Par policijas darbiem narkomānijas apkarošanā

25. augustā iekšlietu ministra Mareka Segliņa vadībā Iekšlietu ministrijā notika sanāksme, kurā apspriesta Valsts policijas (VP) dienestu darbība un rezultāti narkomānijas apkarošanas jomā. Ministrs, tiekoties ar valsts policijas amatpersonām — VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku Valdi Pumpuru, Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpocijas pārvaldes priekšnieku Jāni Vondu un VP Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieku Vilni Ķipēnu —, secinājis, ka vistuvākajā laikā šīs problēmas risināšanā aktīvi jāiesaistās arī likumdevējiem, valdībai un pašvaldībām.

Sanāksmē amatpersonas vienojušās par nepieciešamību veikt izmaiņas Latvijas Krimimnāllikumā, lai pastiprinātu sodus par noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām. Ministrs uzdevis Valsts policijai līdz nākamās nedēļas beigām sagatavot un iesniegt IeM Juridiskajam departamentam attiecīgo Krimināllikuma pantu grozījumu projektus.

Nākamnedēļ iekšlietu ministrs iecerējis tikties ar Rīgas domes priekšsēdētāju Andri Ārgali, lai vienotos par konkrētu rīcību, kādā kopīgiem spēkiem būtu iespējams ierobežot narkotiku pieejamību jauniešu pulcēšanās vietās galvaspilsētā, sevišķi naktsklubos. Ar Rīgas mēru ministrs pārrunās arī iespējas pilsētas pašvaldības policijas spēku pastiprinātai piesaistei, lai efektīvāk kontrolētu un ierobežotu narkotiku apgrozību galvaspilsētā, īpaši jauniešu vidū.

Mareks Segliņš septembrī plāno vērsties valdībā ar priekšlikumiem izmaninīt atsevišķas nostādnes "Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģijā 1999. – 2003.gadam", ko Ministru kabinets pieņēma zināšanai 1998.gadā. Iekšlietu ministrs uzskata, ka narkomānija ir problēma, kuras risināšanai ir pēdējais laiks piešķirt prioritāti valstiskā līmenī, un līdz ar to valdībai tiks lūgts pievērst tai pastiprinātu uzmanību.

Iekšlietu ministrija jau vairākkārt lūgusi narkomānijas apkarošanas procesā aktīvāk iesaistīties arī Izglītības un zinātnes, Tieslietu, Labklājības, Finansu ministriju, visas Latvijas pašvaldības, jo Valsts policija ir dienests, kas galvenokārt cīnās ar narkotiku lietošanas sekām, bet ir būtiski šo tendenci apkarot jau tās sākumposmā — ģimenē, skolās, audzināšanas iestādēs. Nozīmīgas ir arī narkotiku atkarībā esošo cilvēku atveseļošanas un rehabilitācijas programmas.

Šā gada 15.maijā IeM Sabiedrības konsultatīvā padome, vēloties vēlreiz aktualizēt narkomānijas straujo izplatību valstī, nāca klajā ar atklātu vēstuli Latvijas sabiedrībai un masu medijiem, kurā aicināja valstī veidot sabiedriskās domas pozitīvu attieksmi par veselīgu un saturīgu dzīvesveidu un izglītošanās iespējām. Padome rosināja veidot pārdomātu, zinātniski pamatotu un finansiāli nodrošinātu valsts programmu narkotiku ierobežošanai un apkarošanai. Vēstuli parakstīja tādi sabiedrības cieņu guvuši cilvēki kā Marina Kosteņecka, Andris Kolbergs, Juris Zaķis, Jānis Pujats, Jānis Vanags, Rita Aksenoka, Pēteris Bankovskis u.c.

Lai gan šogad septiņu mēnešu laikā valstī reģistrēti 306 noziedzīgi nodarījumi saistībā ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti, kas, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, ir par 84 noziedzīgiem nodarījumiem vairāk, arī Valsts policijas dienesti narkotiku apkarošanas sfērā strādājuši efektīvāk.

Līdz šā gada 24.augustam Narkotiku apkarošanas birojs ierosinājis 94 krimināllietas, kas ir par 35 krimināllietām vairāk, salīdzinot ar 1999.gadu. To skaitā — par narkotiku realizāciju ierosinātas 44 krimināllietas, kas ir par 20 vairāk nekā pērn. Septiņu mēnešu laikā šogad Narkotiku apkarošanas biroja darbinieki atklājuši 123 noziegumus kriminālpolicijas jomā, kas ir par 95 noziegumiem vairāk nekā attiecīgā laika posmā 1999.gadā. Rīgas Galvenās policijas pārvaldes 9.nodaļas darbinieki ierosinājuši 60 ar narkotiku nelegālo apriti saistītas krimināllietas, no tām — 26 par narkotiku realizāciju. Kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītas 49 krimināllietas.

Iekšlietu ministrijas preses centrs