Stiprina Baltijas finanšu politikas vienotību

Baltijas valstis nepiekrīt ierosinājumam kohēzijas politikai, reģionālajai attīstībai un zivsaimniecībai noteikt Eiropas Savienības (ES) atbalsta ierobežojumu 4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ar šādu paziņojumu piektdien, 11.februārī, nāca klajā Baltijas valstu finanšu ministri, kas Rīgā bija pulcējušies uz kārtējo tikšanos, lai apspriestu Baltijas valstīm svarīgus jautājumus un veidotu kopīgu nostāju vairākos ar ES saistītos finanšu jautājumos.

Tāvi Veskimegi, Oskars Spurdziņš un Aļģirds Butkevičs Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Neatzīst atbalsta ierobežojumus

Kopīgajā paziņojumā finanšu ministri norāda, ka Eiropas Komisijas priekšlikums nostāda Baltijas valstis sliktākā situācijā nekā lielāko daļu citu valstu, jo salīdzinājumā ar pārējām ES dalībvalstīm Baltijā ir lielāka nepieciešamība uzlabot publisko infrastruktūru. Viņuprāt, sevi neattaisno metodoloģija, kas tiek izmantota 4 procentu no IKP aprēķināšanai, jo tiek izmantoti divus gadus veci dati, ignorējot Baltijas valstu straujo attīstību.
Latvijas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš atzina, ka līdzīga problēma ar ierobežojumu ES atbalstam ir gandrīz visām jaunajām dalībvalstīm. Ar to saskaras visas valstis, kurām ir zems iekšzemes kopprodukta līmenis un kuras strauji attīstās.
Tikšanās laikā ministri apsprieda arī Eiropas Savienības (ES) Luksemburgas prezidentūras izvirzītās prioritātes, finanšu perspektīvu laika posmam no 2007.gada līdz 2013.gadam, tai skaitā pašu resursu un dalībvalstīm pieejamo līdzekļu apjomu no struktūrfondiem un kohēzijas fonda un struktūrfondu apguves pieredzi, ES Stabilitātes un izaugsmes paktu un tā nozīmi, kā arī akcīzes nodokļu likmju harmonizācijas idejas Eiropas Savienībā. O.Spurdziņš sniedza pārskatu par to, kā Latvijā paredzēts celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, jo pašlaik mūsu valstī šīs likmes ir viszemākās.
Finanšu ministri bija vienisprātis, ka visām trim Baltijas valstīm Luksemburgas prezidentūras izvirzītās prioritātes ir aktuālas, domstarpību nebija arī jautājumā par finanšu perspektīvu un ES Stabilitātes un izaugsmes paktu. Lai gan atsevišķos pakta punktos katrai Baltijas valstij ir sava, nedaudz atšķirīga nostāja, tomēr pamatvilcienos to viedoklis sakrīt – tās atbalsta stingru fiskālo politiku arī turpmāk, tās ir par to, lai pakta nosacījumi būtu pēc iespējas viennozīmīgāk skaidrojami un lai attieksme pret visām ES valstīm – tiklab lielajām, kā arī mazajām – būtu vienāda.
Ministri pauda apņemšanos arī turpmāk citam citu informēt nodokļu jautājumos, ko eksperti līdz šim darījuši pietiekami profesionāli un kvalitatīvi.

Ciešāk sadarbosies akcīzes nodokļa politikas jautājumos

Tikšanās dalībnieki arī bija vienisprātis, ka nepieciešams izvērst vēl ciešāku sadarbību jautājumos, kas saistīti ar akcīzes nodokļa politiku. Viņi pauda pārliecību, ka akcīzes nodokļa politikas koordinācija starp Baltijas valstīm varētu labvēlīgi ietekmēt to ekonomiku un jo īpaši samazināt krāpšanas gadījumu skaitu un akcīzes preču kontrabandu.
Kopīgajā paziņojumā Baltijas valstu finanšu ministri atzīst savstarpējās informācijas apmaiņas un nodokļu ekspertu regulāru tikšanos svarīgo nozīmi. Šo tikšanos mērķis ir izstrādāt priekšlikumus koordinētai politikai akcīzes nodokļa jomā. Taču, kā uzsvēra O.Spurdziņš, tikšanās laikā nav bijusi runa par akcīzes nodokļa harmonizāciju Baltijas valstīs.
Iestājoties Eiropas Savienībā, Baltijas valstis solīja harmonizēt nodokļu likmes ar ES spēkā esošajām minimālajām likmēm. Kā norādīja Igaunijas finanšu ministrs Tāvi Veskimegi, kad tas būtu sasniegts, Baltijas valstis varētu domāt par kopīgu nostāju likmju harmonizācijas virzienā.

Struktūrfondu apguves problēmas līdzīgas

Lietuvas finanšu ministrs Aļģirds Butkevičs pastāstīja, ka Lietuvā līgumu slēgšana par ES struktūrfondu apguvi sākusies pirms diviem mēnešiem. Daudzi projekti paredzēti sporta aktivitāšu atbalstīšanai. Ministrs pauda cerību, ka palielināsies zinātnei un attīstībai, kā arī sociālo problēmu risināšanai veltīto projektu skaits. Līdzekļi, kas bija piešķirti ceļu infrastruktūras attīstīšanai, kaimiņvalstī jau izlietoti vairāk nekā 100 procentu apmērā.
Tāpat kā mūsu valstī, arī Lietuvā dažās programmās saņemts vairāk pieteikumu, nekā iespējams piešķirt ES struktūrfondu līdzekļus. Pašlaik tiek pārskatīts naudas sadalījums šādos projektos, un no tām nozarēm, kurās iesniegts mazāk projektu, nauda tiks iedalīta nozarēm, kurās projektu pieteicēji bijuši aktīvāki.
Tomēr lielākā daļa Lietuvā iesniegto projektu saistīti ar atbalsta sniegšanu uzņēmējdarbībai. Uz kohēzijas fonda līdzekļiem visbiežāk pretendē projekti, kas vērsti uz ceļu infrastruktūras un sabiedrības infrastruktūras izveidošanu. Pašlaik vismazāko interesi projektu iesniedzēji izrādījuši par zinātni un attīstību. Šiem projektiem atvēlēti aptuveni 15 miljoni eiru, bet pagaidām pieteiktie projekti aptver tikai 3 miljonus eiru.
T.Veskimegi pauda pārliecību, ka salīdzinājumā ar citām jaunajām ES dalībvalstīm visas Baltijas valstis veiksmīgi izmanto gan struktūrfondu, gan kohēzijas fonda līdzekļus. Viņš pastāstīja, ka Igaunija jau tūlīt pēc iestāšanās Eiropas Savienībā sākusi gatavoties ES atbalsta izmantošanai, lai piešķirtie līdzekļi tiktu izlietoti līdzsvaroti un nenāktos tos atdot sakarā ar krāpnieciskām darbībām vai līdzīgām problēmām. Vislabāk igauņiem veicies ar lauksaimniecības, kā arī zinātnes un attīstības projektiem. Problēmas sagādājuši ceļu infrastruktūras attīstīšanas projekti, jo tajos vienlaikus iesai-stītas vairākas pašvaldības.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv