— atvadoties no Zviedrijas Karalistes vēstnieka

Pirmdien, 28.augustā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Hansu Magnusonu (attēlos), kurš bija ieradies atvadu vizītē.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbību un Latvijas virzību uz Eiropas Savienību.

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume uzsvēra, ka kopš neatkarības atgūšanas Latvijas un Zviedrijas attiecības pāraugušas jaunā kvalitātē, jo abām valstīm ir kopīgas intereses — reģiona attīstība, stabilitāte un drošība. Augstu vērtējama Zviedrijas valdības iniciatīva "Baltijas valstu gads", kuras īstenošanā aktīvi iesaistījusies arī Zviedrijas vēstniecība, kā arī jautājumi, kas skar reģionālo sadarbību.

Zviedrijas vēstnieks Latvijā H.Magnusons pauda gandarījumu par šeit nostrādāto laika periodu, kas iezīmējies ar būtisku abu valstu savstarpējo attiecību intensificēšanos. Vēstnieks informēja, ka Latvija joprojām būs viņa interešu lokā, jo turpmākais darbs Ārlietu ministrijā būs saistīts ar Zviedrijas un mūsu valsts attiecību jautājumiem. Vērtējot situāciju Latvijā, H.Magnusons uzsvēra tās ekonomisko progresu un ārpolitiskos sasniegumus, kā arī parlamentāriešu darba profesionalizāciju. Viņš pauda cerību, ka Latvijas un Zviedrijas attiecības parlamentu līmenī kļūs vēl ciešākas un ka straujāk attīstīsies arī sadarbība starp abu valstu partijām.

Runājot par ekonomisko sadarbību, J.Straume sacīja, ka īpaši liela nozīme ir izglītības jomā paveiktajam. Par to liecinot divu augstskolu — Rīgas Juridiskās augstskolas un Rīgas Ekonomikas augstskolas — darbība, kas iespējama, pateicoties Zviedrijas valdības atbalstam. Latvijā veiksmīgi darbojas arī vairāki Zviedrijas mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī kopuzņēmumi; ekonomisko sadarbību starp abām valstīm varētu sekmēt arī jaunas celulozes rūpnīcas celtniecība.

Tikšanās laikā tika pārrunāta arī reģionālā sadarbība. Saeimas priekšsēdētājs J.Straume uzsvēra, ka šajā kontekstā būtiska ir gan ekonomiskās attīstības perspektīva, gan sabiedrības informēšana par jautājumiem, kas skar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Viņš atzinīgi vērtēja Saeimas paveikto šajā jomā, tomēr akcentēja nepieciešamību piedāvāt sabiedrībai iespējami vairāk informācijas par ES paplašināšanas procesu. Īpaši nozīmīgi tas būs laikā, kad Latvijas tautai referendumā būs jāizšķiras par vai pret iekļaušanos ES. Tā kā nākamgad Zviedrija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, tas varētu veicināt arī Latvijas virzību uz integrāciju šajā organizācijā.

Saeimas preses dienests