Domāsim par nākotni

Iespējams, ka turpmāk pensiju otrā līmeņa līdzekļu pārvaldīšana pilnībā tiks uzticēta privātajam sektoram, Valsts kases ieguldījumu plāna aktīvus nododot privātajiem valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem. Taču, pirms šis solis tiks sperts, Finanšu ministrija (FM) sola rūpīgi izvērtēt visus privāto ieguldījumu sabiedrību
riskus šo līdzekļu pārvaldīšanā.

Lēmums rūpīgi jāapsver

Arī finanšu ministrs Oskars Spurdziņš attiecībā uz Valsts kases turpmāko darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā uzsver, ka situācija vispirms vispusīgi jāizanalizē, un, ja arī Valsts kases ieguldījumu plāns tiks nodots privāto pensiju fondu pārziņā, noteikti tiks rīkots konkurss. Privāto ieguldījumu fondu pārstāvji uzskata, ka Valsts kases darbošanās valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā kropļo tirgu, un ministrs tam daļēji piekrīt.
Valsts kasei atšķirībā no privātajām ieguldījumu sabiedrībām nav saistoša Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) uzraudzība. Tai arī nav jārūpējas par jaunu pensiju sistēmas dalībnieku piesaisti – tie automātiski tiek iekļauti Valsts kases ieguldījumu plānā, ja nav uzticējuši savus pensiju līdzekļus privātai firmai.
Tomēr O.Spurdziņš atgādina, ka likumdošana paredz iespēju izvēlēties, un, ja cilvēki uzskata, ka drošāk ir uzticēt pensiju līdzekļus valsts iestādei, t.i., Valsts kasei, nedrīkst viņiem šādu iespēju liegt. Arī tādēļ šis jautājums jāizvērtē sevišķi rūpīgi, teic ministrs, piebilzdams, ka likumdošana pamazām tiek sakārtota tā, lai, izvēloties privātos pensiju fondus, risks nebūtu lielāks, kā dodot priekšroku Valsts kases ieguldījumu plānam. Valdība, kas tuvākajā laikā izskatīs šo jautājumu, vērtēs, cik lielā mērā Valsts kases pārvaldīto aktīvu nodošana privātajām struktūrām varētu ietekmēt noguldītāju drošību un vai privātie pensiju fondi spēs uzņemties risku tādā pašā līmenī kā Valsts kase.

Riskam jābūt adekvātam

Attiecībā uz Valsts kases turpmāko darbību pensiju līdzekļu pārvaldīšanā pastāv vairākas iespējas. Viena no tām – Valsts kases funkcijas ieguldījumu plāna pārvaldīšanā pārņem bezpeļņas akciju sabiedrība “Valsts kases ieguldījumu pārvaldes sabiedrība”. Saskaņā ar citiem variantiem Valsts kases ieguldījumu plāna aktīvi tiek sadalīti un nodoti privāto struktūru pārvaldītiem konservatīviem ieguldījumu plāniem vai nedalot pārdoti atklātā izsolē.
Jautāts, kuru variantu viņš personiski atbalsta, O.Spurdziņš atzīst, ka vērtē tos ļoti piesardzīgi. No vienas puses, viņš piekrīt privāto pensiju līdzekļu pārvaldītāju paustajam viedoklim, ka uz visiem tirgus dalībniekiem jāattiecina vienādi nosacījumi, bet, no otras puses, pilnīgi atbalsta viedokli, ka riskam privātajās ieguldījumu sabiedrībās jābūt tikpat minimālam, kā uzticot naudu Valsts kasei. Ja ar likumdošanā noteiktām garantiju prasībām pret privātajiem pensiju fondiem tajos tiek nodrošināts tikpat zems risks kā Valsts kasē, tad arī no ieguldītāju viedokļa faktiski būtu vienalga, kuram fondam naudu uzticēt.
“Kā jebkuras reformas gadījumā, arī te ir savi plusi un savi mīnusi. Tāpēc valdība vērtēs, vai, visā pilnībā nododot pensiju līdzekļu pārvaldi privātās rokās, vairāk būs plusu vai mīnusu,” norāda ministrs un piebilst, ka viņa paša attieksme šobrīd ir neitrāla. No tirgus viedokļa viņš atbalstu pensiju līdzekļu nodošanu privātiem pārvaldītājiem, bet no drošības viedokļa, viņaprāt, vispirms jāpanāk, lai risks jebkurā gadījumā būtu adekvāts. “Virzība uz tirgus sakārtošanu ir pareiza, bet tas nevar notikt par katru cenu un tūlīt,” bilst O.Spurdziņš.

Tirgū ienāk jauns dalībnieks

Tikmēr šomēnes valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldes tirgū ienācis jauns dalībnieks – bankas “Nord/LB Latvija” meitasuzņēmums “Nord/LB Fondi”.
Pērn decembrī šī ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība no FKTK saņēma divas licences – gan ieguldījumu pārvaldes sabiedrības darbībai, gan valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai. Kā stāsta uzņēmuma direktors Uldis Bušs, kopš decembra sabiedrība nodarbojusies ar ieguldījumu plānu izstrādi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai, un 3.februārī FKTK reģistrējusi tās ieguldījumu plānu prospektus. Pēc līguma noslēgšanas ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldi Latvijas iedzīvotāji varēs izvēlēties arī vienu no trim “Nord/LB Fondi” ieguldījumu plāniem – konservatīvo, sabalansēto vai aktīvo.
Vasarā sabiedrība plāno iesaistīties arī ieguldījumu fondu pārvaldē, bet tuvākajā laikā iecerējusi sākt individuālo ieguldījumu portfeļu pārvaldi.
Bankas “Nord/LB Latvija” prezidents Andris Ozoliņš uzskata, ka pensiju jautājumos lūzums sabiedrības apziņā vēl nav noticis, daudzi cilvēki vēl nedomā par savu nākotni, bet, tā kā izpratne par prioritātēm pamazām mainās, tad arī šai ziņā, viņaprāt, drīzumā varētu notikt pārmaiņas.
“Nord/LB Fondi” prognozē, ka šogad tās piedāvātos pakalpojumus valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldē varētu izvēlēties līdz 15 tūkstošiem otrā pensiju līmeņa dalībnieku. Kā zināms, saskaņā ar likumdošanu jebkurš Latvijas iedzīvotājs reizi gadā drīkst mainīt pensiju līdzekļu pārvaldītāju.
Šobrīd Latvijā darbojas deviņi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji, kas piedāvā divdesmit divus dažādus ieguldījumu plānus. Valsts kases pārvaldījumā esošo valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu kopējā vērtība šā gada 1.janvārī, pēc FM datiem, bija 14,98 miljoni latu. Valsts kase šos līdzekļus ieguldījusi valsts parādzīmēs un banku termiņnoguldījumos, un to kopējais ienesīgums ir 5,36% gadā.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv