• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Izglītības un zinātnes ministre, apspriežot izglītības atbilstību mūsdienu darba tirgus prasībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.02.2005., Nr. 23 https://www.vestnesis.lv/ta/id/101266

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tieslietu ministre, mainot maksātnespējas procesa administratora izvēles kārtību

Vēl šajā numurā

10.02.2005., Nr. 23

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Izglītības un zinātnes ministre, apspriežot izglītības atbilstību mūsdienu darba tirgus prasībām

Otrdien, 8.februārī, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete tikās ar ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu, lai runātu par izglītības atbilstību mūsdienu darba tirgus prasībām. Ministri ir vienisprātis, ka izglītībā un zinātnē ir jāiegulda arvien lielāks valsts budžeta finansējums.
Saskaņā ar Lisabonas stratēģiju Latvija ir izvirzījusi mērķi veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku. Kvalificēti speciālisti sekmēs Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanu, tāpēc izglītībai un zinātnei jāveltī īpaši liela uzmanība. K.Kariņš apliecināja, ka Ekonomikas ministrija aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, kā arī veicinātu valsts ieguldījumu inovācijās, tāpēc abi ministri ir vienisprātis par nepieciešamību būtiski palielināt valsts budžeta studiju vietu skaitu eksaktajās zinātnēs. Lai arī 2005.gadā no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits turpina pieaugt tieši dabaszinātņu un matemātikas, inženierzinātņu un tehnoloģijas studiju tematiskajā grupā, tas ir nepietiekams. Gan I.Druviete, gan K.Kariņš uzskata, ka jāpalielina kopējais finansējums izglītībai un zinātnei, jo iekšējo resursu pārdale nespēj nodrošināt vajadzīgo rezultātu sasniegšanu.
Pašu augstskolu akadēmiskā autonomija paredz iespējas izvēlēties, kādas studiju programmas izveidot un īstenot, tomēr valstij ir jāmotivē cilvēki apgūt tautsaimniecības attīstībai nozīmīgas profesijas.
I.Druviete un K.Kariņš atzīst nepieciešamību ieguldīt finansējumu doktorantūras studiju programmās, kas ļautu būtiski palielināt augstākās kvalifikācijas mācībspēku skaitu augstskolās.
Ministri ir vienisprātis, ka Latvijas augstskolas sniedz kvalitatīvu un konkurētspējīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību, taču lielāka uzmanība jāpievērš speciālistu skaitam konkrētās nozarēs. I.Druviete aicināja K.Kariņu sekmēt ministriju savstarpējo sadarbību, lai prognozētu darba tirgus vajadzības, sabalansētu akadēmiskās zināšanas un profesionālo izglītību.
Valdības deklarācijā ir pausta apņemšanās nodrošināt laikmetīgu, kvalitatīvu izglītību, kas atbilst Latvijas un globālā darba tirgus prasībām un nodrošina reģionu ekonomikas un sociālās attīstības vajadzības.

Laila Spaliņa, izglītības ministres padomniece komunikāciju lietās,
Ieva Zīberga, ekonomikas ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!