Ministru prezidents Andris Bērziņš valdību vadītāju sanāksmē Pērnavā

Vakar, 28.augustā, Pērnavā: Dānijas Karalistes premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens, Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Lārs, Somijas Republikas premjerministrs Pāvo Tapio Liponens un Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš           Foto: epa/A.F.I.

Tikšanās sākumā premjerministri izteica atziņu, ka Ziemeļeiropas un Baltijas valstis saista kopīgas intereses ne tikai attiecībā uz

svarīgiem jautājumiem reģiona attīstībā, bet arī visā Eiropas kontekstā, tāpēc īpaši svarīgi ir organizēt valdību vadītāju tikšanos, lai kopīgi diskutētu par šīm problēmām.

Premjerministri apsprieda Eiropas paplašināšanās jautājumus. Zviedrijas premjerministrs informēja kolēģus par svarīgāko, kas tiks darīts Zviedrijas ES prezidentūras laikā nākamā gada pirmajā pusē, uzsverot svarīgākās prioritātes: ES paplašināšanos, apkārtējās vides aizsardzības problēmas risinājumu, Ziemeļdimensijas projekta attīstību, kā arī ES un Krievijas Federācijas attiecību veicināšanu. Premjerministri izteica nepieciešamību panākt to, lai šā gada beigās Francijas ES prezidentūras laikā tiktu pabeigta pašvaldību konference un ES tiktu pilnvērtīgi sagatavota paplašināšanās procesam. Ziemeļeiropas valstu premjerministri izteica atbalstu Baltijas valstu integrācijai ES, akcentējot nepieciešamību pieskaņot Baltijas valstu likumdošanu ES prasībām, kā arī sakārtot austrumu robežu.

LR Ministru prezidents Andris Bērziņš izteica pateicību Ziemeļeiropas valstīm par atbalstu Latvijai ceļā uz ES. Runājot par Latvijas aktualitātēm ES politikā, viņš īpaši uzsvēra nesen apstiprinātos Valsts valodas likuma regulējošos noteikumus, kas nodrošina Valodas likuma pilnīgu atbilstību ES un citu starptautisko organizāciju rekomendācijām.

Baltijas un Ziemeļeiropas valstu premjerministri apsprieda jautājumus, kas saistīti ar drošības politiku — NATO paplašināšanos un kopējo Eiropas drošības politiku. Ziemeļeiropas valstu vadītāji atzinīgi izteicās par Baltijas valstu plāna dalībai NATO izstrādi, kas tuvinās valstis Ziemeļatlantijas līguma savienībai. Tika uzsvērta nepieciešamība pilnīgot Krīzes kontroles sistēmu Baltijas valstīs attiecībā uz tās civilajiem aspektiem.

Reģionālās sadarbības jautājumā premjerministri uzsvēra attiecību nozīmīgumu starp ES kandidātvalstīm un Krieviju Baltijas jūras reģionā īpaši tādos aspektos kā apkārtējās vides aizsardzība, zinātnes attīstība, organizētās noziedzības apkarošana un informācijas tehnoloģijas attīstība. Tika uzsvērta nepieciešamība reģionālajā sadarbībā iesaistīt Kaļiņingradas apgabalu, aktualizējot Ziemeļdimensijas projektu. Ir jāsaskaņo likumdošana informācijas tehnoloģijā, kā galveno principu realizējot brīvu pieeju internetam jebkurā reģionā.

Norvēģijas premjerministrs informēja kolēģus par darba grupu, kas izveidota, lai veicinātu infekcijas slimību apkarošanu Baltijas jūras reģionā.

Premjerministri apsprieda jautājumus, kas saistīti ar vienota enerģijas tirgus izveidi reģionā un tā iekļaušanu vienotā Eiropas enerģētikas telpā.

Valdības preses departaments