Briest izmaiņas upju un mazo hidroelektrostaciju līdzāspastāvēšanā
Vides ministrijas iecerētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par ūdens resursu lietošanas atļauju noteiks stingrākas prasības mazo hidroelektrostaciju (HES) darbībai.
Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Grozījumi Ministru kabineta noteikumiem par ūdens resursu lietošanas atļauju (noteikumi Nr.736 publicēti “LV” 30.12.2003.) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti aizvadītajā nedēļā. Vides ministrija uzskata, ka stingrākas prasības jānosaka, lai saglabātu un aizsargātu vidi. Iecerēts, ka reģionālās vides pārvaldes, pamatojoties uz vairāku ekspertu atzinumiem, varēs noteikt atļaujas nosacījumos tādas prasības, kas izriet no katras konkrētās hidrotehniskās būves atrašanās vietas un tās tehniskajiem raksturlielumiem.
HES uz sevi izsauc uguni
Likumdošanas pilnveidošana
turpinās jau vairākus gadus, bet pagājušajā gadā ar jaunu sparu
vētīta nepieciešamība izstrādāt jaunas prasības, jo vasarā mazo
HES jautājums, precīzāk – to ietekme uz vidi uzjundīja aktīvu
diskusiju. Viedokļu krustugunis un pretrunīgu vērtējumu izraisīja
Pasaules dabas fonda Latvijas biroja pētījums “Mazie HES Latvijā
un to ietekme uz vidi 2001 – 2003”. Neilgi pēc tā publiskošanas
vides organizācijas, vairāki žurnālisti un sabiedrībā pazīstami
cilvēki toreizējam Ministru prezidentam iesniedza vēstuli ar
desmit prasībām valdībai novērst mazo spēkstaciju videi radīto
kaitējumu.
Pēc vides ministra Raimonda Vējoņa rīkojuma tika izveidota darba
grupa mazo HES darbības tiesiskā regulējuma pilnveidošanai. Plaši
pārstāvētajai darba grupai bija uzticēts apkopot un izvērtēt
priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos par
hidroelektrostaciju kaitējumu ierobežošanu. Bija priekšlikumi,
par kuriem panākta vienošanās vai vairākuma atbalsts, bet ne
visos valdīja vienprātība. Gada nogalē ministram iesniegts
atzinums.
Turklāt vēlā rudenī VSIA “Vides projekti” sāka Vides ministrijas
finansēto projektu “Mazo HES darbības izvērtēšana”. Tas bija
loģisks turpinājums uzjundītajam HES jautājumam. Tiesa, termiņš,
kurā bija jātiek galā ar apjomīgo darbu, bija ļoti īss, to
decembrī “LV” atzina arī projekta administrators Andris Kalniņš.
Viens no galvenajiem akcentiem pētījumā ir ūdens minimālā
caurplūde, kuru līdz šim aprēķina pēc videi nedraudzīgām metodēm.
Februāra sākumā “Vides projekti” žurnālistiem publiskoja ekspertu
secinājumus. Tie noteica vadlīnijas, pēc kurām varētu vērtēt
priekšnosacījumus, lai izdotu ūdens resursu lietošanas atļaujas.
Jāpiebilst, janvāra beigās ziņu aģentūrā LETA pētījumam kritiku
bija veltījis Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes loceklis
Ivars Blaus, norādot, ka mazo HES īpašniekiem radušās šaubas par
pētījuma objektivitāti.
Izstrādājot grozījumus Minis-tru kabineta noteikumiem par ūdens
resursu lietošanas atļauju, ņemti vērā minētie pētījumi un
secinājumi.
Trīs būtiskākās izmaiņas
Noteikumu projekts skar trīs
galvenos punktus, skaidro Vides ministrijas Vides kvalitātes
nodaļas vadītāja vietniece Tatjana Jansone. Viena no galvenajām
izmaiņām skar ekoloģisko caurplūdumu. Tā kā vides un
zivsaimniecības eksperti bija uzsvēruši, ka pašreiz uz konkrētām
upēm caurplūde ir par mazu, ka nereti tikai formāli skaitās – upe
tek, bet reālā situācija tam neatbilst un tā nenodrošina,
piemēram, zivju atražošanu, šis iebildums ņemts vērā. Projektā
precizēts, kas saprotams ar terminu “ekoloģiskais caurplūdums”,
kurš ir lielāks par minimālo garantējamo caurplūdumu, kāds
jānovada uz upi zem stacijas jeb lejasbjefu. Noteikti gadījumi,
kuros reģionālās vides pārvaldes atļaujas nosacījumos var
izvirzīt prasības ekoloģiskā caurplūduma noteikšanai. Viena
“recepte” nav paredzēta, iecerēta individuāla pieeja.
Otrs T.Jansones minētais punkts skar ūdenskrātuvē radītā mākslīgā
ūdens līmeņa svārstības. Arī šī prasība izriet no zivsaimnieku
atzinuma, teic Vides ministrijas pārstāve. Proti, ūdenslīmeņa
svārstības jānoregulē tā, lai tās nepārsniegtu divdesmit
centimetrus. Pašreiz nereti krātuvē pirms HES tiek uzkrāts ļoti
daudz ūdens, tikmēr upē aiz mazā HES ir, vienkārši sakot,
izteikts ūdens deficīts. Kad atver slūžas, ūdens gāžas lejā,
radot lielas līmeņa svārstības. Grozījumi paredz: tikko līmenis
krātuvē kāpis par minētajiem divdesmit centimetriem, slūžas
jāatver.
Savukārt pēdējā būtiskākā iecerētā izmaiņa noteic, ka nākotnē būs
jāiegūst ne tikai zivsaimniecības ekspertīzes slēdziens, kā tas
bija līdz šim, bet arī atzinums par HES darbības ietekmi uz vidi.
Maksimālais termiņš būs pieci gadi, tad jārūpē jauns
slēdziens.
T.Jansone uzsver, ka noteikumu projektā paredzēts pārejas laiks.
Tas nepieciešams, visticamāk, lai izpildītu jaunās prasības, ja
tās apstiprinās valdība, daudzām mazajām hidroelektrostacijām
ierīces būs jānomaina pret videi draudzīgākām.
Ilze Apine, “LV”