Ministru kabineta noteikumi Nr.295

Rīgā 2000.gada 22.augustā (prot. Nr.39, 45.§)

Noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju

Izdoti saskaņā ar Valsts valodas likuma 19.panta trešo daļu  

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā personas vārds un uzvārds rakstāms un lietojams latviešu valodā, kā arī rakstāms un identificējams dokumentos.

2. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt vārda un uzvārda rakstības atbilstību spēkā esošajām latviešu valodas normām un aizsargāt personu pret nepamatotu tās vārda un uzvārda pārveidošanu, kā arī pret iestāžu atteikšanos atzīt tāda personas dokumenta piederību attiecīgajai personai, kurā tās vārda un uzvārda ieraksts atšķiras no ieraksta citā (agrāk izdotā) šīs personas dokumentā.

3. Rakstot un lietojot vārdu un uzvārdu latviešu valodā, ņem vērā šādus vārda un uzvārda rakstības pamatnoteikumus:

3.1. latviešu valodā dokumentos rakstāmie personvārdi ir personas vārds (vārdi) un uzvārds (dubultuzvārds);

3.2. vārds un uzvārds rakstāms atbilstoši latviešu valodas normām un ar latviešu alfabēta burtiem;

3.3. katram vārdam un uzvārdam jābūt ar latviešu valodas gramatiskajai sistēmai atbilstošu galotni vīriešu vai sieviešu dzimtē atbilstoši personas dzimumam (izņemot kopdzimtes uzvārdu formas ar sieviešu dzimtes galotni abu dzimumu personām);

3.4. nelokāmi latviešu valodā ir citvalodu cilmes vārdi un uzvārdi, kas beidzas ar -ā, -ē, -i, -ī, -o, -u, -ū .

4. Citvalodu cilmes vārdus un uzvārdus latviešu valodā atveido (izsaka ar latviešu valodas skaņām un burtiem) iespējami tuvu to izrunai un saskaņā ar citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem, kā arī šo noteikumu 3.punktā minētajām normām.

5. Ja jaunu personas dokumentu izdod, pamatojoties uz Latvijas teritorijā izdotu civilstāvokļa reģistrācijas apliecību, tam jābūt rakstītam valsts valodā.

6. Iestāde, kas no jauna vai atkārtoti izdod personas dokumentu, vārdu un uzvārdu tajā ieraksta atbilstoši šo noteikumu 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām, ja nepieciešams, veicot pielīdzināšanu — vārda un uzvārda formas pieskaņošanu spēkā esošajām latviešu valodas normām (turpmāk — pielīdzināšana). Pielīdzināšana nav vārda vai uzvārda maiņa. Iestāde, kas veikusi pielīdzināšanu, septiņu dienu laikā par to informē Iedzīvotāju reģistru.

7. Vārda vai uzvārda atveidi un formas pielīdzināšanu veic:

7.1. pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas (ja pielīdzināšana nav veikta, izdodot pasi) — izdarot ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā, kā arī uz agrāko ierakstu pamata izdodot atkārtotu civilstāvokļa reģistrācijas apliecību;

7.2. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde — izdodot jaunu personas dokumentu (ja pielīdzināšana nav veikta, izdodot civilstāvokļa reģistrācijas apliecību);

7.3. Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs — izdodot personas dokumentu.

8. Ja persona vēlas saglabāt arī sava uzvārda vēsturisko formu vai oriģinālformu un uzrāda to apliecinošus dokumentus:

8.1. šo noteikumu 7.2. un 7.3.apakšpunktā minētās iestādes dokumentos noteiktā vietā norāda personas uzvārda vēsturisko formu, oriģinālformu vai transliterēto (no citu alfabētu rakstības burtu pa burtam pārcelto) formu latīņalfabētiskajā rakstībā;

8.2. šo noteikumu 7.1.apakšpunktā minētās iestādes civilstāvokļa reģistrāciju apliecinošos dokumentos (dzimšanas apliecībā, laulības apliecībā, miršanas apliecībā) ailē "uzvārds, vārds" papildus ieraksta vārda vai uzvārda vēsturisko formu, oriģinālformu vai transliterēto formu latīņalfabētiskajā rakstībā atbilstoši ierakstam personas dokumentos.

9. Dokumentos, kas nav minēti šo noteikumu 8.punktā, personvārdus raksta latviešu valodā, bet pēc personas pieprasījuma papildus norāda personvārda oriģinālformu, vēsturisko vai transliterēto formu latīņalfabētiskajā rakstībā.

10. Latviešu valodā rakstītā personvārda forma ir juridiski identa personvārdu oriģinālformai, vēsturiskajai vai transliterētajai formai latīņalfabētiskajā rakstībā.

11. Iestādei nav tiesību apstrīdēt dažādos personas dokumentos ierakstītā personas vārda (vārdu) un/vai uzvārda piederību vienai un tai pašai personai, ja tas ierakstīts ar šādām atšķirībām:

11.1. vārds un uzvārds dažādos dokumentos ierakstīts pēc attiecīgajā laikposmā pieņemtām latviešu valodas normām:

11.1.1. vienā dokumentā vārds vai uzvārds lietots ar galotni, citā dokumentā — bez galotnes;

11.1.2. vārdam vai uzvārdam ir citas deklinācijas galotne;

11.1.3. vārds vai uzvārds rakstīts citādā ortogrāfijā;

11.2. vienā dokumentā vārds vai uzvārds rakstīts atbilstoši izloksnes īpatnībām, citā dokumentā — literārajā valodā;

11.3. dažādos dokumentos personas vārds vai uzvārds ir atšķirīgos locījumos;

11.4. vienā dokumentā personas vārds vai uzvārds ierakstīts kādā citā valodā, bet citā dokumentā — latviešu valodā;

11.5. vienā dokumentā ir ierakstīti divi vai vairāki vārdi, bet citā dokumentā saskaņā ar tā izsniegšanas laikā spēkā esošajām tiesību normām saglabāts tikai viens vārds;

11.6. vārds vai uzvārds ierakstīts pēc atšķirīgiem citvalodu īpašvārdu atveides principiem.

12. Norakstos un izrakstos vārds un uzvārds rakstāms oriģināla rakstībā.

13. Ja personas vārda vai uzvārda rakstība šajos noteikumos nav reglamentēta, šo noteikumu 7.punktā minētajām iestādēm ir saistošs Valsts valodas centra atzinums par attiecīgās personas vārda un uzvārda rakstību valsts valodā.

14. Ja personas vārda vai uzvārda rakstība aizskar būtiskas personas intereses, persona var griezties Valsts valodas centrā ar lūgumu atveidot personvārdu latviešu valodā attiecīgās personas intereses mazāk aizskarošā formā. Valsts valodas centra atzinums par to, kā personas vārds un uzvārds rakstāms valsts valodā, ir saistošs šo noteikumu 7.punktā minētajām iestādēm.

15. Ja šo noteikumu 7.punktā minētas iestādes vainas dēļ dokumentā radusies kļūda personas vārda un/vai uzvārda rakstībā, iestādei pēc personas pieprasījuma kļūda jāizlabo un jāizdod jauns dokuments.

16. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.septembri.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Tieslietu ministre I.Labucka