Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.296

Rīgā 2000.gada 22.augustā (prot. Nr.39, 51.§)

Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību

Izdoti saskaņā ar Valsts valodas likuma 6.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību Valsts valodas likuma 6.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām.

2. Šie noteikumi neattiecas uz personām, kuras:

2.1. ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību latviešu valodā;

2.2. saņēmušas Izglītības un zinātnes ministrijas izdotu sertifikātu par centralizēto eksāmenu nokārtošanu;

2.3. ir I, II un III grupas redzes un dzirdes invalīdi;

2.4. ir I un II grupas invalīdi ar vispārīgo saslimšanu.

3. Valsts valodas zināšanu apjoms ir noteikts, ievērojot profesiju specifiku un attiecīgajā profesijā vai amatā nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni.

4. Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamais valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

5. Privāto iestāžu, organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem attiecīgās profesijas vai amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi nosaka darba devējs, pašnodarbinātajām personām — pati pašnodarbinātā persona.

6. Darba devējs veido savas institūcijas amatu un profesiju sarakstu, kurā norādīti atbilstošie valsts valodas prasmes līmeņi un pakāpes (turpmāk — saraksts). Sarakstu darba devējs var saskaņot ar Valsts valodas centru.

7. Valsts valodas centram ir pienākums pēc darba devēja pieprasījuma sniegt atzinumu par attiecīgo profesiju vai amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas līmeni un pakāpi.

8. Valsts valodas prasmi profesionālo un amata pienākumu veikšanai apliecina valsts valodas prasmes pārbaudes komisijas izsniegta attiecīgās pakāpes valsts valodas prasmes apliecība (2.pielikums), ko persona uzrāda darba devējam pēc viņa pieprasījuma.

9. Valsts valodas prasmes pārbaudes komisijas (turpmāk — komisija) izveido tieslietu ministrs, un tās darbojas saskaņā ar tieslietu ministra apstiprinātu nolikumu.

10. Par valsts valodas lietošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir atbildīgas Valsts valodas likuma 6.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās personas un darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II. Valsts valodas zināšanu apjoms

11. Profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamais valsts valodas zināšanu apjoms ir iedalīts trīs valodas prasmes līmeņos:

11.1. pirmais (zemākais) līmenis;

11.2. otrais (vidējais) līmenis;

11.3. trešais (augstākais) līmenis.

12. Katram valsts valodas prasmes līmenim ir divas pakāpes (A un B):

12.1. pirmā līmeņa A pakāpe — persona spēj elementāri sazināties par vienkāršām sadzīves tēmām, minimāli lieto profesionālo leksiku, lasa un saprot īsus, nesaistītus tekstus, sludinājumus, reklāmas, paziņojumus, prot uzrakstīt personālās ziņas;

12.2. pirmā līmeņa B pakāpe — persona spēj vienkāršos teikumos sazināties par sadzīves un profesionālām tēmām, lasa un saprot vienkāršus tekstus, prot aizpildīt tipveida dokumentus, veidlapas, rēķinus, kvītis;

12.3. otrā līmeņa A pakāpe — persona spēj risināt vienkāršu dialogu gan par sadzīves, gan profesionālām tēmām, lasa un saprot vienkārša satura tekstus, spēj uzrakstīt tipveida dokumentus, iesniegumus, pilnvaras, aktus, kā arī vienkāršus tekstus par sadzīves vai ar darbu saistītām tēmām;

12.4. otrā līmeņa B pakāpe — persona spēj brīvi sarunāties par ikdienas un profesionāliem jautājumiem, lasa un saprot dažāda satura tekstus, spēj uzrakstīt darbam nepieciešamos dokumentus, izziņas, pārskatus, protokolus, ziņojumus, aktus, kā arī izvērstus tekstus gan par sadzīves, gan darba tēmām;

12.5. trešā līmeņa A pakāpe — persona spēj brīvi sarunāties, diskutēt, izteikt savu viedokli gan par ikdienas, gan ar savu profesiju vai amatu saistītām tēmām, lasa un saprot dažāda satura un sarežģītības tekstus, spēj uzrakstīt ar iestādes, uzņēmuma pārvaldi saistītus dokumentus, lēmumus, līgumus, statūtus, amatu aprakstus, kā arī dažādus citus rakstus;

12.6. trešā līmeņa B pakāpe — persona spēj pilnīgi brīvi sazināties gan par ikdienas, gan ar savu profesiju vai amatu saistītām tēmām, spēj veidot sarunu atbilstoši situācijai, dažādos stilos, spēj variēt valodas izteiksmes līdzekļus, spēj uzrakstīt dažādas sarežģītības tekstus.

III. Valsts valodas prasmes

pārbaudes kārtība

13. Pārbaudāmās personas (turpmāk — persona) profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas prasmi novērtē komisija saskaņā ar tieslietu ministra apstiprinātiem metodiskajiem norādījumiem.

14. Pieteikties uz valsts valodas prasmes pārbaudi persona var telefoniski vai ierodoties personīgi pie komisijas sekretāra.

15. Komisija izvērtē personas runātprasmi, lasītprasmi un rakstītprasmi kopumā un nosaka tai atbilstošo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi.

16. Ierodoties uz valsts valodas prasmes pārbaudi, jāņem līdzi pase un kvīts par samaksāto valsts nodevu.

17. Ja persona ir tiesīga maksāt valsts nodevu samazinātā apmērā, uz pārbaudi jāņem līdzi dokuments, kas apliecina šīs tiesības.

18. Ja persona nenokārto valsts valodas prasmes pārbaudi vai pārkāpj tās kārtību, valsts nodeva netiek atmaksāta.

19. Ierodoties pārbaudes telpā, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi). Ja pārbaudi kārto persona, kas jaunāka par 16 gadiem, tā komisijai uzrāda dzimšanas apliecību.

20. Ja valsts valodas prasmes pārbaudes laikā komisija konstatē, ka persona izmanto citas personas personu apliecinošu dokumentu, valsts valodas prasmes pārbaude tai tiek anulēta.

21. Pirms valsts valodas prasmes pārbaudes persona nodod komisijas sekretāram savu iepriekš iegūto valsts valodas prasmes apliecību, ja tāda ir.

22. Pārbaudē nav atļauts izmantot mācību grāmatas, vārdnīcas un citus mācību līdzekļus. Ja persona pārbaudes laikā pārkāpj pārbaudes noteikumus, atsakās atbildēt vai nenokārto pārbaudi, atkārtoti persona pārbaudi drīkst kārtot ne agrāk kā pēc diviem mēnešiem.

23. Personas runas prasmi novērtē intervijā (laiks 6–7 minūtes), nosakot personas valsts valodas prasmes līmeni sarunā par darbu, ar personas profesiju vai amatu saistītām tēmām.

24. Lasītprasmes un rakstītprasmes pārbaudei persona saņem tās profesijai vai amatam atbilstošus testa uzdevumus, pēc kuru izpildes nosaka personas valsts valodas prasmes pakāpi.

25. Pārbaudes norisi protokolē komisijas sekretārs. Protokola lapām jābūt numurētām, visām ailēm aizpildītām, protokolos nedrīkst būt svītrojumi, labojumi, dzēsumi.

26. Pēc valsts valodas prasmes pārbaudes persona parakstās protokolā.

27. Komisijas locekļi paraksta protokolu, kad valsts valodas prasmes pārbaude beigusies.

28. Komisijas sekretārs apzīmogo protokolu ar komisijas zīmogu un protokola kopiju nosūta Valsts valodas centram.

29. Valsts valodas prasmes apliecība saņemama pie komisijas sekretāra pēc pārbaudes. Pēc personas lūguma komisija apliecību nosūta ierakstītā vēstulē pa pastu.

30. Ja apliecība tiek nozaudēta, komisija apliecību izsniedz atkārtoti, ja kopš valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanas nav pagājis gads.

31. Sūdzības par valsts valodas prasmes novērtējumu vai pārbaudes kārtības atbilstību normatīvajiem aktiem persona var iesniegt Valsts valodas centrā 10 dienu laikā pēc pārbaudes rezultātu saņemšanas.

32. Valsts valodas centra lēmumu par pārbaudes kārtības atbilstību normatīvajiem aktiem persona var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

IV. Noslēguma jautājumi

33. No 1992. līdz 2000.gadam izdotās valsts valodas prasmes apliecības pēc šo noteikumu stāšanās spēkā ir derīgas, un valsts valodas prasmes pārbaude atkārtoti nav jākārto.

34. No 1992. līdz 2000.gadam izdotajās valsts valodas prasmes apliecībās norādītās pakāpes atbilst šajos noteikumos noteiktajiem valsts valodas prasmes līmeņiem. Pirmā līmeņa A un B pakāpe atbilst valsts valodas prasmes pirmajai (zemākajai) pakāpei. Otrā līmeņa A un B pakāpe atbilst valsts valodas prasmes otrajai (vidējai) pakāpei. Trešā līmeņa A un B pakāpe atbilst valsts valodas prasmes trešajai (augstākajai) pakāpei.

35. Līdz 2001.gada 1.janvārim valsts valodas prasmes pārbaude notiek pastāvīgajās valsts valodas atestācijas komisijās.

36. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.septembri.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Tieslietu ministre I.Labucka

Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.septembri

1.pielikums

Ministru kabineta

2000.gada 22.augusta noteikumiem Nr.296

Amatu un profesiju sadalījums atbilstoši nepieciešamajam

valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei

Amatu un profesiju sadalījums sagatavots atbilstoši nepieciešamajam valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei, izmantojot Profesiju klasifikatorā1 doto amatu un profesiju raksturojumu un ņemot vērā profesionālo pienākumu pildīšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu.

1.līmeņa A pakāpe nepieciešama profesijām un amatiem, kuri saistīti ar nekvalificēta roku darba veikšanu, ievērojot elementāru darba drošību, un Profesiju klasifikatorā klasificēti ar šādiem kodiem:

6111, 6112, 6114, 6121, 6122, 6124, 6130, 6142;

9120, 9131–9133, 9142, 9161, 9162, 9211–9213, 9311–9313, 9321–9322, 9333.

1.līmeņa B pakāpe nepieciešama profesijām un amatiem, kas darba procesā saistīti ar instrukciju, tehnoloģiju ievērošanu, mašīnu un iekārtu izmantošanu un apkalpošanu, ievērojot darba drošību, un Profesiju klasifikatorā klasificēti ar šādiem kodiem:

3474;

4133 04, 4133 09–4133 11, 4141 04, 4141 05, 4141 08;

5143;

6113, 6123, 6129, 6141, 6151–6154;

7111–7114, 7121–7124, 7129, 7131–7137, 7141–7143, 7211–7215, 7221–7224, 7231–7233, 7241–7245, 7311–7313, 7321–7324, 7331, 7332, 7341–7346, 7411–7416, 7421–7424, 7431–7437, 7441, 7442, 7451, 7452;

8111–8113, 8121–8124, 8131, 8139, 8141–8143, 8151–8155, 8159, 8161–8163, 8171, 8211, 8212, 8221–8224, 8229, 8231, 8232, 8240, 8251–8253, 8261–8266, 8269, 8271–8279, 8281–8286, 8290, 8311, 8312, 8322 01–8322 04, 8322 06, 8323, 8324, 8331–8334, 8340;

9141, 9151–9153, 9162 012.

2.līmeņa A pakāpe nepieciešama profesijām un amatiem, kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un Profesiju klasifikatorā klasificēti ar šādiem kodiem:

2452 01–2452 05, 2452 07–2452 09, 2452 11, 2452 12, 2452 14–2452 17, 2452 19–2452 33, 2453 05–2453 12, 2454 02–2454 05, 2455 01–2455 04;

3131–3133, 3141 01–3141 05, 3141 07–3141 10, 3226 03, 3226 06, 3226 07, 3227 01–3227 03, 3471, 3473 04–3473 06, 3473 15, 3473 16, 3476;

4131, 4132, 4133 07, 4133 08, 4133 13, 4142, 4211–4213, 4222 01, 4223;

5111, 5112, 5122, 5123, 5131–5133, 5139, 5141, 5142, 5161, 5163, 5169, 5210, 5220, 5230;

7216;

8322 05;

9111–9113.

2.līmeņa B pakāpe nepieciešama profesijām un amatiem, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, tehnoloģisko procesu izpildi un uzraudzību, grāmatvedību un uzskaiti un Profesiju klasifikatorā klasificēti ar šādiem kodiem:

3111–3119, 3121, 3122, 3145 03–3145 12, 3211, 3212, 3433, 3434;

4112–4114, 4121, 4122, 4133 02, 4133 03, 4190;

5162.

3.līmeņa A pakāpe nepieciešama iestāžu, organizāciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un to struktūrvienību vadītājiem, augsti kvalificētiem speciālistiem, medicīnas un sociālās aprūpes darbiniekiem, augstskolu mācību spēkiem un pedagogiem, kuru profesijas klasificētas ar šādiem kodiem:

1121, 1210, 1221–1229, 1231–1237, 1311–1319;

2111–2114, 2121, 2122, 2131, 2132, 2139, 2141–2149, 2211–2213, 2221–2225, 2230, 2310, 2320, 2331, 2332, 2340, 2351–2353, 2359, 2411, 2412, 2419, 2441–2443, 2446, 2447, 2451 07–2451 09, 2451 13–2451 15, 2451 17, 2451 18, 2452 06, 2452 10, 2452 13, 2452 18, 2452 34, 2453 01–2453 04, 2453 13, 2453 15, 2454 06–2454 08, 2455 05–2455 14, 2460 06, 2470;

3141 06, 3142–3144, 3145 01, 3145 02, 3151, 3152, 3213, 3221–3225, 3226 01, 3226 02, 3226 04, 3226 05, 3226 08–3226 11, 3227 04, 3228, 3229, 3231, 3232, 3310, 3320, 3330, 3340, 3411–3417, 3421–3423, 3429, 3441–3444, 3449, 3450, 3460, 3472, 3473 01–3473 03, 3473 07–3473 15, 3477, 3478;

4133 01, 4133 05, 4133 06, 4133 12, 4221 01;

5113, 5121.

3.līmeņa B pakāpe nepieciešama valsts pārvaldes institūciju un to struktūrvienību vadītājiem, valsts civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem), darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar dokumentu apstrādi un lietvedību, humanitāro nozaru speciālistiem, kuru darbs saistīts ar latviešu valodu un literatūru, tulkiem un tulkotājiem, kuru profesijas klasificētas ar šādiem kodiem:

1122, 1123;

2320 013, 2331 013, 2421, 2422, 2429, 2431, 2432, 2444, 2445, 2451 07–2451 094, 2451 13–2451 154, 2451 174, 2451 184;

3431, 3432, 3435, 3436, 3439, 3472 015, 3472 025;

4115, 4141 02, 4141 03, 4141 06, 4141 07, 4143, 4222 02.

1 Profesiju klasifikators. Latvijas Vēstnesis, 1998, 299.nr.

2 Ja darbs saistīts ar dzīvojamo namu apkopi.

3 Ja māca latviešu valodu, literatūru.

4 Ja darbs saistīts ar tekstu sagatavošanu latviešu valodā.

5 Ja darbs saistīts ar tekstu lasīšanu latviešu valodā valsts radio un televīzijā.

Tieslietu ministre I.Labucka