Grāmatvedības padomes lēmums

Rīgā 2005.gada 9.februārī (prot. Nr. 3, 1.p.)

Par Latvijas grāmatvedības standarta Nr.4 “Grāmatvedības politikas maiņa, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un iepriekšējo periodu kļūdas” pieņemšanu

Pamatojoties uz likuma “Par grāmatvedību” 15.² pantu un Ministru kabineta 2003.gada 5.augusta noteikumu Nr.437 “Grāmatvedības padomes nolikums” 4.5. un 4.7.apakš­punktu,

Grāmatvedības padome nolemj:

1.Pieņemt Latvijas grāmatvedības standartu Nr.4 “Grāmatvedības politikas maiņa, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un iepriekšējo periodu kļūdas” (pielikums).

2.Noteikt, ka Latvijas grāmatvedības standarts Nr.4 “Grāmatvedības politikas maiņa, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un iepriekšējo periodu kļūdas” stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ir piemērojams saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” sagatavotiem gada pārskatiem un saskaņā ar likumu “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” sagatavotiem konsolidētajiem gada pārskatiem ar pārskata periodu, kas sākas 2006.gadā.

Grāmatvedības padomes priekšsēdētājs A.Malējs

 

Latvijas grāmatvedības standarts Nr.4

“Grāmatvedības politikas maiņa, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un iepriekšējo periodu kļūdas”

Pieņemts ar Grāmatvedības padomes

2005.gada 9.februāra lēmumu (prot.Nr.3 1.p.)

I. Vispārīgie jautājumi

1. Latvijas grāmatvedības standarts Nr. 4 “Grāmatvedības politikas maiņa, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un iepriekšējo periodu kļūdas” (turpmāk — standarts) nosaka grāmatvedības politikas izvēles un maiņas kritērijus, kā arī grāmatvedības politikas maiņas, grāmatvedības aplēšu izmaiņu un iepriek­šējo periodu kļūdu labojumu uzskaiti grāmatvedībā un uzrādīšanu finanšu pārskatos.

2. Standarts attiecas uz atbilstoši likumam “Par uzņēmumu gada pārskatiem” sagatavotu atsevišķa uzņēmuma finanšu pārskatu un atbilstoši likumam “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” sagatavotu konsolidēto finanšu pārskatu (turpmāk — finanšu pārskats).

3. Standartā lietotie termini:

3.1. iepriekšējo periodu kļūdas (matemātiskas kļūdas, grāmatvedības politikas kļūdas, neuzmanības kļūdas, kļūdaina faktu interpretācija un krāpšanas gadījumi) — uzņēmuma finanšu pārskatā neuzrādīta vai kļūdaini uzrādīta informācija vienā vai vairākos periodos, ko radījusi tādas ticamas informācijas neizmantošana vai nepiemērota izmantošana:

3.1.1. kas bija pieejama laikā, kad attiecīgo periodu finanšu pārskati tika apstiprināti publiskošanai; un

3.1.2. par kuru bija pamats uzskatīt, ka tā tiks iegūta un izmantota finanšu pārskatu sagatavošanā;

3.2. piemērošana ar atpakaļejošu spēku — jaunas grāmatvedības politikas piemērošana darījumiem, faktiem vai notikumiem tā, it kā šī politika būtu piemērota vienmēr;

3.3. labojumi ar atpakaļejošu spēku — finanšu pārskata posteņu atzīšanas, vērtēšanas un uzrādīšanas labojumi, lai parādītu tādu finanšu informāciju, it kā iepriekšējo periodu kļūdu nebūtu bijis;

3.4. perspektīva piemērošana — grāmatvedības politikas maiņas un grāmatvedības aplēses izmaiņu ietekmes atzīšanas perspektīva piemērošana, kura ir attiecīgi:

3.4.1. jaunas grāmatvedības politikas piemērošana darījumiem, faktiem vai notikumiem, kas notiek pēc politikas maiņas datuma; vai

3.4.2. grāmatvedības aplēses izmaiņu ietekmes atzīšana pārskata un nākamos periodos, uz kuriem šīs izmaiņas attiecas.

4. Novērtējot, vai neuzrādīta vai kļūdaini uzrādīta informācija var ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju saimnieciskos lēmumus, tiek pieņemts, ka lietotājiem ir priekšzināšanas uzņēmējdarbībā, ekonomikā un grāmatvedībā, kā arī vēlme pietiekami rūpīgi iepazīties ar finanšu pārskatā ietverto informāciju.

5. Piemērojot standarta prasības, uzņēmums izvērtē, kuru prasību piemērošana ir praktiski iespējama. Prasību piemērošana praktiski nav iespējama, ja tās nevar piemērot pat pēc visu pieejamo pasākumu veikšanas. Noteiktam iepriekšējam periodam grāmatvedības politikas maiņas piemērošana ar atpakaļejošu spēku vai iepriekšējo periodu kļūdas labojums ar atpakaļejošu spēku praktiski nav iespējams, ja:

5.1. piemērošanas vai labojuma ar atpakaļejošu spēku ietekme nav nosakāma;

5.2. piemērošana vai labojums ar atpakaļejošu spēku prasa izdarīt pieņēmumus par to, kādi attiecīgajā periodā varētu būt bijuši vadības nodomi;

5.3. piemērošana vai labojums ar atpakaļejošu spēku prasa veikt būtiskas aplēses, par kurām nav iespējams atsevišķi nodalīt informāciju, kas:

5.3.1. pierāda apstākļus, kādi pastāvēja laikā, kad finanšu pārskata posteņi tika atzīti, novērtēti vai uzrādīti; un

5.3.2. bija pieejama laikā, kad attiecīgo periodu finanšu pārskati tika apstiprināti publiskošanai.

II. Grāmatvedības politika

6. Termins “grāmatvedības politika” skaidrots, grāmatvedības politikas izvēles kritēriji un izstrādāšanas kārtība, kā arī prasības skaidrojumu sniegšanai par grāmatvedības politiku noteiktas Latvijas grāmatvedības standarta Nr.1 “Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes” 15., 16., 17. un 74.punktā un šā standarta II un III nodaļā.

7. Ja uz darījumu, faktu vai notikumu ir attiecināmas Latvijas Republikā spēkā esošo ārējo normatīvo aktu un Latvijas grāmatvedības standartu prasības, attiecīgajam gadījumam piemērojamo grāmatvedības politiku nosaka atbilstoši to prasībām.

8. Vienveidīgu darījumu, faktu un notikumu uzskaitē uzņēmums piemēro konsekventu grāmatvedības politiku, izņemot, ja ārējie normatīvie akti un Latvijas grāmatvedības standarti īpaši nosaka vai atļauj posteņu dalījumu grupās, uz kurām attiecināma atšķirīga politika. Ja ārējie normatīvie akti un Latvijas grāmatvedības standarti nosaka vai atļauj šādu dalījumu, katrai grupai izvēlas un konsekventi piemēro atbilstošu grāmatvedības politiku.

9. Ja uz darījumu, faktu vai notikumu tieši neattiecas ārējo normatīvo aktu un Latvijas grāmatvedības standartu prasības, vadība izvēlas un piemēro grāmatvedības politiku saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standarta Nr.1 “Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes” 17.3. un 17.4. apakšpunkta nosacījumiem.

10. Izvēloties un piemērojot grāmatvedības politiku, ņem vērā Latvijas grāmatvedības standarta Nr.1 “Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes” 4.punktā ietverto terminu “aktīvi, saistības, ienākumi un izdevumi” skaidrojumu, kā arī minētā standarta IV – IX nodaļā noteiktos principus.

11. Saskaņā ar šā standarta 9. punktu vadība var izmantot arī jaunākos citu standartu noteicējinstitūciju izdotos dokumentus, kā arī grāmatvedības literatūru un pieņemto nozares praksi, ciktāl tie nav pretrunā ar 10. punktā minēto standartu.

III. Grāmatvedības politikas maiņa

12. Uzņēmums maina grāmatvedības politiku tikai, ja:

12.1. to nosaka ārējie normatīvie akti un Latvijas grāmatvedības standarti; vai

12.2. grāmatvedības politikas maiņa ļauj sastādīt finanšu pārskatus, kas sniedz ticamu un atbilstošāku informāciju par darījumu, faktu un notikumu ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

13. Lai varētu noteikt finansiālā stāvokļa, darbības rezultātu un naudas plūsmu tendences, finanšu pārskatu lietotājiem jādod iespēja salīdzināt uzņēmuma finanšu pārskatus par vairākiem pārskata periodiem. Tādēļ šajos pārskatos parasti piemēro vienu un to pašu grāmatvedības politiku, izņemot, ja grāmatvedības politikas maiņa notikusi atbilstoši 12. punktā minētajiem kritērijiem.

14. Par grāmatvedības politikas maiņu neuzskata:

14.1. grāmatvedības politikas pieņemšanu darījumiem, faktiem un notikumiem, kas pēc būtības atšķiras no iepriekšējiem darījumiem, faktiem un notikumiem;

14.2. jaunas grāmatvedības politikas pieņemšanu darījumiem, faktiem un notikumiem, kas iepriekš nav notikuši vai kas bijuši nebūtiski.

15. Sākotnēja politikas pieņemšana aktīvu uzskaitei pārvērtētās summās ir grāmatvedības politikas maiņa, bet to uzskaita kā pārvērtēšanu saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” un Latvijas grāmatvedības standartiem, kas nosaka attiecīgo aktīvu uzskaites kārtību, nevis saskaņā ar šo standartu.

16. Šā standarta 17.–27. punkts nav piemērojams 15. punktā minētajai grāmatvedības politikas maiņai.

17. Izņemot 19. punktā minētos gadījumus:

17.1. grāmatvedības politikas maiņu, kuru veic saskaņā ar grozījumiem ārējos normatīvajos aktos un Latvijas grāmatvedības standartos vai pieņemtajiem jaunajiem ārējiem normatīvajiem aktiem un Latvijas grāmatvedības standartiem, uzskaita saskaņā ar pārejas noteikumiem, ja tādi noteikti;

17.2. ja pārejas noteikumi nav noteikti vai ja grāmatvedības politikas maiņa notiek brīvprātīgi, šo maiņu piemēro ar atpakaļejošu spēku.

18. Ja uz noteiktu darījumu, faktu vai notikumu tieši neattiecas ārējo normatīvo aktu un Latvijas grāmatvedības standartu prasības, vadība saskaņā ar 11.punkta nosacījumiem var piemērot grāmatvedības politiku, kas noteikta jaunākajos citu standartu noteicējinstitūciju izdotajos dokumentos, ja tās grāmatvedības standartu izstrādē izmanto konceptuāli līdzīgas pamatnostādnes. Ja uzņēmums nolemj mainīt savu grāmatvedības politiku, pamatojoties uz vēlāk veikto minēto dokumentu grozījumiem, šāda maiņa tiek uzskaitīta un uzrādīta kā brīvprātīga grāmatvedības politikas maiņa.

19. Ja saskaņā ar 17.1. vai 17.2. apakš­punkta nosacījumiem grāmatvedības politikas maiņu piemēro ar atpakaļejošu spēku, uzņēmums labo katra ietekmētā pašu kapitāla posteņa atlikumu visos finanšu pārskatā uzrādītājos iepriekšējos periodos, kā arī pārējos salīdzināmos rādītājus par visiem uzrādītajiem iepriekšējiem periodiem tā, it kā jaunā grāmatvedības politika būtu piemērota vienmēr, izņemot, ja praktiski nav iespējams noteikt šīs grāmatvedības politikas maiņas ietekmi uz katru iepriek­šējo periodu un tās kopējo ietekmi.

20. Ja grāmatvedības politikas maiņas ietekmi uz salīdzināmajiem rādītājiem par vienu vai vairākiem uzrādītajiem iepriekšējiem periodiem noteikt praktiski nav iespējams, uzņēmums piemēro jauno grāmatvedības politiku aktīvu un saistību bilances vērtībām perioda sākumā, sākot ar senāko periodu, par kuru tas ir praktiski iespējams un kurš var būt pārskata periods, un atbilstoši labo visu ietekmēto šā perioda pašu kapitāla posteņu atlikumu perioda sākumā.

21. Ja jaunas grāmatvedības politikas kopējo ietekmi uz visiem iepriekšējiem periodiem noteikt praktiski nav iespējams, uzņēmums labo salīdzināmo informāciju perspektīvi, sākot ar datumu, kad šāds labojums praktiski iespējams.

22. Ja uzņēmums piemēro jaunu grāmatvedības politiku ar atpakaļejošu spēku, šo jauno politiku piemēro iepriekšējo periodu salīdzināmajai informācijai tiktāl, ciktāl tas praktiski iespējams. Piemērošana ar atpakaļejošu spēku noteiktā iepriekšējā periodā nav praktiski iespējama, ja praktiski nav iespējams noteikt tās kopējo ietekmi uz bilances posteņu atlikumiem attiecīgā perioda sākumā un beigās. Labojuma summu, kas attiecas uz periodiem pirms pārskatā uzrādītajiem, attiecina uz katra pašu kapitāla posteņa atlikumu senākā uzrādītā perioda sākumā. Parasti labojums attiecas uz nesadalīto peļņu, bet tas var attiekties arī uz citu pašu kapitāla posteni. Jebkura cita informācija par iepriekšējiem periodiem, piemēram, finanšu datu skaidrojumi, arī tiek labota, ciktāl tas ir praktiski iespējams.

23. Ja jaunas grāmatvedības politikas piemērošana ar atpakaļejošu spēku praktiski nav iespējama, jo uzņēmums nevar noteikt politikas piemērošanas kopējo ietekmi uz visiem iepriekšējiem periodiem, jauno politiku saskaņā ar 25. punkta nosacījumiem piemēro perspektīvi, sākot ar datumu, kad šāds labojums praktiski iespējams. Tādējādi netiek uzrādīta grāmatvedības politikas maiņas kopējā ietekme uz to aktīvu, saistību un pašu kapitāla labojuma daļu, kas attiecas uz periodiem pirms šī datuma.

24. Grāmatvedības politikas maiņa ir atļauta arī tad, ja tās perspektīva piemērošana nav iespējama nevienā no iepriekšējiem periodiem. Šā standarta 48.–52. punktā ir ietvertas norādes par apstākļiem, kad jaunas grāmatvedības politikas piemērošana vienā vai vairākos iepriekšējos periodos praktiski nav iespējama.

25. Ja jaunas ārējo normatīvo aktu un Latvijas grāmatvedības standartu prasības piemērošana ietekmē pārskata periodu vai jebkuru iepriekšējo periodu vai tai būtu bijusi šāda ietekme, ja to būtu praktiski iespējams noteikt, vai tai varētu būt ietekme uz nākamajiem periodiem, uzņēmums finanšu pārskata pielikumā uzrāda:

25.1. attiecīgā ārējā normatīvā akta un Latvijas grāmatvedības standarta nosaukumu;

25.2. atbilstošos gadījumos — ka grāmatvedības politikas maiņa ir veikta saskaņā ar pārejas noteikumiem;

25.3. grāmatvedības politikas maiņas būtību;

25.4. atbilstošos gadījumos — pārejas noteikumu aprakstu;

25.5. atbilstošos gadījumos — pārejas noteikumus, kuri var ietekmēt nākamos periodus;

25.6. pārskata periodam un katram uzrādītajam iepriekšējam periodam — katra ietekmētā finanšu pārskata posteņa labojuma summu, ciktāl to praktiski iespējams noteikt, tai skaitā, labojuma summu, kas attiecas uz peļņu pirms nodokļiem un uzņēmuma ienākuma nodokli;

25.7. jaunas ārējo normatīvo aktu un Latvijas grāmatvedības standartu prasības piemērošanas izraisīto labojuma summu, kas attiecas uz periodiem pirms uzrādītajiem, ciktāl to praktiski iespējams noteikt;

25.8. ja kādā no iepriekšējiem periodiem vai periodos pirms uzrādītajiem piemērošana ar atpakaļejošu spēku atbilstoši 17.1. vai 17.2. apakšpunkta prasībām praktiski nav iespējama, — apstākļus, kas izraisījuši šo situāciju, grāmatvedības politikas maiņas veidu un piemērošanas sākuma datumu.

26. Ja brīvprātīga grāmatvedības politikas maiņa ietekmē pārskata periodu vai jebkuru iepriekšējo periodu vai tai būtu bijusi šāda ietekme, ja to būtu praktiski iespējams noteikt, vai tai varētu būt ietekme uz nākamajiem periodiem, uzņēmums finanšu pārskata pielikumā uzrāda:

26.1. grāmatvedības politikas maiņas būtību;

26.2. iemeslus, kāpēc jaunas grāmatvedības politikas piemērošana nodrošina ticamu un vairāk atbilstošu informāciju;

26.3. pārskata periodam un katram uzrādītajam iepriekšējam periodam — katra ietekmētā finanšu pārskata posteņa labojuma summu, ciktāl to praktiski iespējams noteikt, tai skaitā, labojuma summu, kas attiecas uz peļņu pirms nodokļiem un uzņēmuma ienākuma nodokli;

26.4. labojuma ietekmi uz sadalāmo peļņu;

26.5. brīvprātīgas grāmatvedības politikas maiņas izraisīto labojuma summu, kas attiecas uz periodiem pirms uzrādītajiem, ciktāl to praktiski iespējams noteikt;

26.6. ja kādā no iepriekšējiem periodiem vai periodos pirms uzrādītajiem piemērošana ar atpakaļejošu spēku atbilstoši 17.1. un 17.2. apakšpunkta prasībām praktiski nav iespējama, — apstākļus, kas izraisījuši šo situāciju, grāmatvedības politikas maiņas veidu un piemērošanas sākuma datumu.

27. Nākamo periodu finanšu pārskatos 25. un 26. punktā aprakstīto informāciju neatkārto.

IV. Grāmatvedības aplēses un to izmaiņas

28. Ar uzņēmējdarbību saistīto nenoteiktību dēļ daudzus finanšu pārskatu posteņus nevar aprēķināt precīzi, bet var tikai aplēst. Grāmatvedības aplēses veidošanas process ietver vērtējumus, pamatojoties uz pēdējo pieejamo informāciju, piemēram, par:

28.1. bezcerīgiem parādiem;

28.2. krājumu novecošanos;

28.3. finanšu aktīvu vai finanšu saistību patiesajām vērtībām;

28.4. nolietojamo aktīvu lietderīgās lietošanas laiku vai ar tiem saistītā nākotnes ekonomiskā izdevīguma apgūšanas modeli;

28.5. garantijas saistībām.

29. Pamatotu grāmatvedības aplēšu lietošana ir svarīga finanšu pārskatu sagatavošanas daļa un nemazina to ticamību.

30. Grāmatvedības aplēšu izmaiņas ir tādas aktīvu vai saistību posteņa bilances vērtības vai aktīva periodiskā izlietojuma vērtības korekcijas, kas pamatojas uz šā aktīva vai saistību esošā stāvokļa un ar tiem saistīto nākotnē sagaidāmo guvumu un saistību novērtējumu.

31. Grāmatvedības aplēsi pārskata, ja mainās apstākļi, uz kuriem tā pamatota, kā arī jaunas informācijas, lielākas pieredzes vai turpmāku notikumu ietekmē, un, ja nepieciešams, aplēsi maina. Pēc būtības grāmatvedības aplēses pārskatīšana neattiecas uz iepriekšējiem periodiem, un tā nav iepriekšējo periodu kļūdas labojums.

32. Novērtēšanas principa maiņa ir grāmatvedības politikas maiņa, nevis grāmatvedības aplēses maiņa. Ja nav iespējams atšķirt grāmatvedības politikas maiņu no grāmatvedības aplēses izmaiņām, izmaiņas uzskata par grāmatvedības aplēses izmaiņām.

33. Grāmatvedības aplēses izmaiņu ietekmi atzīst perspektīvi, vērtības korekcijas iekļaujot peļņas vai zaudējumu aprēķinā:

33.1. periodā, kurā notikušas izmaiņas, ja izmaiņas ietekmē tikai šo periodu; vai

33.2. periodā, kurā notikušas izmaiņas, un nākamajos periodos, ja izmaiņas tos ietekmē.

34. Ja grāmatvedības aplēses izmaiņas izraisa aktīvu un saistību izmaiņas vai attiecas uz pašu kapitāla posteni, tās atzīst, izmaiņu periodā labojot attiecīgos aktīvu, saistību vai pašu kapitāla posteņus.

35. Grāmatvedības aplēses izmaiņu ietekmes perspektīva atzīšana nozīmē, ka izmaiņas tiek attiecinātas uz darījumiem, faktiem un notikumiem, sākot ar aplēses izmaiņu dienu. Grāmatvedības aplēses izmaiņas var ietekmēt tikai pārskata perioda peļņu vai zaudējumus vai pārskata un nākamo periodu peļņu vai zaudējumus. Piemēram, izmaiņas bezcerīgo debitoru parādu summas aplēsē ietekmē tikai pārskata perioda peļņu vai zaudējumus un tādējādi tiek atzītas pārskata periodā. Savukārt izmaiņas nolietojamo aktīvu lietderīgās lietošanas laika vai ar tiem saistītā nākotnes ekonomiskā izdevīguma apgūšanas modeļa aplēsēs ietekmē nolietojuma izdevumus gan pārskata periodā, gan visos nākamajos periodos līdz aktīvu atlikušā lietderīgās izmantošanas laika beigām. Abos gadījumos izmaiņu ietekmi uz pārskata periodu atzīst kā ienākumus vai izdevumus pārskata periodā. Grāmatvedības aplēses izmaiņu ietekmi uz nākamajiem periodiem, ja tāda ir, atzīst kā attiecīgo nākotnes periodu ienākumus un izdevumus.

36. Uzņēmums finanšu pārskata pielikumā uzrāda to grāmatvedības aplēšu izmaiņu veidu un summu, kurām ir būtiska ietekme pārskata periodā vai no kurām ir sagaidāma būtiska ietekme nākamajos periodos, ja šo ietekmi uz nākamajiem periodiem ir praktiski iespējams noteikt.

37. Ja grāmatvedības aplēses izmaiņu summu ietekmi uz nākamajiem periodiem noteikt nav iespējams, arī šo apstākli skaidro finanšu pārskata pielikumā.

V. Kļūdas

38. Kļūdas var rasties finanšu pārskatu posteņu atzīšanā, novērtējumā, izklāstā vai uzrādīšanā. Finanšu pārskati nav sagatavoti saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem un Latvijas grāmatvedības standartiem, ja tajos ir vai nu būtiskas kļūdas vai arī apzinātas nebūtiskas kļūdas, kas pieļautas, lai radītu noteiktu priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Pārskata perioda kļūdas, kas atklātas šajā periodā vai pēc tā beigām, labo pirms finanšu pārskatu apstiprināšanas publiskošanai. Tomēr dažkārt būtiskas kļūdas netiek atklātas līdz nākamajiem periodiem, un šo kļūdu labojumu uzrāda attiecīgā nākamā perioda finanšu pārskata pielikumā.

39. Neuzrādītas vai kļūdaini uzrādītas informācijas gadījumi ir būtiski, ja tie atsevišķi vai kopā var ietekmēt lietotāju saim­nieciskos lēmumus, kas pieņemti, pamatojoties uz finanšu pārskatu. Būtiskums ir atkarīgs no neuzrādītās vai kļūdaini uzrādītās informācijas apjoma un būtības novērtējuma konkrēto apstākļu kontekstā. Izšķirošais faktors var būt apjoms vai būtība, vai abu apvienojums.

40. Izņemot 41. punktā minētos gadījumus, būtiskas iepriekšējo periodu kļūdas uzņēmums labo ar atpakaļejošu spēku pirmajos finanšu pārskatos, kas apstiprināti publiskošanai pēc šo kļūdu atklāšanas:

40.1. labojot salīdzināmos rādītājus par tiem periodiem, kuros kļūda radusies; vai

40.2. ja kļūda radusies pirms senākā finanšu pārskatā uzrādītā perioda, labojot senākā uzrādītā perioda sākuma aktīvu, saistību un pašu kapitāla atlikumus.

41. Iepriekšējo periodu kļūdu labo ar atpakaļejošu spēku, izņemot gadījumus, ja praktiski nav iespējams noteikt kļūdas ietekmi uz katru periodu vai kopējo ietekmi.

42. Ja iepriekšējo periodu kļūdas ietekmi uz salīdzināmajiem rādītājiem par vienu vai vairākiem finanšu pārskatā uzrādītajiem iepriekšējiem periodiem noteikt praktiski nav iespējams, uzņēmums labo aktīvu, saistību un pašu kapitāla sākuma atlikumus senākajā periodā, par kuru tas ir praktiski iespējams un kurš var būt pārskata periods.

43. Ja praktiski nav iespējams noteikt iepriekšējo periodu kļūdas kopējo ietekmi pārskata gada sākumā, uzņēmums labo salīdzināmo informāciju perspektīvi, sākot ar senāko periodu, kad tas ir praktiski iespējams.

44. Iepriekšējo periodu kļūdas labojums tiek izslēgts no tā perioda peļņas vai zaudējumiem, kurā kļūda ir atklāta. Jebkura informācija par iepriekšējiem periodiem, piemēram, iepriekšējo periodu finanšu datu skaidrojumi, arī tiek labota, ciktāl tas ir praktiski iespējams.

45. Ja iepriekšējo periodu kļūdas ietekmes summu par visiem iepriekšējiem periodiem praktiski nav iespējams noteikt (piemēram, attiecībā uz kļūdainu grāmatvedības politikas piemērošanu), uzņēmums saskaņā ar 43. punkta nosacījumiem labojumus veic perspektīvi, sākot ar datumu, kad šāds labojums praktiski iespējams. Tādējādi netiek uzrādīta kopējā ietekme tai aktīvu, saistību un pašu kapitāla labojuma daļai, kas attiecas uz periodiem pirms šī datuma. Šā standarta 48.–52. punktā ir ietvertas norādes par apstākļiem, kad iepriekšējo periodu kļūdas labošana vienā vai vairākos iepriekšējos periodos praktiski nav iespējama.

46. Piemērojot 40. punkta nosacījumus, uzņēmums finanšu pārskata pielikumā uzrāda šādu informāciju:

46.1. iepriekšējo periodu kļūdas veidu;

46.2. pārskata periodam un katram uzrādītajam iepriekšējam periodam — katra ietekmētā finanšu pārskata posteņa iepriekšējo periodu kļūdu labojuma summu, ciktāl to praktiski iespējams noteikt, tai skaitā labojuma summu, kas attiecas uz peļņu pirms nodokļiem un uzņēmuma ienākuma nodokli;

46.3. iepriekšējo periodu kļūdu labojumu ietekmi uz sadalāmo peļņu;

46.4. iepriekšējo periodu kļūdu labojuma summu, kas attiecas uz periodiem pirms uzrādītajiem, ciktāl to praktiski iespējams noteikt;

46.5. ja kādā no iepriekšējiem periodiem iepriekšējo periodu kļūdas labojums ar atpakaļejošu spēku praktiski nav iespējams, — apstākļus, kas izraisījuši šo situāciju, un kļūdas labojuma veidu un datumu, sākot ar kuru tas bijis iespējams.

47. Nākamo periodu finanšu pārskatos 46. punktā minēto informāciju neatkārto.

VI. Praktiski neiespējama piemērošana vai labojumi ar atpakaļejošu spēku

48. Dažās situācijās praktiski nav iespējams noteikt salīdzināmās informācijas labojumus par vienu vai vairākiem iepriekšējiem periodiem tā, lai nodrošinātu salīdzināmību ar pārskata periodu. Piemēram, iepriekšējā (-os) periodā (-os) dati var nebūt apkopoti tādā veidā, kas ļautu noteikt jaunas grāmatvedības politikas atpakaļejošu ietekmi vai veikt iepriekšējo periodu kļūdu labojumus ar atpakaļejošu spēku, un šādas informācijas iegūšana var būt praktiski neiespējama.

49. Finanšu pārskatu posteņu, kas izriet no darījumiem, faktiem un notikumiem, atzīšana saskaņā ar grāmatvedības politiku bieži rada nepieciešamību veikt būtiskas aplēses, kurām piemīt subjektivitāte un kuras var veikt arī pēc bilances datuma. Šādu aplēšu veikšana var būt vēl sarežģītāka, ja piemēro grāmatvedības politiku ar atpakaļejošu spēku vai veic iepriekšējo periodu kļūdu labojumus ar atpakaļejošu spēku, jo kopš konkrēto darījumu, citu notikumu vai apstākļu norises var būt pagājis ilgs laika periods. Uz iepriekšējiem periodiem attiecināmo aplēšu mērķis savukārt paliek tāds pats kā pārskata periodā, tas ir, tās ataino nosacījumus, kas pastāvēja darījuma, fakta vai notikuma norises datumā.

50. Jaunas grāmatvedības politikas piemērošanas ar atpakaļejošu spēku ietekmes noteikšana vai iepriekšējo periodu kļūdas labojums ar atpakaļejošu spēku prasa iegūt informāciju, kas:

50.1. nodrošina pierādījumus nosacījumiem, kas bija spēkā darījuma, fakta vai notikuma norises datumā (-os);

50.2. būtu bijusi pieejama līdz brīdim, kad iepriekšējo periodu finanšu pārskati apstiprināti publiskošanai.

51. Dažu veidu aplēsēm (piemēram, aplēses, kas veiktas, lai noteiktu patieso vērtību un kas nav pamatotas uz neatkarīgu avotu sniegto informāciju) minēto informāciju praktiski nav iespējams iegūt. Ja piemērošana vai labojumi ar atpakaļejošu spēku prasa veikt būtiskas aplēses, par kurām nav iespējams iegūt minēto informāciju, piemērot grāmatvedības politikas maiņu ar atpakaļejošu spēku vai veikt iepriekšējo periodu kļūdas labojumu ar atpakaļejošu spēku praktiski nav iespējams. Vērtējums no šodienas pozīcijām nav atbilstošs, ja jaunas grāmatvedības politikas piemērošana vai iepriekšējo periodu kļūdu labojums prasa izdarīt pieņēmumus par to, kādi iepriekšējos periodos varētu būt bijuši vadības nodomi.

52. Fakts, ka labojumi salīdzināmajā informācijā par iepriekšējiem periodiem bieži prasa būtiskas aplēses, nenozīmē, ka nav iespējami ticami salīdzināmās informācijas precizējumi vai labojumi.

Grāmatvedības padomes priekšsēdētājs A.Malējs

 

Pielikums

2005.gada 9.februāra Latvijas grāmatvedības standartam Nr.4

“Grāmatvedības politikas maiņa, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un iepriekšējo periodu kļūdas”

Piemēri grāmatvedības politikas maiņas un iepriekšējo periodu kļūdas labojuma uzrādīšanai finanšu pārskatā

Šajā pielikumā ir doti piemēri informācijas uzrādīšanas prasību ievērošanai par grāmatvedības politikas maiņas atpakaļ­ejošu ietekmi un iepriekšējo periodu kļūdas labojuma atpakaļejošu ietekmi.

1. piemērs

Grāmatvedības politikas maiņas atpakaļejoša ietekme

1) 2004. gadā uzņēmums ABC mainīja grāmatvedības politiku attiecībā uz aizņēmumu procentu ietveršanu izveidoto industriālo būvju iegādes vērtībā jeb kapitalizāciju. Līdz šim ABC bija ietvēris aizņēmumu procentus šo pamatlīdzekļu iegādes vērtībā, bet ar 2004. gadu tie tiks ietverti attiecīgā perioda izmaksās.

2) ABC vadība nolēma, ka jaunā grāmatvedības politika darīs pārskatāmākus uzņēmuma finansiālas darbības rezultātus. Šis lēmums tika pārrunāts ar padomes un kreditējošās bankas pārstāvjiem, kuri to atbalstīja.

3) 2003. gadā ABC bija kapitalizējis procentu izmaksas Ls 2 600 apmērā, bet periodos pirms 2003. gada — Ls 5 200 apmērā.

4) Uzņēmumu ienākuma nodokļa likme visos periodos ir 15% (piemērā pārskatāmības dēļ ignorētas pastāvīgās un pagaidu atšķirības starp peļņu un ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu).

5) Uzņēmuma 2003. gada darbības rezultāti, kas iegūti saskaņā ar līdzšinējo grāmatvedības politiku, un 2004. gada darbības rezultāti, kas iegūti saskaņā ar jauno grāmatvedības politiku, ir šādi:

	2004		2003
	Ls		Ls
Peļņa pirms procentiem un nodokļiem	30 000		15 300
Procentu izmaksas	(3000)		-
Peļņa pirms nodokļiem	27 000		15 300
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	(4 050)		(2 295)
Pārskata perioda peļņa	22 950		13 005

6) pirms grāmatvedības politikas maiņas piemērošanas ar atpakaļejošu spēku ABC 2004. gada pārskatā bija šādi bilances rādītāji:

	31.12.2004.		31.12.2003.
	Ls		Ls
Ilgtermiņa ieguldījumi	310 000		252 000
Apgrozāmie līdzekļi	60 000		28 000
Aktīvi kopā	370 000		280 000
Pamatkapitāls	10 000		10 000
Iepriekšējo periodu nesadalītā peļņa	33 405		20 400
Pārskata perioda peļņa	22 950		13 005
Pašu kapitāls kopā	66 355		43 405
Uzkrājumi	7 000		7 000
Ilgtermiņa saistības	260 000		200 000
Īstermiņa saistības	36 645		29 595
Pasīvi kopā	370 000		280 000

7) Industriālās būves ir paredzēts nodot ekspluatācijā 2005.gada vidū, tāpēc to nolietojuma aprēķināšana vēl nav uzsākta.

8) Uzņēmuma ABC bilancē nav citu ilgtermiņa ieguldījumu, uz kuriem būtu attiecināma 1.punktā minētā grāmatvedības politikas maiņa.

ABC 2004. gada pārskatā uzrādītā informācija

ABC 2004. gada peļņas vai zaudējumu aprēķins (izraksts)

	2004		2003
	Ls		Ls
Peļņa pirms procentiem un nodokļiem	30 000		15 300
Procentu izmaksas	(3 000)		(2 600)
Peļņa pirms nodokļiem	27 000		12 700
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	(4 050)		(1 905)
Pārskata perioda peļņa	22 950		10 795

ABC bilance 2004. gada 31. decembrī (izraksts)

	31.12.2004.		31.12.2003.
	Ls		Ls
Ilgtermiņa ieguldījumi	302 200		244 200
Apgrozāmie līdzekļi	60 000		28 000
Aktīvi kopā	362 200		272 200
Pamatkapitāls	10 000		10 000
Iepriekšējo periodu nesadalītā peļņa	26 775		15 980
Pārskata perioda peļņa	22 950		10 795
Pašu kapitāls kopā	59 725		36 775
Uzkrājumi	7 000		7 000
Ilgtermiņa saistības	260 000		200 000
Īstermiņa saistības	35 475		28 425
Pasīvi kopā	362 200		272 200

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

	Pamat­kapitāls	Nesadalītā peļņa	Kopā
	Ls	Ls	Ls
31.12.2002. pirms grāmatvedības politikas maiņas	10 000	20 400	30 400
Grāmatvedības politikas maiņas ietekme (sk. finanšu pārskata pielikuma “Grāmatvedības politika” (c) sadaļu)	—	(4420)	(4420)
Koriģēts atlikums 31.12.2002.	10 000	15 980	25 980
Koriģētā 2003. gada peļņa	—	10 795	10 795
Koriģēts atlikums 31.12.2003.	10 000	26 775	36 775
2004. gada peļņa	—	22 950	22 950
Atlikums 31.12.2004.	10 000	49 725	59 725

Pielikums (izraksts)

A. Grāmatvedības politika

a) Aizņēmuma izmaksu un citu izmaksu kapitalizācija

Nepabeigto celtniecības objektu sākotnējā vērtībā tiek iekļautas tiešās izmaksas, kas radušās saistībā ar jaunizveidoto objektu līdz tā nodošanai ekspluatācijā, izņemot aizņēmumu izmaksas, kuras tiek ietvertas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās radušās.

b) Grāmatvedības politikas maiņa

2004. gadā uzņēmums brīvprātīgi mainīja grāmatvedības politiku attiecībā uz aizņēmumu izmaksu kapitalizāciju. Līdz 2003. gadam ieskaitot nepabeigto celtniecības objektu sākotnējā vērtība tiek palielināta par pamatlīdzekļu izveidošanai izmantoto aizņēmumu izmaksām. Ar 2004. gadu šīs izmaksas ietver pārskata perioda darbības rezultātos (sk. 1) punktu). Grāmatvedības politikas maiņa tika veikta, lai atbilstoši galveno uzņēmuma finansētāju vajadzībām padarītu pārskatāmākas uzņēmuma finansēšanas izmaksas. Jaunās grāmatvedības politikas piemērošanai ar atpakaļejošu spēku bija šāda ietekme:

	Ietekme	Ietekmes summa
	Ls	Ls
Ietekme uz 2003. gadu
Procentu izmaksu palielinājums un nepabeigto celtniecības objektu vērtības samazinājums	(2600)
Uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksu un attiecīgo saistību samazinājums	390
Neto peļņas samazinājums		(2210)
Ietekme uz periodiem pirms 2003. gada
Procentu izmaksu palielinājums un nepabeigto celtniecības objektu vērtības samazinājums	(5 200)
Uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksu un attiecīgo saistību samazinājums	780
Neto peļņas samazinājums		(4420)
Neto grāmatvedības politikas maiņas ietekme 2003. gada 31. decembrī		(6630)

2.piemērs

Iepriekšējo periodu kļūdas labojuma atpakaļejoša ietekme

1) 2004. gadā uzņēmums DEF pēc 2003. gada 31. decembra inventarizācijas rezultātu apkopošanas atklāja, ka radusies kļūda, kuras dēļ krājumu vērtība ir uzrādīta par Ls 6 500 lielāka nekā faktiskā, bet pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas — attiecīgi par Ls 6 500 mazākas.

2) 2003. un 2004. gada darbības rezultāti, kas ietver kļūdas labojumu 2004. gadā, un atbilstošās bilances ir šādas:

	2004		2003
	Ls		Ls
Neto apgrozījums	104 000		73 500
Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas	(86 500)		(53500)
Peļņa pirms nodokļiem	17 500		20 000
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	(2 625)		(3 000)
Pārskata perioda peļņa	14 875		17 000
	31.12.2004.		31.12.2003.
	Ls		Ls
Ilgtermiņa ieguldījumi	45 000		50 000
Apgrozāmie līdzekļi	90 000		80 000
Aktīvi kopā	135 000		130 000
Pamatkapitāls	5 000		5 000
Iepriekšējo periodu nesadalītā peļņa	37 000		20 000
Pārskata perioda peļņa	14 875		17 000
Pašu kapitāls kopā	56 875		42 000
Uzkrājumi	3 000		3 000
Ilgtermiņa saistības	20 000		20 000
Īstermiņa saistības	55 125		65 000
Pasīvi kopā	135 000		130 000

3) Uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir 15% (piemērā pārskatāmības dēļ ignorētas pastāvīgās un pagaidu atšķirības starp peļņu un ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu).

DEF 2004. gada pārskatā uzrādītā informācija

DEF 2004. gada peļņas vai zaudējumu aprēķins (izraksts)

	2004		2003
	Ls		Ls
Neto apgrozījums	104 000		73 500
Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas	(80 000)		(60 000)
Peļņa pirms nodokļiem	24 000		13 500
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	(3 600)		(2 025)
Pārskata perioda peļņa	20 400		11 475

DEF bilance 2004. gada 31. decembrī (izraksts)

	31.12.2004.		31.12.2003.
	Ls		Ls
Ilgtermiņa ieguldījumi	45 000		50 000
Apgrozāmie līdzekļi	90 000		73 500
Aktīvi kopā	135 000		123 500
Pamatkapitāls	5 000		5 000
Iepriekšējo periodu nesadalītā peļņa	31 475		20 000
Pārskata perioda peļņa	20 400		11 475
Pašu kapitāls kopā	56 875		36 475
Uzkrājumi	3 000		3 000
Ilgtermiņa saistības	20 000		20 000
Īstermiņa saistības	55 125		64 025
Pasīvi kopā	135 000		123 500

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

	Pamat­kapitāls	Nesadalītā peļņa	Kopā
	Ls	Ls	Ls
Atlikums 31.12.2002.	5 000	20 000	25 000
Koriģētā 2003. gada peļņa (sk. finanšu pārskata pielikumu (z))	—	11 475	11 475
Koriģēts atlikums 31.12.2003.	5 000	31 475	36 475
2004. gada peļņa	—	20 400	20 400
Atlikums 31.12.2004.	5 000	51 875	56 875

Pielikums (izraksts)

Skaidrojumi bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem

z) Iepriekšējo periodu kļūdas labojums

2004. gadā uzņēmums atklāja kļūdu, kas radusies 2003. gadā. 2004. gada pārskatā ir veikts šīs kļūdas labojums ar atpakaļejošu spēku, kura ietekme uz 2003. gada rādītājiem ir šāda:

	Ls
Ietekme uz 2003. gadu
Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksu palielinājums un krājumu vērtības samazinājums	(6 500)
Uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksu un attiecīgo saistību samazinājums	975
Neto kļūdas labojuma ietekme 2003. gada 31. decembrī	(5525)