• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.02.2005., Nr. 23 https://www.vestnesis.lv/ta/id/101256

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas nauda vēl pieejama

Vēl šajā numurā

10.02.2005., Nr. 23

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

Krievijas “Newsweek” vēsta, ka Krievijas Ārlietu ministrija grāmatu “Latvijas vēsture. XX gadsimts” uztver kā “nepārbaudītas informācijas, faktu un atklātu falsifikāciju salikumu”.

Poļu “Gazeta.pl” raksta, ka Baltkrievijas opozīcija sākusi apzināt kandidātus, no kuriem izraudzīsies vienu, kas pēc pusotra gada cīnīsies ar Aleksandru Lukašenko par prezidenta krēslu. “Mēs zinām, cik grūta un bīstama būs šī cīņa,” atzīst Anatolijs Ļebedjka, viens no potenciālajiem “batjkas” sāncenšiem.

Vācu “Die Presse” saistībā ar ASV jaunās ārlietu ministres Kondolīzas Raisas viesošanos Eiropā un Tuvajos Austrumos raksta, ka laipniem žestiem ne vienmēr seko attiecīgi darbi. Taču tie varot radīt priekšnoteikumus. K.Raisa braucienu sākusi ar nelielu kniksi kritizētāju priekšā. Jau apmeklējamo vietu izvēle liecinot par nopietniem centieniem panākt izlīdzinājumu starp Irākas kara koalīciju (Lielbritāniju, Poliju, Itāliju) un tā pretiniekiem (Vāciju, Franciju, Eiropas Savienību). Runu par transatlantiskajām attiecībām Raisa pavisam apzināti nolasījusi Parīzē, kuru visvairāk raksturo skeptiskā attieksme un neuzticēšanās Džordža Buša ārpolitikai.

Vācu “Tagesspiegel” vēsta, ka K.Raisa nosaukusi Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu par “draugu” un slavējusi viņa palīdzību Irākas atjaunošanā. Tas, ko viņa teikusi Berlīnē, izklausījies kā uzaicinājums sadarboties un īstenot darba dalīšanu. Arī Parīzē Amerikas Savienoto Valstu pārstāve centusies iegūt Francijas labvēlību. Turpretī Izraēlas līderis Ariels Šarons un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vairāk dabūjis izjust Raisas apņēmību nekā šarmu. Viņa Šaronam teikusi, ka Izraēlai jāpieņem “svarīgi lēmumi”, bez kuriem miers nebūs iespējams. Savukārt Krievijai viņa draudējusi, ka attiecības var apgrūtināt demokrātijas deficīts. Tātad sešu dienu vizīte Eiropā un Tuvajos Austrumos nav bijusi tikai “šarma ofensīva”. Pēc paralizējošās pasivitātes Arafāta valdīšanas pēdējā laikā ASV atkal ir kļuvušas aktīvas Tuvajos Austrumos.

ASV “The Washington Times” ziņo, ka Dž.Buša un V.Putina tikšanās gaidās zinātnieki, politiķi un uzņēmēji no abām Atlantijas okeāna pusēm gatavojas publicēt atklātu vēstuli abu valstu vadītājiem. Laikraksta komentārā skartas galvenokārt trīs jomas: izteiktas prasības Amerikas Savienotajām Valstīm un Krievijai sadarboties terorisma apkarošanā, atzīmēti divpusējo attiecību sasniegumi, izvirzīta noteikta darba kārtība attiecību uzlabošanai. Tiek atspoguļoti nozīmīgākie iemesli spriedzei abu valstu attiecībās. Runāts par ASV un Krievijas kopdarbību postpadomju telpā. Tām būtu jāsagatavo kopīga stratēģija stabilai šīs telpas valstu transformācijai demokrātiskās sabiedrībās, kurās garantētas vispārējās cilvēciskās brīvības. Uz postpadomju telpu attiecas arī ieteikums veidot kopīgas ASV un Krievijas vai NATO un Krievijas bāzes vairākās stratēģiskās vietās. Pretrunīgs ieteikums ir arī ciešāka sadarbība stratēģiskās aizsardzības jomā.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!