Ātrās palīdzības automašīnas par Eiropas naudu

Pavisam Latvijā ir 250 NMP automašīnas. Tikai 38 no tām ir piecus gadus vecas un jaunākas Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Atjauno autoparku

Par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem Veselības ministrija galvenokārt iecerējusi iegādāties jaunas neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) automašīnas, aizvakar, 9.februārī, Saeimas Eiropas lietu komisijā skaidroja veselības ministrs Gundars Bērziņš. “Pavisam Latvijā ir 250 NMP automašīnas. Tikai 38 no tām ir piecus gadus vecas un jaunākas. Tā kā ātrās palīdzības automašīnas gada laikā nobrauc ļoti daudz, piecu gadu laikā tās jau ir mūžu nokalpojušas,” stāstīja G.Bērziņš.
Veselības ministrs arī norādīja, ka par Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudu nav atļauts iegādāties automašīnas, izmantojot operatīvā līzinga pakalpojumus. “Šāda iespēja kopumā valstij nav izdevīga, jo par automašīnu galaiznākumā tiek samaksāts dārgāk. Bet, ja situācija būs katastrofāla un naudas nepietiks, auto iepirkšanai par budžeta līdzekļiem tiks izskatīta arī operatīvā līzinga iespējas. Tas ļautu īsākā laika periodā iegādāties lielāku automašīnu skaitu.”

Nauda ne tikai “ātrajiem”

No visas Latvijai atvēlētās struktūrfondu naudas veselības aprūpei paredzēts tikai nedaudz vairāk nekā viens procents. G.Bērziņš atzīst, ka naudas ir “baigi maz”, turklāt par visu šo finansējumu jau noslēgti līgumi. Tātad visa Eiropas nauda, kas paredzēta veselības aprūpei, jau ir iztērēta.

Finansējums visiem

Bez auto iegādes neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai iecerēts arī uzlabot šīs sistēmas infrastruktūru un aprīkojumu. Aprīkojuma uzlabošana iecerēta arī primārās veselības aprūpes infrastruktūrā. Nauda tiks investēta arī vienotās asins donoru drošības un informācijas sistēmas izveidē. G.Bērziņš skaidro, ka galvenais princips, ko ievērojusi Veselības ministrija – lai nauda tiktu ieguldīta lietās, ko var izbaudīt visi pacienti. “Neatliekamā medicīniskā palīdzība, tās autobāze un aprīkojums ir lieta, ko var nākties izmantot ikvienam. Tās ir arī lietas, kurās izlēmām ieguldīt Eiropas naudu.”
Veselības ministrija arī padomājusi, ko darīt, ja ar apstiprināto projektu īstenošanu varētu rasties sarežģījumi. “Jā, mums ir arī rezerves projekti, kurus atbalstīt gadījumos, ja ar pašreizējiem rodas kādas problēmas,” teic G.Bērziņš.

Deputātus vairāk interesē citi jautājumi

Pēc veselības ministra sagatavotās prezentācijas deputāti varēja uzdot jautājumus par ES fondu apguvi Veselības ministrijā. Interesanti, ka deputātu jautājumi vairāk bija saistīti ar citām aktuālām lietām, par ES fondu naudu interese bija mazāka. Sēdes laikā tika skarts arī svarīgais mediķu algu jautājums. “No 1.jūlija būs 25% algas palielinājums medicīnas personālam.” Būtiskākā problēma ir tā, ka līdz šim nauda ir dota tikai ārkārtas situācijās un bez īpaša plāna. Lai medicīnas problēmas tiktu risinātas arī citu valdību laikā, Veselības ministrija iecerējusi izstrādāt plānu par algu paaugstinājumu mediķiem piecu gadu laikā. “Tas nozīmē, ka algas pieaugs arī tad, ja būs cita valdība,” norādīja G.Bērziņš.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv

Uzziņai:

Eiropas Savienības struktūrfondi, no kuriem Latvijai pieejams finansējums:

• Eiropas Reģionālās attīstības fonds;
• Eiropas Sociālais fonds;
• Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds;
• Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments.

Kam aizies Eiropas nauda veselības aprūpē?

• Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pieejamības nodrošināšanai Jēkabpils rajona centrālās slimnīcas uzņemšanas nodaļā;
• Liepājas centrālās slimnīcas NMP sniegšanas uzlabošanai;
• NMP pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšanai Ventspilī;
• NMP infrastruktūras pilnveidošanai Valmieras slimnīcā;
• NMP pieejamības nodrošināšanai Daugavpils reģionālās slimnīcas uzņemšanas nodaļā;
• NMP sniegšanas efektivitātes paaugstināšanai Jelgavas pilsētas slimnīcā;
• NMP pieejamības un efektivitātes nodrošināšanai Rēzeknes slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā;
• NMP sniegšanas uzlabošanai klīniskajā slimnīcā “Gaiļezers”;
• NMP pieejamības nodrošināšanai Rīgas 1. slimnīcā;
• Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas NMP un uzņemšanas nodaļas attīstībai;
• NMP centra izveidei P.Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā;
• NMP atbalsta brigāžu izveidei reģionālajos vadības un dispečeru centros;
• primārās veselības aprūpes pieejamības un efektivitātes paaugstināšanai Olaines veselības centrā;
• primārās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai Cēsu veselības aprūpes centrā;
• primārās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai Saldus medicīnas centrā.

Avots: Veselības ministrija