Vai visus pār vienu kārti?

“Latvijas Vēstnesī” 28.01.05. (Nr.16) sadaļā “Viedoklis” izlasīju godājamā Jura Zvirgzdiņa rakstu “Jodi un murgi jāj...”.
Ar veselo saprātu apveltīts cilvēks var tikai piekrist rakstā paustajam sašutumam par neierobežoto visādu pūšļotāju, ekstrasensu, “dziednieku”, “karmas diagnostiķu”, “praviešu” un tamlīdzīgu veiklu darboņu pasākumiem, muļķojot un krāpjot cilvēkus.
Šajā ziņā autora viedoklis ir pilnībā atbalstāms, un man nebūtu ko piebilst, ja vien šajā virknē “pār vienu kārti” nebūtu pārmests arī Nikolajs Rērihs – visā pasaulē godāts un atzīts zinātnieks, gleznotājs un filozofs. Mēs patiesi varam lepoties ar to, ka viņa senči vairākās paaudzēs aktīvi piedalījās Latvijas kultūras un ekonomiskajā dzīvē.
Pats N.Rērihs ir apbalvots ar Krievijas Svētā Staņislava, Svētās Annas un Svētā Vladimira ordeni, Dienvidslāvijas Svētā Savas ordeni, Francijas Goda Leģiona ordeni, Zviedrijas Karalisko Polārās Zvaigznes ordeni.
Viņš bija Krievijas Mākslas akadēmijas, Dienvidslāvijas Zinātņu akadēmijas, Portugāles akadēmijas (Koimbra), Francijas Reimsas akadēmijas īstenais loceklis, Starptautiskā zinātnes un literatūras institūta Itālijā īstenais loceklis, Amerikas Arheoloģijas institūta viceprezidents un vēl vairāk nekā četrdesmit dažādu pasaules valstu augstskolu un akadēmiju goda loceklis.
1929.gada 3.martā avīze “The New York Times” vēstīja, ka Parīzes Starptautisko attiecību universitāte nominējusi N.Rērihu Nobela prēmijai kopā ar ASV sekretāru Franku Billingu Kellogu, senatoru Dzouvenelu no Francijas, bijušo Francijas premjerministru Edvardu Heriotu un bijušo Lielbritānijas premjerministru Remsi Makdonaldu (Nobela prēmiju togad gan piešķīra F.B.Kellogam).
N.Rērihs ir Starptautiskā Miera pakta iniciators un autors. Pakts tika radīts, nojaušot Otrā pasaules kara tuvošanos, lai pasargātu visu tautu kultūras vērtības kara un citu konfliktu apstākļos. Starptautiskajā arēnā šis dokuments pazīstams kā Rēriha pakts ar Miera karoga simbolu – trīs purpura punkti aplī. 1954.gadā ANO konferencē šis pakts kļūst par pamatu Hāgas konvencijai par kultūras vērtību aizsardzību bruņotu konfliktu gadījumos.
Latvijā pirms Otrā pasaules kara Rīgā un Daugavpilī darbojās spēcīgas N.Rēriha ideju atbalstītāju grupas. Tās pārstāvēja spilgti tā laika inteliģences pārstāvji. 1937.gada oktobrī Rīgā notika 1.Baltijas valstu Rēriha biedrību kongress. Par godu šim pasākumam tika izdota “Zelta grāmata”, kura apkopo ievērojamu personību apsveikumus kongresam un sniedz novērtējumu N.Rēriha ieguldījumam pasaules kultūrā. Minēšu tikai dažus apsveicējus un atziņu rakstītājus – Zenta Mauriņa, Vilhelms Purvītis, Valentīns Bulgānovs, Lietuvas Republikas prezidents un premjerministrs, Rabindranats Tagore, Indijas premjerministrs Džavaharlals Neru, Indira Gandija, Alberts Einšteins, Leonīds Andrejevs un daudzi daudzi citi. 1937.gada aprīlī 80 pazīstamākie Latvijas kultūras darbinieki parakstīja memorandu par nepieciešamību Latvijai pievienoties Rēriha Miera paktam. Viņu vidū bija Aspazija, Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš, J.Mediņš, Vilhelms Purvītis, izdevējs Jānis Rapa, ģenerālis Kārlis Gopers u.c.
1937.gadā Latvija saņēma Rērihu ģimenes dāvanu – 35 gleznas, vairākas no tām ir pasaules līmeņa šedevri. Kopumā pirms kara Latvijā nonāca 55 gleznas. Viena no gleznām – “Himalaji” – tika uzdāvināta Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim. Šo gleznu viņš novietoja savas Dauderu rezidences viesistabā. Šobrīd N.Rēriha gleznu kolekcija atrodas Valsts Mākslas muzejā, tiek eksponēta atsevišķā telpā un pamatoti tiek uzskatīta par vienu no muzeja dārgumiem. Arī mākslas darbu kolekcionāri šodien izrāda aizvien lielāku interesi par N.Rēriha gleznām. Kara laikā 7 gleznas, arī K.Ulmanim dāvātie “Himalaji”, diemžēl mīklaini pazuda. Līdztekus sievas un abu izcilo dēlu atstātajam kultūras mantojumam pats Nikolajs papildus savai sabiedriskajai darbībai pasaules kultūras mantojuma saglabāšanā ir atstājis vairāk nekā 7000 gleznu un 27 sējumus literārā mantojuma, ar ko lepojas pasaules muzeji un bibliotēkas.
Jāņem vērā arī fakts, ka mēs, tā dēvētie Rietumu cilvēki, vāji zinām un izprotam Austrumu kultūras un filozofijas patiesos avotus, un tas ir iemesls dažādu šarlatānu, viltvāržu un vienkārši ākstu iespējai mānīt cilvēkus un graut Austrumu garīgās kultūras patieso vērtību mūsu acīs. Ar dziļu nožēlu jākonstatē, ka tāda spilgta pasaules mēroga personība kā N.Rērihs mūsu valstī nu tiek atpazīta un identificēta ar A.Gardas kunga grāmatveikalu izkārtnēm un šo veikalu piedāvāto grāmatu saturu, kur, iespējams, komerciālu apsvērumu dēļ, vienā plauktā ar augstvērtīga satura garīgu literatūru plašā klāstā atrodami magu, burvju, “pareģu”, pseidookultistu, “ezotēriķu” un citu dīvainu šā žanra pārstāvju murgi.
Nav grūti saprast, kāpēc, runājot par Rērihu ģimenes atstāto filozofisko mantojumu, dažās sabiedrības aprindās rodas spriedze, jo tik spilgts zinātnes, mākslas un reliģijas sintēzes paraugs mūsdienu pasaulē līdz šim nav pieredzēts. Diemžēl visu, kas pārsniedz ierastos priekšstatus, vairākums uztver noraidoši, vai arī, kā tas ne reizi vien pieredzēts vēstures plūdumā, cēlu un gaišu ideju pakaļskrējēji nodara bezgala daudz nejēdzību un ļaunuma, jo neizprot nedz šo ideju jēgu, nedz mērķus. Piemēram, jezuīti ar krustu – gara un matērijas vienotības simbolu – rokās un ar tās Dievišķās Būtnes vārdiem uz lūpām, kas bija pats mīlestības, iecietības un lēnprātības iemiesojums, slepkavoja un spīdzināja cilvēces gaišākos prātus. Līdzīgi notiek arī mūsdienās, kad profāni mēģina imitēt un atdarināt to, ko nav sapratuši, sekot idejām, kuras nespēj aptvert savas tumsonīgās, aprobežotās dabas dēļ. Tas attiecināms gan uz Kristus mācību, gan uz Austrumu filozofiju un reliģisko praksi, gan uz Rērihu atstāto kultūras un filozofisko mantojumu, gan arī citu gaišu, bet neizprastu cilvēku atstātajām domām.
Mūsu tauta ir garīgi stipra, un dažādi viltvārži to ilgi nespēs maldināt. Laiks visas vērtības sakārto pa plauktiem un gružus izmet mēslainē. Varbūt viltvāržiem un šarlatāniem šobrīd ir ļauts iznākt virspusē, lai cilvēki izbauda un iemācās atpazīt šādu veiklu darboņu neslēpti tumsonīgo dabu un nākotnē vairs neiekrīt tumsas izliktajās lamatās?

Dainis Ozols,
Starptautiskā Rērihu centra
Latvijas nodaļas valdes loceklis