Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra sēdē

Pieņemts rīkojums “Par SIA “Biznesa augstskola Turība” rektora apstiprināšanu”.
Pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Biznesa augstskola Turība” rektora Alda Baumaņa 2004.gada 31.augusta iesniegumu, Aldis Baumanis atcelts no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Biznesa augstskola Turība” rektora amata.
Saskaņā ar Augstskolu likumu ekonomikas doktors Jānis Āboltiņš apstiprināts par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Biznesa augstskola Turība” rektoru.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 539 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 53 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 486 pilsonības pretendentiem 72% ir krievi, 9% – baltkrievi, 11% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 86 394 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 1042 personas.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”.
Likumprojektā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka nederīgu personu apliecinošu dokumentu un to neaizpildīto veidlapu veidus, kas iekļaujami nederīgo dokumentu reģistrā, kā arī nederīgo dokumentu reģistra izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību.
2004.gada 30.novembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.993 “Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru” (stājās spēkā ar 2004.gada 4.decembri), kas nosaka nederīgo dokumentu un to neaizpildīto veidlapu veidus, kas iekļaujami Nederīgo dokumentu reģistrā, kā arī šo dokumentu un veidlapu uzskaites kārtību.
Lai tiesiski nostiprinātu Ministru kabinetam deleģējumu noteikt Nederīgo dokumentu reģistra izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, jāizdara grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.
Akceptēts likumprojekts “Par Konvenciju, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus”. Likumprojektā noteikts, ka 1994.gada 21.jūnijā Luksemburgā parakstītā Konvencija, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus (Konvencija), ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Izglītības un zinātnes ministrija. Konvencija stājas spēkā tās 32.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.
Konvencija nosaka Eiropas skolu darbības pamatprincipus. Eiropas skolu mērķis ir vienota Eiropas Savienības dalībvalstīs izvietotajās ES institūcijās strādājošo darbinieku bērnu izglītošana (aptver pirmsskolu un pamatskolu un vidusskolu, pabeidzot pilnu skolas ciklu, tiek izsniegts Eiropas bakalaura diploms). Pievienošanās konvencijai ir pamatnosacījums, lai arī Latvijas darbinieki varētu sūtīt savus bērnus Eiropas skolās. Šobrīd nav atbilstoša tiesiska regulējuma, kas ļautu to darīt.
Pēc Latvijas kļūšanas par pilntiesīgu ES dalībvalsti latviešu valoda ir kļuvusi par vienu no oficiālajām ES valodām un latviešu bērni ir ieguvuši tiesības Eiropas skolās mācīties latviešu valodu, bet tālākā nākotnē, iespējams, arī mācīties latviešu valodas plūsmā. Saskaņā ar Eiropas skolu valdes 2003.gada 11.jūnija sanāksmes Briselē Mācību komitejas un Administratīvās un finanšu komitejas apstiprināto oficiālo viedokli “Valodu plūsmu izveidošana skolēniem, kas pārstāv jaunās valodas un tiks uzņemti Eiropas skolās Eiropas Savienības paplašināšanas rezultātā”, Latvijas skolēnu skaits Briselē laikā no 2004. līdz 2008.gadam varētu pieaugt no 43 līdz 140, savukārt Luksemburgā – no 27 līdz 84.
Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.
Saskaņā ar Ministru kabineta Atzinības raksta nolikumu pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts: Rundāles pils muzeja direktoram Imantam Lancmanim par nozīmīgu ieguldījumu Rundāles pils muzeja izveidošanā, vēsturiskā mantojuma saglabāšanā un restaurācijā; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerālim Aivaram Straumem par nozīmīgu ieguldījumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbības efektivitātes uzlabošanā.
Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Imantam Lancmanim pasniedz kultūras ministre Helēna Demakova, bet Aivaram Straumem – iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments