Par mūsu vēstures zaļajiem pieminekļiem Par saviem cilvēkiem, kokiem un dzīvi

Jāzeps Vuškāns

Turies ilgi vēl un varens esi, Mana elpa kad būs stājusies, Labdienu no aizgājēja nesi Paaudzēm, kas tev vēl garām ies. Herberts Dorbe, "Dzimtenes klajuma ozolam"

Turpinājums. Sākums — "LV" Nr.296/297, 22.08.2000.;

"LV" Nr.298/299, 23.08.2000.; "LV" Nr.300/301, 25.08.2000.

Kuldīgas rajons

Kuldīga

1. Jubilejas piemiņas ozols. Bijušajā pils parkā Kuldīgas 700 gadu pastāvēšanas atceres dienai 1942.gada 8.novembrī iestādīja ozolu. Šai atcerei nolika arī piemiņas akmeni ar uzrakstu. 1974.gadā akmens ticis aizvākts un ozoliņš nolauzts. Tad iestādīts jauns, kurš tagad aug.

Alsungas pagasts

2. Alsungas kultūras nams. Saglabājušies divi no četriem stādītajiem piemiņas ozoliem soda ekspedīcijās nogalinātajiem 1905.gada revolucionāriem.

3. Bierandi . Pie dižozola (apkārtmērs — 5,7 metri) ir piemineklis bojā gājušajiem sarkanās armijas izlūkiem.

Ēdoles pagasts

4. Pūjalgi . Pūjalgu liepa aug 1905.gada revolucionāru nošaušanas vietā.

Kabiles pagasts

5. K.Ulmaņa ozoli. Kabiles muižas parkā 1939.gadā iestādīti divi ozoli Kārļa Ulmaņa piemiņai.

Kurmales pagasts

6. V.Sauleskalna dendroloģiskais dārzs. Rakstnieka un dramaturga Voldemāra Sauleskalna (1905–1973) dendroloģiskajā dārzā pie Sauleskalniem 1,5 ha platībā aug 160 svešzemju koku un krūmu sugu, bet 1984.gadā, atzīmējot pagastā dzimušā Ēvalda Valtera 90 gadu jubileju, iestādīti 9 sarkanie ozoliņi. Šie ozoli augs Ē.Valtera piemiņai. Pats dendroloģiskais dārzs ir palicis kā skaists zaļais piemineklis V.Sauleskalnam. Viņš to veidojis kopīgi ar dzīvesbiedri. Viss te liecina par prasmi un neatlaidību. Ir liela ceriņu kolekcija, daudz puķu, skaists akmeņdārzs.

7. Mežziņu birzs. Kurmales mežniecībā aug Mežziņu birzs. Pēc 50 šajā mežniecībā nostrādātiem gadiem 1989.gada 6.maijā aizvadīja pensijā ilggadējo mežsargu Andreju Guliņu. Lai godinātu šo krietno meža darbinieku un pateiktos par godīgo darbu, bija pulcējušies arī visi seši bijušie un esošais mežzinis, un netālu no Kuldīgas, pie dramaturga V.Sauleskalna mājām, tika iestādīta birzs.

Laidu pagasts

8. Remiķu kalns. Remiķu kalnā saglabājies liels osis. Blakus esošie Remiķi, kuros dzīvojis cara laika cenzors Mārtiņš Remiķis (1845–1921) iegāzti grants karjerā.

Pelču pagasts

9. Ģeri. 4,3 metrus resna dižliepa iezīmē bijušā kuršu ķoniņu brīvciema vietu.

Rendas pagasts

10. E.Vīgnera ozols. Strēļu apkārtnē augošais 600 gadus vecais dižozols nosaukts par komponista Ernesta Vīgnera piemiņas ozolu. Tā apkārtmērs 7,55 metri.

Rudbāržu pagasts

11. Kalpaka gatve. 1938.gada 8.maijā pēc ģenerāļa Jāņa Baloža ierosmes uzsāka Brīvības ceļa apstādīšanu, tā veidojot Uzvaras gatvi. Rudbāržos to sauc par Kalpaka gatvi. Pie Liepājas–Rīgas un Valtaiķu–Embūtes ceļu krusojuma, Pānu mājās, atradās Oskara Kalpaka bataljona štābs. Šo māju ceļa galā ir stādīta ozolu rinda. Daļa piemiņas ozolu ir saglabājusies. Pie minētā ceļu krustojuma iestādīja pirmo četru ozoliņu grupu, kurus veltīja četru O.Kalpaka bataljona vienību piemiņai: Cēsu, Neatkarīgajai rotai, Studentu rotai un Atsevišķajai jātnieku nodaļai. Iestādīts ozols arī ģenerāļa Jāņa Baloža (1881–1965) piemiņai. To iestādīja pulkvedis Edgars Plūcis — Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. E.Plūcis kādu laiku komandēja Latgales artilērijas pulku Krustpilī. Tālāko stādīšanu veica galvenokārt ceļa pagriezienos. Zemi stādīšanai atvēlēja attiecīgo māju saimnieki. Visur stādīja ozolus grupās pa četriem. 1994.gada pavasarī Kalpaka gatvi atjaunoja 6 km garumā. Darbā piedalījās Kalvenes un Rudbāržu mežniecība. Pirmo ozoliņu iestādīja aktieris un strēlnieks Ēvalds Valters. Rudbāržu pamatskola nosaukta O.Kalpaka vārdā.

Rumbas pagasts

12. K.Meldera ozoli. Riežupes dabas parkā, Riežupes krastā, augšpus Upesostiem, augošā dižozolu grupa 1980.gadā nosaukta LU goda doktora, mežkopja Kriša Meldera (1880–1942) vārdā.

Skrunda

13. Brīvības ceļa ozoli. Pļavu ielas sākumā aug četri rombveidā izvietoti ozoli, kas iestādīti 1939.gada 30.aprīlī. Sākto Brīvības ceļa apstādīšanu, veidojot Uzvaras gatvi, bija iecerēts turpināt līdz pat Rīgai, bet to paspēja izdarīt no Rudbāržiem līdz Saldum vairāk nekā 60 km garumā. Līdz mūsdienām stādījumi saglabājušies tikai daļēji, tāpēc 1991.gadā tos iesāka atjaunot.

Snēpeles pagasts

14. Kundu mežs. Kundu mežā ar sētiņu iežogoti divi ozoli. Šajā vietā 1905.gadā nošauts revolucionārs A.Elbers.

15. Saldenieki . Netālu no mākslinieka Indriķa Zeberiņa dzimtajām mājām aug viņa piemiņas ozols.

Turlavas pagasts

16. Jamaiķu upurozols. Ar 6,1 metru (04.98.) resno ozolu saistās daudzi seni nostāsti un teikas. Pie tā pēc Otrā pasaules kara nogalināti padomju pašvaldības darbinieki.

Vārmes pagasts

17. Represēto piemiņas birzs. Vārmē represēto cilvēku piemiņai aug birzs, kurā stādīts katram savs koks — ozols vai liepa. Piemiņas zīme atklāta 1989.gada Ziemassvētkos un ir viena no pirmajām šāda veida piemiņas zīmēm Latvijā.

 

Liepājas pilsēta

un Liepājas rajons

Liepāja

1. Vadoņa ozols. Liepājas ostmalā, kur 1919. gada 27. jūnijā no kuģa "Saratov" izkāpa Latvijas pagaidu valdība, 1936. gadā iestādīja Vadoņa ozolu.

2. E. Tisē ozols. 1997. gada 13. aprīlī Eduarda Tisē ielā tika iestādīts ozols kinooperatora piemiņai. Viņš dzimis 1897. gada 13. aprīlī Liepājā, miris 1961. gadā. E. Tisē uzņēmis Pirmā pasaules kara notikumus, piedalījies dažādu dokumentālo un mākslas filmu uzņemšanā.

3. J. Raiņa parks. Dzejnieka Jāņa Raiņa piemiņu glabā viņa vārdā nosauktais parks Jaunliepājā. Tas veidots pēc 1841. gada. No 1897. gada 27. jūnija līdz 14. augustam J. Rainis par jaunstrāvniecisko darbību bija ieslodzīts Liepājas cietumā.

4. Ķeizara liepas. Piejūras parkā, pretī Republikas ielai, 1870. gadā stādītas Ķeizara liepas par godu ģenerālgubernatoram un pilsētas amatvīriem.

5. A. Ozoliņas ozols. Anete Ozoliņa savas mājas dārzā, Ganību ielā 50, pirms Otrā pasaules kara iestādīja ozoliņu. Māja tika nacionalizēta un vēlāk — nojaukta, bet tās vietā ierīkotajā skvērā aug stalts ozols.

Aizpute

6. 15.maija bērzs. Kuldīgas ielā 8, mājas priekšā, aug bērzs Kārļa Ulmaņa piemiņai. To iestādīja folklorista Friča Brīvzemnieka brālis Alberts Treilands 1934. gada 15. maijā. Pats stādītājs un citi zinātāji to nosauca par 15. maija bērzu.

7. Misiņkalns. Misiņkalna parkā ir ozolu un liepu aleja, ko 1942.gadā stādīja uz Sibīriju aizvesto aizputnieku piemiņai — katram vīrietim ozolu, sievietei liepu. Šī aleja ir saglabājusies. Iznīkušo kociņu vietā 1989. gadā iestādīja jaunus. Alejas sākumā 1989. gadā novietoja lielu akmeni visu represēto aizputnieku piemiņai. Piestiprinātajā marmora plāksnē lasāmi Kārļa Skalbes vārdi: "Es sapni par dzimteni pagalvī likšu...".

Bunkas pagasts

8. Kronvaldu Ata piemiņa. Krotes kapsētā augošais dižozols (apkārtmērs — 5,1 metrs) nosaukts par Kronvaldu Ata ozolu.

9. J. Jaunsudrabiņa piemiņa. Vārtājas krastā kāds ozols glabā rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņu. Viņš, pavadīdams Krotē brīvdienas, mēdzis šeit makšķerēt.

10. Būdnieki . Dzejnieka Alfrēda Krūkļa dzimto māju vietā zem mežābeles novietots akmens galds. Saglabājušās dzejnieka tēva stādītas deviņas egles un kļava.

Cīravas pagasts

11. A. Spāģa piemiņa . Kopts mežs ar skaistiem veciem un mazzarainiem ozoliem šalc jaunlatviešu kustības darbinieka, skolotāja un publicista Andreja Spāģa (1820–1871) dzimtajā vietā bijušo Dunalkas pagasta Spāģu tuvumā.

12. A. Bergmaņa ozols. Dzērves muižas parkā viens ozols ir nosaukts Andreja Bergmaņa (1810–1869) vārdā. Viņš bijis ne tikai jaunatvērtās Dzērves skolas skolotājs, bet gatavojis arī pirmos tautskolotājus Kurzemes skolām. Dzērve bijusi pirmā skolotāju sagatavošanas iestāde Kurzemē, vēl pirms Irlavas skolotāju semināra atvēršanas.

13. Tālivaldi un Mazupes. Tālivaldos dendroloģiskos stādījumus iekārtojis tēlnieka Kārļa Zemdegas brālis Tālivaldis Baumanis, bet "Mazupēs" otrs brālis — Pēteris Baumanis.

Dunalkas pagasts

14. Desas. Aktīvā 1905. gada revolucionāra Jāņa Bādera dzimto māju tuvumā aug seši izcili diži ozoli un dižliepa.

Durbe

15. Kronvaldu Ata ozoli . Izglītības un kultūras darbiniekam Kronvaldu Atim (1837–1875) iezīmēti un apkopti daži piemiņas dižozoli Durbes ezera krastā esošajā Līgutu parkā.

Embūtes pagasts

16. Induļa un Ārijas ozoli . Embūtes tuvumā aug 4,6 metrus resnais Induļa ozols, kurš saistīts ar Jāņa Raiņa izmantoto teiku par Induli un Āriju. Tam blakus iestādīts Ārijas ozols.

Grobiņas pagasts

17. E. Rolava piemiņa. 1905.gada revolucionāra Ernesta Rolava nošaušanas vietā mākslinieka Roberta Stārosta tēvs iestādījis piemiņas liepu.

Kalvenes pagasts

18. Alpi. Šeit augušas daudzas dižas gobas. Pagalmā zem tām apkārtējiem zemniekiem pirms došanās emigrācijā runu teicis 1905.gada revolucionārs Ādolfs Hertelis. Šobrīd saglabājusies viena no tām, turklāt stipri bojāta.

Kazdangas pagasts

19. Valstsvīru piemiņas ozoli. Pie Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma (bijušās vidusskolas) aug 1935. gada 25. maijā vidusskolas direktora Friča Gravas vadībā iestādītie trīs piemiņas ozoliņi, veltīti valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa, ģenerāļa Jāņa Baloža un zemkopības ministra Jāņa Birznieka piemiņai.

20. Deportēto skolnieku piemiņas ozoli. Pie Kazdangas pamatskolas aug seši stalti ozoli, kuri 1942.gadā iestādīti 1941.gada 14.jūnijā deportēto sešu skolnieku piemiņai: Ērikam un Laimonim Ozoliņiem, Elmāram un Tālivaldim Malkiem, Ivaram un Jānim Priedniekiem.

21. Piemiņas liepa. Pie skolas 1977. gada 6. augustā šīs skolas absolvente Ināra Jirgensone (tagad Liepa) par piemiņu atstāja iestādītu savu liepu, kura ir kupli paaugusies.

22. Sporta aleja. 1971. gada 12.aprīlī, abpus Kazdangas — Aizputes ceļa iestādot 81 bērzu, tika izveidota "Sporta aleja" par godu un piemiņu Kazdangas tehnikuma audzēkņu fizkultūras sasniegumiem un atzīmējot fizkultūras kolektīva dibināšanas 25.gadadienu. Alejas veidošanā piedalījās visi fizkultūras skolotāji un daiļdārzniece Dz. Dundure. Atsevišķi kociņi tika veltīti katram stādītājam, kā arī skolotājai V. Vilciņai, skolas ditrektoram V. Eveliņam un citiem. Vēlāk aleja saīsināta. Sakarā ar tehnikuma fizkultūras kolektīva dibināšanas 50. gadadienu pie stadiona iestādīts vēl ozols un liepa. Par to rūpējušies audzēkņi sportisti savu skolotāju vadībā. Stadiona ziemeļpusē 1964. gada pavasarī iestādīts un aug piemiņas ozols un liepa par godu toreizējai eksperimentālajai audzināšanas klasei, ko vadīja skolotājs Alfrēds Leja.

23. Skolotāju piemiņas koki. Pie Kazdangas tehnikuma kultūras nama aug iestādīts piemiņas koks — sarkanais skābardis — skolas direktoram Vladislavam Pušmucānam, 1975.gada aprīlī iestādīts ozols Kazdangas parka dendrologa un skolotāja Jāņa Mežsētas piemiņai, 1986.gada pavasarī — ozoli skolotājiem Jānim Kolnam, Alfrēdam Lejam u.c. Skolotājas Irmas Rozenbahas piemiņai aug sarkanais skābardis, ko iestādīja viņas audzināmās klases bijušie audzēkņi.

24. J. Zingberga liepa. Rokaižu gatves sākumā aug liepa, kuras zarā tika pakārts 1905.gada revolucionārs, skolotājs Juris Zingbergs. Pie liepas 1921.gadā novietots piemineklis. Liepas apkārtmērs 1996. gadā bija 5,5 metri.

25. Zīles. Te augusi Pumpura ābele , kuras zaros pakārts 1905. gada revoluconārs Jānis Pumpurs. Tā gājusi bojā, bet izaugusi jauna atvase.

Lažas pagasts

26. Neredzīgā Indriķa piemiņa . Apriķu tuvumā, kuršu Dzintares pilskalnā, aug ozols Neredzīgā Indriķa (1783–1828) piemiņai. Viņš ir pirmais latvietis, kam 1806. gadā iespiesta grāmata "Tā neredzīgā Indriķa dziesmas". Pie Elkleju mājām viņa piemiņai iestādītas liepiņas. Šajās mājās dzejnieks ir dzīvojis. Tuvumā izkopta esošā ozolu jaunaudze.

Pāvilosta

27. G. Zemgala ozols. Pāvilostas 50 gadu parkā aug Valsts prezidenta Gustava Zemgala 1929.gadā stādītais ozols. Blakus aug citi ozoli, kurus stādījuši dažādu valsts iestāžu un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

28. Piemiņas koki. Pie Pāvilostas simtgades akmens, 1979.gadā stādīti piemiņas ozoli, deputātu aleja, skolotāju liepu audze, rakstnieku — Pāvilostas viesu — koki, jauniešu kalnu priedes un lapegles.

29. E. Šneidera piemiņa. Pāvilostā atrodas Ernesta Šneidera laukums. E. Šneiders — skolotājs un novadpētnieks — kāpu nostiprināšanai Pāvilostas apkaimē iestādījis vairāk nekā 2000 koku.

30. Ķiršu aleja. 1939.gada Meža dienu laikā visos Lejaskurzemes jūras piekrastes pagastos Latvijas izdaiļošanai iestādīja 16 000 ķiršu koku, veidojot ķiršu aleju, tā sākās no Lietuvas robežas un virzījās līdz Ventspilij gar Rucavu, Nīcu, Liepāju, Medzi, Pāvilostu. Alejas stādīšanā piedalījās Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis.

Sakas pagasts

31. Ceriņi. Trīsdesmitajos gados zemes meklējumos ieceļojušie ienācēji no Latgales ar neiedomājamām pūlēm iekopuši neauglīgo zemi. Liels retums bijis ābeles. Pie Ceriņu mājās augošās ābeles saglabājies uzraksts: "Uzmanību — ābele!".

Vērgales pagasts

32. Kopsaimniecības piemiņa. Kādā Vērgales centra tuvumā esošā pakalnā 1987. gadā iestādīti 40 koki kolhoza 40 gadu jubilejas atcerei.

 

Limbažu rajons

Ainaži

1. K.Valdemāra dibinātās jūrskolas piemiņa. 1864. gadā Ainažos pēc Krišjāņa Valdemāra ierosmes nodibināja jūrskolu. Par godu šim notikumam un Krišjāņa Valdemāra piemiņai jūras krastā ir iestādīta priežu audze. Spirālveidīgi stādītas 333 priedītes.

2. 1905. gada piemiņa. Blakus Ainažu kultūras namam atrodas parkveida priedulājs, tajā ir piemiņas vieta soda ekspedīcijās nogalinātajiem revolucionāriem. 1969. gada vētra nolauza priedi, pie kuras ticis nošauts ārsts Kārlis Pelēkzirnis, priedes koksnē atsegušās tā laika lodes.

Alojas pilsētas lauku teritorija

3. Ausekļa piemiņas egles. Pie dzejnieka Ausekļa (1850–1879) dzimtajām mājām Ungurpils Sīpolos gar ceļu iestādītas piemiņas egles.

Katvaru pagasts

4. Rumbiņi . Pociemā dzejnieka Friča Bārdas un viņa piederīgo piemiņai muzejmājas "Rumbiņi" apkārtnē saglabājušās septiņas birzītes, kuras Friča Bārdas tēvs atstājis, veidojot līdumus.

5. Stirnas . Saglabājušies dendroloģiskie stādījumi, kurus pie savām dzimtajām mājām iekārtojis hidrologs, LU profesors Alfrēds Vītols. Viņš vienmēr, atgriežoties no ārzemju komandējumiem, uz šejieni atvedis un iestādījis kādus koku un krūmu stādus. Tagad Stirnās atrodas Katvaru mežniecība, kuras darbinieki rūpējas par stādījumiem.

6. Kaukuļu grava. Ar dižiem kokiem un akmeni izceļas Kaukuļu grava, kuru mēdza apmeklēt dzejniece Aspazija, strādājot par mājskolotāju Kaukuļos. Te sacerēts dzejolis "Mēness starus stīgo".

7. E.Zemmera liepas. Vagalos ir dzimtā vieta mikrobiologam, profesoram Eiženam Zemmeram (1843–1906). Pie bijušajām mājām aug viņa paša stādītās sešas liepas.

Lēdurgas pagasts

8. G.Merķeļa piemiņa. Rakstnieka, apgaismības darbinieka un latviešu aizstāvētāja Garlība Merķeļa (1769–1850) piemiņai Lēdurgā, kur viņš dzimis, iestādītas lapegles.

9. Dendroloģiskais parks. Izcilu dendroloģisko parku izveidojis A.Janitēns. Aģes krastā atrodas milzīgs laukakmens.

Liepupes pagasts

10. G.Merķeļa piemiņa. Rakstnieka, apgaismības darbinieka un latviešu aizstāvētāja Garlība Merķeļa piemiņai Jelgavkrastos iestādītas lapegles.

11. Olimpiskā birzs. Rīgas–Tallinas šosejas malā, pie Duntes, 1980. gadā stādīta Olimpiskā birzs — pavisam 150 koki.

12. Minhauzena ozoli. Duntes muižā 18. gadsimta vidū uzturējies barons Minhauzens. Pie Duntes veikala augošos trīs dižozolus sauc par Minhauzena ozoliem. To apkārtmērs — 6,45 metri, 5,25 metri un 4,80 metri (09.95.).

13. Mīlestības ozols. Liepupes parkā aug Mīlestības ozols, kura apkārtmērs — 5,2 metri (12.95.).

Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija

14. Sprundas . Te daudz uzturējies dzejnieks Jānis Sudrabkalns, gar Svētupes krastā augošajiem vecajiem kokiem un ābeļdārzu vedusi viņa pastaigu taka.

Skultes pagasts

15. Ķekatas. Bijušajā grāfa Duntena vasarnīcā dzīvojis koktēlnieks Artūrs Bērnieks (1886–1964). Te kāpās Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvotāju grupa stādījusi pūpolu birztalu.

Umurgas pagasts

16. Augstroze . Augstrozes pilskalna nogāzē netālu no Limbažu–Valmieras šosejas aug dižozols Jura Neikena piemiņai. Starp Augstrozes baznīcu un valsts mežu ir izkopti un aug seši dižozoli Andreja Pumpura piemiņai. Savā laikā A.Pumpurs dzīvojis arī Piebalgā un braucis zirga pajūgā kopā ar Matīsu Kaudzīti uz Augstrozi pēc ozoliem. Augstrozes apkārtne tagad ir dabas ainavu liegums. Šajā skaistajā dabas apvidū aug 20 dižozoli.

Vidrižu pagasts

17. Lauči. Dzejnieka Leona Paegles atjaunoto māju pagalmā aug dižozols 5,2 metru apkārtmērā.

 

Ludzas rajons

Miglinieku pagasts

1. P.Miglinīka un A.Jurdža piemiņa. Pētera Miglinīka (1850–1883) dzimtajā sētā pie Zaļmuižas 1981.gadā viņa piemiņai iestādīti 33 ozoliņi — parastie un sarkanie — par godu viņa 33 nodzīvotajiem gadiem. Zaļmuižas mūra sienā, pie izejas uz jauno birzīti, iekalti Latgales populāro cilvēku P.Miglinīka un A.Jurdža vārdi. Zaļmuižas parkā P.Miglinīka piemiņai aug liepa, tās apkārtmērs ir 2,4 metri. Šajā parkā aug liepa arī Latgales kultūras darbinieka Andrieva Jurdža piemiņai, un tās apkārtmērs ir 3 metri.

Pasienes pagasts

2. Draudzības kurgāns. Tautu draudzībai aug ozols Draudzības kurgānā. To bijušie partizāni un vietējie iedzīvotāji izveidoja vietā, kur satiekas Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas robežas. Kopš senatnes daudzām tautām ir tradīcija uzvaru un varoņu piemiņai izveidot uzkalnu. Cilvēki no daudzām malām simboliski uzber tam pa saujai zemes. Tā tapa piemineklis Otrā pasaules kara notikumiem. No Draudzības kurgāna uz mūsu valsts pusi iestādīta liepu aleja, uz Krievijas — kļavu aleja, uz Baltkrievijas — bērzu aleja. Interesanti atzīmēt, ka izvēlēto koku un attiecīgo valstu nosaukumu pirmie burti latviešu valodā ir vienādi.

 

Madonas rajons

Madona

1. Atmodas ozoli. Skvēriņā pie 1. vidusskolas 1989.gada rudenī par godu Atmodai Lāčplēša dienas vakarā, piedaloties muzeja, LNNK, LTF darbiniekiem un "helsinkietim’’ K.Doropoļskim, iestādīja divus ozolus.

Bērzaunes pagasts

2. Vadoņa ozols. 1938.gada Meža dienās aizsargi iestādīja Vadoņa ozolu Latvijas augstākajā vietā — Gaiziņkalnā.

3. Eglaines. Bērzaunes–Jāņkalna ceļa labajā pusē cieši starp divām liepām novietots akmens ar krustu un uzrakstu, ka šajā vietā 1794.gadā krituši krievu karavīri.

4. Bindēnu ozols. Klajā pakalnā, pa kreisi no Bērzaunes–Ērgļu lielceļa, auga skaistais Bindēnu dižozols. Tā apkārtmērs bija gandrīz 6 metri. Diemžēl 1998.gada pavasarī, vējam un ugunij piepalīdzot, šis ozols gājis bojā un palicis tikai celms.

Ērgļu pagasts

5. Brāļu Jurjānu piemiņas ozoli. Brāļu Jurjānu dzimto Meņģeļu pagalmā kopš 1981.gada aug četri piemiņas ozoli. Tie tika iestādīti, godinot mūsu klasiskās mūzikas pamatlicēja Jurjānu Andreja piemiņu sakarā ar viņa 125. dzimšanas dienu. Šie ozoli personificē visus četrus brāļus Jurjānus — Andreju, Pēteri, Juri un Pāvilu, slavenos mūziķus, kuri pirms 100 gadiem kvartetā spēlēja mežragus. Lielā akmenī ir veidoti šo brāļu portretciļņi.

6. Rikšēni. Pulgošņa ezera krastā atrodas bijušā Rikšēnu māju vieta, ko cēluši brāļi Jurjāni. Saglabājušies tikai pamati. Gar aizaugušo Vestienas ceļu saglabājušās ozolu audzes un varena liepa. Tā ir brāļu Jurjānu piemiņas koks. Tās zaros brāļi iebūvējuši grīdiņu, kur varēja sēdēt un spēlēt taures. Mežragus viņi spēlējuši arī uz ezera salas.

7. A.Brigaderes un K.Skalbes ozoli. Anna Brigadere un Kārlis Skalbe ir atstājuši augam divus ozolus 200 metrus uz dienvidrietumiem no bijušās Ērgļu skolas un pagastmājas.

8. Braki. Ap Braku mājām ir saglabājušies rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa 1888. un 1902. gadā stādītie koki. Tie ir: baltrozīšu krūms pagalma vidū, ābeļdārzs mājas rietumu galā, egļu dzīvžogs ap ābeļdārzu, liepu aleja dzīvžoga ziemeļu pusē, vītoli ap pirts dīķi un pirts aku, jaunais ābeļdārzs pirts priekšā, atsevišķi koki egļu dzīvžoga rietumu pusē, pīlādzis pie vecā Jumurdas ceļa līkuma. Vairāki Braku koki pieminēti R.Blaumaņa daiļradē: liepa mājas priekšā (stāstā "Tev, kas tur saitēs", dzejolī "Tāpat un tomēr citādi"), baltrozīšu krūms (stāstā "Pie aizbirušā avota", novelē "Purva bridējs", dzejoļos "Manas rozes baltas, sārtas", "Vēl tu nezini"), oši (lugā "Indrāni"), kļava (stāstā "Bērtuļa pirksts"), pīlādzis (sērmūkslītis — lugā "Indrāni"), lielais ozols (dzejolī "Nesapratne"), Noliņa ābele (lugā "Indrāni"), koku grupas (lugā "Indrāni"), ievu krūms (novelē "Salna pavasarī"). "Brālis Brakos stādīja visādus kokus. Viņš nevarēja ieredzēt mājas bez kokiem. Dēstot dažādus kokus, kas nebija ne augļu, ne lietas koki, viņš smējās: "Ja kāds saimnieks pēc manis ienāks Brakos, tas cirtīs šos kokus mani lādēdams."" (Arvīds Blaumanis — no atmiņām par brāli Rūdolfu Blaumani grāmatā "Rūdolfs Blaumanis laikabiedru atmiņās", LVI, Rīgā, 1962, 13.–14.lpp.)

9. J.Grestes ozols. Brakos aug piemiņas ozols R.Blaumaņa draugam skolotājam Jānim Grestem.

10. Gaiļu kalns. Bijušās Ērgļu pagastmājas vietā, Gaiļu kalnā, no bērziem un kļavām veidota skaista birzs.

11. Vanagi. Braku tuvumā pie bijušajām Vanagu mājām skaistais ozols kalna malā veltīts Jāņa Kirškalna piemiņai. Viņš ir Braku pirmais vadītājs. No Vanagu mājām līdz Brakiem ir veidota Vanagu taka tūristiem.

Indrānu pagasts

12. K.Ulmaņa piemiņa. 11 kilometrus no Lubānas mežā pie Liedes kroga 1920.gada 15. aprīlī, kad Latvijas ministru prezidents Kārlis Ulmanis brauca uz Lubānu, viņu sagaidīja noziedzīgā Joāsa grupa. Tika uzspridzināta priede un nogāzta automašīnas priekšā. Pēc apšaudes atentāta rīkotāji aizmuka. Cietušo nebija. Atentāta vietā tuvākie meža darbinieki 1935. gada maijā iestādīja trīs ozoliņus. Šajā vietā agrāk iestādītās trīs liepas bijušas iznīcinātas. 1939.gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem tur uzcelts piemineklis, ierīkots laukums un aleja. 1940.gadā pieminekli uzspridzināja, ar tankiem iegrūda purvainā vietā, ozoliņus nozāģēja. 1988. gada 18. novembrī, kad vēl nebija Latvijas Tautas frontes, "Helsinki–86" dalībnieki K.Doropoļskis, R.Porietis, palīdzot traktoristam J.Kiukucānam, pieminekli no purva izvilka un uzstādīja savā vietā, atjaunoja plāksni, un rudenī to atklāja. Tas pagaidām ir vienīgais piemineklis K.Ulmanim Latvijā. Tā paša gada rudenī alejas turpināšanai iestādīti seši bērziņi, bet 1989.gada pavasarī tie tika nolauzti.

13. O.Kalpaka piemiņa. Visagala kapos atdusas pulkvedis Oskars Kalpaks. Viņa dzimtajās mājās Liepsalās 1990. un 1991.gadā abpus māju ceļam apmēram 1,5 km garumā sastādītas liepiņas, veidojot piemiņas aleju. Liepsalās, kur Kalpaka dzimta dzīvojusi no 17.gadsimta, paredzēts izveidot pulkvedim O.Kalpakam veltītu muzeju. Ārija Kalpaka Grundmane, O.Kalpaka brāļa meita, apkārtnē iestādījusi 50 mūžzaļus kociņus sava vīra piemiņai. Ārija te pavadījusi bērnību. Uz ASV bija aizbraukusi kā pēdējā no Kalpaka dzimtas. 1996.gadā atgriezusies un nolēmusi Liepsalas sakopt, kā arī izveidot piemiņas vietu dzimtenes varoņiem.

14. J.Zābera ozols. Operdziedoņa Jāņa Zābera piemiņai aug dižozols 100 metrus uz austrumiem no viņa muzeja "Vecajā Ceplī", tā apkārtmērs — apmēram 4,5 metri.

Turpinājums - seko