Kā iekustināt sabiedrību un pašvaldības zivju resursu aizsardzībā

Par to, kādai jābūt jaunizveidotās iestādes turpmākās darbības stratēģijai, lai uzlabotu jūras un iekšējo ūdeņu vides un zivju resursu aizsardzību, 7.februārī spriests Valsts vides dienesta (VVD) Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē.

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Kopš gada sākumā stājušās spēkā izmaiņas jūras un iekšējo ūdeņu vides aizsardzības sistēmā. Kā jau ziņots, turpmāk zvejas kontroli Latvijas upēs un ezeros, kā arī zvejas un vides kontroli jūrā nodrošinās Vides ministrijas paspārnē jaunizveidotā VVD struktūrvienība – Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde. Tā apvieno bijušās Jūras vides pārvaldes un Vides valsts inspekcijas, kā arī visu reģionālo vides pārvalžu zvejas inspektorus. Zvejas kontroles funkcija uzticēta vienai iestādei, lai uzlabotu inspekciju darba kvalitāti un koordināciju.
Kā informē VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora vietniece Evija Šmite, 7.februāra sanāksmes galvenā diskusiju tēma bija zvejas un makšķerēšanas kontroles uzlabošana. Savus priekšlikumus izteikuši Latvijas Makšķernieku asociācijas, Liepājas ezera biedrības un Vides ministrijas pārstāvji. Galvenais uzsvars – kā panākt sabiedrības un pašvaldību lielāku līdzdalību zvejas, makšķerēšanas un vides aizsardzības prasību ievērošanas kontrolē.
Viena no atziņām – ir jāpalielina valsts inspektoru skaits, profesionalitāte un materiāli tehniskā nodrošinātība. Par nepietiekamo inspektoru skaitu daudz diskutēts pērn, kad īpaša sabiedrības uzmanība bija pievērsta malu-zvejniecībai un plašas diskusijas raisīja grozījumi normatīvajos aktos.

Trūkst pašvaldību pilnvaroto personu

Kā svarīgu stūrakmeni zvejas un makšķerēšanas kontroles pilnveidošanā profesionāļi saskata brīvprātīgos sabiedrības pārstāvjus valsts vai pašvaldību pilnvarotās personas zivju un vides aizsardzības prasību ievērošanas kontrolei. Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldei tie būtu sistemātiski jāiesaista, jāsagatavo un jāuzrauga.
Patlaban Latvijas ūdeņus kontrolē 65 valsts inspektori un tiem palīdz 85 valsts pilnvarotās personas, no kurām daļai ir arī tiesības sastādīt protokolu par makšķerēšanas vai zvejas noteikumu pārkāpumiem, skaidro E.Šmite.
Pašvaldību pilnvaroto personu skaits nav zināms. Apspriedē izskanēja informācija, ka daļā Latvijas pašvaldību netiek veltīta pietiekama uzmanība to pārziņā nodoto ūdenstilpju bioloģisko resursu aizsardzībai. Pērn Latvijas Makšķernieku asociācija uz šo trūkumu norādīja arī “LV”.
Tā kā pašvaldībām gan likums, gan speciāli zivju aizsardzībai novirzītais finansējums liek rūpēties par to administratīvajā teritorijā esošajām upēm un ezeriem, būtu jāatrod veids, kā nodrošināt tām uzlikto pienākumu izpildi, nolemts apspriedē. Līdztekus tam VVD un Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes pastāvīgs uzdevums būtu profesionāli sagatavot un uzraudzīt šo brīvprātīgo pilnvaroto personu darbību.

Taps “karstais telefons”

Bez valsts un pašvaldību pilnvaroto personu palīdzības vides, zvejas un makšķerēšanas kontrolē nepieciešama arī citu valsts dienestu iesaistīšanās. Tāpēc tiks turpināta sadarbība ar Valsts policiju, Zemessardzi, Jūras spēkiem, Valsts robežsardzi un muitu, kas līdz šim palīdzējusi atklāt ne vienu vien zvejas vai vides aizsardzības noteikumu pārkāpumu.
Kā norāda Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora vietniece, sanāksmes dalībnieki bijuši arī vienisprātis par sabiedriskās domas veidošanas nepieciešamību un iedzīvotāju lielākas līdzdalības veicināšanu vides un dabas aizsardzībā. Tika atbalstīta doma par VVD „karstā telefona” ieviešanu iedzīvotāju zvanu saņemšanai par novērotajām nelikumībām un kaitējumu videi vai dabas resursiem. Dienestam būtu jāgādā, lai saņemtos ziņojumus nekavējoties pārbaudītu.

“LV” informācija

Fakti

2004.gadā nu jau bijušās Jūras vides pārvaldes inspektori atklāja 178 zvejas noteikumu pārkāpumus:
• piemērotais naudas sods – 13 635 lati;
• konfiscētās nelikumīgi iegūtās zivis – 150 070 kilogrami;
• izņemti zvejas noteikumiem neatbilstoši vai neatļauti ievietoti zvejas rīki – 805.
Bijušās Vides valsts inspekcijas zivju inspektori pagājušā gadā atklāja 415 pārkāpumus, no kuriem 106 bija makšķerēšanas noteikumu pārkāpumi:
• piemērotais naudas sods – 3410 lati;
• konfiscētās zivis – 28 kilogrami;
• izņemtie zvejas un makšķerēšanas rīki – 802.
Gan jūrā, gan iekšējos ūdeņos visvairāk izņemtie zvejas rīki ir nelikumīgi ievietotie tīkli.

Avots: Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde