Par pamatnostādnēm Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanai

Vakar, 14.februārī, Ministru kabineta Komitejas sēdē tika apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais “Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādņu” projekts. Valsts un privātās partnerības (VPP) politika Latvijā ir jauna un nav noteikta nevienā politikas plānošanas dokumentā. Tāpēc šīs pamatnostādnes ir izstrādātas, lai noteiktu VPP politikas mērķus, uzdevumus un svarīgākos veicamos pasākumus.
Valsts un privātā partnerība ir sadarbība starp publisku personu un privātpersonu, kuras mērķis ir kopīgi sniegt pakalpojumus sabiedrībai, kurus tradicionāli sniedz valsts sektors. Pamatnostādnes analizē esošo situāciju, formulē pastāvošās problēmas un nosaka pasākumu kopumu valsts un privātās partnerības veicināšanai.
Pamatnostādnes ir izstrādātas laikam no 2005. līdz 2009.gadam. Ik gadu šajā posmā tiek paredzēta atskaitīšanās par pamatnostādņu ieviešanu.
Lai sasniegtu pamatnostādnēs izvirzīto valsts un privātās partnerības politikas mērķi – “panākt, lai VPP kļūst par nozīmīgu mehānismu publisko pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanā”, kā galvenie definēti šādi uzdevumi:
1) nostiprināt VPP procesu koordinējošo institūciju kapacitāti un lomu, lai panāktu koordinētāku procesa attīstību un stiprinātu VPP projektu kvalitāti;
2) noteikt VPP projektu sagatavošanas un uzraudzības kārtību Latvijā;
3) pilnveidot VPP politikas vadības modeli, izveidojot VPP Starpministriju darba grupu un VPP Konsultatīvo padomi;
4) veikt tautsaimniecības nozaru analīzi VPP skatījumā, noteikt prioritārās nozares, kurās tiktu izmantota VPP un izveidot projektu sarakstu prioritārā secībā;
5) izstrādāt kārtību lietderīgākā projekta finansēšanas modeļa izvēlei publisko investīciju projektu realizēšanai;
6) nodrošināt VPP instrumenta izmantošanu investīciju plānos un programmās;
7) izveidot finansiālo valsts atbalsta instrumentu projektu sagatavošanai – VPP projektu – sagatavošanas fondu (uz noteiktu laika posmu);
8) izveidot regulāru valsts institūciju un pašvaldību darbiniekiem paredzētu informatīvo semināru programmu;
9) izveidot un regulāri atjaunot VPP mājas lapu internetā, kurā būtu apkopota visa informācija (skaidrojošie materiāli, normatīvie akti, metodoloģija un vadlīnijas, standartizēti dokumenti, aktualitātes, situācijas raksturojums un cita informācija).
Pamatnostādņu ieviešana notiks pakāpeniski līdz 2009.gadam. Pēc pamatnostādņu akceptēšanas paredzēts izstrādāt Valsts un privātās partnerības politikas rīcības plānu.
Vairāk nekā 30 pasaules valstīs VPP ir kļuvis par tradicionālu instrumentu publisko investīciju projektu realizēšanā. Partnerība starp privāto un valsts sektoru ir ļāvusi īstenot daudzus nozīmīgus infrastruktūras projektus, kas tradicionāli nebūtu realizēti vispār vai finansējums tiem būtu jāgaida vēl ilgu laiku. Turklāt, kā rāda Lielbritānijas pieredze, realizējot projektu ar VPP metodi, 78% gadījumu tiek panākta projekta īstenošana paredzētajā laikā vai agrāk un plānotajos budžeta ietvaros, kamēr, realizējot projektus ar tradicionālo iepirkuma metodi, šis rādītājs ir tikai ~ 30% gadījumu.
VPP tiek izmantota vairākos tautsaimniecības sektoros. Tradicionāli to izmanto satiksmes nozarē, sabiedriskā transporta nodrošināšanā, izglītībā (mācību iestāžu būvniecība un uzturēšana), pašvaldību mājokļu būvniecībā un uzturēšanā, ūdensapgādē un notekūdeņu attīrīšanā, atkritumu saimniecībā, veselības aprūpē, informācijas tehnoloģijā, cietumu būvniecībā un uzturēšanā u.c. Latvijā būtiskākās nozares, kurās ir perspektīvas VPP izmantošanai, ir: satiksmes infrastruktūras nodrošināšana, sabiedriskais transports, siltumapgāde, mājokļu būvniecība un uzturēšana, ūdensapgāde, atkritumu apsaimniekošana u.c.
Latvijā VPP lietošana nav plaši izplatīta, un Koncesiju reģistrā ir reģistrēti tikai 14 salīdzinoši mazi koncesiju līgumi. Atsevišķos gadījumos publiskajos projektos netieši tiek lietota VPP struktūra. Tas ir ļoti mazs rādītājs, ņemot vērā augsto nepieciešamību pēc investīciju projektiem Latvijā.
Latvijā likumīgi priekšnoteikumi valstij un pašvaldībām veidot VPP projektus un nodot pakalpojumu sniegšanas tiesības privātajam sektoram tika radīti 2000.gada 20.janvārī, kad Latvijas Republikas Saeima pieņēma Koncesiju likumu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa