Briest izmaiņas upju un mazo hidroelektrostaciju līdzāspastāvēšanā

Vides ministrijas iecerētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par ūdens resursu lietošanas atļauju noteiks stingrākas prasības mazo hidroelektrostaciju (HES) darbībai.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Grozījumi Ministru kabineta noteikumiem par ūdens resursu lietošanas atļauju (noteikumi Nr.736 publicēti “LV” 30.12.2003.) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti aizvadītajā nedēļā. Vides ministrija uzskata, ka stingrākas prasības jānosaka, lai saglabātu un aizsargātu vidi. Iecerēts, ka reģionālās vides pārvaldes, pamatojoties uz vairāku ekspertu atzinumiem, varēs noteikt atļaujas nosacījumos tādas prasības, kas izriet no katras konkrētās hidrotehniskās būves atrašanās vietas un tās tehniskajiem raksturlielumiem.

HES uz sevi izsauc uguni

Likumdošanas pilnveidošana turpinās jau vairākus gadus, bet pagājušajā gadā ar jaunu sparu vētīta nepieciešamība izstrādāt jaunas prasības, jo vasarā mazo HES jautājums, precīzāk – to ietekme uz vidi uzjundīja aktīvu diskusiju. Viedokļu krustugunis un pretrunīgu vērtējumu izraisīja Pasaules dabas fonda Latvijas biroja pētījums “Mazie HES Latvijā un to ietekme uz vidi 2001 – 2003”. Neilgi pēc tā publiskošanas vides organizācijas, vairāki žurnālisti un sabiedrībā pazīstami cilvēki toreizējam Ministru prezidentam iesniedza vēstuli ar desmit prasībām valdībai novērst mazo spēkstaciju videi radīto kaitējumu.
Pēc vides ministra Raimonda Vējoņa rīkojuma tika izveidota darba grupa mazo HES darbības tiesiskā regulējuma pilnveidošanai. Plaši pārstāvētajai darba grupai bija uzticēts apkopot un izvērtēt priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos par hidroelektrostaciju kaitējumu ierobežošanu. Bija priekšlikumi, par kuriem panākta vienošanās vai vairākuma atbalsts, bet ne visos valdīja vienprātība. Gada nogalē ministram iesniegts atzinums.
Turklāt vēlā rudenī VSIA “Vides projekti” sāka Vides ministrijas finansēto projektu “Mazo HES darbības izvērtēšana”. Tas bija loģisks turpinājums uzjundītajam HES jautājumam. Tiesa, termiņš, kurā bija jātiek galā ar apjomīgo darbu, bija ļoti īss, to decembrī “LV” atzina arī projekta administrators Andris Kalniņš. Viens no galvenajiem akcentiem pētījumā ir ūdens minimālā caurplūde, kuru līdz šim aprēķina pēc videi nedraudzīgām metodēm. Februāra sākumā “Vides projekti” žurnālistiem publiskoja ekspertu secinājumus. Tie noteica vadlīnijas, pēc kurām varētu vērtēt priekšnosacījumus, lai izdotu ūdens resursu lietošanas atļaujas. Jāpiebilst, janvāra beigās ziņu aģentūrā LETA pētījumam kritiku bija veltījis Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes loceklis Ivars Blaus, norādot, ka mazo HES īpašniekiem radušās šaubas par pētījuma objektivitāti.
Izstrādājot grozījumus Minis-tru kabineta noteikumiem par ūdens resursu lietošanas atļauju, ņemti vērā minētie pētījumi un secinājumi.

Trīs būtiskākās izmaiņas

Noteikumu projekts skar trīs galvenos punktus, skaidro Vides ministrijas Vides kvalitātes nodaļas vadītāja vietniece Tatjana Jansone. Viena no galvenajām izmaiņām skar ekoloģisko caurplūdumu. Tā kā vides un zivsaimniecības eksperti bija uzsvēruši, ka pašreiz uz konkrētām upēm caurplūde ir par mazu, ka nereti tikai formāli skaitās – upe tek, bet reālā situācija tam neatbilst un tā nenodrošina, piemēram, zivju atražošanu, šis iebildums ņemts vērā. Projektā precizēts, kas saprotams ar terminu “ekoloģiskais caurplūdums”, kurš ir lielāks par minimālo garantējamo caurplūdumu, kāds jānovada uz upi zem stacijas jeb lejasbjefu. Noteikti gadījumi, kuros reģionālās vides pārvaldes atļaujas nosacījumos var izvirzīt prasības ekoloģiskā caurplūduma noteikšanai. Viena “recepte” nav paredzēta, iecerēta individuāla pieeja.
Otrs T.Jansones minētais punkts skar ūdenskrātuvē radītā mākslīgā ūdens līmeņa svārstības. Arī šī prasība izriet no zivsaimnieku atzinuma, teic Vides ministrijas pārstāve. Proti, ūdenslīmeņa svārstības jānoregulē tā, lai tās nepārsniegtu divdesmit centimetrus. Pašreiz nereti krātuvē pirms HES tiek uzkrāts ļoti daudz ūdens, tikmēr upē aiz mazā HES ir, vienkārši sakot, izteikts ūdens deficīts. Kad atver slūžas, ūdens gāžas lejā, radot lielas līmeņa svārstības. Grozījumi paredz: tikko līmenis krātuvē kāpis par minētajiem divdesmit centimetriem, slūžas jāatver.
Savukārt pēdējā būtiskākā iecerētā izmaiņa noteic, ka nākotnē būs jāiegūst ne tikai zivsaimniecības ekspertīzes slēdziens, kā tas bija līdz šim, bet arī atzinums par HES darbības ietekmi uz vidi. Maksimālais termiņš būs pieci gadi, tad jārūpē jauns slēdziens.
T.Jansone uzsver, ka noteikumu projektā paredzēts pārejas laiks. Tas nepieciešams, visticamāk, lai izpildītu jaunās prasības, ja tās apstiprinās valdība, daudzām mazajām hidroelektrostacijām ierīces būs jānomaina pret videi draudzīgākām.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv