Kvalificētai glābšanai var nepietikt iespēju

Vilcienu katastrofa 2. februārī parādīja, cik liela loma dažādu avāriju gadījumā ir gan glābēju rīcībā esošajam tehniskajam aprīkojumam, gan prasmei rīkoties ārkārtējās situācijās. Taču, pieaugot civilās aizsardzības lomai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) arvien biežāk sāk pamest augsti kvalificēti speciālisti.

“Vēl šogad kaut cik savus darbiniekus noturēsim, bet par turpmāko jau ir nopietnas bažas,” atzīst ģenerālis Aivars Straume Foto:Aigars Jansons, A.F.I.

Lai nodrošinātu cilvēku glābšanu transportlīdzekļu avāriju gadījumos, tikai ļoti retās reizēs, kāda bija arī minētā dzelzceļa katastrofa, ugunsdzēsēju rīcībā esošās tehniskās iespējas ir nepietiekamas, skaidro VUGD priekšnieks Aivars Straume. Valsts lielajās pilsētās dienesta speciālais aprīkojums ļauj pietiekami efektīvi nodrošināt autoavārijās cietušo glābšanu. Lauku apvidos glābēju tehniskās iespējas esot ierobežotākas. Taču vajadzības gadījumā VUGD uz avārijas vietu nosūta palīdzību no tuvāko rajonu struktūrvienībām, tajā skaitā specializētās Ātrās reaģēšanas brigādes darbiniekus, kuru rīcībā esošie resursi ļauj pietiekami efektīvi strādāt arī tad, ja cilvēki jāizvelk no sadragātām smagajām mašīnām vai autobusiem.
Vilciena katastrofā cietušo atbrīvošanai glābēji izmantoja a/s “Latvijas dzelzceļš” celtni. Arī citos gadījumos, kad vajadzīga jaudīga tehnika, VUGD izmanto dažādu uzņēmumu un organizāciju pakalpojumus, to rīcībā pastāvīgi esošo tehniku, skaidro A. Straume. “Mūsu platības ziņā samērā nelielās valsts apstākļos kooperācijas, sadarbības princips ir lietderīgāks. Ir jāslēdz līgumi par celtņu izmantošanu, jo to uzturēšanas izmaksas dienesta apstākļos pārsniedz izmantošanas efektivitāti.”
Taču aktuālāka par jaunas speciālās glābšanas tehnikas iegādāšanos VUGD šobrīd ir problēma, kā noturēt darbā labi apmācītos kadrus.
“Svarīgāka par kvantitāti ir kvalitāte,” atzīst A. Straume, “taču diemžēl jau ir stabila tendence, ka mūsu darbinieki, arī virsnieki, pamet dienestu.” Sevišķi tas vērojams lielajās pilsētās, kur vispusīgi un kvalificēti speciālisti, kādi ir plaši civilajos glābšanas darbos apmācītie VUGD kadri, saņem daudzu privātstruktūru piedāvājumus strādāt mierīgāku un vairākkārt labāk apmaksātu darbu.
“Jā, ugunsdzēsēji saņem sabiedrības un amatpersonu atzinību par labi padarītu darbu. Tomēr, ja gribam saglabāt un papildināt dienestu, kas jo sevišķi svarīgi, pieaugot civilās aizsardzības lomai, ir jābūt ne tikai morālai, bet arī materiālai motivācijai. Vēl šogad kaut cik savus darbiniekus noturēsim, bet par turpmāko jau ir nopietnas bažas,” norāda A. Straume. Taču pagaidām finansējums ugunsdzēsēju algu palielināšanai no valsts budžeta nav atvēlēts. Vidēji ugunsdzēsēji saņem ap 150 latu mēnesī.
Kā jau “Latvijas Vēstnesis” informējis, lai apkopotu ugunsdzēsības resursus valstī, VUGD līdz 2011. gadam ir jāpārņem līdzšinējās Valsts Meža dienesta meža ugunsdzēsības funkcijas. Arī šai vajadzībai, kas jau tuvākajos gados prasīs lielus materiālos ieguldījumus daudzu ugunsdzēsības depo atjaunošanai, materiāli tehniskā nodrošinājuma iegādei un darbinieku piesaistīšanai konkrēti, valsts budžetā līdzekļi nav paredzēti. Paralēli šomēnes pieņemtajai Nacionālās drošības koncepcijai VUGD jānodrošina arī augošās prasības valsts civilajā aizsardzībā.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv