Par Latvijas uzvaru Eiropas Cilvēktiesību tiesā Mencenas un Kuharecas lietās

Pirmdien, 7.februārī, Ārlietu ministrija saņēma Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Tiesa) lēmumus par sūdzību noraidīšanu lietās “Mentzen pret Latviju’’ un “Kuharec pret Latviju”. Tiesas palāta sešu tiesnešu sastāvā vienbalsīgi atzinusi, ka iesniedzēju sūdzības par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 8.panta (tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi) iespējamo pārkāpumu abās lietās ir noraidāmas kā neatbilstošas tālākai izskatīšanai pēc būtības.
Tiesa piekrita Latvijas argumentam, ka, lai arī personvārda atveide latviešu valodā personu apliecinošos dokumentos ir uzskatāma par iejaukšanos personas privātajā dzīvē, šāda iejaukšanās bija attaisnojama, jo Latvijas valsts iestādes nav pārkāpušas tām piešķirto rīcības brīvību personvārdu atveidē, turklāt valsts tiesas atrodas labākā pozīcijā par starptautisko tiesu, lai lemtu par iejaukšanos tik īpašā un jūtīgā jomā. Ievērojot Konvencijā garantētās cilvēktiesības, katra valsts ir tiesīga pieņemt noteikumus par savas oficiālās valodas lietošanu personu apliecinošos un citos oficiālos dokumentos. Tiesa uzsvēra, ka valsts valoda ir viena no konstitucionālajām pamatvērtībām, tāpat kā valsts teritorija, valsts uzbūve un valsts karogs. Tādējādi valsts, kas atzīst konkrētu valodu par oficiālu, uzņemas garantēt saviem pilsoņiem tiesības to lietot netraucēti ne tikai savā privātajā dzīvē, bet arī saskaroties ar valsts iestādēm, nosūtot un saņemot informāciju šajā valodā.
Tiesa uzsvēra, ka tai nav tiesību abstrakti pārbaudīt valsts likumus vai praksi, bet gan izvērtēt konkrēto lietu. Tiesa atzina, ka tā nav kompetenta lemt par Latvijas sistēmu personvārdu atveidē latviešu valodā. Izvērtējot konkrēto lietu, Tiesa norādīja, ka, atveidojot uzvārdus “Mentzen” un “Kuharec” atbilstoši latviešu valodas gramatikas īpatnībām, tie mainīti minimālā veidā. Latviskoto uzvārdu (Mencena, Kuhareca) lietošana nav kavējusi izmantot iesniedzējām visas politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, ieskaitot tiesības atstāt Latviju un tiesības tajā atgriezties. Mencenas lietā Tiesa papildus norādīja, ka iesniedzējai nekad nav tikusi atteikta iebraukšana un uzturēšanās ārvalstīs.
Tajā pašā laikā Tiesa norādīja, ka nav izslēgts, ka dažos gadījumos oriģinālā personvārda atveide latviešu valodā pasē var radīt problēmas saistībā ar Konvencijā garantēto tiesību izmantošanu. Tāpēc Tiesa aicinājusi Latvijas valsts iestādes rūpīgi uzraudzīt šo jomu, lai vajadzības gadījumā varētu pieņemt atbilstošus pasākumus.

Faktu apkopojums lietā “Mencena pret Latviju”

1998.gadā sūdzības iesniedzēja noslēdza laulību ar Vācijas pilsoni un pieņēma sava vīra uzvārdu “Mentzen”. Iesniedzēja lūdza Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) nomainīt viņas veco Latvijas pasi uz jaunu pasi, kurā ietverts viņas jaunais uzvārds “Mentzen”. Savā lūgumā viņa izteica vēlēšanos redzēt savu jauno uzvārdu ierakstītu bez jebkādām izmaiņām.
Tomēr PMLP izdeva iesniedzējai jaunu Latvijas pasi, kurā viņas uzvārds parādījās ar ierakstu “Mencena”. PMLP rīcība tika pamatota ar Ministru kabineta 1996.gada 14.maija noteikumiem Nr. 174 “Par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju dokumentos”, pēc kuriem visiem uzvārdiem un vārdiem jābūt atveidotiem “saskaņā ar latviešu literārās valodas pareizrakstības normām” un “iespējami tuvu izrunai oriģinālvalodā”. Tādējādi fonēma “tz” tika aizstāta ar burtu “c” un uzvārdam tika pievienota galotne “-a”. Tomēr pases 14.lappusē esošajā sadaļā “Īpašas atzīmes” Pārvalde iespieda zīmogu, apliecinot, ka minētā uzvārda oriģinālforma ir “Mentzen”.
Iesniedzēja apstrīdēja sava uzvārda jauno rakstību, taču zaudēja procesu visās vispārējās jurisdikcijas tiesu instancēs. Savos spriedumos tiesas uzsvēra, ka PMLP rīkojusies atbilstoši piemērojamiem noteikumiem. Tiesas atzina, ka apstrīdētā situācija varēja iejaukties Konvencijas 8.pantā garantētajās tiesībās, taču uzskatīja, ka šīs iejaukšanās mērķis bija latviešu valodas aizsardzība un tas notika saskaņā ar Konvencijas 8.panta otro daļu.
Iesniedzēja vērsās Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību, lūdzot atzīt par antikonstitucionāliem Valsts valodas likuma 19.pantu un Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumus Nr.295 “Par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju”. Savā sūdzībā viņa uzsvēra, ka apstrīdētās tiesību normas bija pretrunā Satversmes 96. un 116. pantam.
Satversmes tiesa 2001.gada 21.decembra spriedumā atzina Valsts valodas likuma 19.pantu, kas nodibina citvalodu uzvārdu fonētisku transkripcijas un gramatisku pielāgošanas vispārīgu principu, par atbilstošu Satversmes 96. pantam. Tiesa atzina par antikonstitucionālām tās tiesību normas, kuras noteica uzvārda oriģinālformas norādi pasu 14. lappusē, nevis tuvākā un redzamākā vietā, ņemot vērā, ka 3.lappuse ir pases galvenā lappuse. Satversmes tiesa precizēja, ka šīs tiesību normas un jo īpaši instrukcijas Nr. 52 3.sadaļa zaudēs spēku 2002.gada 1.jūlijā.

Faktu apkopojums lietā “Kuhareca pret Latviju”

1998.gadā PMLP izsniedza sūdzības iesniedzējai nepilsoņa pasi, kur galvenajā lapā laukumā “uzvārds” bija ieraksts “Kuhareca”. Iesniedzēja atteicās saņemt savu pasi un griezās ar sūdzību pie PMLP rajona nodaļas vadītāja un pēc tam arī pie PMLP direktora, uzsverot, ka viņa lieto sava nelaiķa vīra, ukraiņa, uzvārdu, kura rakstība gan krievu, gan ukraiņu valodā bija “Kuharec”, un iesniedza vairākus dokumentus (braukšanas apliecību, automobiļa reģistrācijas apliecību, privatizācijas sertifikātu grāmatiņu, ģimenes dārza piederības apliecību), kuros Latvijas iestādes bija rakstījušas viņas uzvārdu bez galotnes “-a” . Viņas sūdzība tika noraidīta, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 49 “Par Latvijas nepilsoņu pasēm” 11.pantu, kurā norādīts, ka uzvārds pasē jāraksta atbilstoši latviešu valodas gramatikai un ortogrāfijai.
Iesniedzēja griezās tiesā, kur visās trīs instancēs viņas sūdzība tika noraidīta, pamatojoties uz tiem pašiem MK noteikumiem Nr.49, kā arī MK 1996.gada 14.maija noteikumiem Nr.174 “Par vārda un uzvārda rakstību un identifikāciju dokumentos”.

Ārlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments