Valsts sekretāru 2005.gada 10.februāra sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par mobilizācijas plāniem”.
Noteikumu projekts sagatavots atbilstoši Mobilizācijas likuma deleģējumam. Noteikumu projekts nosaka: mobilizācijas plānu un plānošanas sistēmu; mobilizācijas plānošanas apjomu valsts institūcijās un pašvaldībās un plānošanas kārtību; mobilizācijas plānu apstiprināšanas un precizēšanas kārtību; mobilizācijas plānu dokumentu veidlapu paraugus.
Mobilizācijas plānošanas sistēmas mērķis ir nodrošināt: Nacionālo bruņoto spēku izvēršanu daļējā vai pilnā kaujas gatavībā; mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu sagatavošanu un izmantošanu ārkārtējām situācijām paredzētos reaģēšanas pasākumos un šādu situāciju seku likvidēšanas pasākumos, kā arī darbībai izņēmuma stāvokļa un kara gadījumā; valsts materiālo rezervju un tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā. Mobilizācijas plānošanas sistēma sevī ietver: valsts institūcijas, pašvaldības un Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas un fiziskas personas, kurām noteikti mobilizācijas pieprasījumi.
Mobilizācijas plānu sistēma ir plānu kopums, kurš nodrošina Nacionālo bruņoto spēku, valsts civilās aizsardzības sistēmas un tautsaimniecības plānveida sagatavošanu mobilizācijai un mobilizāciju mobilizācijas izsludināšanas gadījumā. Mobilizācijas plānu sistēma sevī ietver: Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu, Tautsaimniecības mobilizācijas plānu, Valsts civilās aizsardzības plāna sadaļu “Mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi”.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Ekonomikas ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””.
Grozījums nosaka, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama A un B klases hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana pret nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai, zaudējumu trešo personu mantai un kaitējumu videi, un nosaka apdrošinātāja atbildības limitus.
Grozījumi paredz, ka HES valdītājs atbild par savā valdījumā esošo hidrotehnisko būvju drošumu. HES valdītājs veic pasākumus, lai šīs būves neradītu draudus iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, nenodarītu zaudējumu fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējumu videi.
Grozījumi nosaka, ka A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību pret nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai, zaudējumu trešo personu mantai un kaitējumu videi, ko tas ar savu darbību vai bezdarbību nodara, ekspluatējot (lietojot un uzturot) savā valdījumā esošās hidrotehniskās būves. Apdrošināšanas līgumu slēdz uz vienu gadu, katru gadu atjaunojot vai noslēdzot to no jauna. Apdrošināšanas līgumā var paredzēt apdrošinājuma ņēmēja pašrisku, kas ir naudas izteiksmē vai procentos izteikts zaudējuma apmērs, kuru katrā apdrošināšanas gadījumā uzņemas apdrošinājuma ņēmējs. Apdrošinājuma ņēmēja pašrisks nedrīkst būt lielāks par pieciem procentiem no apdrošināšanas minimālā atbildības limita.
Trešās personas mantai nodarītie zaudējumi tiek novērtēti, ievērojot kompensācijas principu un mantas vērtību negadījuma brīdī. Zaudējumus, kas radušies ar videi nodarīto kaitējumu, kā arī zaudējumus, kas radušies, pamatojoties uz personas veselībai un dzīvībai nodarīto kaitējumu, atlīdzina saskaņā ar attiecīgajā jomā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Likumprojekta mērķis ir: saskaņot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteikto; noteikt sodu par pārkāpumu komisijas kompetencē esošajā elektronisko sakaru jomā; saskaņot APK lietoto terminoloģiju ar Elektronisko sakaru likumā lietoto.
Likumprojekts paredz:
1) papildus juridisko personu atbildībai par konkrētiem pārkāpumiem noteikt arī fizisko personu un amatpersonu administratīvo atbildību;
2) noteikt sabiedrisko pakalpojumu lietotāju administratīvo atbildību;
3) noteikt atbildību par elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, nenosūtot reģistrācijas paziņojumu;
4) aizstāt APK lietotos terminus “telekomunikācijas” un “telekomunikāciju tīklu līnija” ar terminiem “elektroniskie sakari” un “elektronisko sakaru tīkli”.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Satiksmes ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””.
Likumprojektā tiek grozīta likuma 20.panta pirmās daļas redakcija, nosakot, ka arī dalībvalstī reģistrētas komercsabiedrības, kas attiecīgi ir tiesīgas sniegt pakalpojumus Latvijā, ir tiesīgas veikt pensiju fondu pārvaldnieka funkcijas. Tāpat tiek grozīts likuma pants, kas regulē pensiju fondu līdzekļu turētājus.
Likumprojektā tiek izslēgta prasība saskaņot ar Komisiju pensiju fonda statūtus un to grozījumus, kā arī atvieglota pensiju plānu izmaiņu veikšanas kārtība. Līdz ar to tiek samazināts Komisijai iesniedzamo dokumentu apjoms.
Likumprojektā tiek noteikts, kādai informācijai ir jābūt norādītai, reklamējot pensiju plānu, ievietojot sludinājumus vai publiski paziņojot pensiju plāna noteikumus. Papildus tiek noteikts aizliegums pensiju fondu reklāmā garantēt peļņu vai noteiktu ienesīguma līmeni, kā arī prasība, norādot pensiju plāna ienesīgumu, norādīt, ka vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē.
Likumprojekts papildina likumu ar jaunu pantu par pensiju fonda un pensiju plāna licenču pārreģistrāciju un dublikātu izsniegšanu, tādējādi nosakot noteiktu kārtību minēto darbību veikšanai.
Ņemot vērā, ka līdz šim likums neregulēja jautājumu par piedziņas vēršanu pret papildpensijas kapitālu, likumprojektā tiek iekļauta norma, kas nosaka, ka piedziņu pret papildpensijas kapitālu drīkst vērst tikai gadījumā, ja ar tiesas spriedumu atzīts, ka pensiju plāna dalībnieks ir nodarījis zaudējumus trešajām personām, izdarot krimināli sodāmu nodarījumu. Tādējādi tiek aizsargātas pensiju plānu dalībnieku intereses, izslēdzot citas iespējas vērst piedziņu pret papildpensijas kapitālu.
Likumprojektā tiek precizētas prasības pensiju fonda pārvaldei, tādējādi nosakot līdzīgus kritērijus kā citos normatīvajos aktos, kas regulē ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību, kredītiestāžu darbību.
Likumprojektā tiek precizēts jautājums par pensiju fondu darbības valsts uzraudzību, nosakot, ka par likuma prasību un Komisijas noteikto pensiju fonda darbības normatīvu neievērošanu Komisija pensiju fondam var izteikt brīdinājumu, uzlikt soda naudu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, apturēt vai anulēt licenci. Ir precizēta licences darbības apturēšanas kārtība, kā arī noteikti ierobežojošie pasākumi licences darbības apturēšanas laikā.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.
Cīņa ar terorismu tiek izvirzīta par prioritāro katras valsts uzdevumu. Terora aktu skaita pieaugums un valstu politiskie, militārie un administratīvie pasākumi norāda uz vienotās teorētiskās un praktiskās izpratnes nepieciešamību attiecībā uz terorismu veidojošo darbību kopumu. Vienotās izpratnes un attieksmes pret terora aktiem izveides nolūkos ir nepieciešams maksimāli tuvināt ES dalībvalstu terorisma krimināltiesisko regulējumu.
Vienlaikus, ņemot vērā to, ka ANO nav izstrādājusi visai starptautiskai sabiedrībai vienotu terorisma definīciju, nolūkā nodrošināt tiesisku pamatu efektīvai cīņai ar terorismu un starptautiskai sadarbībai pretterorisma jomā ir nepieciešams pilnveidot Krimināllikumu atbilstoši mūsdienu terorisma apdraudējumam.
Likumprojekts precizē un saskaņo šodienas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem terorisma jēdzienu veidojošo noziedzīgo darbību krimināltiesisko definējumu. Tiek precizēti panti, kuri nosaka atbildību par terora aktu un terorismu organizētā grupā.
Par spridzināšanu, dedzināšanu, personas nolaupīšanu, ķīlnieku sagrābšanu, masveida iznīcināšanas ieroču ražošanu, uzkrāšanu, lietošanu vai izplatīšanu, šaujamieroču, šaujamieroču munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu neatļautu izgatavošanu, remontēšanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu, realizēšanu,gaisa un ūdens transportlīdzekļa sagrābšanu, vai citām tīšām darbībām, kas vērstas uz cilvēku iznīcināšanu, miesas bojājumu vai cita kaitējuma radīšanu cilvēku veselībai, par uzņēmumu, celtņu, naftas vai gāzes vadu, elektrolīniju, satiksmes ceļu un līdzekļu, telekomunikāciju tīklu, valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu vai citas mantas iznīcināšana vai bojāšanu, par izraisītu kodolavāriju, radiācijas avāriju, masveida saindēšanu vai epidēmiju un epizootiju izplatīšanu nolūkā kaitēt valstij vai tās iedzīvotājiem, kā arī par šādu darbību piedraudējumu, ja ir pamats uzskatīt, ka šie draudi var tikt izpildīti (terora akts), soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.
Par terora aktu nolūkā piespiest valsti, tās institūciju vai starptautisku organizāciju izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no piecpadsmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.
Likumprojekts paredz noteikt, ka par organizētās grupas izveidošanu terora akta izdarīšanas nolūkā (terorisms) soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu. Par organizētās grupas vadīšanu soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no piecpadsmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Satiksmes ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Par elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrāciju

Ceturtdien, 10.februārī, Valsts sekretāru sanāksmē Vides ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtība”.
Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrāciju veiks Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, kas arī izveidos un uzturēs šādu ražotāju reģistru.
Noteikumu projekts paredz, ka elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem mēneša laikā no Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20.²panta pirmajā daļā minētās darbības uzsākšanas būs jāreģistrējas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā, iesniedzot iesniegumu. Ja ražotāja vārdā elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu veic elektrisko un elektrisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrība, iesniegumam pievieno dokumenta kopiju, kas apliecina dalību šādā komercsabiedrībā. Aģentūra ražotājam par reģistrāciju izsniegs izziņu. Par izmaiņām iesniegumā norādītajā informācijā vai darbības pārtraukšanu ražotājam, ražotāja administratoram vai likvidatoram viena mēneša laikā jāinformē aģentūra.
Ministru kabineta noteikumu projekts nodrošinās Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) atsevišķu prasību pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos. Šīs direktīvas mērķi ir elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) rašanās novēršana, papildus arī to atkārtota izmantošanas, otrreizējas pārstrādes un citu šo atkritumu reģenerācijas veidu veicināšana, lai samazinātu atkritumu apglabāšanu. Tā arī paredz uzlabot vides aizsardzības prasību izpildi visiem uzņēmējiem, kuri iesaistīti elektrisko un elektronisko iekārtu aprites ciklā, t.i., ražotāji, izplatītāji un patērētāji un jo īpaši tie uzņēmēji, kas tieši iesaistīti elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādē.
Esošo elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem būs reģistrējas aģentūrā līdz 2005.gada 1.jūlijam.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

Par daudz stingrākām prasībām mazo HES darbībai

Ceturtdien, 10.februārī, Vides ministrija Valsts sekretāru sanāksmē pieteica grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumiem Nr.736 “Par ūdens resursu lietošanas atļauju”.
Šie grozījumi noteiks vēl stingrākas prasības attiecībā uz mazo HES darbību, kas nepieciešamas vides saglabāšanai un aizsardzībai, tai pašā laikā dodot reģionālajām vides pārvaldēm tiesības un iespēju, pamatojoties uz vairāku ekspertu atzinumiem, atļaujas nosacījumos noteikt prasības, izvērtējot katras konkrētās hidrotehniskas būves atrašanās vietu uz upes un tās tehniskos rādītājus.
Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts precizēs, kas saprotams ar terminu “ekoloģiskais caurplūdums”, kas ir lielāks par minimālo garantējamo caurplūdumu, kāds jānovada hidrotehnisko būvju lejasbjefā, un noteikti gadījumi, kad reģionālās vides pārvaldes atļaujas nosacījumos izvirza prasību tāda caurplūduma nodrošināšanai.
Noteikumu projekts arī noteiks, ka kopā ar iesniegumu atļaujas saņemšanai jāiesniedz ne tikai zivsaimnieciskās ekspertīzes slēdziens, bet arī atzinums par darbības ietekmi uz vides stāvokli.
Izstrādājot šos grozījumus, ņemti vērā pēc vides ministra Raimonda Vējoņa rīkojuma izveidotās darba grupas “Mazo hidroelektrostaciju darbības tiesiskā regulējuma pilnveidošanai” sagatavotie priekšlikumi, Pasaules dabas fonda pētījums “Mazie HES Latvijā un to ietekme uz vidi 2001 – 2003”, kā arī SIA “Vides projekti” veiktajā pētījumā “Mazo HES darbības izvērtēšana” izmantotie dati un secinājumi.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa