Politiskā organizācija “Latvijas Jaunatnes partija”

Politiskās organizācijas (partijas), kas reģistrētas Tieslietu ministrijā, Uzņēmumu reģistrā. Saskaņā ar likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” 48.pantu

Politisko organizāciju reģistra Nr.40008087604 Reģistrēta 2005.gada 10.janvārī

Statūti

Apstiprināti 2004.gada 27.novembrī Latvijas Jaunatnes partijas dibināšanas kongresā Grozījumi veikti Latvijas Jaunatnes partijas  valdes sēdē 2004.gada 30.decembrī

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Politiskā organizācija “Latvijas Jaunatnes parija” (tālāk tekstā “Partija”) ir politiska organizācija, kas dibināta, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņās, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu darbību Saeimā un pašvaldībās un ar ievēlēto deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē.

1.2. Partija darbojas atbilstoši Latvijas Republikas likumiem, šiem statūtiem un programmai.

1.3. Partijas jeb politiskās organizācijas oficiālais, pilnais nosaukums ir “LATVIJAS JAUNATNES PARTIJA” un Partijas oficiālais saīsinātais nosaukums ir “P/O LJP”.

1.4. Partijas valdes atrašanās vieta: Rīga, Latvijas Republika. Partijas darbības teritorija – Latvijas Republika.

1.5. Partija ir juridiska persona, tai ir savs(-i) konts(-i) bankā(-s) un savs zīmogs. Partijai ir atsevišķa manta, tā var savā vārdā iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, būt prasītāja un atbildētāja tiesā, šķīrējtiesā un valsts varas un pārvaldes institūcijās.

1.6. Partijai ir pilnas īpašuma tiesības uz savu īpašumu, un tās īpašumu nevar konfiscēt vai kā citādi atsavināt administratīvā kārtībā. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem Partija var dibināt uzņēmējsabiedrības un veikt citu saimniecisko darbību.

1.7. Partija atbild par savām saistībām ar visu savu īpašumu.

2. Partijas mērķi, uzdevumi un to sasniegšanas metodes

2.1. Partija pārsvarā ir jaunatni pārstāvoša partija, kuras pamatmērķis ir Latvijas sabiedrības saliedētība uz cilvēktiesību un demokrātijas vērtību pamatiem. Partija ir par Latvijas tautsaimniecības atjaunošanu un modernizāciju, kā arī stratēģisko uzņēmumu nodošanu valsts pārraudzībā. Partija ir par katra indivīda un valsts attīstību, veicina veselīgu dzīvesveidu.

2.2. Partijas uzdevumi ir:

a) aizstāvēt katra valsts iedzīvotāja pilnveides iespējas, balstoties uz principu, ka valstiskās un nevalstiskās institūcijas darbojas cilvēka interesēs;

b) vērsties pret sociālā riska un atsvešināšanās sociālajiem un ekonomiskajiem cēloņiem, realizēt nomākto un mazaizsargāto iedzīvotāju grupu sociālo aizbildniecību un aizstāvību;

c) konsolidēt sabiedrību;

d) sekmēt demokrātijas lomas nostiprināšanu sabiedrībā;

e) sekmēt Latvijas kā tiesiskas valsts izveidi un attīstību;

f) sekmēt jaunatnes lomas nostiprināšanos sabiedrībā;

g) sekmēt Latvijas ekonomisko attīstību;

h) veicināt cilvēktiesību nostiprināšanu;

i) veicināt Latvijas sabiedrības integrāciju;

j) veicināt zinātnes, izglītības un kultūras attīstību;

k) veicināt neatkarīgu vietējo pašvaldību attīstību.

2.3. Partijas darbības metodes:

a) veic politisko darbību;

b) piedalās vēlēšanu kampaņās;

c) izvirza deputātu kandidātus;

d) vada deputātu darbību;

e) īsteno Partijas programmu;

f) piedalās valsts pārvaldes institūciju izveidē.

3. Partijas biedri

3.1. Par Partijas biedriem var būt 18 (astoņpadsmit) gadus sasnieguši un vecāki Latvijas Republikas pilsoņi un personas, kurām saskaņā ar likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kurām nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” ir tiesības saņemt Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi. Par Partijas biedru kandidātiem var būt personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu.

3.2. Partijā par biedriem un biedru kandidātiem uzņem Partijas valde, pamatojoties uz pretendenta personīgo iesniegumu. Pirms uzņemšanas pretendentam tiek noteikts trīs mēnešu pārbaudes laiks. Izņēmuma gadījumos valde ir tiesīga pretendentus uzņemt par Partijas biedriem bez pārbaudes laika. Iesnieguma noraidīšanas gadījumā valdei nav jāsniedz Partijas biedra pretendentam atteikuma motivācija.

3.3. Partijas biedru uzskaiti veic valde. Katram Partijas biedram tiek izsniegta Partijas biedra apliecība.

3.4. Partijas biedru tiesības:

a) iepazīties ar visiem Partijas institūciju lēmumiem un saņemt informāciju par Partijas darbību;

b) izstrādāt un iesniegt apspriešanai Partijas pārvaldes institūcijās savus priekšlikumus par Partijas darbību;

c) piedalīties Partijas pārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās;

d) izvirzīt savu kandidatūru un citu Partijas biedru kandidatūras apstiprināšanai par Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātiem;

e) brīvi izstāties no Partijas, par to rakstveidā paziņojot valdei vismaz 1 (vienu) mēnesi iepriekš.

3.5. Partijas biedra pienākumi:

a) ievērot Partijas statūtus un Partijas vadošo institūciju lēmumus;

b) sekmēt un veicināt Partijas pro­grammas īstenošanu un partijas mērķu sasniegšanu;

c) personiski nepiekrītot vadošo institūciju pieņemtajiem tiesiskajiem lēmumiem, nekaitēt to izpildei;

d) darboties tikai vienas Partijas nodaļas darbībā;

e) regulāri maksāt biedra naudu valdes noteiktā apmērā.

3.6. Partijas biedru valde var izslēgt no Partijas, ja viņš:

a) ar savu darbību vai uzvedību kaitē Partijas mērķiem un darbojas pretēji Partijas vadošo institūciju lēmumiem, Statūtiem un programmai;

b) pieļāvis likuma pārkāpumu un attiecībā uz viņu ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums par nozieguma izdarīšanu vai pieļauj vispāratzītu morāles normu pārkāpumus, kas diskreditē partiju;

c) kļuvis par citas partijas atbalstītāju vai biedru;

d) izstājies vai izslēgts no Saeimas vai pašvaldību partijas deputātu frakcijas;

e) pārkāpis Partijas statūtus.

3.7. Partijas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku var izslēgt tikai kongresa delegātu vairākums.

4. Partijas pārvaldes institūcijas

4.1. Partijas kongress

4.1.1. Kongress ir augstākā Partijas lēmējinstitūcija. Tiek sasaukti kārtējie un ārkārtas kongresi. Tikai kongress ir tiesīgs:

a) apstiprināt, grozīt un papildināt Partijas statūtus un programmu, kā arī kongress var pilnvarot valdi veikt izmaiņas partijas programmā. Statūtu grozījumu projekts iesniedzams Partijas valdei ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienas pirms kārtējā kongresa sanākšanas;

b) ievēlēt un atcelt Partijas priekšsēdētāju un viņa vietnieku;

c) ievēlēt un atcelt no amata Partijas valdes locekļus;

d) ievēlēt un atcelt no amata Partijas revīzijas komisijas locekļus;

e) apstiprināt Partijas finanšu darbības pārskatu un lemt par Partijas ikgadējo finansiālo darbību;

f) noteikt Partijas stratēģiskos darbības virzienus un politikas pamatlīnijas;

g) izskatīt un apstiprināt valdes atskaites par paveikto darbu un izstrādāt plānus nākamajam periodam;

h) lemt par Partijas reorganizāciju vai pašlikvidāciju.

4.1.2. Kārtējo kongresu sasauc valde ne retāk kā reizi gadā, ierosinot kārtējā kongresa darba kārtību.

4.1.3. Ārkārtas kongress tiek sasaukts, ja to pieprasa Partijas priekšsēdētājs, valde, Revīzijas komisija vai ne mazāk par ½ (viena puse) Partijas biedru. Ierosinātājs iesniedz Partijas valdē lūgumu sasaukt ārkārtas kongresu, kurā norāda ārkārtas kongresa sasaukšanas iemeslu un kongresā izskatāmo jautājumu sarakstu. Ārkārtas kongress notiek ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas par ārkārtas kongresa sasaukšanu.

4.1.4. Kongress uzskatāms par lemttiesīgu, ja tajā piedalās vismaz ½ (viena puse) delegātu. Kongresā ir tiesīgi piedalīties visi Partijas nodaļu izvirzītie delegāti. Katram delegātam ir viena balss. Delegātu izvirzīšanas kārtību nosaka valde.

4.1.5. Ja kvoruma trūkuma dēļ kongress nav lemtspējīgs, tad atkārtotu kongresu sasauc ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc nenotikušā kongresa. Atkārtoti sasauk­tais kongress ir lemttiesīgs neatkarīgi no ieradušos biedru skaita.

4.1.6. Lēmumi kongresā tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumiem par Partijas pašlikvidāciju vai reorganizāciju, apvienojoties ar citu organizāciju, sadaloties vai pievienojoties citai organizācijai, nepieciešams, lai kongresā piedalītos 2/3 (divas trešdaļas) biedru un par šādu lēmumu nobalsotu 2/3 (divas trešdaļas) klātesošo biedru. Gadījumā, ja atkārtoti sasauktā kongresā par Partijas pašlikvidāciju nav kvoruma, tad kongress ir lemttiesīgs neatkarīgi no ieradušos biedru skaita.

4.1.7. Balsošana kongresā notiek atklāti, paceļot balsošanas zīmi (mandātu). Partijas priekšsēdētāja un viņa vietnieka, valdes locekļu un revīzijas komisijas vēlēšanas notiek aizklātā vai atklātā balsošanā, ja par atklāto balsošanu nobalso vairākums kongresa delegātu.

4.1.8. Delegātiem, kas piedalās kongresā, ir visas biedriem kongresā noteiktās tiesības un pienākumi.

4.2. Partijas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks

4.2.1. Partijas priekšsēdētājs ir Partijas vadītājs, kuru izvirza un ievēlē kongresa delegāti uz 2 (diviem) gadiem ar klātesošo biedru balsu vairākumu. Partijas priekšsēdētājam ir 1 (viens) vietnieks. Partijas priekšsēdētāja vietnieku izvirza kongresa delegāti, ievēlē kongress uz 2 (diviem) gadiem.

4.2.2. Partijas priekšsēdētāja funkcijas:

a) atskaitās kongresam par paveikto darbu;

b) ierosina sasaukt kongresu;

c) vienpersoniski rīkojas ar Partijas finansēm un mantu līdz 300 (trīssimt) LVL, ja darījumu summa pārsniedz 300 (trīssimt) LVL, rīkojas, pamatojoties uz valdes lēmumu;

d) ierosina valdei sasaukt Partijas konferences;

e) pārstāv un reprezentē Partiju;

f) vada Partijas Domi;

g) piedalās Partijas valdes sēdēs ar balsstiesībām, un viņam ir izšķirošā balss, ja valdes balsojumā balsis dalās uz pusēm;

h) vada Partijas kongresu, Domes un valdes sēdes;

i) paraksta partijas finanšu dokumentus un līgumus, par to atskaitoties tuvākajā valdes sēdē.

4.2.3. Partijas priekšsēdētāja vietnieka funkcijas:

a) pārstāv un reprezentē Partiju;

b) pilda priekšsēdētāja funkcijas tā prombūtnes laikā;

c) brīvi rīkojas ar partijas finansēm un mantu atbilstoši valdes lēmumam;

d) pilda priekšsēdētāja un valdes uzdevumus;

e) vienpersoniski rīkojas ar Partijas finansēm un mantu līdz 200 (divsimt) LVL, ja darījumu summa pārsniedz 200 (divsimt) LVL, rīkojas, pamatojoties uz valdes lēmumu.

4.3. Partijas valde

4.3.1. Valde ir Partijas izpildinstitūcija, kas izlemj Partijas darbības un vadības kārtējos politiskos, organizatoriskos un saimnieciskos jautājumus.

Valde sastāv no 13 (trīspadsmit) Partijas biedriem, kurus ievēlē kongress uz 2 (diviem) gadiem, kā arī no Partijas priekšsēdētāja un viņa vietnieka. Līdz ar to kopējais valdes locekļu skaits ir 15 (piecpadsmit).

4.3.2. Valdes darbība notiek valdes sēdēs. Ir kārtējās valdes sēdes un ārkārtas valdes sēdes. Kārtējās valdes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Valdes sēdes vada priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks. Valdes sēdes tiek protokolētas. Valdes protokolus paraksta sēdes vadītājs un protokolists.

4.3.3. Valde veic šādas funkcijas:

a) sasauc kongresus, Partijas Domes sēdes un konferences;

b) uz valdes pilnvaru laiku ievēlē un atceļ ģenerālsekretāru, kas organizē valdes un Partijas darbu;

c) sagatavo Partijas finansiālās un saim­nieciskās darbības projektu;

d) pieņem lēmumu par deputātu kandidātiem;

e) atbild par Partijas finanšu stāvokli un Partijas īpašumu pārvaldi, kā arī pārrauga Partijas vārdā parakstītus līgumus, finanšu dokumentus un citus saimnieciskos dokumentus;

f) apstiprina nodaļu nolikumus un to vadītājus;

g) pārrauga nodaļu darbību;

h) lemj par ekspertu komisiju veidošanu un to vadītājiem;

i) organizē un kontrolē Partijas sekretariāta darbu;

j) veido un apstiprina algoto darbinieku štatu sarakstu un nosaka to atalgojumu;

k) lemj par kandidatūrām amatiem, kuras saskaņā ar likumu, partiju vienošanos vai citādi jānosauc Partijas frakcijām vai Partijai;

l) izpilda citas funkcijas, ja to nosaka šie statūti vai deleģē kongress.

4.3.4. Ārkārtas valdes sēdes sasauc pēc Partijas priekšsēdētāja vai arī valdes locekļu iniciatīvas, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā 1/3 (vienu trešdaļu) valdes locekļu kopskaita.

4.3.5. Valde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse valdes locekļu. Valde pieņem lēmumus, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse klātesošo valdes locekļu.

4.3.6. Valdes lēmumi ir saistoši visu līmeņu Partijas deputātiem un valdības locekļiem, valdes locekļiem un Partijas biedriem, uz kuriem attiecas valdes lēmums.

4.3.7. Ja starpkongresu laikā kāds no valdes locekļiem izstājas no valdes, Partijas priekšsēdētājam ir tiesības ieteikt valdei citu kandidātu. Ja valde piekrīt, tad kandidāts darbojas Partijas valdes sastāvā ar visām valdes locekļa tiesībām un pienākumiem, līdz tiek ievēlēts nākamajā kongresā par Partijas valdes locekli. Valde ir tiesīga darboties arī nepilnā sastāvā līdz nākamajam kongresam.

4.4. Partijas Dome

4.4.1. Dome ir Partijas pārvaldes institūcija, kura, balstoties uz Partijas statūtiem, programmu un kongresa lēmumiem, izstrādā Partijas stratēģijas virzienus un Partijas taktiku. Lēmumi Domes sēdēs tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Domes sēdes notiek ne retāk kā reizi pusgadā. Tās sēdes sasauc valde.

4.4.2. Domes sastāvā ietilpst:

a) Partijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks;

b) partijas valdes locekļi;

c) nodaļu vadītāji;

d) Partijas pārstāvētie Saeimas un paš­valdību deputāti.

4.4.3. Dome darbojas 4.4.2.punktā noteiktajā sastāvā, attiecīgajiem amatiem noteiktā termiņā vai līdz brīdim, kamēr konkrētā persona ieņem amatu.

5. Partijas finansiālās un saimnieciskās darbības revīzija

5.1. Kongress ievēlē Revīzijas komisiju 3 (trīs) cilvēku sastāvā uz 2 (diviem) gadiem.

5.2. Revīzijas komisija regulāri pārbauda:

a) Partijas finanšu stāvokli;

b) Partijas īpašuma pārvaldi;

c) Partijas nodaļu finansiālo darbību.

5.3. Reizi gadā Revīzijas komisija veic pilnu Partijas finansiālās un saimnieciskās darbības revīziju.

5.4. Par revīziju un pārbaužu rezultātiem Revīzijas komisija informē valdi un ziņo kongresam.

5.5. Reizi gadā Partijas, tās nodaļu un grupu finansiālo un saimniecisko darbību revidē neatkarīgs auditors (revidents), kura atzinums par Partijas finansiālo un saimniecisko darbību pievienojams ikgadējai finansiālās darbības deklarācijai, kura tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

5.6. Revīzijas komisija no sava vidus ievēlē Revīzijas komisijas priekšsēdētāju uz 2 (diviem) gadiem, kas vada Revīzijas komisijas darbu.

5.7. Revīzijas komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

6. Partijas nodaļas un deputātu frakcijas

6.1. Partijas nodaļas var izveidot pēc teritoriālā vai interešu principa un tās darbojas atbilstoši Partijas valdes apstiprinātam nolikumam.

6.2. Katru Partijas nodaļu veido ne mazāk kā 6 biedri.

6.3. Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas Partijas valde lemj par frakcijas veidošanu Saeimā vai pašvaldībās.

6.4. Frakciju veidošanas minimālo deputātu skaitu nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti. Valde var nolemt veidot kopīgu frakciju ar citu partiju vai citām vairākām partijām.

6.5. No Latvijas Jaunatnes partijas ievēlētiem deputātiem ir saistoši Partijas institūciju lēmumi.

6.6. Valde, pamatojoties uz deputātu priekšlikumu, apstiprina frakcijas nolikumu. Jebkādas izmaiņas frakcijas nolikumā tiek veiktas tikai pēc to apstiprināšanas Partijas valdē.

6.7. Pirms lēmumu pieņemšanas frakcijā tie tiek saskaņoti ar Partijas priekšsēdētāju un tiek informēta valde.

6.8. Partijas nodaļas veic saimniecisko un finansiālo darbību saskaņā ar nodaļas nolikumu un valdes lēmumiem.

6.9. Partijas nodaļu saimniecisko un finansiālo darbību kontrolē Revīzijas komisija.

7. Partijas mantas un finanšu līdzekļu iegūšanas un izlietošanas kārtība

7.1. Partijas naudas līdzekļus saskaņā ar Latvijas Republikas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu veido:

a) partijas biedru nauda – tiek maksāta reizi ceturksnī; minimālā summa – Ls 0,20 (divdesmit santīmi);

b) fizisko personu naudas un citu finanšu līdzekļu un mantas dāvinājumi (ziedojumi);

c) ienākumi, ko dod Partijas uzņēmējdarbība un cita saimnieciskā darbība;

d) citi finansējuma avoti, izņemot tos, kuriem ar likumu ir aizliegts finansēt politiskās organizācijas.

7.2. Partijas naudas līdzekļu sadales un izlietojuma kārtību nosaka Partijas valde.

7.3. Partijas finansiālo un materiālo līdzekļu izlietojumu apstiprina valde ar savu lēmumu.

7.4. Katru gadu likumdošanā noteiktajā termiņā un kārtībā Partija sniedz partijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka parakstītu finansiālās darbības deklarāciju saskaņā ar Latvijas Republikas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu.

8. Partijas pašlikvidācijas un reorganizācijas kārtība

8.1. Partijas darbība izbeidzas, ja kongress saskaņā ar statūtu noteikumiem pieņem lēmumu par pašlikvidāciju vai reorganizāciju, apvienojoties ar citu organizāciju, sadaloties vai pievienojoties citai organizācijai.

8.2. Partijas pašlikvidācijas gadījumā kongress ievēlē likvidācijas komisiju, kas lemj par Partijas līdzekļu un mantas sadali un citiem ar likvidāciju saistītiem jautājumiem saskaņā ar Latvijas Republikas normatīviem aktiem. Kongress Partijas likvidāciju var uzdot veikt arī Partijas valdei, kas veic likvidācijas komisijas funkcijas.

8.3. Partiju var pārveidot par sabiedrisko organizāciju saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

8.4. Partijas darbību var apturēt un izbeigt saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

9. Partijas dibināšanas noteikumi

9.1. Šī nodaļa nosaka kārtību, kādā Partijas dibināšanas kongresā tiek ievēlēts pirmais Partijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks, pirmā valde, revīzijas komisija un tiek izlemti citi ar Partijas dibināšanu saistītie jautājumi.

9.2. Partijas pirmā priekšsēdētāja un viņa vietnieka vēlēšanas notiek atklātā balsošanā par katru kandidātu atsevišķi. Partijas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku izvirza Partijas dibinātāji.

9.3. Pirmo Partijas valdes sastāvu kongresam apstiprināšanai izvirza Partijas dibinātāji un par to notiek atklāta balsošana.

9.4. Pirmo Partijas revīzijas komisijas sastāvu kongresam apstiprināšanai iesaka Partijas dibinātāji un par to notiek atklāta balsošana.

9.5. Skaitīšanas un mandātu komisija tiek izvirzīta un ievēlēta ar Partijas dibinātāju vairākuma balsīm.

9.6. Valdes un revīzijas komisijas skaitliskais sastāvs tiek ievēlēts atbilstoši Partijas statūtiem.

9.7. Dibināšanas kongresā ar atklāto balsojumu tiek pieņemti Latvijas Jaunatnes partijas statūti un programma.

9.8. Gadījumā, ja Uzņēmumu reģistrs atliek partijas reģistrāciju, pamatojoties uz nepil­nībām/neprecizitātēm statūtos, valdei ir tiesības izdarīt izmaiņas statūtos atbilstoši Uzņēmumu reģistra norādījumiem, neievērojot statūtos noteikto statūtu grozīšanas kārtību.

Latvijas Jaunatnes partijas priekšsēdētājs J.Kuzins

Latvijas Jaunatnes partijas priekšsēdētāja vietnieks A.Kontaņistovs

2004.gada 27.novembrī