceļš?

Latvijai tagad noteikti nākas saskarties ar jauniem izaicinājumiem, ko sniedz ES kopējais tirgus. Jau pats ES galvenais dibināšanas mērķis bija ekonomiskā sadarbība, kas nozīmēja tirgus liberalizāciju, savstarpēji samazinot tirdzniecības barjeras, tajā pašā laikā ieviešot šķēršļus tirdzniecībā ar citām valstīm. Tādā veidā, apvienojot valstu centienus, ES bija jāveicina valstu ekonomiskā un sociālā attīstība. Lai šos mērķus realizētu, tika izveidots kopējs tirgus. Ar likumdošanas un nodokļu harmonizēšanu tika paredzēts vēl vairāk atvieglot ekonomiskās sadarbības iespējas starp dalībvalstīm. ES paredzēja arī muitas savienības izveidošanu, kas likvidētu šķēršļus brīvai tirdzniecībai, izveidojot kopējo tirgu ar brīvu personu, pakalpojumu un kapitāla kustību. Šie principi un ES galvenā ideja darbojas vēl arvien. Tikai salīdzinājumā ar 1957.gadu to valstu skaits, kas iestājušās ES, ir palielinājies līdz 25.
Tagad, kad Latvija kļuvusi par ES dalībvalsti, bieži runā par divām Latvijas attīstības iespējām – Īrijas vai Grieķijas ceļu. Eirooptimisti visbiežāk min Īrijas veiksmes modeli. Ja Īrija, iestājoties ES, bija nabadzīga valsts, tad tagad, pēc Pasaules bankas datiem, tā ieņem 13.vietu pasaulē pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju.
Otrais ir Grieķijas modelis, kas parāda, ka valstī pēc iestāšanās ES netiek garantēta ekonomiskā augšupeja. 1973.gadā, kad Eiropas Kopienai pievienojās Grieķija, tās labklājības līmenis bija augstāks salīdzinājumā ar pārējām ES dalībvalstīm, vēlāk šis līmenis palika nemainīgs, bet 80.gadu sākumā Grieķija ieslīga stagnācijā un labklājības līmenis valstī kritās.
Tātad pastāv viena iespēja no divām. Kas attiecas uz Latvijas ekonomisko drošību saistībā ar ES – tā palielināsies vai arī – tieši pretēji – pieaugs draudi Latvijas ekonomiskajai drošībai.

ES – vai pamats ekonomiskai izaugsmei?

Latvijai iestājoties ES, valsts ekonomiskā situācija vērtējama kā pozitīva. Kā atzinis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics, nav piepildījušies pesimistiskie apgalvojumi par Latvijas tautsaimniecības attīstības tempa samazināšanos līdz ar pievienošanos ES. Latvija turpinot uzņemtos ekonomiskās izaugsmes tempus. Tādējādi Latvijai ir labas izredzes jau tuvākajā nākotnē atbrīvoties no nabadzīgākās ES valsts statusa.
Latvijas vēlme iekļauties Eiropas ekonomiskajā sistēmā vispirms ir saistīta ar vēlēšanos garantēt sev drošību, mazinot ievainojamību no Krievijas puses. Latvija jau kopš neatkarības atgūšanas 90.gados ir ieinteresēta Krievijas ietekmes mazināšanā savā reģionā, tādēļ jau pēc PSRS sabrukuma Latvijas ārpolitiskā stratēģija bija piesliešanās Rietumiem. Jāatzīmē, ka Latvijai kā mazai valstij piesliešanās “potenciālajam uzvarētājam” ir viena no iespējamām stratēģijām, kā garantēt sev drošību. Taču jāatzīmē, ka drošības jēdziens šeit neietver tikai militāro vai politisko drošību, ko varētu garantēt ES. ES tomēr vairāk ir ekonomiska organizācija, par ko liecina arī tās dibināšanas mērķi. Pievienošanās ES no drošības viedokļa tiek saistīta ar apstākli, ka ES dalībvalstis ir ekonomiski augsti attīstītas, tādēļ pievienošanās bagāto valstu grupai veicinātu arī pašas Latvijas ekonomisko izaugsmi, kas neapšaubāmi no ekonomiskās drošības viedokļa būtu izdevīgi kā Latvijai, tā arī tās sabiedrībai. Tajā pašā laikā arī politiski pievienošanās lielam valstu blokam garantē drošību.
Analizējot Latvijas un Krievijas attiecības, jāatzīmē, ka sakarā ar lielvaru atturēšanos lietot militāru spēku attiecībā uz mazajām valstīm lielo partneru interešu īstenošanai un starpvalstu konfliktu risināšanai aizvien vairāk kalpo ekonomiska rakstura ietekmēšanas līdzekļi. Krievijas spiediens uz Latvijas politiku un centieni iejaukties tās iekšējās lietās tiek realizēti, veicinot Latvijas ekonomisko atkarību no Krievijas. Krievijai ir iespējas to realizēt, jo Latvijas enerģētiskā sistēma ir atkarīga no Krievijas. Un, tā kā enerģētika tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem ekonomiskās stabilitātes faktoriem, tad atkarība no kādas lielas valsts enerģijas resursiem ir uzskatāma arī par draudu mazas valsts nacionālajai drošībai. Līdz ar Latvijas dalību ES Latvijas ekonomika savā ziņā būtu aizsargāta no Krievijas ekonomiskā spiediena. Latvijai esot ES sastāvā, turpmāk ekonomiskās attiecības ar Krieviju tiek veidotas kā ar trešo valsti. Tas nozīmē, ka Krievijai ekonomiskās attiecības turpmāk jāveido ar ES. No valsts drošības viedokļa attālināšanās no Krievijas ekonomiskā ziņā nozīmē arī politisku attālināšanos. Šādā gadījumā no ekonomiskā drošības viedokļa Latvija ir ieguvēja. Taču tajā pašā laikā, attīstot labvēlīgas ekonomiskās attiecības ar Krieviju, Latvija būtu tikai ieguvēja, piemēram, kļūstot par tranzīta valsti starp ES un Krieviju.
ES kā ekonomiskās izaugsmes veicinātāju var minēt to, ka paplašināšanās rezultātā Latvijas ražotājiem brīvi pieejamais tirgus ir palielinājies no pašreizējiem 2,4 miljoniem patērētāju līdz 500 miljoniem. Latvijas uzņēmējiem ir dotas visas iespējas attīstīt savu darbību ne tikai savā valstī, bet arī visā ES. Dalība ES Latvijas uzņēmējam ir kā garantijas apliecinājums. Šeit par paraugu var minēt arī ārvalstu investīciju piesaisti. Neapšaubāmi investori jūtas drošāki par savu kapitālu, ja valsts, kurā tie investē, darbojas pēc tādiem pašiem principiem. Tādēļ arī var teikt, ka Latvijas izredzes piesaistīt ārvalstu kapitālu ir pieaugušas līdz ar iestāšanos ES. Savukārt, ieplūstot investīcijām, tiek veicināta ražošana, kas ļauj sasniegt augstāku produktivitāti, tādējādi ļauj būtiski palielināt algas, uzlabot labklājības līmeni valstī.
Līdz ar to var secināt, ka Latvijas ekonomiskās labklājības sasniegšanas scenārijs, panākot ES valstu vidējo ekonomisko labklājību, ir realizējams un Latvijai tiek sniegtas vairākas priekšrocības, ko tā var izmantot kā instrumentus ekonomiskās izaugsmes celšanai. Šeit tiek minēti vairāki argumenti, kas runā par labu Latvijai. Īsumā Latvijas ekonomisti tos izdala kā: (1) politisku drošību; (2) pieeju slēgtas ekonomiskas sistēmas tirgum; (3) ietekmes uzturēšana lēmumu pieņemšanā, kur izvietoti galvenie ekonomiskie partneri.
Taču tai pašā laikā uzreiz rodas bažas, vai Latvijas politika būs tik efektīva, lai izmantotu visas sniegtās priekšrocības sev par labu.

ES – vai drauds Latvijas ekonomikai?

Bieži vien tika prognozēts, ka līdz ar Latvijas pievienošanos ES tās ekonomiskais stāvoklis uzlabosies, ko veicinās pievienošanās kopējam tirgum. Tādējādi tiktu palielināta valsts ekonomiskā drošība. Taču šis apstāklis ir visai pretrunīgs. Kā piemēru var minēt brīvas preču kustības ieviešanu, kas paredz, ka preces var brīvi pārdot jebkurā citā dalībvalstī, nepastāvot muitas tarifiem, kvotām vai antidempinga ierobežojumiem Latvijas preču nokļūšanai ES tirgū.
Līdz ar tirgus telpas palielināšanos palielinās arī valsts iespējas realizēt savus ražojumus un veidot aizvien jaunas tirgus attiecības ar citām valstīm. Barjeru mazināšana visnotaļ uzskatāma par ieguvumu, lai sekmīgāk varētu attīstīt savas valsts ekonomiku. Taču līdz ar brīvo preču kustību Latvijai tomēr nākas saskarties arī ar zināmiem šķēršļiem, ko rada vienlaikus izvirzītās prasības par atbilstošas preču drošības uzraudzības un standartizācijas sistēmas radīšanu Latvijā. Šis apstāklis nozīmē, ka aizvien palielinās konkurence starp ES un Latvijas ražotājiem. Taču jāatzīmē, ka konkurence pilnībā izslēdz vienlīdzību, jo vienmēr kāds būs zaudētājs un kāds ieguvējs, kas spēj izturēt konkurences apstākļus.
Jautājums: vai Latvija spēs izturēt ES konkurenci? Jo jāņem vērā, ka Latvijai grūtības rodas, konkurējot pat ar pārējo Baltijas valstu ražojumiem, bet līdz ar tirgus paplašināšanos konkurences apstākļi ir saasinājušies vēl vairāk. Ražošanas pielāgošana ES standartiem savukārt no Latvijas uzņēmējiem prasa lielus finansiālos ieguldījumus, tādēļ arī preču cena palielināsies. Uz šā fona par Latvijas ekonomisko drošību perspektīvā rodas pesimistisks priekšstats. Kaut gan – aizvien pieaugošie konkurences apstākļi stimulē efektīvu tirgus attīstību, kas tiktu kavēta, ja Latvija būtu nolēmusi nepievienoties ES.
Raugoties no indivīdu drošības viedokļa, Latvijas pievienošanās ES ir izdevīga, jo paredzēta brīva personu kustība. Tas nozīmē, ka Latvijas pilsoņi var brīvi izvēlēties jebkuru no dalībvalstīm, kurā strādāt, tāpat arī pilsoņi no citām ES dalībvalstīm varēs strādāt Latvijā. (Tiesa, jāņem vērā, ka daudzas ES valstis noteikušas ierobežojumus no jaunajām dalībvalstīm ieceļojošajiem.) Tiek strādāts arī pie savstarpējas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas. Šeit ieguvēji būs tie uzņēmēji, kuri paredz sniegt pakalpojumus citās ES dalībvalstīs, izmantojot Latvijas darbaspēku, kā arī tie, kuriem no ārvalstīm jāpiesaista speciālisti, kādus būtu grūti atrast Latvijā. Taču šī brīvā personu kustība uzskatāma par draudu galvenokārt pašai valstij. Jau vairākkārt izskanējis arguments, ka līdz ar iestāšanos ES no Latvijas varētu aizplūst ne tikai lētais darbaspēks, bet notiktu arī “smadzeņu aizplūšana”, kas radītu deficītu atsevišķās tautsaimniecības nozarēs. Šis apstāklis draudētu Latvijas ekonomiskajai drošībai.

Jātiek galā ar izaicinājumiem!

Kopumā var secināt, ka Latvijas ekonomiskā augšupeja ir paredzama tikai gadījumā, ja Latvija spēs tikt galā ar tādiem izaicinājumiem kā 1) lielais tirgus, kura potenciāls vairākas reizes pārsniedz Latvijas iekšējā tirgus kapacitāti; 2) vienotā Eiropas valūta eira, kurā tiek veikti vairāk nekā trešdaļa no visas pasaules ārējās tirdzniecības darījumiem; 3) vienotā likumdošana, kas ikvienam uzņēmējam no jebkuras ES valsts nodrošina līdzvērtīgus darbības principus. Svarīgi arī panākt tautsaimniecības struktūras reformas, veicinot darbaspēka pārkvalificēšanos no lauksaimniecības nozarēm uz ražojošo un pakalpojumus sniedzošo jomu. Tāpat Latvijas pusei būtu skaidrāk jādefinē pārejas periods un jāaizsargā vietējais tirgus, pakāpeniski atverot to brīvai konkurencei. Lai to realizētu, Latvijai jāapzinās savas iespējas ietekmēt procesus, kā arī pašai jāveic reformas, kas spētu ietekmēt un ierobežot pilnīgi brīvo tirdzniecību.
ES paplašināšanās Latvijas ekonomiskajai situācijai var radīt dažādus scenārijus, un tas, vai ekonomiskā drošība palielināsies vai samazināsies līdz ar pievienošanos ES kopējam tirgum, ir atkarīgs vien no pašas Latvijas, cik sekmīgi tā pratīs izmantot ES sniegtās priekšrocības un cik efektīvi spēs tikt galā ar ES ekonomiskās sistēmas radītajiem izaicinājumiem.

Ilze Geriņa