Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā

Izdarīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 10.nr.; 2003, 8., 14.nr.; 2005, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3. pants. Biroja struktūra un Biroja padome

(1) Biroja sastāvā ietilpst centrālais aparāts un teritoriālās nodaļas; šīm nodaļām nav juridiskās personas statusa. Biroja struktūru nosaka Biroja reglaments.

(2) Biroja priekšnieks, viņa vietnieki un Biroja centrālā aparāta nodaļu vadītāji ietilpst Biroja padomes sastāvā. Biroja padomes darbībai ir konsultatīvs raksturs. Biroja padomes uzdevumi ir šādi:

1) izskatīt Biroja darbības prioritātes;

2) izskatīt Biroja budžeta projektu;

3) izskatīt Biroja un attiecīgo ārvalstu dienestu sadarbības līgumu projektus;

4) izskatīt citus ar Biroja funkciju izpildi saistītus jautājumus, ja to ir ierosinājis Biroja priekšnieks vai kāds no Biroja padomes locekļiem.

(3) Biroja padomes sēdes sasauc pēc Biroja priekšnieka vai Biroja padomes locekļa ierosinājuma. Padome ieteikumus pieņem ar visu padomes locekļu balsu vairākumu.”

2. 4.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Uz Biroja priekšnieka amatu Ministru kabinets var izsludināt atklātu konkursu. Par Biroja priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas;

3) ieguvusi augstāko izglītību un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi;

4) nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

5) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

6) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

7) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz reabilitējoša pamata;

8) nav un nav bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

10) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.”;

izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) apstiprina Biroja darbības plānu šajā likumā paredzēto funkciju izpildei un ir atbildīgs par Birojam noteikto funkciju izpildi;”.

3. 5.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par Biroja amatpersonu var būt persona, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu;

3) ieguvusi augstāko izglītību un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi;

4) nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

5) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

6) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

7) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz reabilitējoša pamata;

8) nav un nav bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

10) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Biroja amatpersonu no amata atbrīvo šādos gadījumos:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

3) sakarā ar darba līguma termiņa izbeigšanos;

4) persona ir ievēlēta vai iecelta citā amatā;

5) persona ir iesaistījusies politiskā organizācijā (partijā) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībā;

6) sasniedzot likumā noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgās Biroja amatpersonas atstāšanu amatā ir pieņemts pamatots lēmums;

7) sakarā ar Biroja vai amata likvidāciju vai Biroja amatpersonu skaita samazināšanu;

8) sakarā ar to, ka persona pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas;

9) sakarā ar notiesājoša sprieduma stāšanos spēkā;

10) piemērojot atbrīvošanu kā disciplinārsodu;

11) sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā;

12) par neatbilstību ieņemamam amatam;

13) sakarā ar personas nāvi.”;

aizstāt septītajā daļā skaitļus un vārdus “3., 4., 6. un 7.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “5., 8. un 12.punktā”.

4. 6.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par Biroja darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu;

3) ieguvusi vismaz vidējo izglītību un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi;

4) nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

5) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

6) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

7) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz reabilitējoša pamata;

8) nav un nav bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

10) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Biroja darbinieku no amata atbrīvo šādos gadījumos:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

3) sakarā ar darba līguma termiņa izbeigšanos;

4) persona ir ievēlēta vai iecelta citā amatā;

5) persona ir iesaistījusies politiskā organizācijā (partijā) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībā;

6) sasniedzot likumā noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgā Biroja darbinieka atstāšanu amatā ir Biroja priekšnieka pamatots rīkojums;

7) sakarā ar Biroja vai amata likvidāciju vai Biroja darbinieku skaita samazināšanu;

8) sakarā ar to, ka persona pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas;

9) sakarā ar notiesājoša sprieduma stāšanos spēkā;

10) piemērojot atbrīvošanu kā disciplinārsodu;

11) sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā;

12) par neatbilstību ieņemamam amatam;

13) sakarā ar personas nāvi.”

5. Papildināt likumu ar 6.¹ pantu šādā redakcijā:

“6.¹ pants. Biroja amatpersonas un darbinieka darbības un tās rezultātu novērtējums

(1) Biroja amatpersonas un darbinieka darbību un tās rezultātus ne retāk kā reizi divos gados novērtē Biroja priekšnieka izveidota vērtēšanas komisija.

(2) Biroja amatpersonas un darbinieka darbības un tās rezultātu novērtēšanas, kā arī vērtēšanas komisijas izveidošanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks.

(3) Biroja amatpersonas un darbinieka darbības un tās rezultātu novērtējumu var izmantot par pamatu lēmumam par Biroja amatpersonas un darbinieka neatbilstību ieņemamam amatam, par pārcelšanu citā amatā, kā arī par pamatu amatalgas noteikšanai.”

6. 10.pantā:

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

“12) glabāt un nēsāt dienesta vai personiskos šaujamieročus; pielietot šaujamieročus, kā arī lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus atbilstoši likumam “Par policiju”;”;

papildināt pantu ar 18.punktu šādā redakcijā:

“18) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aizturēt un konvojēt personas, kuras tiek turētas aizdomās vai apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Biroja īpašumā (valdījumā) esošo šaujamieroču un speciālo līdzekļu glabāšanas un nēsāšanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

7. Papildināt likumu ar 10.¹ pantu šādā redakcijā:

“10.¹ pants. Biroja administratīvo aktu izdošana un apstrīdēšana

(1) Birojs, veicot likumā noteiktās funkcijas, administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdod administratīvos aktus, to skaitā uz naudas maksājumiem vērstus administratīvos aktus.

(2) Biroja amatpersonu izdoto administratīvo aktu vai Biroja amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību var apstrīdēt Biroja priekšniekam, bet Biroja priekšnieka izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību — pārsūdzēt tiesā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(3) Biroja izdoto administratīvo aktu piespiedu izpildi veic tiesu izpildītāji Civilprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

8. Papildināt 11.panta pirmo daļu pēc vārda “izpildi” ar vārdiem “atbildēt par savu rīcību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Biroja ētikas kodeksā noteiktos profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus”.

9. Papildināt 12.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Biroja amatpersonām to pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību un speciālu žetonu.”

10. Papildināt likumu ar 15.¹ pantu šādā redakcijā:

“15.¹ pants. Biroja amatpersonu izdienas pensijas

Biroja amatpersonām izdienas pensijas tiek piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka Biroja amatpersonu izdienas pensiju piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību.”

11. Papildināt 16.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par ģimenes locekli šā likuma izpratnē uzskatāmi laulātais, bērni, vecāki, vecvecāki, adoptētāji un adoptētie.”

12. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

“25. pants. Biroja amatpersonu un darbinieku disciplināratbildība

(1) Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, valsts noslēpuma vai ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, darba līguma un darba kārtības neievērošanu, noteikto amata pienākumu nepildīšanu vai šo pienākumu nolaidīgu pildīšanu, Biroja mantas bojāšanu vai nozaudēšanu, kā arī par Biroja ētikas kodeksā noteikto profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipu neievērošanu, apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar amatpersonas vai darbinieka statusu, un citu normatīvo aktu neievērošanu amata pienākumu izpildē Biroja amatpersonu un darbinieku sauc pie disciplināratbildības.

(2) Biroja amatpersonai un darbiniekam par disciplinārpārkāpumu var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas;

4) pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem;

5) atbrīvošanu no amata.

(3) Biroja priekšnieks ne vēlāk kā mēnesi no disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas ierosina disciplinārlietu. Disciplinārlieta nav ierosināma, bet ierosinātā disciplinārlieta izbeidzama, ja no disciplinārpārkāpuma izdarīšanas dienas pagājis viens gads.

(4) Disciplinārlietas ierosināšanas, izskatīšanas un disciplinārsoda piemērošanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks.

(5) Biroja priekšnieks disciplinārsodu uzliek 10 dienu laikā no dienesta pārbaudes pabeigšanas dienas. Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(6) Biroja amatpersonas un darbinieka saukšana pie disciplināratbildības neatbrīvo no iespējamās civiltiesiskās, administratīvās un kriminālās atbildības.”

13. Papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7. Šā likuma 5.panta trešās daļas 3.punktā minētā prasība par augstāko izglītību attiecībā uz Biroja amatpersonu, kura iecelta amatā līdz šīs tiesību normas spēkā stāšanās dienai, piemērojama no 2009.gada 1.janvāra. Biroja amatpersona, kura līdz šīs tiesību normas spēkā stāšanās dienai nav uzsākusi studijas augstākās izglītības iestādē, līdz 2005.gada 1.oktobrim uzsāk studijas augstākās izglītības iestādē un iesniedz Biroja priekšniekam augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju uzsākšanu. Biroja amatpersona, kura studē augstākās izglītības iestādē, katru gadu līdz 15.oktobrim iesniedz Biroja priekšniekam augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju turpināšanu. Biroja amatpersonu, kura šajā punktā noteiktajā termiņā nav uzsākusi studijas augstākās izglītības iestādē vai studijas neturpina, atbrīvo no amata Birojā sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam. Ja Biroja amatpersonai šīs tiesību normas spēkā stāšanās dienā līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši četri gadi vai mazāk, tai atļauts ieņemt Biroja amatpersonas amatu arī bez augstākās izglītības.

8. Šā likuma 15.¹pants stājas spēkā vienlaikus ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumu.”

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 27.janvārī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 15.februārī