1990.gada 29.oktobra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos– Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Ir ieslēgts reģistrācijas režīms, lūdzu reģistrēsimies. Rezultātu! 122. Zālē ir mazāk deputātu, ņemot vērā dažu kolēģu rīcību ar taustiņiem. Izskatīsim 29., 30. un 31.oktobra plenārsēžu darba kārtību. 29.oktobrī, tas ir, šodien, paredzēts izskatīt likumprojektu par valsts pensijām otrajā lasījumā. Šis likumprojekts ar pagājušās nedēļas balsojumu jau ir iekļauts šīsdienas darba kārtībā. Tāpēc mēs visi esam kopā šodien, pirmdien, plenārsēdē un izskatīsim šo jautājumu. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi, savus priekšlikumus, ja tādi ir, par 30. un 31.oktobri.

Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Man, kolēģi, ir jautājums Likumdošanas jautājumu komisijas vadītājam Endziņam, proti, par 31.oktobra trešo darba kārtības punktu– likumprojektu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Jautājums skan šādi: vai ar to ir domāts Ministru padomes iesniegtais likumprojekts vai Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas izstrādātais?

Priekšsēdētājs: Jā, es saprotu, paldies. Deputāts Endziņš acīmredzot atbildēs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi, jautājumi vai ierosinājumi? Deputāt Cilinski, lūdzu!

E.Cilinskis: Man ir tāds jautājums. Ņemot vērā to, ka LNNK padome vakar pieņēma aicinājumu Latvijas Republikas Augstākajai padomei un Ministru padomei atcelt Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas nelikumīgo lēmumu atļaut Rīgas pilsētas PSKP organizācijai 7.novembrī rīkot manifestāciju darba laikā, man būtu priekšlikums iekļaut šo jautājumu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Kad, lūdzu?

E.Cilinskis: Es nezinu, tas būtu jālemj vai nu šodien, vai rīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirms lemjam, būtu konkrēti jāierosina. Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Es negribētu graut mūsu nobalsoto darba kārtību 29.datumam, bet, saņemot šodien labojumus par pensijām un pensiju likumu uz 24 lappusēm, es uzskatu, tā kā daudzi deputāti arī piektdien bija uz tikšanos ar vēlētājiem, mums var rasties grūtības, jo nebūs izskatīti un izstudēti šie sarežģītie punkti, kas traucēs ļoti nopietni un ražīgi šodien strādāt. Es gan nezinu, vai tas ir iespējams, bet vai nebūtu lietderīgi to samainīt ar jebkuru nākamo darba kārtības punktu, vakarā šo jautājumu pamatīgi izstudēt un tad izskatīt nākamajā dienā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kodoliņ!

A.Kodoliņš: Deputāts Kehris un es esam sagatavojuši lēmuma projektu par nodokļu likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā un tā galīgu pieņemšanu. Es gan nezinu tā precīzo nosaukumu, bet lūdzu iekļaut to darba kārtībā, tāpēc ka šajā lēmumprojektā ir jautājums par kopējo rīcību ar Ministru padomi.

Priekšsēdētājs: Par kuru nodokļu likumu jūs tagad runājat?

A.Kodoliņš: Šeit ir runa par visiem nodokļu likumiem, kuri...

Priekšsēdētājs: ...kuri ir iekļauti 30.oktobra darba kārtībā.

A.Kodoliņš: Runa ir par to, lai mēs drīzāk pabeigtu izskatīt likumprojektus pirmajā lasījumā, tie ir jāsagatavo otrajam lasījumam, un šeit gan Augstākajai padomei, gan valdībai vajag saskaņot rīcību. Un tāpēc mēs iesniedzām lēmuma projektu, lai izveidotu komisijas, kas nodarbosies ar šo nodokļu likumprojektu sagatavošanu otrajam lasījumam un to galīgajai pieņemšanai.

Priekšsēdētājs: Un kurā dienā to varētu izskatīt?

A.Kodoliņš: Šo lēmuma projektu varētu izskatīt rītdien pēc divu lēmumu par nodokļiem pieņemšanas, jo tas neprasīs daudz laika.

Priekšsēdētājs: Lēmuma projekts par komisijām...

A.Kodoliņš: Par komisiju izveidošanu nodokļu likumprojekta sagatavošanai otrajam lasījumam un tā galīgajai pieņemšanai.

Priekšsēdētājs: Ceru, ka jūs rakstiski iesniegsiet savu priekšlikumu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Es gribu iesniegt divus priekšlikumus. Pirmais priekšlikums. Meklēt šajā nedēļā iespējas un uzaicināt iekšlietu ministru uz mūsu sēdi, kurā uzklausīt viņa informāciju par situāciju republikā sakarā ar šo jautājumu.

Un otrs priekšlikums. Es ar to esmu uzstājies vairākkārt, un turpinu būt neatlaidīgs. Mēs pieņemam, apspriežam un pieņemam ekonomiska rakstura likumprojektus citu pēc cita, bet līdz šim laikam nezinām, kā izskatās valdības deklarācija pēc apspriešanas sesijā, pēc rekomendācijām, cik lielā mērā ņemti vērā papildinājumi. Ierosinu: nākošajā nedēļā, trešdien, ieplānot tādu premjerministra uzstāšanos. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Vairs priekšlikumu nav? Paldies. Apspriežot darba kārtību, esmu lūdzis kolēģiem iesniegt rakstveidā savus priekšlikumus, jo, tikai noklausoties vien jūsu priekšlikumus, likt uz balsošanu un kolēģiem izšķirties par jūsu priekšlikumu niansēm ir pagrūti. Taču to nav.

Un tomēr sākam. Deputāta Kides priekšlikums attiecas uz šīsdienas likumprojektu par valsts pensijām. Viņš ir ierosinājis šo jautājumu neizskatīt sakarā ar to, ka deputātiem nav bijis pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar tiem materiāliem, kurus izsniegusi komisija. Ja šis ierosinājums tiek pieņemts, tad tālāk skatīsim, kādus jautājumus no rītdienas vai parītdienas darba kārtības, kuru mēs esam apstiprinājuši, varētu izskatīt. Tas būtu visradikālākais. Visi pārējie priekšlikumi ir papildinājumi darba kārtībai. Tāpēc, manuprāt, ir jāizšķiras vispirms par 29.oktobri, un tad saskaņā ar mūsu tradīciju balsosim kopumā to darba kārtību, ko Prezidijs iesniedzis 30. un 31.oktobrim. Un arī atsevišķi par katru no papildinājumiem, bet par deputāta Kides ierosinājumu sakarā ar šīsdienas darba kārtību lūdzu izteikt savus viedokļus arī pārējiem deputātiem, ja tāda vēlēšanās ir. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Es gribētu sakarā ar Kides kunga priekšlikumu teikt, ka šie– šodien izdalītie– materiāli ir ļoti līdzīgi tiem, ko deputāti saņēma pagājušo pirmdien. Šis nav jauns likumprojekta lasījums, līdz ar to šeit nevarētu būt runa par to, ka tiem vajadzētu iepriekš atvēlēt daudz laika.
Šeit ir izdarītas tikai tās izmaiņas salīdzinājumā ar pagājušo pirmdienu, kādas radās, kopēji vienojoties tiem deputātiem, kas iesniedza priekšlikumus, ar arodbiedrību pārstāvjiem, un tās nav principiālas izmaiņas. Gan pagājušās pirmdienas, gan šīs pirmdienas dokumenti lielā mērā sakrīt. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi viedokļi sakarā ar šo ierosinājumu? Nav. Tad darba kārtība būs tāda: vispirms nobalsosim par 29., pēc tam 30. un 31.oktobra sēžu darba kārtību un par papildinājumiem 30. un 31.oktobrim, bet runa ir tikai par 29.oktobra– par šīsdienas– plenārsēdes darba kārtību. Tātad likumprojekts par valsts pensijām otrajā lasījumā. Deputāta Kides priekšlikumu jūs dzirdējāt, viņš ierosināja šodien neizskatīt šo jautājumu, un viņš izvirzījis arī argumentus. Bija vēl arī citi argumenti “par”, tāpēc jums ir jāizšķiras. Tagad balsosim par deputāta Kides ierosinājumu– šodien neizskatīt šo jautājumu. Lūdzu reģistrēties. Paldies. Zālē ir 125 deputāti. Bet tagad balsojot izsakiet savu attieksmi pret deputāta Kides ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par– 20, pret– 75, atturas– 19. Šis priekšlikums negūst vairākuma atbalstu, un līdz ar to darba kārtībā šodien paliek likumprojekts par valsts pensijām otrajā lasījumā.

Tālāk par 30. un 31.oktobra Augstākās padomes Prezidija ierosināto darba kārtību. Lūdzu, balsosim. Pēc tam balsosim par papildinājumiem. Rezultātu! 107– par, 3– pret un 5– atturas. Darba kārtības jautājumi 30. un 31.oktobrim ir apstiprināti, visi jautājumi tiek iekļauti darba kārtībā. Tagad, lūdzu, balsosim par papildinājumiem. Jūs, deputāt Cilinski, neminējāt datumu, kurā jūs ierosināt izskatīt savu jautājumu?

E.Cilinskis: Es ierosinu izskatīt šo jautājumu rīt.

Priekšsēdētājs: 31.oktobrī. Es atvainojos, 30.oktobrī. Vai tā formulējums iesniegts precīzi?

E.Cilinskis: Tas tūlīt tiks iesniegts formulētā veidā.

Priekšsēdētājs: Rakstiski tas nav iesniegts. Mēģināsim to formulēt tādā veidā, kādā deputāts Cilinskis to izteica. Paldies. Deputāts Cilinskis ierosina izskatīt plenārsēdē jautājumu par Rīgas pilsētas tautas deputātu izpildkomitejas nelikumīgo lēmumu– atļaut Rīgas pilsētas PSKP organizācijai rīkot manifestāciju darba laikā 7.novembrī. Lūdzu, balsosim par šo papildinājumu 30.oktobra darba kārtībai. Rezultātu! Par– 61, pret– 34, 17– atturas. Šis jautājums tiek iekļauts darba kārtībā.

Nākamais ierosinājums bija papildināt 30.oktobra darba kārtību ar jautājumu par lēmuma projekta izskatīšanu sakarā ar komisijas izveidošanu nodokļu likumprojekta sagatavošanai otrajam lasījumam un tā galīgajai pieņemšanai. Kolēģi, lūdzu, formulējiet precīzāk jautājumu! Mūsu formulējumi sāks greznot avīžu slejas, par mūsu izteicieniem spriedīs, un tāpēc mēģināsim rakstiski precīzi formulēt savus jautājumus. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret šo ierosinājumu! Tātad rīt tiks pabeigti izskatīt visi jaunie likumi pirmajā lasījumā. Lai virzītos tālāk, ir jānodibina speciāla komisija. To ierosināja deputāts Kodoliņš. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 71 balss– par, 8– pret, 33– atturas. Šis jautājums tiek iekļauts darba kārtībā. Kolēģi Zatuliviter, kurā datumā jūs ierosināt uzklausīt iekšlietu ministra informāciju? */Pēc nedēļas? Šonedēļ?/

V.Zatuliviters: */Jā./

Priekšsēdētājs: Deputāts Zatuliviters ierosina 31.oktobra plenārsēdē noklausīties iekšlietu ministra Važņa informāciju. Par ko? Deputāts Zatuliviters, formulējot savu priekšlikumu, teica tā, ka ir jāzina situācija par noziedzību republikā un situācija Iekšlietu ministrijā. Rakstiski man šis priekšlikums nav iesniegts. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret šo ierosinājumu. Rezultātu! Par– 31, pret– 51, atturas– 21. Ierosinājums vairākuma atbalstu negūst, līdz ar to darba kārtībā šis jautājums netiek iekļauts.

Nākamais deputāta Zatulivitera priekšlikums bija ieplānot plenārsēdes darba kārtībā pēc nedēļas, tas ir, nākamnedēļ, mūsu premjerministra Godmaņa kunga informāciju par valdības programmas realizāciju. Rakstiski man tas nav iesniegts. Es formulēju to tādā veidā, kādā to sapratu un kādā atcerējos. Lūdzu, izsakiet pret to savu attieksmi. Rezultātu! 43– par, pret– 41, 34– atturas. Šis priekšlikums negūst vairākuma atbalstu. Līdz ar to šis jautājums plenārsēdes darba kārtībā netiek iekļauts. Vai visi priekšlikumi ir izskatīti? Ja vairāk nav citu ierosinājumu un priekšlikumu, darba kārtība plenārsēdēm 29., 30. un 31.oktobrī ir apstiprināta.

Sākam izskatīt likumprojektu “Par valsts pensijām” otrajā lasījumā, un es lūdzu šā jautājuma tālāko izskatīšanu vadīt Dainim Īvānam.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs pēc vispārējām debatēm pārtraucām pensiju likuma apspriešanu, un šodien mums acīmredzot vajadzētu to sākt apspriest pa pantiem, jo ir labojumi, un mums atliek apspriest un balsot katru labojumu vai pantu atsevišķi, ja tas būs nepieciešams.

Vārds komisijas priekšsēdētājam Krastiņa kungam.

I.Krastiņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt pa atsevišķiem pantiem iesniegtos labojumus, es gribētu paskaidrot, kādas izmaiņas šeit ir izdarītas un kas noticis šīs nedēļas laikā. Es vispirms gribētu cienījamajiem deputātiem atgādināt, cik ļoti šis likums ir nepieciešams apmēram 640 tūkstošiem pensionāru Latvijā. Un jāsaka godīgi, ka komisiju šīsnedēļas laikā mazliet nemierīgu dara tas, ka strīds, kas iededzies ap šā likumprojekta 12. un 34.pantu, skar intereses apmēram 6,5 procentiem no kopējā pensionāru skaita, rada draudus, ka šo likumu mēs laikā nevarēsim pieņemt. Līdz ar to tie 50 procenti pensionāru, kuri patlaban dzīvo zemāk par nabadzības slieksni, šādā stāvoklī arī paliks, tāpēc ka daži atsevišķu nozaru arodbiedrību pārstāvji savas šaurās resoriskās intereses stāda augstāk par pensionāru interesēm un arī kopumā. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt, es gribētu informēt, ka ceturtdien komisijā tikās– nevar teikt, ka visi, bet ļoti daudzi– nozaru arodbiedrību pārstāvji. Mēs pratām atrast kompromisu tieši šajā jautājumā– par pensijām ar atvieglotiem noteikumiem –, likumprojekta 12.pants un izdienas pensijām– 34.pants. Pie kāda rezultāta mēs esam nonākuši, to būtu mērķtiecīgi izskatīt, kad būsim tikuši līdz attiecīgajiem likumprojekta pantiem.

Man būtu priekšlikums sākt likumprojekta izskatīšanu pa pantiem, un visiem jums ir izdalīts jauns 1.panta variants. Šeit izmaiņas ir izdarītas tādēļ, ka acīmredzot iepriekšējais 1.panta formulējums nebija īsti saprotams. Mēs centāmies ar šā formulējuma palīdzību ieviest maksimālu skaidrību, kuram tad Latvijas Republikā ir tiesības saņemt valsts pensiju. Un, tā kā visiem šie materiāli ir izdalīti, es domāju, nav nepieciešams tos atkārtot un lasīt vēlreiz.

Priekšsēdētājs: Vai, iepazinies ar jaunā panta komisijas ieteikto redakciju, kāds no deputātiem nevēlas atsaukt savu priekšlikumu, lai par to nevajadzētu balsot? Ja ne, tad acīmredzot mums parastajā kārtībā vajadzēs uzdot jautājumus komisijai par šo 1.pantu, ja būs vajadzība, mēs to apspriedīsim un balsosim par tā variantiem. Pēdējais tiks izvērtēts komisijas variants, jo tā ir pieņemts mūsu reglamentā.

Jautājumu par 1.pantu uzdod deputāts Caune.

I.Caune: Principā 1.pants ir palicis tādā pašā redakcijā, kāds tas bija pirmajā lasījumā. Un šeit iznāk tā, ka iebraucējs praktiski saņems pensiju, ja viņam darba stāžs būs 17 gadu, tas ir, ne mazāks par divām trešdaļām no vīrietim nepieciešamā darba stāža, bet pamatiedzīvotājs ar šādu stāžu varēs saņemt tikai daļēju pensiju. Es domāju, ka mans variants ir labāks, tas visiem dod vienādas tiesības. Nez kādēļ tas netika ņemts vērā? Tas ir pirmais jautājums.

I.Krastiņš: Caunes kungs, es jums nekādi negribu piekrist, ka pamatiedzīvotājs– Latvijas Republikas pilsonis– saņems tikai daļēju pensiju.

I.Caune: Ja viņam būs tikai 17 gadu ilgs darba stāžs, tā kā iebraucējam. Jo iebraucējam tiek prasītas tikai divas trešdaļas no nepieciešamā darba stāža. Tā taču tas būs?

I.Krastiņš: Jā, protams, bet kāds tam sakars ar Latvijas Republikas pilsoņiem? 1.panta pirmajā rindkopā skaidri norādīts, ka Latvijas Republikas pilsoņiem ir tiesības uz valsts pensiju visos šajā likumā minētajos gadījumos.

I.Caune: Ja viņiem ir 25 gadu ilgs darba stāžs. Bet, ja viņiem ir 17 gadu stāžs, tad viņi saņems tikai daļēju pensiju. Viens nesaņems, bet otrs saņems pilnu pensiju.

I.Krastiņš: Jūs mazliet kaut ko jaucat. Teiksim, ārvalstu pilsonis iebrauc Latvijā pēc šā likuma spēkā stāšanās brīža. Pirmkārt, viņam galu galā ir jābūt kopējam darba stāžam, lai viņš vispār varētu saņemt pensiju saskaņā ar šo likumu. Un bez tam viņam vēl būs jāpierāda, ka divas trešdaļas no šā darba stāža viņš ir nostrādājis Latvijā.

I.Caune: Es runāju par tiem, kuri jau ir Latvijā likuma pieņemšanas brīdī. Tiem vajag tikai divas trešdaļas darba stāža.

Priekšsēdētājs: Paldies, deputāt Caune!

I.Caune: Man ir vēl otrs priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Pagaidām uzdosim jautājumu, bet pēc tam varēsit par šo pantu izteikties.

I.Caune: Tas šoreiz varbūt arī neattiecas uz 1.pantu, bet kas pārrēķinās tās minimālās pensijas? Kad un cik bieži?

I.Krastiņš: Es atvainojos, Caunes kungs, bet tas neattiecas uz 1.pantu.

Priekšsēdētājs: Pēc tam atgriezīsimies pie šā panta. Paldies. Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godājamajam referentam man ir šāds jautājums: kaut arī nedaudz ir grozīta 1.panta redakcija, praktiski nekas nav mainījies. Vai komisija šajā gadījumā, piedāvājot šo formulu, padomāja par to, ka tā ir loģiski un juridiski pretrunīga, jo šeit sākotnējā normā ir izdalīti Latvijas Republikas pilsoņi, bet tālāk otrajā apakšpunktā– ārvalstu pilsoņi un personas bez pilsonības. Savukārt pirmajā apakšpunktā parādās no juridiskā viedokļa vispār galīgi neizprotama formula– visi Latvijas iedzīvotāji. Tajos ietilpst gan republikas pilsoņi, gan ārvalstu pilsoņi, gan personas bez valsts piederības. Šāda formula nav nedz saprotama, nedz komentējama.

I.Krastiņš: Redziet, Plotnieka kungs, es varētu jums daļēji piekrist, ka šis nav veikls formulējums. Manuprāt, šā likuma galvenā problēma ir tā, ka tam pār vienu plecu jāskatās atpakaļ, bet pār otru plecu– uz priekšu. Es vēlreiz atvainojos, bet mums patlaban vēl nav Latvijas Republikas pilsoņu, nav juridiski apstiprināta šī pilsonība. Man, piemēram, kabatā nav Latvijas Republikas pilsoņa pases. Tātad mēs esam spiesti patlaban izmantot šo– te jums taisnība– neveiklo formulējumu “visi Latvijas iedzīvotāji”, kuri dzīvo republikā likuma spēkā stāšanās brīdī.

A.Plotnieks: Vai es varu atļauties uzdot vēl detalizējošu jautājumu: vai komisija izvērtēja šo situāciju, kas rodas, jo šis pirmajā apakšpunktā minētais cilvēku kopojums aptver gan pilsoņus, gan ārvalstu pilsoņus, gan personas bez valsts piederības. Līdz ar to pants ir loģiski tik pretrunīgs, ka šo normu nekad nebūs iespējams realizēt. Tā pati sevi noliedz.

I.Krastiņš: Nē, te es jums nevaru piekrist.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Man ir jautājums, kur palika papildinājums pie pirmās rindas, ka Latvijas Republikas pilsoņiem ir tiesības uz valsts pensijām pilnā apjomā šajā likumā paredzētajos gadījumos, jo mēs tālāk 66.pantā ietvērām par sociālajām pensijām tos 50 procentus, kas ir it kā komisijas atzinums. Ja šis pants nav pilnā apjomā un ar ārzemniekiem ir citādi, tad es nesaprotu, kādēļ tā šeit vairs nav?

I.Krastiņš: Silāra kungs, ja es pareizi atceros mūsu diskusiju ceturtdien komisijā, tad mēs vienojāmies, ka Latvijas Republikas pilsoņiem ir tiesības uz valsts pensijām. Bet nākamais teikums attiecas uz darba pensijām. To, ka pilsoņiem ir tiesības šajā likumā paredzētajos gadījumos tās saņem pilnā apjomā. Ja es pareizi atceros, tad komisija nolēma, ka tas ir pats par sevi saprotams. Tomēr jūs varat uzstāt, lai par šo papildinājumu tiek balsots.

I.Silārs: Piedodiet, bet valsts pensijas sevī iekļauj gan darba pensijas, gan sociālās pensijas. Tādēļ mums tālāk ir norāde uz darba pensijām, bet tas nav pirmais punkts, tas ir pats pirmais teikums... Tātad uz valsts pensijām tikai tiem Latvijas Republikas pilsoņiem ir tiesības pilnā apjomā. Un tā mēs vienojāmies, un tur nebija citādi.

I.Krastiņš: Es vēlreiz atkārtoju, Silāra kungs, ka jūs varat likt šo priekšlikumu uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Kide!

I.Silārs: Piedodiet, tā nav atbilde uz šo jautājumu. Mēs vienojāmies. Tādēļ es jautāju, kādēļ tas pazudis?

Priekšsēdētājs: Deputāt Silār, es nevaru piespiest komisijas vadītāju jums atbildēt tā, lai tas jūs apmierina. Jo arī es nezinu, kādu atbildi jūs gaidāt no viņa. Lūdzu, vai ir kādi jautājumi? Tagad mums acīmredzot būtu jāpāriet pie balsošanas, un balsošanas gaitā saskaņā ar mūsu reglamentu deputātam ir iespējams pamatot sava varianta pareizību. Lūdzu, varbūt jūs raksturotu Ekonomikas komisijas pirmo priekšlikumu.

I.Krastiņš: Man tomēr ir jautājums Ekonomikas komisijai. Vai tā vēl uzstāj, ja 1.pants ir izteikts tā, kā tas ir, vai tā iestājas par savu variantu un pieprasa balsošanu? Tas, ar ko tā vēlas papildināt otro apakš­punktu– ka pensijas maksā atbilstoši starpvalstu nolīgumiem, tas ir ietverts citā šā likuma pantā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds Ekonomikas komisijai!

R.Černajs: Ekonomikas komisija neiestājas par šo labojumu, jo šis patiešām bija labojums pirmajai likumprojekta redakcijai, tagad šie labojumi praktiski ir iekļauti 44.pantā, tādējādi mēs neuzstājam, lai izdara šo labojumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tālāk par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

I.Krastiņš: Mūsu viedoklis par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu bija šāds: Iekšlietu komisija ierosina nodrošināt ar valsts pensijām tos iedzīvotājus, kuriem sakarā ar darbību republikas interesēs ārvalstis pārtraukušas pensijas izmaksu. Komisija šo ierosinājumu noraida, jo kurš būs tas, kas izvērtēs, vai konkrētā pilsoņa darbība ir bijusi Latvijas Republikas interesēs vai ne. Tas ir stipri stiepjams jēdziens un pieļauj voluntāru tulkojumu, līdz ar to komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Kāds ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis? Vai jūs uzturat spēkā savu labojumu, un vai mums par to ir jābalso? Lūdzu, Jundža kungs!

T.Jundzis: Es tomēr gribētu kategoriski iestāties par šo priekšlikumu, jo, saprotiet, jau tagad ir vesela virkne faktu, ka tie armijas virs­nieki, padomju armijas virsnieki, kuri vēl varbūt arī tagad strādā kara komisariātos, kuri sadarbojas konkrēti arī ar mūsu komisiju un vispār ar vietējo varu un Tautas fronti, ka viņiem šīs pensijas tiks atņemtas, tiklīdz... Un līdz ar to, ja mēs neradīsim iespējas, ka viņi varēs saņemt mūsu valsts pensijas, tad arī mēs nevaram cerēt ne uz kādu reālu sadarbību, viņu iekļaušanos cīņā par Latvijas neatkarību, un tas ir ārkārtīgi svarīgs moments. Bet, runājot par Krastiņa kunga šaubām par to, kurš tad būs tas, kas izvērtēs, es domāju, ka tās varētu būt sociālās nodrošināšanas iestādes, speciālas pensiju piešķiršanas komisijas, kuras ar šiem jautājumiem tiktu galā.

I.Krastiņš: Es gribētu teikt, ka tas novedīs pie nebeidzamām konfliktsituācijām, jo, piemēram, gan Jirgena kungs, gan Rubika kungs– abi noteikti ir pilnīgi pārliecināti, ka viņi darbojas Latvijas Republikas interesēs. Un šīs galējības varētu paplašināt vēl tālāk. Jūsu minētos gadījumos, iespējams, varētu risināt Ministru padomes līmenī.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es gribētu pateikt, ka mums būtībā nav pilnīgi cita redakcijas varianta, ir tikai papildinājumi šim pantam. Bet, tā kā šo papildinājumu ir tik daudz, tad es ierosinu tomēr balsot vispirms par papildinājumiem, jo nezinām, par ko mēs īsti nobalsosim, un pēc tam paskatīties, vai varam balsot par šo pantu kopumā. Tātad, ja Aizsardzības un iekšlietu komisija uzstāj, es tūlīt došu vārdu Odisejam Kostandam, un tad mēs balsosim par šo viņa priekšlikumu kā papildinājumu. Lūdzu.

O.Kostanda: Es gribētu papildināt Jundža kunga teikto ar konkrētiem piemēriem. Tāda pati situācija jau tikko bija Lietuvas Republikā. Un Lietuvas Republika to atrisināja. Arī mūsu papildinājums ir līdzīgs tam, kā lietuvieši ir risinājuši šo variantu– viņiem jau agrāk sāka veidoties tādas institūcijas kā, piemēram, Zemes apsardzības departaments, kuram galu galā bija jānokomplektējas galvenokārt no tiem kadriem, virsniekiem, kuri pirms tam ir dienējuši PSRS armijā, bet pārgājuši jaunās republikas pusē, un viņiem PSRS valdība anulē gan izdienu, gan noņem zvaigznītes, bet tiem, kuri jau ir pensijā, noņem šīs pensijas. Ko tad? No kādiem kadriem tad mēs celsim savus robežapsardzības spēkus? Vai arī vispār pārvelkam šiem cilvēkiem svītru pāri? Kurš tad ar mums sadarbosies? Bez tam ir vēl arī daudzi citi tādi paši..., teiksim, specdienesti. Tikko kā lietuvieši veido savu politiskās... drošības departamentu, un tur ir šī pati problēma. Padomāsim ļoti uzmanīgi par to.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kostandas kungs! Vai jūs šo pašu labojumu gribat argumentēt? Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Par 1.punkta pēdējo rindkopu– kā tā sasaucas ar 44.punktu. Tur ir pateikts: ja līgums ar citām valstīm, no kurienes iebraukuši ārvalstu pilsoņi, nebūs noslēgts, tad šie pilsoņi saņems tikai sociālo pensiju. Tātad– ja uz 1.janvāri līgums nebūs noslēgts, var rasties arī konfliktsituācijas.

I.Krastiņš: Tās varētu rasties jau 2.janvārī, ja iebrauc pilsoņi, kas nav nostrādājuši Latvijā vai Latvijas uzņēmumos ārpus tās šīs divas trešdaļas nepieciešamā darba stāža.

E.Kide: Ja viņi ir izsaukti, teiksim, uz līguma pamata, vai arī tad šis likums darbojas?

I.Krastiņš: Jā, likums attiecas uz visiem vienādā mērā...

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mēs varam balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Es to nolasīšu, lai dzird arī radioklausītāji: “Latvijas Republika nodrošina ar valsts pensijām Latvijas Republikas iedzīvotājus, kuriem sakarā ar darbību republikas interesēs ārvalstis pārtraukušas pensiju izmaksu.” Jūs dzirdējāt argumentus par un pret, komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, bet savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisija to atbalsta, un mums atliek balsot par šo papildinājumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 72– par, 19– pret, 8– atturas. Tātad šis priekšlikums ar balsu vairākumu ir pieņemts kā papildinājums.

Nākamais ir deputāta Seiksta priekšlikums. Lūdzu.

I.Krastiņš: Seiksta kungs ierosina mainīt formulējumu attiecībā uz ārvalstu pilsoņiem un personām bez pilsonības. Lai viņi Latvijā varētu saņemt darba pensijas, vajadzētu prasīt no viņiem nevis divas trešdaļas, bet pilnu darba stāžu, kas nostrādāts Latvijas Republikā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputāts Seiksts uztur savu priekšlikumu?

A.Seiksts: Es to labprāt noņemtu, ja man kāds īsi un kvalificēti paskaidrotu, kāpēc viņiem pēc ierašanās Latvijas Republikā, kad šis likums stājies spēkā, ir vajadzīgas priekšrocības salīdzinājumā ar republikas pilsoņiem. Ja man to var īsi juridiski paskaidrot, tad es atsaucu savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jums ir iespēja pierādīt savu kvalifikāciju.

I.Krastiņš: Juridiski to man būs grūti pierādīt, jo pats neesmu jurists. Taču es cienījamo Seiksta kungu nesaprotu: kur viņš šeit saskata priekšrocības tiem, kuri iebrauc no ārvalstīm? Divas trešdaļas taču to nenozīmē. Tas nozīmē, ka viņam kopējais darba stāžs tagad būs 17 gadu nepieciešamo 25 gadu vietā. Tas taču absolūti... Viņam jāpierāda, ka no šiem nostrādātajiem 25 gadiem vismaz 17 viņš ir strādājis Latvijas Republikas uzņēmumos, nevis ka šis ārvalsts pilsonis pavisam nostrādās 17 gadu un uzreiz saņems Latvijas Republikas darba pensiju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt Seikst, jūs varat argumentēt savu priekšlikumu, ja to nenoņemat, un tad mēs varēsim balsot.

A.Seiksts: Varat balsot.

Priekšsēdētājs: Jūs atsaucat savu priekšlikumu? Neatsaucat. Tātad balsosim par deputāta Seiksta ieteikto papildinājumu, ka ārvalstu pilsoņiem un personām bez pilsonības, ja viņu nepieciešamo darba stāžu pilnībā sastāda darbs Latvijas Republikā..., tas ir šis papildinājums. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 53– par, 28– pret un 16– atturas. Priekšlikums tiek pieņemts kā papildinājums.

I.Krastiņš: Tālāk izskatīsim deputātes Ždanokas labojumu. Komisijas izpratnē mēs to it kā būtu ņēmuši vērā, bet es tomēr gribētu pavaicāt pašai deputātei Ždanokai, vai viņa uzstāj, lai mēs par to balsotu.

T.Ždanoka: Es tieši gatavojos to atsaukt, bet pēc balsošanas man nav skaidrs...

No zāles: Nedzirdam!

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, trešais mikrofons! Es tikai gribu atgādināt, ka šie priekšlikumi ir līdzīgi, būtībā par vienu un to pašu. Un kurš no tiem saņems balsu vairākumu, tas tiks pieņemts. Lūdzu.

T.Ždanoka: Pirms iepriekšējās balsošanas es būtu savu ierosinājumu atsaukusi un būtu to darījusi komisijas formulējuma labā. Taču tagad man nav skaidrs– tātad tagad deputāta Seiksta ierosinātais būs tā vietā?

I.Krastiņš: Jā, vārdi “divas trešdaļas” tiek nomainīti ar vārdu “pilnībā”. Es saprotu, ka...

T.Ždanoka: Es atvainojos. Te jau nav rakstīts tā, kā tur– formulējumā: “pribivšije”, kuri ir atbraukuši pēc likuma stāšanās spēkā. Pēc formulējuma tā nav.

I.Krastiņš: Es saprotu, ka tas paliek komisijas variantā, jo, teiksim, 2.panta formulējums– Seiksta kungs māj ar galvu– paliek tāds, kādu ir devusi komisija. Vienīgās izmaiņas komisijas variantā ir tās, ka “divas trešdaļas” tiek nomainītas ar vārdu “pilnībā”: “Nepieciešamo darba stāžu pilnībā veido darbs Latvijas Republikā...”

T.Ždanoka: Tad vajag pateikt tā, lai visiem tas būtu skaidrs. Jo būtība ir tā, lai šeit būtu papildinājums:– “tie, kas ir atbraukuši pēc tās dienas”... Un tad es atsaucu savu ierosinājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais ir deputāta Zaļetajeva priekšlikums, kas attiecas uz papildinājumu: “vai Latvijas PSR”. Lūdzu komisijas viedokli!

I.Krastiņš: Es domāju, tas ir pilnīgi lieks papildinājums, jo runa bija par to, “darbs Latvijas Republikā” vai “darbs Latvijas PSR”.

Priekšsēdētājs: Manuprāt, juridiski tas šajā likumā neko neizmaina. Vai deputāts Zaļetajevs patur spēkā savu priekšlikumu?

I.Krastiņš: Tādā gadījumā, ja mēs to pieņemam, tad mums vajadzētu pie viena minēt arī to Ostlandi, kas bija Vācijas okupācijas laikā, un, teiksim, vēl dažādus citus nosaukumus. Es nedomāju, ka tas būtu vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Tā kā deputāta Zaļetajeva nav zālē, tad mums nekas cits neatliek, kā... Es nezinu, kā rīkoties– tā kā viņa šeit, zālē, nav, vai mēs vispār varam balsot par viņa priekšlikumu. Jābalso par viņa priekšlikumu? Tādā gadījumā, lūdzu, balsosim par deputāta Zaļetajeva priekšlikumu– papildināt otro apakšpunktu ar vārdiem “vai Latvijas PSR”. Lūdzu rezultātu: 20– par, 58– pret, 10– atturas. Priekšlikums netiek pieņemts.

Nākamais ir deputāta Morozļi priekšlikums. Lūdzu, komisijas domas! Un vispār, vai deputāts Morozļi uztur savu priekšlikumu spēkā?

G.Morozļi: Jā, uzturu.

Priekšsēdētājs: Deputāts uztur. Lūdzu, izsakiet komisijas viedokli!

I.Krastiņš: Komisija neuzskata, ka Latvijas Republikai būtu vienādā mērā jānodrošina ar valsts pensijām gan Latvijas Republikas pilsoņi, gan ārvalstu pilsoņi un personas bez pilsonības.

Priekšsēdētājs: Tātad vairs neviens par šo priekšlikumu izteikties nevēlas. Vai deputāts Morozļi grib argumentēt savu priekšlikumu? Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Morozļi: */Iesniedzot šo ierosinājumu, es ņēmu vērā to, ko dzirdēju šeit. Šodien mēs nezinām, kurš būs pilsonis, kurš nebūs. Tāpēc es domāju par tiem, kuri šeit dzīvo pastāvīgi, bet pēc pilsonības likuma pieņemšanas var arī nekļūt par pilsoņiem. Bet viņi taču strādāja, Savienībā strādāja, pilnīgi nostrādāja stāžu, un es domāju, ka viņiem ir jāsaņem pensijas pēc vispārējiem noteikumiem, kā visiem citiem./

I.Krastiņš: Te nekādas pretrunas nav. Morozļi kunga pieminētie ārvalstu pilsoņi saņems Latvijas Republikas darba pensijas saskaņā ar šā likuma 1.1.pantu.

Priekšsēdētājs: Arguments ir tāds, ka pensiju tik un tā šie cilvēki saņems. Tādējādi šis papildinājums, komisijasprāt, ir lieks. Taču, tā kā deputāts Morozļi ir citās domās, lūdzu, balsosim par deputāta priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu: 18– par, 63– pret un 9– atturas. Šis papildinājums netiek pieņemts.

Nākamais ir deputāta Caunes priekšlikums. Lūdzu, deputāt Caune, argumentējiet savu ierosinājumu, un tad komisija pateiks savu viedokli.

I.Caune: Es gribētu, lai par pirmo apakšpunktu deputāti balsotu, jo šeit ir runa par tiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri pašreiz piespiedu kārtā nedzīvo Latvijā, bet tad, kad būs pilsonība un būs nokārtoti visi šie jautājumi par atgriešanos, viņi atgriezīsies. Lai tas darba stāžs, ko viņi sakrājuši, strādājot kaut kur citur– ne tikai latvieši, bet arī krievi un visi pārējie, kuri, teiksim, laikā uz 1940.gadu bija pilsoņi un kuri uzreiz iegūs pilsonību,– lai viņiem darba stāžs skaitītos arī Krievijā, Anglijā vai kur citur. Es gribētu, lai par 1.punktu balsotu.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs gribat, lai mēs balsotu tikai par 1.punktu, jo jums vienīgajam šeit visam pantam ir pilnīgi jauns redakcijas variants.

I.Caune: Tā kā par Seiksta ierosinājumu nobalsoja, un tas principā ir tas pats jautājums, kas tika pieņemts, tad es atsaucu balsošanu par otro apakšpunktu, bet par 3. un 4. es gribētu, lai balso, jo tomēr nevar būt tā, ka tagad visiem, teiksim, tiem, kas ir bijuši armijā virsnieki un tagad paliks šeit, Savienība atteiksies maksāt pensijas, bet mums būs jāmaksā, lai gan viņi nemaz mūsu labā nav strādājuši.

I.Krastiņš: Es gribētu...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, komisija!

I.Krastiņš: ...atbildēt Caunes kungam tā, ka viņa priekšlikums principā ir konceptuāls. Ja mēs maksājam valsts pensiju tiem pilsoņiem, kuri darba laikā ir kārtojuši sociālās apdrošināšanas maksājumus, tad tā ir viena koncepcija. Bet saprotiet: ja mēs maksājam arī tiem pilsoņiem, kuri nav sava darba laikā šīs sociālās apdrošināšanas maksājumus kārtojuši, jo viņi dzīvoja, teiksim, Brazīlijā, Ziloņkaula Krastā vai vēl sazin kur, un viņi pēc tam atbrauc uz Latviju un tomēr saņem šo pensiju, tad es nedomāju, ka tas būtu īsti pareizi. Ja viņi ir dzīvojuši minētajās valstīs, tur kārtojuši sociālās apdrošināšanas maksājumus, tad loģiski būtu, ka tai valstij ir jāmaksā arī viņiem pensija. Taču, ja viņi atbrauc uz Latvijas Republiku, tad augstākais, uz ko viņi var cerēt, ir sociālā pensija. Tā vismaz to iedomājamies mēs.

I.Caune: Piekrītu. Bet kā jūs to konkrēti varētu izskaidrot, piemēram, runājot par Krieviju. Tagad cilvēkiem ir pensijas, viņi atbrauc šeit, viņiem tāpat kā virsniekiem vai kam citam, noņems pensiju, jā, nemaksās. Un tad šie šurp atbraukušie cilvēki paliks bez kaut kā, tikai ar sociālo pensiju vien. Viņi būs strādājuši un būs Latvijas pilsoņi.

I.Krastiņš: Es īsti nezinu, kāpēc jūs uzskatāt, ka Krievijā visiem noņems pensijas?

I.Caune: Tomēr būs arī tāds gadījums. Piemēram, arī virsniekiem tagad vienam otram noņem. Un vajag balsot.

I.Krastiņš: Nē, nu labi...

Priekšsēdētājs: Par to jau mēs tikko nobalsojām, tikai man vajadzētu drusciņ pakonsultēties par balsošanu, jo būtībā šis ir pilnīgi cits panta variants, viss pants šeit citādāks. Te vairs nav runas par atsevišķiem papildinājumiem, par priekšlikumiem. Varbūt mēs varam to atstāt uz beigām un nobalsot pat tā divas redakcijas, ja mēs noraidām šo. Tad var balsot deputāta Caunes ieteikto redakciju. Atstāsim to uz beigām un izskatīsim citus priekšlikumus.

Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godājamais priekšsēdētāj, man būtu tāds priekšlikums: varbūt vispirms nobalsosim pa apakšpunktiem, jo tādā gadījumā mēs šobrīd varam par to vai citu formulu iestāties vai to noraidīt, bet nevis atsevišķus pantus. Šeit ir daži veiksmīgi risinājumi un daži neveiksmīgi, tos visus nevar kopumā izvērtēt.

Priekšsēdētājs: Jūs piekrītat, ka mēs balsojam tikai par atsevišķiem pantiem?

I.Caune: Bet varbūt, ka šo manu pirmo var ielikt šeit kā komisijas piekto apakšpunktu?

Priekšsēdētājs: Vai mēs par to varam balsot? Lūdzu!

I.Krastiņš: Priekšsēdētāja kungs un Caunes kungs! Varētu būt, ka 3.– Caunes kunga apakšpunkts– faktiski pašreizējā variantā tiktu iekļauts komisijas priekšlikumos 37.pantā, ka darba stāžā tiek ieskaitīts tikai obligātais karadienests, jo principā mūsu viedokļi sakrīt, tad es nedomāju, ka to vajadzētu balsot atsevišķi.

I.Caune: Nē, nē. Par to pirmo, par tiem...

I.Krastiņš: Jā, es jums skaidroju par tiem pārējiem. Bet ceturtais jau ir arī komisijas variantā, ka pārējos ārvalstu pilsoņus nodrošina ar sociālajām pensijām. Līdz ar to principiālas atšķirības mums ir vienīgi 1.punkta pirmajā apakšpunktā. Varbūt tad ir vērts balsot tikai par šo pirmo apakšpunktu?

Priekšsēdētājs: Es domāju, Caunes kungs, ka jums tika paskaidrots. Praktiski visi citi panti jau ir iekšā šajā pensiju likumā. Mēs varam balsot par pirmo apakšpunktu, kurš ļoti būtiski atšķiras, jūsu un komisijas variantā. Vai jūs par šo pašu jautājumu?

T.Ždanoka: Vai drīkst par balsošanas motīviem?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Ždanoka: Man liekas, ka 44.pantā tas ir noregulēts pilnībā, ka šis jautājums tiks atrisināts saskaņā ar starpvalstu līgumiem. Man liekas, ka nevajadzētu to balsot.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs esat pret šo Caunes kunga variantu?

T.Ždanoka: Jā, es vienkārši gribu uzsvērt un atgādināt, ka arī 44.pantā ir teikts par to pašu.

Priekšsēdētājs: Jā. Tas ir minēts, pilnīgi pareizi. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Man būtu ierosinājums. Caunes kunga priekšlikuma galvenā sāls tomēr ir 3.apakšpunkts– par dienestu padomju armijā un Valsts drošības komitejā. Varbūt mēs šo jautājumu varam apvienot ar nākamo priekšlikumu, ko es biju izvirzījis? Jo tiešām, ja mēs šos jautājumus apskatām kopā, tad mēs to varam pēc tam nobalsot.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, ja jūs sekojāt tikko mūsu diskusijai un apspriešanai, tad jūs varbūt dzirdējāt, ka mēs un arī Caunes kungs praktiski noņēmām 2., 3. un 4.punktu.

J.Freimanis: Tad 3.viņš noņēma, ja? Tad es uzturu spēkā savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Jūs to uzturat? Tas būs nākamais, bet 1.punktu mēs balsosim. Krastiņa kungs, vai mēs varam balsot šo pirmo apakš­punktu Caunes kunga redakcijā? Jūs visi dzirdējāt argumentus par un pret lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 1.punktu– Caunes kunga priekšlikumu: “Latvijas Republikas pilsonim, kas atgriežas no citām valstīm, darba stāžā ieskaita darbu ārpus Latvijas Republikas” un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu. 19– par, 45– pret, 25– atturas. Priekšlikums netiek pieņemts.

Nākamais ir deputāta Freimaņa priekšlikums.

I.Krastiņš: Freimaņa kungs ierosina papildināt 1.pantu ar rindkopu, ka PSRS Bruņoto spēku un Valsts drošības komitejas pensionēto darbinieku pensijas nosaka atbilstoši šā likuma 75.pantam. Un vienlaikus viņš ierosina ierakstīt 75.pantā, ka PSRS Bruņoto spēku un Valsts drošības komitejas pensionēto darbinieku, kas līdz likuma spēkā stāšanās brīdim dzīvojuši Latvijas Republikas teritorijā, pensiju fondu veido atskaitījumi no PSRS Aizsardzības ministrijas un VDK budžeta.

Principā, es vēlreiz atkārtoju, pašreizējā 36.panta variantā, kas jums ir izdalīts, par darba un nodarbinātības veidiem, ko ieskaita darba stāžā, salīdzinājumā ar pirmo lasījumu ir minēts tikai obligātais karadienests. No otras puses, komisija uzskata, ka Latvijas Republikas likums nevar regulēt citu valstu organizāciju un iestāžu darbību, jo Latvijas Republika nevar ar savu likumu kaut kādā veidā regulēt PSRS Aizsardzības ministrijas darbību. Es domāju, ka tas ir absurds. Līdz ar to, principā piekrītot Freimaņa kungam, mēs šādu redakciju noraidām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Freimaņa kungam!

J.Freimanis: Man šajā sakarībā bija divi apsvērumi. Abi apsvērumi ir pietiekami pragmatiskas dabas. Pirmais ir tas, ka reāli PSRS Bruņoto spēku augstākie virsnieki un VDK darbinieki saņem tik lielas pensijas, ka tādas maksāt mums vienkārši nav pa spēkam. Otrkārt, pilsonības jautājums mums vēl joprojām nav atrisināts un nez kad tas tiks atrisināts. Līdz ar to šāds punkts skaidri un gaiši mums var palīdzēt noskaidrot situāciju šodien.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu, paceliet mazliet uz augšu mikrofonu!

J.Freimanis: Es uzturu spēkā savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds grib izteikties par šo Freimaņa kunga priekšlikumu? Nav neviena. Arī komisija savu vārdu ir pateikusi. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Freimaņa kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu: 20– par, 44– pret, 22– atturas. Priekšlikums netiek pieņemts.

Nākamais ir deputāta Apsīša priekšlikums.

I.Krastiņš: Vispirms es izteikšu komisijas viedokli. Deputāta Apsīša priekšlikums mums likās ļoti pievilcīgs. Vienīgā nelaime ir tā, ka tajā 1.panta 2.apakšpunktā ir teikts, ka “tas attiecas uz pilsoņiem, kas Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā imigrējuši Latvijas Republikā uz pastāvīgu dzīvi”. Mūsu izpratnē kopš 1940.gada ir vismaz miljons tādu, kas nav imigrējuši Latvijas Republikas noteiktajā kārtībā un tomēr visu savu darba stāžu ir strādājuši šeit. Pēc Apsīša kunga priekšlikuma iznāk tā, ka visi, kas iebraukuši pēc 1940.gada, pensiju tātad nesaņems. Mēs uzskatījām, ka tas nav iespējams, un līdz ar to neatbalstījām šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā es saprotu, pārējais, ko viņš bija ierosinājis, tika ņemts vērā jaunajā redakcijā. Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Es gribētu mazliet koriģēt. Tātad otrais apakšpunkts ir šāds: “ārvalstu pilsoņiem un personām bez pilsonības, ja ne mazāk kā divas trešdaļas viņu darba stāža veido darbs Latvijas Republikā”.

I.Krastiņš: Piedodiet, jūs sākotnēji iedevāt mazliet citu variantu. Mēs pārrakstījām, bet jūsu iesniegums...

R.Apsītis: Jā, es saprotu, bet tagad darba gaitā varbūt varētu vēl koriģēt?

I.Krastiņš: Bet vai tas nesaskan ar pašreizējo panta redakciju?

Priekšsēdētājs: Tas taču ir jau pieņemts. Tātad jūs noņemat savu priekšlikumu, es tā saprotu. Apsīša kungs? Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Ja drīkst, es paskaidrošu. Godājamie kolēģi, mēs pašreiz iestrādājam pretrunu, kuru Apsīša kungs mēģina novērst. Ja mums ir divas kategorijas, viena– Latvijas Republikas pilsoņi, otra– personas, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi, jo tās ir ārvalstu pilsoņi vai vispār bez valsts piederības, tad mums skaidri un gaiši jāpasaka, ka šai otrajai kategorijai visos gadījumos mēs, piešķirot pensijas, prasām zināmu darba stāžu Latvijas Republikā– vai nu divas trešdaļas, vai visu darba stāžu, vienalga. Apsīša kungs tagad piedāvā to atrisināt, jo līdz šim mirklim mēs neko neesam atrisinājuši. Izlasiet uzmanīgi vēlreiz 1.panta 1. un 2.apakšpunktu! Te ir nesamierināma pretruna no juridiskā viedokļa. Es sevišķi uzsveru, tas ir pilnīgs nonsenss, un Apsīša kungs to piedāvā novērst.

I.Krastiņš: Es tādā gadījumā gribētu lūgt, lai Apsīša kungs ir tik laipns un nolasa visu 1.pantu savā redakcijā. No sākuma līdz beigām.

R.Apsītis: “Tiesības uz Latvijas Republikas valsts pensijām šajā likumā paredzētajos gadījumos ir:

1. Latvijas Republikas pilsoņiem,

2. Ārvalstu pilsoņiem un personām bez pilsonības, ja ne mazāk kā divas trešdaļas no viņu darba stāža veido darbs Latvijas Republikā.”

Bet mēs pavisam nesen nobalsojām par deputāta Seiksta priekšlikumu, to priekšlikumu, kurā bija paredzētas nevis divas trešdaļas, bet pilns darba stāžs. Tātad 2.punktu varētu papildināt, precizēt ar šo Seiksta priekšlikumu.

I.Krastiņš: Man tādā gadījumā Apsīša kungam ir viens jautājums: ko darīt ar pensionāru, kuram patlaban ir, teiksim, 80 gadu, kuram pensiju piešķīra, piemēram, 1960.gadā un pēkšņi tagad, pēc likuma stāšanās spēkā, izrādās, ka viņam pietrūkst divu gadu no darba stāža, pēc kura viņam tagad piešķirtu pensiju, jo viņš divus gadus strādājis, pieņemsim, kaut kur Ukrainā. Tātad pēc jaunā likuma iznāk, ka viņam šī darba pensija ir jāņem nost un ir jādod sociālā pensija? Es domāju, ka tas nebūtu īsti...

R.Apsītis: Jā, tā pašreiz iznāk, bet diemžēl mēs esam nobalsojuši par deputāta Seiksta priekšlikumu. Tas nav mans priekšlikums.

I.Krastiņš: Jā, bet redziet, šeit ir principiāla atšķirība. Seiksta kunga priekšlikums attiecas uz tiem pilsoņiem, kas iebrauks, pieņemsim, nākamajā dienā pēc likuma stāšanās spēkā.

Pirmais apakšpunkts nav izmests ārā, par to šeit netika balsots. Tātad, ja mēs saglabājam šo pirmo apakšpunktu, visiem tiem, kas dzīvo Latvijas Republikā likuma spēkā stāšanās dienā, ir tiesības uz darba pensijām. Jūsu variantā šā pirmā apakšpunkta nav, tas nozīmē, ka mēs ar atpakaļ­ejošu datumu pārskatīsim visas iepriekš piešķirtās pensijas, skatīsimies, vai viss darba stāžs pilnībā ir nostrādāts Latvijas Republikā, un, ja tas tā nebūs, tad mēs šiem pensionāriem darba pensijas ņemsim nost un dosim sociālās pensijas. Es neuzskatu, ka likumam varētu būt atpakaļejošs spēks tik grandiozos mērogos, jo būs ārkārtīgi daudz šādu pensionāru, kas pēkšņi paliks bez pensijām, ja mēs pieņemsim šādu formulējumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Acīmredzot, ja rodas kādas loģiskas vai juridiskas pretrunas panta formulējumā, tad mūsu reglaments paredz, ka mums pēc šā otrā lasījuma tas ir vēl jādod izskatīšanai Juridiskajai pārvaldei un juristiem, arī komisijai, lai šo pretrunu nebūtu. Protams, mēs balsošanas rezultātā varam pieļaut kādu kļūdu. Tāpēc es domāju tā: ja ir problēmas un Apsīša kungs saskata, ka ir pretrunas, to vēlreiz pārskatīs arī komisija, tad mums šīs pretrunas, protams, ir jānovērš. Tādējādi es domāju, ka šobrīd nav par ko balsot. Par jūsu variantu? Es neredzu tādu variantu. Jūs atteicāties no izdalītā varianta, bet jaunais variants deputātiem nav īsti skaidrs.

I.Krastiņš: Nē, principā tas ir skaidrs. Faktiski šo variantu varētu reducēt uz to, ka izslēgt 1.panta pirmo apakšpunktu. Tāda patiesībā ir šā priekšlikuma būtība.

Priekšsēdētājs: Mēs varam to balsot?

I.Krastiņš: Ja Apsīša kungs uzstāj, tad mums ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Tad, lūdzu, vēlreiz formulējiet Apsīša kunga priekšlikumu, lai visiem ir skaidrs.

I.Krastiņš: Īsi sakot, Apsīša kunga priekšlikums ir– izslēgt 1.panta pirmo apakšpunktu, bet pārējais faktiski paliek tāds pats, kā tas ir komisijas variantā, tikai mainot to atbilstoši deputāta Seiksta ierosinātajam un mūsu pieņemtajam papildinājumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Domāju, ka mēs visu mierīgi varam atrisināt. Deputāta Seiksta priekšlikums, kuru mēs pieņēmām, attiecas uz priekšdienām, kad būs nepieciešams pilns darba stāžs. Deputāta Apsīša priekšlikums, kur patiešām varētu būt rakstīts par divām trešdaļām no darba stāža, attiecas uz tiem, kuri jau šeit ir. Taču, ja mēs nobalsojam par deputāta Apsīša priekšlikumu, tad var palikt arī Seiksta priekšlikums, kas attiecas uz nākotni. Paldies.

Priekšsēdētājs: Pareizi. Tātad argumenti ir izteikti no abām pusēm, tāpēc lūdzu balsošanas režīmu! Tas nav 2.punkts. Varbūt vēlreiz vajag noformulēt, lai deputāti vēlreiz saprastu, par ko viņi balso.

I.Krastiņš: Runa ir par 1.panta pirmā apakšpunkta svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 34– par, 31– pret, 20– atturas. Tātad šis priekšlikums netiek pieņemts.

Tālāk mēs varētu balsot visu šo 1.pantu kopumā.

I.Krastiņš: Kopumā? Tikai izmainot 2.apakšpunktu– divas trešdaļas aizstājot ar pilnu darba stāžu saskaņā ar jau pieņemto deputāta Seiksta labojumu.

Priekšsēdētājs: Jā, tātad balsosim šo 1.pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Arī šeit ir vajadzīgs relatīvais balsu vairākums.

I.Krastiņš: Es atvainojos, vēl ir arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas pieņemtais...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, dzēsiet, lūdzu, rezultātu! Ko jūs gribējāt teikt?

I.Krastiņš: Ja runa ir par 1.pantu kopumā, tad vēl jāpiemetina, ka tika pieņemts arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Jā, šī rindkopa arī papildina 1.pantu. Tātad ir faktiski divas izmaiņas– Seiksta labojums un Aizsardzības un iekšlietu komisijas papildinājums.

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim par 1.pantu ar diviem papildinājumiem. Lūdzu rezultātu. 56– par, 11– pret, 11– atturas. Tātad šis pants ir pieņemts.

Skatāmies tālāk!

I.Krastiņš: 2.pants. Par 2.pantu deputāts Apsītis iesniedzis divus priekšlikumus. Pirmais ir tīri redakcionāls: nevis pensijas apgādnieka zaudējuma, bet apgādnieka zaudējuma pensijas gadījumā, un 2.panta otrās daļas tekstu pārcelt uz 5.pantu, proti, bez tam personai ir tiesības uz citām pensijām, kas nav valsts pensija. Principā tas lietas būtību nemaina, komisija uzskata, ka tie abi ir redakcionāli priekšlikumi un līdz trešajam lasījumam tie varētu tikt izskatīti kopā ar Apsīti. Katrā ziņā mēs piekrītam, ka pareizais nosaukums būtu “apgādnieka zaudējuma pensijas”.

Priekšsēdētājs: Tātad balsošana šeit nav vajadzīga. Jūs ņemsit tos vērā kā redakcionālus labojumus, ja es pareizi sapratu. Tādā gadījumā ir jānobalso 2.pants– variants, kādu mēs to pieņemam pirmajā lasījumā... Lūdzu balsošanas režīmu.

I.Krastiņš: Šeit izmaiņu nav, varbūt tad nav vērts balsot?

Priekšsēdētājs: Jā, vispār jā! Nebalsosim, mums tik un tā būs jābalso kopumā. Par 3.pantu, lūdzu.

I.Krastiņš: 3.pantā ir deputāta Silāra priekšlikums, proti, papildināt 3.pantu ar rindkopu: “Ārvalstu armijās un bruņotajos formējumos nokalpotie gadi nedod tiesības par šo laiku saņemt Latvijas Republikas darba pensiju neatkarīgi no kalpošanas vietas un laika. Latvijas Republikas pilsoņu pensionāro nodrošinājumu par citu valstu bruņotajos spēkos nokalpoto laiku regulē Latvijas Republikas un attiecīgo valstu valdību savstarpējie nolīgumi.” Vispirms izteiksies deputāts Silārs, un pēc tam uzklausīsim komisijas viedokli. Var arī otrādi.

Priekšsēdētājs: Dosim vārdu deputātam Silāram!

I.Silārs: Komisijas viedoklis šeit jau ir ierakstīts. Es gribu atgādināt to, ko teicu 3.augustā, izskatot projektu pirmajā lasījumā, un to, ko jau teicu pirms nedēļas, izskatot otro lasījumu. Domāju, ka es pietiekami skaidri paudu savu viedokli. Tagad par labu šim manam viedoklim es gribu vēl atgādināt, ka pietiekami skaidri runā tas, ko mēs jau pieņēmām Aizsardzības un iekšlietu komisijas papildinājumā pie 1.panta. Es domāju, ka šeit viss pasacītais ir pilnīgi skaidrs, kuros gadījumos pensiju atņems. Mēs jau 1.pantā paredzējām, ka mēs maksāsim tiem, kuri strādājuši Latvijas labā, bet tai armijai, kura darbojusies pret Latviju un Latvijas neatkarību, mēs tādu variantu izslēdzam. Šeit vienīgie ir starpvalstu nolīgumi. Es domāju, ka šeit absolūti nekādu pretrunu nav, par ko būtu jābaidās balsojot.

Priekšsēdētājs: Paldies, lūdzu komisijas viedokli!

I.Krastiņš: Komisijas viedoklis ir atšķirīgs. Redziet, ir divas armijas, kuras Otrā pasaules kara laikā ir noteikti cīnījušās pret Latvijas neatkarību– tā ir vācu armija un Sarkanā armija. Tas ir piemērs. Skaidrs, ka Latvijas pilsonim diemžēl nebija izvēles iespēju. Ienāca viena armija, un viņš tika mobilizēts, bet, ja viņš negāja, tad viņu nošāva. Pēc tam viena armija nomainīja otru armiju un notika precīzi tas pats. Tādējādi šim pilsonim bija ļoti grūti, lai neteiktu– neiespējami, izvairīties no dienesta vienā vai otrā ārvalstu armijā. Un līdz ar to mēs neatbalstām šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Viss? Paldies. Lūdzu, balsosim deputāta Silāra papildinājumu 3.pantam. Rezultātu! 29– par, 39– pret, 19– atturas. Priekšlikums netiek pieņemts.

Tālāk par 3.pantu– deputāta Apsīša papildinājumu.

I.Krastiņš: Apsīša kungs ierosina svītrot vārdus “karavīrus un mācību iestāžu audzēkņus”, tomēr saskaņā ar šī likuma koncepciju viņiem arī turpmāk būs jāizdara sociālās apdrošināšanas maksājumi. Par to, kādu nodarbinātības veidu ieskaitīs darba stāžā ar atpakaļejošu datumu, ir runa lēmumā.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Apsītis grib teikto argumentēt?

R.Apsītis: Jā, par karavīriem un studentiem. Man, piemēram, nav skaidrs, kas izdarīs šīs sociālās apdrošināšanas iemaksas par studentiem. Vai augstskolas to darīs? Kas ar to ir domāts?

I.Krastiņš: Pirmkārt, jau pats students.

R.Apsītis: Pats students?

I.Krastiņš: Viena procenta apmērā, kā tas mums ir paredzēts, no darba algas. Un arī students var izdarīt šīs apdrošināšanas iemaksas. Tā ir viņa izvēle. Viņš var, teiksim, to nedarīt, taču tādā gadījumā viņam šo laiku neieskaitīs darba stāžā, bet, ja viņš to darīs, tad ieskaitīs.

R.Apsītis: Katrā ziņā es te saskatu diezgan fantastisku risinājumu, jo pašlaik nekas tamlīdzīgs, kā zināms, nenotiek.

I.Krastiņš: Piekrītu. Jā, patlaban tā nenotiek, bet, ja mēs pārejam uz normālu pensiju veidošanas procesu, un proti, ka katrs pilsonis aktīvi piedalās savas pensijas veidošanā, tad es domāju, ka šī piebilde par sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu kļūst būtiska un ka mēs to nedrīkstētu šeit svītrot.

Priekšsēdētājs: Deputāt Apsīti, vai jūs uzskatāt, ka mums ir jābalso šis jūsu priekšlikums? Varbūt jūs vēl skaidrosities ar komisiju līdz trešajam lasījumam? Vajag balsot?

Tātad par 3.pantu mēs esam vienojušies. Tas praktiski jānobalso kopumā, jo faktiski papildinājumu nav, te nav iekļauts neviens no papildinājumiem, un mēs varam nobalsot arī kopumā 3.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Mums vajadzīgs klātesošo deputātu balsu vairākums. Lūdzu rezultātu. 68– par, 6– pret, 11– atturas.

Tālāk par 6.panta pirmo rindkopu.

I.Krastiņš: Jā, 4. un 5.pants netiek mainīts, jo nebija neviena priekšlikuma. Taču 6.pantam ir divi varianti. Pirms mēs pārejam pie šo atsevišķo variantu apspriešanas, es varu paskaidrot komisijas viedokli.

Priekšsēdētājs: Jā.

I.Krastiņš: Deputāts Buls ierosināja izslēgt no 6.panta piekto apakš­punktu– “valsts budžets”. Es paskaidrošu, kāpēc komisija tam nepiekrita. Redziet, saskaņā ar jauno pensiju likumu jaunās pensijas būs jāsāk maksāt jau janvārī. Skaidrs, ka janvārī vēl šie 37 procenti sociālās apdrošināšanas maksājumu nebūs ienākuši pensiju fondā, bet pensionāriem būs jau jāsāk saņemt pensijas. Tātad uz laiku šo summu acīmredzot nāksies paņemt no budžeta un pēc tam, kad maksāsim regulāri, mēs ceram šos maksājumus atdot atpakaļ budžetam. Pilnībā iztikt bez valsts budžeta, īpaši sākumā, nebūs iespējams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Acīmredzot mums vajadzētu vispirms noskaidrot savu viedokli pret Āboltiņa kunga variantu, bet pēc tam nonāksim pie deputāta Bula papildinājuma, un jūs varēsit to argumentēt.

I.Krastiņš: Ja mēs ejam šādu ceļu, tad jāteic, ka par 6.pantu pēc pirmā lasījuma, kur īstenībā bija paredzēts Āboltiņa kunga variants, mēs saņēmām ļoti daudz negatīvu atsauksmju, un lielākā daļa deputātu uzskata, ka pensiju ar nodokļiem aplikt nevar, nedrīkst. Turpretī, ja ir citi ienākumi, tad tos, protams, var aplikt ar nodokļiem. Faktiski iznāk tā, ka šo Āboltiņa kunga variantu atbalstu vienīgi es, pārējie komisijas locekļi bija pret.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot ir jānobalso.

I.Krastiņš: Es tomēr ierosinātu nobalsot par vai pret šo variantu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Bul, es jums došu vārdu, bet vispirms izteiksim savu attieksmi pret Āboltiņa kunga variantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 15– par, 67– pret un 11– atturas. Šis priekšlikums netiek pieņemts.

Nākamais ir deputāta Bula variants, par kuru komisija jau paskaidroja. Deputāts Buls var argumentēt sava priekšlikuma nepieciešamību. Lūdzu.

A.Buls: Domāju, ka likums netiek pieņemts uz vienu gadu. Mēs jau to lēmumā –9.4.punktā redzam, kā šis likums praktiski tiek apturēts vienā ļoti nopietnā– pensiju izmaksas apmēra jautājumā. Tāpēc pēc analoģijas iznāk tā, ka gadījumā, ja mēs pašreiz to iestrādāsim valsts budžetā, tas nebūt nenozīmē, ka tikai 1991.gads pakļausies šā likuma normai. Tai pakļausies arīdzan 1992. un nākamie gadi. Ja 1991.gadā esam nenodrošināti un 37 procenti jau nedarbojas, tādā gadījumā ar lēmumu mēs varam šo jautājumu uz vienu gadu vai pusgadu pagarināt. Kaut arī tas nav pieņemams paskaidrojums, ka 37 procenti nedarbojas visu gadu. Tas viss darbosies uzreiz, un nauda akumulēsies jau pēc pirmā ceturkšņa. Ar aprīli mēs jau varam sākt izmaksas. Es uzstāju par budžeta izslēgšanu no avotiem un lūdzu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Krastiņš: Es piekrītu Bula kungam, ka, sākot ar aprīli, varētu sākt izmaksas, tikai nelaime ir tā, ka jāsāk maksāt jau janvārī.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nerunājiet no vietas, bet, ja jums ir vēlēšanās, jūs varat argumentēt par vai pret.

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Es domāju, ka šajā pārejas periodā, kamēr mums nav nodokļu par šiem 37 procentiem un kamēr mums nav nekas uzkrāts, mums ir jābūt garantijai, ka mēs pensijas izmaksāsim. Es tomēr uzturu prasību, lai budžets tiktu ieslēgts. Ja vajadzēs, mēs atcelsim šo punktu vispār.

Priekšsēdētājs: Vai ir izteikti visi argumenti? Jā vai nē? Balsosim deputāta Bula priekšlikumu– izslēgt no 6.panta 5.apakšpunktu “Valsts budžets”. Lūdzu rezultātu. 24– par, 48– pret, 19– atturas. Paliek komisijas ieteiktais variants par valsts budžeta ietilpināšanu.

Nākamais ir deputāta Rešetņikova priekšlikums.

I.Krastiņš: Ir divi deputāta priekšlikumi, kuriem komisija piekrīt. Tātad, pirmkārt, deputāta Rešetņikova formulējums pilnībā atbilst tam, kāds tagad ir 6.pants. Otrkārt, izslēgt to apakšpunktu, kur teikts: “darba devēja iemaksas, kas piešķirtas ar atvieglotiem noteikumiem izmaksāšanai”. Komisija piekrīt to izslēgt un deputāta Apsīša priekšlikumam pēdējā rindkopā svītrot vārdus “katram gadam”. Tātad paliek: “Pensijas nodrošināšanas tarifus nosaka Latvijas Republikas Ministru padome.” Arī šim priekšlikumam komisija piekrīt.

Priekšsēdētājs: Tātad pirmais deputāta Rešetņikova priekšlikums ir ņemts vērā, to mēs, tikko balsojot par Āboltiņa kunga priekšlikumu, redzējām. Lūdzu, deputāt Rešetņikov!

A.Rešetņikovs: /Es saprotu, ka šeit, droši vien, vienkārša drukas kļūda, jo šī punkta saturs attiecas uz 3.apakšpunktu, bet nodrukāts ir: “5”. Vai tas ir tā?/

I.Krastiņš: /Jā, tas ir vienkārši 3.apakšpunkts./

Priekšsēdētājs: Jā, tas ir skaidrs, ka te ir kļūda, tas ir 3.apakšpunkts. Tādējādi te nav, par ko balsot. Viss ir kārtībā.

I.Krastiņš: Ja nu vienīgi par pantu kopumā…

Priekšsēdētājs: Par pantu kopumā…

I.Krastiņš: …jo tajā tomēr ir izdarītas izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par 6.pantu kopumā! Pagaidiet acumirklīti, trešais mikrofons, lūdzu!

A.Kodoliņš: Šeit vienam no priekšlikumiem tomēr, manuprāt, nevar piekrist. Te ir runa par to, ka Ministru padome katru gadu nosaka sociālo tarifu, atsevišķus sociālos nodokļus. Tātad tas ir nodoklis, un, manuprāt, tam tomēr būtu jābūt Augstākās padomes kompetencē.

Priekšsēdētājs: Kāds ir jūsu priekšlikums?

A.Kodoliņš: Mans priekšlikums ir balsot pret šo svītrojumu.

I.Krastiņš: Ja mēs svītrojam vārdus “katram gadam”, tad tāds jau bija deputāta Apsīša priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Nevis “katram gadam”, bet teksts ir tāds: “Pensiju nodrošināšanas tarifus nosaka Latvijas Republikas Ministru padome.”

A.Kodoliņš: Tur jau jāsaka… Manuprāt, būs sociālais nodoklis, un viss būs jāmaina…

I.Krastiņš: Ja mēs to uzskatām par nodokli, tad jau, protams, šis formulējums ir nepareizs. Ja mēs pieļaujam iespēju, ka Ministru padome, mainoties situācijai, mainīs šo tarifu.

A.Kodoliņš: Jūs saprotiet, tā kā vēl nav iesniegts šis sociālais nodoklis, man grūti piekrist… Lai nu paliek, es to atsaucu.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs atsaucat šo prasību par svītrošanu? Balsosim 6.pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Par balsošanas motīviem. Godājamie kolēģi, es gribu teikt, ka jautājums nav tik vienkāršs...

Priekšsēdētājs: Atsauciet, lūdzu, balsošanas rezultātus...

A.Plotnieks: Ja parlaments atsakās no savām pilnvarām vērtēt to, ko var izņemt no pilsoņa kabatas, tad rīt šī kabata var būt pilnīgi tukša, un parlaments atbildēs par to. Es uzskatu, ka tas ir principiāls jautājums, tas jānobalso, kaut arī autors no tā atteicās.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs izvirzāt priekšlikumu balsot par pēdējo teikumu?

A.Plotnieks: Jā.

Priekšsēdētājs: Tātad, deputāti, ieklausieties, jo formulējums ir citādāks nekā šeit: “Pensiju apdrošināšanas tarifus nosaka Latvijas Republikas Ministru padome.” Te nav teikts– “par katru gadu”. Vai arī jūs esat par šā teikuma svītrošanu?

A.Plotnieks: Ja mēs šo formulu saglabājam, tad jārunā tikai par “Augstāko padomi”. Ja ne, tad svītrojam. Tā tik un tā būs mūsu kompetence bez īpašas formulas.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs uzskatāt, ka “Ministru padomes” vietā jāraksta...

A.Plotnieks: ...Augstākā padome.

Priekšsēdētājs: Taču tad svītrojums pats par sevi ir saprotams, ka Augstākā padome.

A.Plotnieks: Mēs varam arī svītrot, tādā gadījumā tā ir mūsu kompetence pati par sevi. Bet tas ir ļoti būtisks jautājums, jo visi šie tarifi būs ļoti augsti. Tad varbūt mums sava kompetence šeit ir pat īpaši jāatrunā, varbūt to ir vērts darīt.

I.Krastiņš: Plotnieka kungs, varbūt to varētu darīt tā, ka mēs rakstām šādi: “Pensiju apdrošināšanas tarifus apstiprina Latvijas Republikas Augstākā padome.”

A.Plotnieks: Jā.

I.Krastiņš: Jā? “Apstiprina” un “Augstākā padome”.

Priekšsēdētājs: Bet “Ministru padomi” mēs vispār atstājam...

A.Plotnieks: Nē, viņi izstrādā, teiksim, dod savus priekšlikumus, bet mēs apstiprinām...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Es atbalstu šo priekšlikumu, bet tikai lai būtu klāt “Augstākā padome”, jo tas ir ļoti nozīmīgs moments.

Priekšsēdētājs: Tātad “pensiju apdrošināšanas tarifus apstiprina Augstākā padome”. Tomēr kādam tie ir jāizstrādā tik un tā, un tā noteikti būs Ministru padome. Acīmredzot mums ir jānobalso šāds papildinājuma variants. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim nevis par pantu, bet par šo te teikumu. Lūdzu rezultātu. 93– par un 4– atturas. Šis papildinājums tiek pieņemts.

Tālāk balsosim par 6.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! 84– par, 2– pret, 3– atturas.

Nākamais ir 7.pants.

I.Krastiņš: 7.pantā mums ir deputāta Silāra variants, kurš visiem jums ir izsniegts. Es pat negribētu to īpaši komentēt. Katrā ziņā komisija atbalsta pirmā teikuma iekļaušanu 7.pantā.

Priekšsēdētājs: Pirmā teikuma redakcija ir tāda: “Latvijas Republikā iegūtās tiesības uz darba pensiju saglabājas arī pēc izbraukšanas uz ārvalstīm.”

I.Krastiņš: Tas principā saskan ar diskusijas sākumā izteikto domu par pilsoņiem, kas visu mūžu strādājuši citur un tad iebraukuši Latvijā. Šeit mēs izejam no tā, ka viņi ir kārtojuši maksājumus, tātad pensiju nopelnījuši. Tāpēc šīs tiesības viņiem saglabājas, pat ja viņi pensijas vecumā aizbrauc dzīvot kaut kur citur, kur viņiem ir labāk.

Priekšsēdētājs: Vai Silāra kungs ir apmierināts ar šādu komisijas pretimnākšanu? Bet attiecībā uz pārējiem teikumiem? Jā? Skaidrs. Viss ir kārtībā. Tātad varam balsot par 7.pantu kopumā.

I.Krastiņš: Tātad 7.pants ir papildināts ar pirmo teikumu no deputāta Silāra varianta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu: 81– par, 5– pret, 9– atturas. Šā panta redakcija tiek pieņemta.

Tālāk par 8.panta otro variantu.

I.Krastiņš: Jā, 8.pantā faktiski ietverts principiāls jautājums– pensijas piešķiršanas vecums. Jāatgādina šeit cienījamajiem deputātiem, ka līdz šim nepieciešamais vecums darba pensijas piešķiršanai mums ir viens no viszemākajiem visā pasaulē. Tiesa, te gan ir jāsaka, ka arī dzīves ilgums pie mums ir ja ne gluži viszemākais pasaulē, tad katrā ziņā šajā jomā mēs neizskatāmies labi. Principā mēs piedāvājam arī otru variantu: paaugstināt pensijas vecumu par diviem gadiem, kaut gan, komisijā balsojot, tas vairākuma balsu neguva.

Priekšsēdētājs: Tātad te nav pat īpaši ko diskutēt. Mums vajag tikai izšķirties– vai pensijā iesim divus gadus vēlāk nekā līdz šim, vai iesim tāpat kā tagad. Ja vien mēs nodzīvosim līdz šim vecumam gan pirmajā, gan otrajā variantā. Tagad, lūdzu, balsosim par otro variantu. Ja tiks noraidīts otrais variants, tad ir loģiski, ka šis redakcijas pamatvariants tiks apstiprināts. Balsosim par to, lai pensija vīriešiem būtu, sasniedzot 62 gadu vecumu, un sievietēm,– sasniedzot 57 gadu vecumu. Tas ir ar cerību, ka mums varētu palielināties dzīves ilgums. Kaut gan mēs zinām, kas ir cerība. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Viena roka pacelta. Tātad 9– par, 82– pret un 9– atturas. Acīmredzot ir jānobalso 8.panta pamatvariants, ka pensijas vecums paliek tāds pats kā līdz šim– 60 un 55 gadi. Ja nekas nav mainījies, tad paliekam pie tā, jo cita varianta mums nav. Acīmredzot mums ir jāizsludina pusstundu ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Dārgie kolēģi! Sākam apspriest likumprojektu. Deputātam Krastiņa kungam tiek dots vārds par 9.pantu. Tam ir divi varianti– deputāta Silāra un deputāta Kostina variants. Pēdējais ierosina pantu atstāt vecajā redakcijā. Lūdzu komentāru.

I.Krastiņš: Vispirms es gribētu teikt, ka 9.pants salīdzinājumā ar likumprojekta pirmo lasījumu ir izmainīts. Agrāk šis pants saucās “Vecuma pensijas kara invalīdiem”. Pēc pirmā lasījuma komisija, izskatot deputātu priekšlikumus, ņēma vērā deputāta Ābiķa ierosinājumu, un faktiski tas, kas patlaban ir rakstīts 9.pantā, ir deputāta Ābiķa priekšlikums, ko komisija akceptēja. Tātad nevis kara invalīdiem, bet vispār invalīdiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār, argumentējiet savu variantu!

I.Silārs: Es lūdzu deputātus izlasīt šo panta variantu. Komisija to neatbalsta, jo uzskata, ka visi invalīdi neatkarīgi no invaliditātes cēloņa un rašanās apstākļiem ir vienādi. Bez tam neesot iespējams precīzi noskaidrot, vai invaliditāte karadienestā saistīta ar pienākuma izpildi vai ne. Kā redzat, šeit manā variantā nav runa tikai par karadienestu, bet arī par iekšlietu, robežapsardzības un alternatīvo dienestu. Vai ievainojums ir gūts, pildot dienesta uzdevumu, es domāju, to noteiks Darba ekspertīzes ārstu komisija, tā noteiks šo invaliditāti un noskaidros invaliditātes iegūšanas apstākļus.

Bet, runājot par to, ka visi invalīdi ir vienādi, jāteic, ka, atšķirot 13.pantu, jūs redzat ko citu– šī pati komisija tomēr atzīst, ka visi invalīdi nav gluži vienādi. Jo 13.pantā ir runa par vecuma pensijām kara invalīdiem, kuri ir izdalīti no pārējo invalīdu vidus. Un tādēļ es gribu sacīt, ka visi invalīdi patiešām ir vienlīdzīgi Dieva un ārstu priekšā. Tomēr invalīdi nevar būt vienlīdzīgi, tāpat kā nevar būt vienlīdzīgs tas pilsonis, kurš pilda valsts uzdotu uzdevumu, aizstāv šo valsti un tās pilsoņus, ar to invalīdu, kurš ir kļuvis par invalīdu, uzbrūkot šai valstij un šīs valsts pilsoņiem. Tādēļ mums ir īpaši jādomā par tiem, kuri dosies aizstāvēt pilsoņus kā iekšlietu dienesta un robežapsardzības dienesta darbinieki. Ja mēs teiksim, ka viņi ir tikpat vienlīdzīgi kā tie, kas uzbruka un uzbrukšanas rezultātā guva ievainojumu, tad mēs nekad nespēsim sakomplektēt mūsu iekšlietu un robežapsardzības dienestu. Jau šobrīd, kad mums eksistē īpašās kārtības sargu vienības, mēs nespējam nodrošināt cietumu apsardzi, kontroles dienestu, un, kā zināms, arī milicijā trūkst vairāku tūkstošu cilvēku un nav kur tos ņemt. Jo viņiem ik brīdi ir jāriskē ar savu dzīvību.

Tādēļ mans ierosinājums ir tāds, ka tiem, kuri uzņemas mūsu aizsardzību, riskējot ar savu veselību un dzīvību, mums, valstij, ir jādod garantijas, ka invaliditātes gadījumā viņi pensiju varēs saņemt agrāk. Tādēļ es lūdzu atbalstīt manu variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds komisijai!

I.Krastiņš: Es to saprotu un varētu piekrist no tīri pragmatiska viedokļa, ka tiešām atsevišķas strādājošo kategorijas ir pakļautas lielākam riskam nekā pārējie. Taču, man šķiet tā: ja mēs salīdzinātu invalīdu ģimenes, pieņemsim, viens būtu sakropļots, pildot dienesta pienākumu, bet otram dzērumā būtu pārbraucis tramvajs, tad, neņemiet ļaunā, mēs redzētu, ka šīs ģimenes cieš vienādā mērā. Tas cilvēks ir invalīds. Un līdz ar to viņa iespējas ir ierobežotas un viņa ģimene arī cieš. Un tad vairs nav svarīgi, vai tā ir trauma dzērumā, vai tas ir kara invalīds, vai tas ir kļuvis par invalīdu, pildīdams dienesta pienākumus. Faktiski tās ir divas dažādas konceptuālas pieejas vienam un tam pašam jautājumam.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Krastiņš: Acīmredzami ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Te man tūlīt rodas jautājums: vai deputāta Kostina variants nav ļoti līdzīgs deputāta Silāra variantam?

I.Krastiņš: Principā deputāta Kostina variants ir līdzīgs Silāra variantam. Varbūt viņš var nākt un to argumentēt.

Priekšsēdētājs: Varbūt mēs varam balsot kopā gan Silāra, gan Kostina ierosinājumu. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Kostins: */Cienījamie kolēģi! Es atgādināšu jums, kā 9.pants bija izklāstīts pirmajā projektā. Pirmkārt, 9.pantu sauc “Vecuma pensijas kara invalīdiem”. Tālāk teksts pašlaik aptuveni sakrīt ar deputāta Silāra variantu. Tāpēc es gribētu teikt, ka man nav vispār saprotams, kāpēc šis pants tika izmainīts un tagad to sauc “Vecuma pensijas invalīdiem”. Nu, labi, saprotams, ka nedrīkst šeit minēt vārdus “kara invalīdiem”, tos aizstāja ar vārdu “invalīdiem”. Bet man šodien nekādi nav saprotams, kāpēc šos divus variantus– manu un deputāta Silāra– tagad mēs salīdzinām. Kā cienījamais kolēģis priekšsēdētājs teica, viens kļuva par invalīdu dzeršanas dēļ, bet cits kļuva par invalīdu, aizstāvot valsti vai tēvzemi. Šie ir pilnīgi nesavienojami fakti.

Paskatīsimies tālāk. Pat šajā zālē starp kolēģiem deputātiem ir cilvēki, kuri dienēja armijā, kuri armijā slimoja, kuri gāja uz apmācībām, bet citam mūsu kolēģim bija “broņa”, viņš nevienu dienu nav dienējis– saskaņā ar valsts likumiem, nolikumu par darbaspēka “broņojumu”. Un mēs šodien viņus atkal padarām par līdzīgiem. Tātad šis ierēdnis– vesels, nav invalīds, nav slims, nav dienējis– saņems tādu pašu pensiju, atvieglojumus un labumus kā tas cilvēks, kuru iesauca, kurš dienēja, tika ievainots vai kontuzēts, teiksim, kļuva par invalīdu. Mēs sakām, ka mēs cīnāmies par sociālā taisnīguma principu. Man šķiet, ka tas ir pamatos nepareizi, un es varu atsaukt savu priekšlikumu par 9.panta nosaukumu, bet es gribētu pilnīgi atbalstīt šajā situācijā deputāta Silāra variantu. Ja mēs šo jautājumu neizlemsim šodien šeit, šajā zālē, tad nevarēs runāt par sociālā taisnīguma principu attiecībā uz invalīdiem– kara dalībniekiem un jebkura militārā, iekšējā, robežapsardzības vai alternatīvā dienesta veicējiem. Mani vispār izbrīna fakts, ka mēs ļoti ātri pieņēmām likumu par alternatīvo dienestu, bet, kad nācās konkrēti parūpēties par tiem, kuri gāja uz alternatīvo dienestu, mēs atkal negribam viņus saprast. Tad, atvainojiet, es palieku pie savām domām, ka likums par alternatīvo dienestu tika pieņemts kā politisks likums, nevis kā rūpes par Latvijas jauno paaudzi./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad deputāts Kostins atbalsta deputāta Silāra priekšlikumu. Un mēs balsosim kopā ar šo vienu papildinājumu deputāta Silāra redakcijā. Lūdzu, trešais mikrofons.

O.Kostanda: Es arī atbalstu Silāra priekšlikumu, tikai lūdzu izdarīt vēl vienu piebildi, lai gan nezinu, kā to vērtēs pats deputāts Silārs. Es uzskatu, ka, runājot par dienesta pienākumiem, mums šeit ir jāmin vēl viena cilvēku kategorija. Mēs minējām policiju, minējām robežapsardzību, respektīvi, armijas cilvēkus, iekšlietu daļas un armiju, bet es gribētu te pievienot vēl vienu kategoriju. Tas, protams, pēc dažām nedēļām kļūs aktuāli, kad mēs apspriedīsim attiecīgu likumprojektu par to,– tie ir drošības dienesta darbinieki. Latvijas Republikas drošības dienesta darbinieki. Viņi nav saistīti ne ar Iekšlietu ministriju, ne ar robežapsardzību.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka mēs neesam gatavi to pašlaik apspriest. Komisija varētu jūsu priekšlikumu apspriest, jo tas vēl nav bijis...

O.Kostanda: Viss paliek precīzi tāpat kā Silāra priekšlikumā, ir tikai jāpapildina ar drošības dienesta darbiniekiem...

Priekšsēdētājs: Taču mums tāda varianta nav. Lūdzu, komisija!

I.Krastiņš: Es ļoti atvainojos, taču šim priekšlikumam nekādi nevaru piekrist. Teiksim, tas, kurš 1947.gadā skraidīja pa mežu– viņš bija drošības dienestā– un, iekrītot bedrē, salauza kāju, vai jūs viņam par to tagad dosit piecus gadus agrāk pensiju? Es vispār domāju, ka ir amorāli invaliditāti mērīt gados. Tagad, pēc jūsu varianta, iznāk tā, ka viena invaliditāte ir par 10 gadiem vērtīgāka nekā citas. Es atvainojos, invalīds paliek invalīds.

Priekšsēdētājs: Tātad pagaidām mēs strīdamies par šiem diviem variantiem: vai visi invalīdi ir vienlīdzīgi. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Par balsošanas motīviem. Es tomēr gribētu deputātiem atgādināt, ka iepriekšējā reizē vairākums nobalsoja un atbalstīja manu, respektīvi, tagadējo, komisijas variantu, un es aicinu visiem šoreiz būt konsekventiem, jo tiešām invalīds ir un paliek invalīds.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Ždanoka: Man ir jautājums. Šeit ir uzrakstīts, man ir krievu teksts... (runā bez mikrofona).

Vai vārds “pilsoņi invalīdi” nozīmē to, ka nesaņems pensiju tie, kuri ir minēti 1.panta pirmajā apakšpunktā?

I.Krastiņš: Nē, tā tas nav domāts. Vārdu “pilsoņi” varētu svītrot.

T.Ždanoka: Un otrais jautājums. Teiksim, ir tādi gadījumi, sevišķi tas attiecas uz 3.grupas invalīdiem, ka viņiem tiek piešķirta invaliditāte, bet pēc kāda laika noņemta. Tādējādi savā darba laikā cilvēks, teiksim, piecus gadus ir bijis invalīds, bet pensijas saņemšanas brīdī vairs nav. Vai viņš šeit tiek iekļauts? Saprotiet, šis formulējums nav īsti...

I.Krastiņš: Nē, ja viņš pensijas saņemšanas brīdī vairs nav invalīds, tad šis pants uz viņu neattiecas.

T.Ždanoka: Tad šeit vajag precīzāk formulēt, jo citādi būs strīdi. Te ir jāuzraksta, ka tas attiecas uz pensijas saņemšanas laiku.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija ņem vērā šo priekšlikumu, lai precizētu šo pantu līdz trešajam lasījumam.

I.Krastiņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Argumenti, man liekas, ir izteikti. Vai Silāra kungs vēl grib papildināt savu argumentāciju? Lūdzu.

I.Silārs: Es gribu atgādināt, ka iepriekšējā reize bija pagājušo pirmdien. Un pagājušajā pirmdienā mēs ne par kādiem pantiem gan nebalsojām. Es vēlreiz gribu pateikt, ka invalīdi tiešām ir vienlīdzīgi Dieva un mediķu priekšā, bet ne valsts priekšā.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies. Tas mums ir skaidrs, tāpēc, lūdzu, balsosim par deputāta Silāra un deputāta Kostina ierosināto variantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Un pēc tam balsosim par šo pantu kopumā. Vēl vajadzīga reģistrācija. Lūdzu, reģistrēsimies. Zālē ir 114 deputāti. Jūs arī? Tātad– 115. Bet jūs pēc tam celiet kartītes. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Silāra un deputāta Kostina ierosināto 9.panta variantu. Tā kā šeit acīmredzot ir divi varianti, tad vajadzēs balsot, ņemot vērā relatīvo balsu vairākumu,– par kuru būs vairāk, tas pants kopumā jāpieņem. Lūdzu rezultātu. 50– par, 38– pret, 15– atturas.

Tā, lūdzu, par otro variantu. Tas ir, par redakcijas komisijas variantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Tātad pieņemts tiks tas variants, kuram būs vairāk “par”. Lūdzu rezultātu. 54– par, 20– pret, 23– atturas. Tātad šinī gadījumā ir pieņemts redakcijas komisijas variants ar relatīvu balsu vairākumu– 54 balsis. Vēl mums ir jānobalso par šo pantu kopumā.

I.Krastiņš: Tas jau ir mūsu variants...

Priekšsēdētājs: Nē, mēs nobalsojām par diviem variantiem. Tagad balsosim vēlreiz par visu pantu kopumā, lai gan principā tie sasau­cas, taču bija pretrunas par to, kādiem invalīdiem tiks izmaksātas šīs pensijas. Tātad, lūdzu, balsosim par pantu kopumā. Kaut gan faktiski varbūt es arī kļūdos. Lūdzu rezultātu. 76– par, tātad šis pants tiek pieņemts. Strādāsim tālāk un izskatīsim 10.pantu.

I.Krastiņš: 10.pants tiek iesniegts divos variantos. Pirmais variants attiecas tikai uz mātēm, kuru bērni ir invalīdi kopš bērnības, bet otrais variants ietver arī daudzbērnu mātes un tēvus, kuri vieni izaudzinājuši piecus un vairāk bērnus. Komisijas vairākums atbalsta pirmo variantu tāpēc, ka turpmāk mēs paredzam darba stāžā ieskaitīt arī to laiku, kurā bērni audzināti līdz astoņu gadu vecumam. Līdz ar to komisijas vairākums nolēma, ka tās arī būtu vienīgās priekšrocības, kas šādā veidā ir vajadzīgas. Es domāju, ka te viss ir skaidrs, un aicinu balsot par šiem variantiem.

Priekšsēdētājs: Ja nav nekādu priekšlikumu vai argumentācijas, tad, lūdzu, vēlreiz izlasiet šo pantu. Vai deputāts Apsītis vēl grib kaut ko teikt? Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Apsīša kunga variants, ja es pareizi sapratu, sakrīt ar otro variantu.

R.Apsītis: Es tomēr vēlreiz gribētu iestāties par otro variantu, kas sakrīt arī ar manu priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka tiesībās valda tāds pamatnoteikums– jaunās tiesību normas salīdzinājumā ar vecajiem likumiem nedrīkst pasliktināt personu tiesisko un mantisko stāvokli. Šajā gadījumā, lūk, mēs varam konstatēt tādu stāvokli, ka pašlaik daudzbērnu mātēm ir atvieglojumi. To nosaka kaut vai 1956.gadā pieņemtais pensiju likums. Bez tam, otrkārt, daudzbērnu māte laidusi pasaulē, teiksim, vismaz piecus bērniņus un viņus izaudzinājusi. Viņa pati sevi jau ir iztukšojusi kā personu, tāpēc es aicinu klātesošos deputātus tomēr iestāties par daudzbērnu mātes tiesībām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Šo apsvērumu dēļ, ko izteica deputāts Apsītis, arī es atbalstu otro variantu, kaut gan komisija ir domājusi citādi. Es aicinu deputātus tomēr atbalstīt daudzbērnu ģimenes gan demogrāfisku apsvērumu dēļ, gan visādā citādā ziņā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mēs esam iepazinušies ar abiem panta variantiem. Pirmais mums ir jābalso otrais variants, par kuru jūs tikko dzirdējāt argumentāciju, bet pēc tam komisijas redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais ir redakcijas komisijas variants, par to, ja būs nepieciešams, mēs balsosim pēc tam. Lūdzu rezultātu. 82– par, 7– pret, 10– atturas. Mums nav vajadzības balsot par otro variantu, jo šeit jau ir absolūtais balsu vairākums no balsojošo skaita.

I.Krastiņš: 11.pants. Salīdzinājumā ar pirmo lasījumu tas ir izmainīts, un faktiski šo pantu sauc “Pensijas liliputiem, punduriem”. Tas ir viena iemesla dēļ, jo ir pierādīts, ka šiem cilvēkiem dzīves ilgums ir īsāks nekā pārējiem. Līdz ar to viņiem ir paredzētas attiecīgas priekšrocības, saņemot vecuma pensiju. Šeit par 11.pantu ir divi priekšlikumi: vispirms Kostina priekšlikums– atstāt pantu vecajā redakcijā, kurā bija runa par pilsoņiem, kas slimojuši ar atsevišķām slimībām, kas saistītas ar vidējā dzīves ilguma samazināšanos.

Un otrais ir deputāta Punovska priekšlikums– ietilpināt tajā arī attiecīgu punktu par neredzīgajiem. Uz visiem neredzīgajiem un cilvēkiem ar redzes ierobežojumu attiecas invaliditāte, lielākajai daļai no viņiem ir piešķirta invaliditātes grupa. Vai var uzskatīt, ka visiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem ir novērojams saīsināts vidējais mūža ilgums– tas ir diskutabls jautājums. Tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Mans teiktais gan attiecas uz iepriekšējo, jo cienījamais sēdes vadītājs lika nobalsot tikai par pirmo variantu, bet par otro– ne. Es domāju, ka šajā gadījumā nav svarīgi, cik balsu saņēmis pirmais priekšlikums. Varbūt otrais saņemtu vēl vairāk.

I.Krastiņš: Es atvainojos, tas bija otrais priekšlikums, kas saņēma šīs balsis. Mēs balsojām...

Priekšsēdētājs: Tas bija otrais. Par redakcijas komisijas variantu es neliku balsot, jo mums taču bija redzams balsošanas rezultāts. Mēs to apstiprināsim, pēc tam balsojot kopumā par šo pantu. Papildinājums šoreiz netika iekļauts. Ja gadījumā mums nebūtu šīs puses, nebūtu vairāk par pusi deputātu balsu par šo priekšlikumu, mums vajadzētu likt uz balsošanu arī otro, trešo, ceturto un citus variantus. Tad mēs izšķirtu pēc relatīvā balsu vairākuma– tā ir rakstīts reglamentā. Taču šeit tas acīm redzami nebija nepieciešams. Tā būtu formalitāte, kuru reglaments neprasa.

Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Punovskis: Jā, es patiešām piekrītu, ka neredzīgie arī ir 1.grupas invalīdi, tomēr es ierosināju iekļaut šo slimību kategoriju 11.pantā šādu iemeslu dēļ. Piedāvātais labojums attiecas tikai uz nelielu neredzīgo daļu, faktiski tiem, kuriem darba stāžs patlaban ir posmā no 20 līdz 25 gadiem. Viņi pašlaik var saņemt tikai invaliditātes pensiju, kaut arī aprēķinātā vecuma pensija šajā periodā ir lielāka. Bet šo vecuma pensiju viņi nevar saņemt tikai tādēļ, ka nav sasniegts attiecīgais darba stāžs. Bez tam, ja atmiņa mani neviļ, tad pašreizējā spēkā esošā likumdošana paredz darba stāžu neredzīgajiem vecuma pensijas saņemšanai 20 gadus. Piedāvātais variants ir 25 gadi. Tātad, pieņemot šo variantu, tiek pasliktināta situācija neredzīgajiem. Bez tam ir jāņem vērā arī tas, ka neredzīgajiem atšķirībā no citiem 1.grupas invalīdiem viņu slimība– aklums– neļauj arī strādāt un vairākums no viņiem to dara. Faktiski šis ierosinājums nav jauns. Pirmajā lasījumā tas bija iekļauts. Un, kā jau komisijas priekšsēdētājs teica, tas tika izņemts ārā, bet es tomēr uzskatu, ka saskaņā ar esošo likumdošanu un saskaņā ar pirmo lasījumu to vajadzētu ierakstīt atpakaļ.

I.Krastiņš: Tas atbilst deputāta Kostina priekšlikumam. Tādā gadījumā faktiski ir trīs priekšlikumi: komisijas piedāvātais variants, deputāta Punovska un deputāta Kostina variants– atstāt pantu tādā redakcijā, kādā tas bija pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Tātad ir divi varianti. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Kostins: */Cienījamie kolēģi! Es jums atgādināšu, kā 11.pantu sauc pirmajā lasījumā: “Pensijas personām ar dažām hroniskām slimībām”. Lūk, kā tas skanēja, nevis tā, kā tas skan pašlaik.

Otrkārt, es nekādi nevaru saprast, kāpēc no teksta izņemts slimnieku saraksts, kurš šeit bija,– “redzi zaudējušiem, no insulīna atkarīgiem cukura diabēta slimniekiem un citiem, ir tiesības uz vecuma pensiju” un kols. Bet 11.panta nobeigums bija šāds: “Slimību, kuras dod tiesības saņemt pensiju pēc šī panta noteikumiem, sarakstu nosaka Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrija.” Bet pašreizējā tekstā, ko mēs saņēmām, šis rindiņas vairs nav, tāpat kā nav slimo ar redzes zaudējumu un sevišķi no insulīna atkarīgo cukura diabēta slimnieku. Lūk, tas man nav saprotams, tāpēc es uzstāju, lai 11.pantu atstātu ar veco nosaukumu un veco tekstu./

I.Krastiņš: Paldies. Komisijā deputātu domas dalījās, un es ierosinu nobalsot šos priekšlikumus– pašreizējo un to, kas bija pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Tātad vispirms vajadzētu balsot par to priekšlikumu, ko ir iesniedzis deputāts Kostins un arī deputāts Punovskis. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā priekšlikuma pieņemšanu– pirmā lasījuma varianta atjaunošanu.

I.Krastiņš: Cienījamie kolēģi šo variantu grib dzirdēt. Man diemžēl nav līdzi pirmā lasījuma teksta, bet tajā 11.pantu sauca tā– “Pensiju piešķiršana pilsoņiem, kas slimo ar atsevišķām hroniskām slimībām”, un tur runa bija par slimībām, sakarā ar kurām vidējais dzīves ilgums ir samazināts. Tur bija minēts neredzīgums, insulīna atkarīgs cukura diabēts un citi un arī vēl citas slimības, kuru sarakstu sastādīt bija paredzēts uzticēt Veselības aizsardzības ministrijai. Es nevaru to precīzi formulēt.

Priekšsēdētājs: Tas ir paplašināts. Šeit ir minētas tikai pensijas liliputiem un punduriem, tātad šis iepriekšējais variants bija paplašināts– gan ar neredzīgajiem, gan tiem, kuriem ir insulīna atkarīgs cukura diabēts, un citi. Lūdzu, nolasiet precīzi šo pantu!

I.Krastiņš: 11.pants: “Pensijas pilsoņiem ar atsevišķām hroniskām slimībām. Pilsoņiem, kas ilgstoši slimo ar atsevišķām slimībām (hipofīzes nanisms, redzes zudums, insulīna atkarīgs diabēts un citas), ir tiesības uz vecuma pensiju”, un tālāk kā tekstā. Un pēdējā rindkopa: “Slimību sarakstu, kas dod tiesības saņemt pensijas pēc šā panta noteikumiem, nosaka Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrija.”

Priekšsēdētājs: Tā kā komisija pēc ilgām diskusijām tika noraidījusi šo pirmā lasījuma variantu, tad tas atkal ir atgriezies, un mēs to balsosim kā jaunu priekšlikumu. Nākamais būs komisijas variants, par kuru mēs balsosim. Balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 66, 67– arī komisijas priekšsēdētājs ir par, 15– pret un 16– atturas. Lūdzu, balsosim par jauno variantu, to, kas šeit ir redakcijas komisijas variantā: “Pensijas liliputiem un punduriem”– par šādu nosaukumu un šādu variantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Tā kā mēs balsosim kā par variantiem, tad, ja deputāti to grib, viņi var balsot par abiem diviem. Lūdzu. Ir viena pacelta roka. Rezultātu! Tātad 29– par, 36– pret, 24– atturas. Tātad tiek pieņemts šā pirmā lasījuma variants, par kuru šeit iestājās deputāts Punovskis un deputāts Kostins.

Mums tomēr vajadzēs nobalsot vēlreiz par visu šo pantu kopumā, kaut gan viens variants ir skaidrs– mēs tik un tā balsosim par šo likumprojektu otrajā lasījumā, un tad mēs to akceptēsim kopumā. Lūdzu, tālāk!

I.Krastiņš: Tālāk– 12.pants. Tas ir izraisījis ārkārtīgi daudz atsevišķu profesiju un specialitāšu pārstāvju iebildumu. Patlaban pēc ilgām pārrunām gan ar arodbiedrībām, gan ar ieinteresētajiem deputātiem komisija piedāvā atbalstīt deputāta Drobota priekšlikumu, proti, jaunais saraksts par pensiju saņemšanu cilvēkiem, kas strādā darbu sevišķi kaitīgos un kaitīgos apstākļos, ir jāizstrādā Ministru padomei kopā ar arodbiedrībām, bet tas jāapstiprina Augstākajai padomei. Taču patlaban mēs nevaram sagaidīt, kad šie saraksti būs gatavi. Protams, mēs tos varam uzrakstīt, bet tas nozīmē, ka tie būs kļūdaini. Šis sarakstu sagatavošanas darbs ir jāveic rūpīgi, tas paņems ne mazumu laika, un rezultātam beigu beigās ir jābūt tādam, lai no tā būtu kāds labums, jo pašreizējie saraksti maz kuru apmierina. Tajā pašā laikā, kamēr šie jaunie saraksti tiek stādīti, paliek spēkā visi normatīvie akti, kas dod tiesības saņemt pensijas ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un kaitīgos apstākļos.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāta Drobota priekšlikums tiek ņemts vērā, un, tā kā deputāta Caunes priekšlikums daļēji sakrīt ar to, es domāju, ka balsošana nav vajadzīga, ja deputāts Caune neuzstāj. Lūdzu, deputāt Punovski, argumentējiet savu papildinājumu!

A.Punovskis: Es varu paskaidrot, ka šiem uzņēmumiem, kuros ir kaitīgi un sevišķi kaitīgi darba apstākļi, ir paredzēti citi sociālās apdrošināšanas maksājumi, taču šiem uzņēmumiem procentuālais atskaitījums varētu būt ievērojami lielāks.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Punovski! Vai jums nav iebildumu? Paldies. Lūdzu, deputāt Caune, argumentējiet savu priekšlikumu!

I.Caune: Man tomēr būtu priekšlikums, lai šo sarakstu sastādītu un apstiprinātu līdz 1.janvārim, lai nebūtu nekādu atļautas manevrēšanas iespēju.

I.Krastiņš: Caunes kungs, tas būtu ļoti jauki, ja tā būtu, taču saprotiet, ka faktiski ir jāveic katras šīs potenciāli kaitīgās darba vietas ekspertīze un tai jābūt zinātniski pamatotai. Sarakstu sastādīt mēs varam arī līdz 1.novembrim, bet tam būs maz jēgas, tam ir jābūt pamatotam.

I.Caune: Pareizi. Es domāju, ka divu mēnešu pietiek, lai to varētu pamatot.

I.Krastiņš: Es mazliet šaubos par to.

Priekšsēdētājs: Tātad ir radies strīds par termiņiem. Lūdzu, trešais mikrofons!

A.Zorgevics, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks: Man ir šāds darba priekšlikums: acīmredzot lēmumā par šā likuma ieviešanu tas ir jāatspoguļo, bet šeit ir principiāls jautājums. Šodien PSR Savienības likumdošanā ir paredzēts šo profesiju sarakstu papildināt. Man principā ir tāds priekšlikums: līdz 1.janvārim, līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, Augstākajai padomei būtu nepieciešams dot savu slēdzienu, vai šīs profesijas vajag vai nevajag iekļaut sarakstos, jo ir virkne profesiju– slaucējas, cūkkopējas, lauku mehanizatori, dažādas dzelzceļnieku kategorijas –, kas šodien gaida atbildi no parlamenta.

Priekšsēdētājs: Skaidrs, tas nozīmē, ka komisijai ir jāstrādā pie šiem jautājumiem.

I.Krastiņš: Es ierosinu Zorgevica kungam pie šā jautājuma atgriezties tad, kad tiks pieņemts lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību, jo tur ir divas iespējas: vai nu mēs pagaidām atstājam spēkā vecos sarakstus, vai arī izstrādājam savus un piemērojam tos PSRS pieņemtajiem sarakstiem, bet tas, piedodiet, attiecas uz lēmumu, bet neattiecas uz šā likuma 12.pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ščipcov!

O.Ščipcovs: */Es gribētu atbalstīt iepriekšējo oratoru. Lieta tā, ka, iztrūkstot sarakstiem, rodas sabiedrības locekļu nervozitāte, sevišķi dzelzceļnieku, ceļu apgaitnieku un tā tālāk. Šodien man iesniedza lielu petīciju. Un, man šķiet, mums viņi kaut kā publiski jānomierina, citādi viņi ļoti ilgi nervozēs un satrauks citus. Tas ir, es vēršu uzmanību uz tādu kategoriju kā dzelzceļnieki. Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies, tātad par šo jautājumu mēs runāsim, atgriežoties pie lēmuma, un noteiksim termiņus, kad ir jābūt sagatavotam sarakstam. Es te vienīgi varu piebilst, ka deputātam Dobelim– un tas attiecas arī uz klausītājiem, kas mūs klausās,– ir pienākusi vesela kaudze telegrammu ar ierosinājumiem par pensiju likuma izmaiņām. Šīs visas telegrammas tiks nodotas komisijai, komisija, gatavojot trešo lasījumu, tās ņems vērā, kā pienākas. Tāpēc būtu ierosinājums: atrast kompromisu starp dažādu deputātu priekšlikumiem un balsot par 12.pantu kopumā, jo citu variantu nebija.

I.Krastiņš: Jā, balsosim par 12.pantu kopumā, ņemot vērā deputāta Drobota ierosinātās izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Jā, tas ir pats par sevi saprotams, jo komisija piekrīt šīm izmaiņām. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 92– par, 1– pret un 4– atturas. Šis pants tiek pieņemts.

Tālāk– 13.pants.

I.Krastiņš: 13.pants salīdzinājumā ar pirmo lasījumu nav mainīts, taču ir vesela virkne deputātu priekšlikumu, tāpēc ir jāļauj viņiem argumentēt savu viedokli.

Priekšsēdētājs: Pirmais ir deputāta Silāra variants. Vārds deputātam Silāram.

I.Silārs: Ir vājas cerības, ka mans variants tiks atbalstīts, taču es gribu pamatot savu nostāju, jo ceru, ka viena daļa deputātu manu variantu atbalstīs. Jau pati komisija šajā pantā paredz, ka visi invalīdi tomēr nav vienādi. Varbūt arī jūs šajās minūtēs būsit pārdomājuši, ka jūs esat noraidījuši iespēju valsts aizstāvētājiem agrāk saņemt pensiju. Šeit ir lasāms mans papildinājums pie kara invalīdu uzskaitījuma, kurus komisija tomēr uzskata par labākiem invalīdiem nekā tie, kuri dzērumā uz sliedēm nogūlušies. Te ir ieskaitīti arī iekšlietu un robež­apsardzības dienesta invalīdi.

Runājot par procentiem, norāde uz to, ka PSRS likums ir labāks, ne gluži iztur vismaz manu kritiku, jo, sākot ar 55 procentiem no izpeļņas, un tālāk – kā PSRS likumā– ir paredzēts šo pensijas pieaugumu palielināt par vienu procentu. Arī manā variantā ir paredzēts palielināt pensijas apmēru par diviem procentiem. Līdz ar to– no 55 procentiem uz 70 procentiem. Vienīgi maksimālā robeža man ir nevis 75, bet 70 procenti, kā tas bija arī pirmās Latvijas Republikas likumā par pensijām. Ja mēs tālāk paredzam, ka cilvēks, sasniedzis šos procentus, var saņemt arī lielāku pensiju, ja turpina strādāt un atsakās no pensijas, tad es domāju gan, ka, divreiz ātrāk sasniedzot šo vecumu, arī viņam būs vēl pietiekami daudz spēka strādāt un saņemt maksimālo procentu. Ja mēs paredzam pensiju 100 un varbūt pat 101 procenta apmērā, tad manī gan rodas šaubas par šādas koncepcijas loģiskumu. Tas, kurš strādā, saņems mazāku algu nekā pensiju, ja viņš būs pārtraucis strādāt. Tad viņam būs tikpat liela pensija vai pat par procentu vēl lielāka. Domājot konceptuāli, politiski, manuprāt, arī pensiju likumam ir jākalpo migrācijas regulēšanai, jo ir vesela virkne cilvēku, kuri klīst apkārt, meklēdami to vietu, kur ir par dažiem procentiem labāka dzīve. Vai mēs esam ieinteresēti piesaistīt savai valstij šos labākas dzīves meklētājus ar dažiem lielākiem pensijas procentiem? Par to es šaubos. Paldies.

I.Krastiņš: Man būtu priekšlikums par Silāra kunga variantu balsot pa rindkopām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pēc komisijas ierosinājuma mēs varam to darīt. Tad kādi būtu priekšlikumi– vai balsot deputāta Silāra variantu, vai vēl izskatīt arī deputātes Zeiles variantu, kur arī ir kaut kas līdzīgs?

I.Krastiņš: Šie varianti tomēr ir atšķirīgi. Es domāju, ka jābalso katrs variants atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Jā. Darīsim tā.

I.Krastiņš: Silāra kunga variantā pirmā rindkopa visādā ziņā sakrīt ar komisijas variantu. Vienīgi maksimālie pensijas apmēri komisijas variantā ir 80 procentu, bet Silāra kungs piedāvā 70 procentus. Bet, runājot par iekšlietām un robežapsardzību... (Troksnis zālē.)

Priekšsēdētājs: Acumirkli, cienījamie deputāti... Tātad priekšlikumu par iekšlietām un robežapsardzību, par ko tikko runāja deputāts Silārs, komisija jau ir ņēmusi vērā. Tātad jautājums ir tikai par pensijas apmēru– 70 vai 75 procenti no izpeļņas. Kurš vēl gribētu runāt par šo deputāta Silāra variantu? Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Zeile: Man ir papildinājums...

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Zeilei!

V.Zeile: Mans papildinājums attiecas uz diferencētu pensijas procentu noteikšanu par strādāšanu virs darba stāža atkarībā no tā, kur cilvēks ir strādājis,– vai Latvijas Republikā vai ārpus Latvijas Republikas.

I.Krastiņš: Es ļoti atvainojos, bet tomēr lūdzu vispirms izteikt savu viedokli par Silāra kunga priekšlikumu.

V.Zeile: Labi, labi...

I.Krastiņš: Deputāti vienkārši nesapratīs, par ko viņi balsos.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti, lūdzu, izsakiet savas domas par deputāta Silāra variantu. Vārds Kides kungam!

E.Kide: Runāšu par šo pantu kopumā. Mēs pašlaik apspriežam procentus, kas paredzēti kā piemaksas pie pensijas, līdz tā sasniedz 80 procentus, un tas attiecas gan uz izsūtītajiem, gan uz tiem, kuri ir virs gadu normas strādājuši. Bet mums visu to nosvītro. Kā mēs zinām, lēmumā ir paredzēti griesti– maksimālā pensija 200 rubļu. Ja mēs šajā pantā neieslēdzam griestus, tad mums nav nekādas jēgas runāt par šiem pieaugumiem un pielikumiem.

I.Krastiņš: Es ļoti atvainojos, lēmumprojektā tas ir skaidri pateikts, būsim precīzi, ka 1991.gadā tiek noteikts šāds ierobežojums. Taču likuma darbības laiks nav paredzēts tikai 1991.gadam vien. Es tomēr ceru, mēs panāksim tādu stāvokli, ka varēsim pensijā maksāt pilnībā šos 80 procentus. Diemžēl ir gluži skaidrs, ka 1991.gadā tas nebūs iespējams.

E.Kide: Pie reizes es tomēr atļaušos pateikt, ka, augot inflācijas koeficientam, drīz minimālais slieksnis sasniegs maksimālos griestus– 200 rubļus– un mums visas pensijas būs nonivelētas, bet šā panta jēga vispār būs zudusi.

I.Krastiņš: Nē, absolūti nē! Līdzko minimālā pensija, respektīvi, iztikas minimums, būs, pieņemsim, 150 rubļu, tad ir skaidrs, ka maksimālā pensija būs divkāršs iztikas minimums, tātad jau 300 rubļu.

E.Kide: Tad tas ir likumā jāatzīmē...

I.Krastiņš: Tas jau ir likumā, Kides kungs...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Man ir lūgums tomēr nebalsot atsevišķi Silāra kunga priekšlikumu, jo Zeiles kundzes priekšlikumi arī skar pensijas procentus, tātad mums tie ir jāskata kompleksi, un tikai tad mēs varam sākt balsošanu.

I.Krastiņš: Var arī tā.

Priekšsēdētājs: Labi, apspriedīsim visus variantus un tad izvēlēsimies sev pieņemamāko, jūsuprāt, labāko variantu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Es tomēr aicinu visus deputātus vēlreiz būt konsekventiem. Ja reiz 9.pantā zināmā mērā noteicām, ka visi invalīdi ir vienādi, tad es gribētu aicināt balsot vispirms par visradikālāko variantu– un tas ir deputāta Krastiņa variants, ka kara dalībniekiem pensijas netiek palielinātas. Tātad tas attiecas arī uz 20.panta pēdējo teikumu. Aicinu vispirms balsot par deputāta Krastiņa variantu.

I.Krastiņš: Jā, bet... Es atvainojos Ābiķa kungam, taču šis ir mans piedāvājums, un tas attiecas mazliet uz kaut ko citu, varbūt tiešām ir vērts izskatīt šos dažādos variantus, rēķinot pensijas apjomu? Bula kungam ir viens priekšlikums, Silāra kungam– cits, Zeiles kundzei atkal cits... Varbūt vispirms vajadzētu tikt galā ar šiem procentiem un ierosinājumus tomēr izskatīt pēc tam?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Tātad 13.pantā es ierosinu diferencēt pensijas procentus par virs darba stāža nostrādātajiem gadiem atkarībā no tā, kur tie ir nostrādāti. Par katru pilnu darba gadu virs 20 nostrādātajiem gadiem sievietēm un 25 gadiem vīriešiem, kas nostrādāti republikas tautsaimniecībā, pensija papildus tiek palielināta par vienu procentu no izpeļņas, nepārsniedzot 80 procentus no izpeļņas, izņemot invalīdus un represētos cilvēkus. Šodien es varu jau runāt, ņemot vērā arī pirmos ekonomiskos aprēķinus. Šī norma skar apmēram 15 līdz 17 procentus no pensionāru kontingenta. Ja mēs ieviešam šādu diferencētu pieeju, tad 1991.gadā republikas budžetā mēs varētu ieekonomēt 900 miljonu rubļu. Uz visiem pārējiem argumentiem, kuri attiecas uz to, ka šī norma ir sliktāka nekā Savienībai, mums šobrīd ir jāskatās reāli. Republikas budžets, kā mēs redzējām, desmitiem reižu strādājot, plīst burtiski pa visām šuvēm ar savām pārāk lielajām izmaksām. Un it īpaši tas attiecas uz pensijām. Es ļoti lūdzu deputātus vismaz sākumposmā šo normu ietvert, un tad vēlāk, kad kļūsim bagātāki, to varētu arī atcelt.

I.Krastiņš: Komisijas kontrarguments šim visnotaļ citādi pievilcīgajam priekšlikumam ir šāds: pirmkārt, ko darīt ar izsūtītajiem, kuri strādāja, teiksim, ziemeļos izsūtījuma vietās? Tas nozīmē, ka būs pilsonības likums un viņi pēc atgriešanās kļūs par Latvijas Republikas pilsoņiem. Viņi tomēr būs nostādīti ārkārtīgi nevienlīdzīgā stāvoklī.

Otrkārt, ko nozīmē– strādāt republikas tautas saimniecībā? Tas ir tāds, piedodiet, veco laiku termins. Kas ar to būtu jāsaprot– vai tie, kuri cēla Pļaviņu HES, vai arī tie, kas mierīgi un godīgi mājās audzēja cūkas. Varbūt tomēr tādā gadījumā vajadzētu precizēt, jo citādi rodas iespaids, ka uz to, kurš strādā individuāli, šis teiciens– “republikas tautas saimniecībā”– neattiecas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēlreiz vārds deputātei Zeilei.

V.Zeile: Šie visi kontrargumenti ir apspriežami komisijās, un tos var reglamentēt. Var reglamentēt atsevišķi par represētajiem un arī tiem, kuri organizētā kārtā ir strādājuši ārpus republikas. Runājot par individuālajiem strādātājiem, domāju, ka varētu ieviest arī tādu normu. Tomēr šeit ir skaidrs, uz ko tas vērsts un ko tas aizsargā. Tos, kuri republikā ir nostrādājuši sava mūža lielāko daļu. Taču republikas budžetam tas būtu plus 300 miljoni rubļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kurš vēl grib izteikties par šiem procentiem?

I.Krastiņš: Vēl ir Bula kunga ierosinājums par šiem procentiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: 13.pants skatāms kontekstā ar lēmuma 9.4.punktu. Un arī tad, kad mēs skatījām, ja nemaldos, 5.pantu, bija ierosināts izsvītrot budžetu, bet mēs nenobalsojām par to. Toreiz mēs teicām, ka pēc tam varēsim šo likumu vēlreiz caurskatīt. Tagad mēs neesam konsekventi un mums ir citāda pieeja– mēs likumā iestrādāsim augstas maksimālās normas, bet ar lēmumu tās nosvītrosim. Godātie kolēģi, būsim taču likumā vienreiz konsekventi! Iestrādāsim likumā normas un ar lēmumu tās nelikvidēsim. Tāpēc es iesaku iestrādāt zemākus maksimuma rādītājus un tos jau tūlīt ieviest bez kaut kādiem ierobežojumiem. Šajā gadījumā man ir simpātiskas gan deputāta Silāra, gan deputātes Zeiles samazinātās maksimuma normas. Bet tādā gadījumā lēmumā vajadzētu svītrot 9.4.punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. To skatīsim, strādājot pie lēmuma, ja mēs pieņemsim vai nu jūsu, vai deputātes Zeiles, vai arī Silāra priekšlikumus. Tātad šis ir Bula priekšlikums. Kāds ir komisijas viedoklis? Kāpēc jūs to neatbalstāt?

I.Krastiņš: Jā, nu...

Priekšsēdētājs: Tie paši argumenti.

I.Krastiņš: To pašu argumentu dēļ cietīs tie, kuru alga, no kā aprēķināja pensiju, bijusi ārkārtīgi neliela. Diemžēl visvairāk cietīs cilvēki ar mazām algām. Tie– un tādu gan būs ļoti maz –, kuriem bija milzīgas algas, varbūt tik sāpīgi nejutīs šo starpību, bet vēl jāteic, ka bija Endeles kunga variants– 13.panta otrajā rindkopā svītrot palīgteikumu “bet ne vairāk kā par 50 procentiem”. Tātad runa bija par darbu pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Kad būtu jāatsakās no pensijas saņemšanas.

Priekšsēdētājs: Jā, bet šis variants nav pavairots.

I.Krastiņš: Es atvainojos, jā, komisijas vainas dēļ tas nav pavairots, taču, tā kā tur ir runa tikai par svītrošanu, tad es ceru, ka šis priekšlikums ir saprotams.

Priekšsēdētājs: Jūs uzturat spēkā šo priekšlikumu? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Vispirms man ir jautājums, ko es pārtraukumā uzdevu jums, cienījamais Krastiņa kungs. Kā būs ar tiem? Vai, piemēram, studijas, mācību laiks mums tiks ieskaitīts darba stāžā?

I.Krastiņš: Ar atpakaļejošu datumu un saskaņā ar lēmuma projektu– jā! Taču nākotnē tikai tad, ja jūs šajā laikā būsit nokārtojis sociālās apdrošināšanas maksājumus.

J.Endele: Kur to varēs redzēt?

I.Krastiņš: Lēmuma projektā.

J.Endele: Paldies. Nākamais jautājums ir par šiem ierobežojumiem. Manuprāt, pieņemot šo ierobežojumu vai arī nosakot mazāku tā likmi par 10 procentiem, mēs aritmētiski izskatīsimies kā analfabēti. Ja mēs atstājam šos 10 procentus, tas ir, piemaksu pensijai, ja cilvēks gadu nostrādā, tad, atdodot šajā gadā šo naudiņu, viņš ar to kompensē pielikumu tikai pēc desmit gadiem. Nostrādājot desmit gadus, viņš ir atguvis atpakaļ to gadu, ko viņš ir atdevis valstij, nesaņemdams pensiju. Ja viņš strādā divus gadus, nesaņemdams pensiju, tad tas periods ir apmēram 12 gadi. Bet, ja mēs atļaujam palielināt pensiju par pieciem procentiem, tad tikai pēc 21 gada viņš ir ieguvis atpakaļ to pašu, ko būtu ieguvis, saņemot pensiju visu laiku. Tātad šie ierobežojumi ir analfabētiski.

Es šeit ierosinātu, lai iekārdinātu cilvēkus riskēt, likt nevis 10 procentus, bet 20 procentus. Un tādā gadījumā šis rēķins ir šāds: ja ir 20 procentu bez kādas augšējās robežas, tad, vienu gadu nesaņemot šo pensiju, cilvēks šo summu saņem atpakaļ jau pēc sešiem gadiem, un tikai septītajā gadā viņš iegūst kaut ko vairāk. Kā redzat, katrs to var izrēķināt. Un valdībai absolūti nav nekāda riska. Tas ir risks cilvēkiem, kurus ir savaldzinājuši šie procenti. Taču realitāte vēršas pret viņiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai jūs vēl komentēsiet, vai mums jāpāriet pie balsošanas?

I.Krastiņš: Jā. Es tikai gribu teikt, ka Endeles kunga priekšlikums būtu visnotaļ atbalstāms tādā gadījumā, ja mūsu mērķis būtu par visu vari stimulēt vecu cilvēku strādāšanu, lai viņi atsakās no pensijas saņemšanas. Es īsti neredzu, kāpēc tas būtu tik ārkārtīgi nepieciešams. Šī faktiski ir izvēles iespēja pensionāram. Mans priekšlikums būtu balsot par šiem procentiem, tas ir, 13.pantu un minētiem procentiem, un pēc tam par atsevišķiem papildinājumiem vai atsevišķu teikumu svītrošanu. Tātad mēs it kā sadalītu Silāra kunga priekšlikumu divās daļās un patlaban balsotu par to viņa priekšlikuma daļu, kur ir runa par procentiem. Un analogi arī par Zeiles un Bula kunga variantiem. Jā, arī par Endeles kunga variantu, tātad pavisam ir bijuši četri varianti!

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim par šo 70 procentu variantu, ko izvirzīja Silāra kungs.

I.Krastiņš: Tagad ir četri varianti, jo Silāra kunga variantā maksimālais pensijas apmērs ir 70 procenti no darba algas, bet par darbu pēc pensijas vecuma sasniegšanas, atsakoties no pensijas saņemšanas, pensiju paaugstina piecu procentu apmērā par katru nostrādāto gadu, bet ne vairāk par 25 procentiem. Tādā gadījumā Silāra kungs uzliek maksimālo robežu– 80 procentus. Tas ir viens variants. Tālāk– Zeiles kundzes variants. Es negribētu visu to laika ekonomijas nolūkos atkārtot.

Priekšsēdētājs: Es tomēr domāju, ka jums vajadzētu atkārtot visus četrus variantus, lai mēs balsojot varam izvēlēties.

J.Endele: Vai es jūs varētu aizkavēt vienu minūti?

Priekšsēdētājs: Nosauks visus četrus variantus, un tad es jums došu vārdu.

J.Endele: Lūdzu, dariet to pirms variantu nolasīšanas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Saprotiet, tie visi tomēr ir ļoti sarežģīti varianti, un katram no mums vajadzētu parēķināt. Vai nebūtu lietderīgi šos četrus variantus– manējais faktiski neattiecas uz šo rēķināšanu, tas attiecas tikai uz pēdējo– tātad būtībā šos trīs variantus atsevišķi nodrukāt un nobalsot vēlāk, lai mēs katrs varētu kārtīgi iedziļināties.

Priekšsēdētājs: Tas var būt piektais priekšlikums. Mums ir tādas tiesības otrajā lasījumā atsevišķus pantus, daļas vai pat visu likumprojektu nodot vēlreiz komisijai pārskatīšanai, tātad tas varētu būt piektais priekšlikums– nodot šo pantu atkārtotai izskatīšanai un apspriest tieši šo procentu apmēru.

I.Krastiņš: Es atvainojos, šie priekšlikumi visi jau ir nodrukāti. Nevarētu teikt, ka to šeit nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Es ļoti atbalstu Endeles kunga priekšlikumu un tādēļ no rīta lūdzu atlikt šī jautājuma izskatīšanu, jo mums ir jārada modelis, matemātiski jāizrēķina, ko dod katrs šis priekšlikums, jāsalīdzina, un tad mēs drīkstam ar pilnu atbildību balsot.

Priekšsēdētājs: Kā es jau teicu, tas ir piektais variants– mēs nododam šo jautājumu izstrādāt vēlreiz. Tas ir sarežģīts jautājums, es saprotu, bet tagad ir jāvienojas par to, vai mēs nododam pārstrādāšanai visu pantu vai tikai atsevišķas šā panta daļas, kas skar tikai šos procentus. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Papildinot deputāta Kides teikto, lūdzu visus šos trīs vai četrus variantus skatīt kopsakarā ar lēmuma 9.4.punktu.

Priekšsēdētājs: Tas jau pats par sevi ir saprotams. Es domāju, ka tomēr nosauksim visus esošos četrus variantus, bet piektais vēl ir jānodod pārstrādāšanai, ņemot vērā šodien teikto.

I.Krastiņš: Tātad patlaban ir...

Priekšsēdētājs: Pagaidiet, lūdzu, Krastiņa kungs, ir vēl sestais variants...

I.Caune: Sestā varianta nebūs, bet man būtu priekšlikums– balsot vispirms piekto variantu, un tad mēs varbūt ātrāk ieviestu...

Priekšsēdētājs: Jā, es jums piekrītu, tas ir visradikālākais variants, bet tieši tāpēc varbūt nosauciet šos četrus variantus, lai visiem būtu skaidrība.

I.Krastiņš: Silāra kunga variants: pensijas piešķir 55 procentu apmērā no izpeļņas par katru pilnu darba gadu virs 25 gadiem vīriešiem un 20 gadiem sievietēm, pensija tiek palielināta par 2 procentiem no izpeļņas, bet nepārsniedzot 70 procentus. Par darbu pēc pensijas vecuma sasniegšanas, atsakoties no tās saņemšanas, pensiju paaugstina 5 procentu apmērā no izpeļņas par katru nostrādāto gadu, bet ne vairāk kā par 25 procentiem. Šādā gadījumā pensijas apmērs var pārsniegt 70 procentus, bet nevar pārsniegt 80 procentus.

Zeiles kundzes variants. Sākotnējais pensijas apmērs tāpat ir 55 procenti no izpeļņas. Par katru pilnu darba gadu virs 20 gadiem sievietēm un 25 gadiem vīriešiem pensijas tiek paaugstinātas par 1 procentu no izpeļņas, bet nepārsniedzot 75 procentus. Par katru pilnu darba gadu virs 20 gadiem sievietēm un 25 gadiem vīriešiem, kas nostrādāti republikas tautsaimniecībā, pensija papildus tiek palielināta par 1 procentu no izpeļņas, taču nepārsniedzot 80 procentus.

Bula kunga variants. Pensijas piešķir 55 procentu apmērā no izpeļņas. Par katru pilnu darba gadu virs 20 gadiem sievietēm un 25 gadiem vīriešiem pensija tiek paaugstināta par 1,6 procentiem no izpeļņas, nepārsniedzot 75 procentus, un par darbu pēc pensijas vecuma sasniegšanas, atsakoties no tās saņemšanas, pensijas pieaugums ir 7 procenti un tās maksimālais pieaugums– 35 procenti. Tādi ir šie četri varianti.

Priekšsēdētājs: Ceturtais ir redakcijas komisijas variants.

I.Krastiņš: Jā, ceturtais ir Endeles kunga priekšlikums– svītrot 50 procentus.

Priekšsēdētājs: Un tādā gadījumā redakcijas komisijas variants ir piektais... Bet sestais variants mums ir tāds, kas paredz pantu vispār pārstrādāt.

I.Krastiņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Katrā ziņā te ir jābūt ļoti talantīgam matemātiķim, lai šobrīd izšķirtos, kuru no variantiem atbalstīt. Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Gerasimovs: */Kāpēc tiek izskatīti jebkuri varianti, izņemot redakcijas? Manuprāt, redakcijas variantā paredzēts viss, un es uzskatu, ka pats labākais un pats veiksmīgākais variants– tas ir variants, ko izstrādājusi komisija. Tur, es domāju, sēž kompetenti ļaudis. Tad kāpēc mēs šo variantu vispār izslēdzam no apspriešanas?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Ždanoka: */Es ierosinu tomēr vispirms balsot par 13.punkta pārstrādāšanu komisijā./

Priekšsēdētājs: Jā, tā mēs arī darīsim, jo tas ir visradikālākais priekšlikums. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Zorgevics: Mēs iestājamies par redakcijas komisijas variantu.

Priekšsēdētājs: Tātad pirmo mēs balsosim it kā visradikālāko priekšlikumu– par šā punkta vēlreizēju pārstrādāšanu komisijā. Pēc tam balsosim visus tikko izskanējušos priekšlikumus– gan deputāta Silāra, gan Zeiles, gan deputāta Endeles. Un pēdējo mēs balsosim redakcijas komisijas priekšlikumu, kurš, kā vairāki deputāti uzskata un kā tikko teica, esot vislabāk izstrādāts. Taču to deputāti šobrīd var izlemt paši. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim, ņemot vērā relatīvo balsu vairākumu,– akceptēts tiks tas priekšlikums, kurš būs saņēmis relatīvo balsu vairākumu. Un tad skatīsimies punktu kopumā.

Pirmais balsojamais priekšlikums– nodot 13.pantu vēlreiz pārstrādāt komisijai un izdarīt saskaņā ar to aprēķinus. Lūdzu rezultātu. Viena roka ir pacelta. Par– 57. Jūs pret? Tātad 25– pret, 11– atturas.

Otrais priekšlikums– deputāta Silāra variants. To mēs tikko apspriedām, izlasījām, un deputātiem tas ir skaidrs. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 19– par, 51– pret, 28– atturas.

Deputātes Zeiles variants. Arī to jūs varat izlasīt izdalītajos materiālos. Balsosim! Ir trīs paceltas rokas. Lūdzu rezultātu. 28– par, 48– pret un 24– atturas.

Un deputāta Bula kunga variants. Arī to jūs varat materiālos uzšķirt, izlasīt. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par– 13, pret– 45, atturas– 30.

Un beidzot Endeles kunga variants. Varbūt jūs vēlreiz atkārotu to, jo tas šajos pavairotajos variantos nav izlasāms.

I.Krastiņš: Tātad rindkopā, kur ir runa par darbu pēc pensijas vecuma sasniegšanas, atsakoties no tās saņemšanas, svītrot palīgteikumu “bet ne vairāk par 50 procentiem”.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Endeles kunga ierosināto svītrojumu. Lūdzu rezultātu. Par– 30, pret– 32, atturas– 29. Un pēdējais ir redakcijas izstrādātais panta variants, kas ir nodrukāts pamateksemplārā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par– 74, pret– 13, atturas– 12. Galarezultātā ar balsu vairākumu no visiem piedāvātajiem variantiem mēs esam izvēlējušies redakcijas komisijas variantu. Un, lai gan par to bija absolūtais balsu vairākums, un tomēr, tā kā bija balsošana par atsevišķiem variantiem, tad, lūdzu, nobalsosim par to vēlreiz. Jā, pareizi, es atvainojos, vēl bija arī papildinājumi, un tādējādi mēs pieņemam redakcijas komisijas variantu un skatāmies tālākos pantus.

I.Krastiņš: Man būtu priekšlikums tagad nobalsot par Silāra kunga piedāvāto variantu, ko atbalsta arī komisija. Tātad, ja paliek šis formulējums “vecuma pensija kara invalīdiem tiek palielināta par attiecīgajai invaliditātes grupai paredzēto sociālo pensiju”, tad šajā punktā vajadzētu iekļaut arī iekšlietu un robežapsardzības dienesta invalīdus. Tā ir priekšpēdējā rindkopa Silāra kunga variantā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izsakiet savus argumentus par šo papildinājumu.

I.Krastiņš: Jā, un kaut gan visradikālākais ir mans priekšlikums, ka vajadzētu svītrot šo teikumu: “vecuma pensijas kara invalīdiem tiek palielinātas…” un tā tālāk. Tas tad nu būtu manā izpratnē saskaņā ar 9.pantu.

Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi. Tātad mums ir Krastiņa kunga priekšlikums svītrot šo teikumu, ko jūs redzat, un otrais ir Silāra kunga priekšlikums.

I.Krastiņš: Tad varbūt vispirms nobalsosim visus priekšlikumus par svītrošanu– vispirms manu, arī Caunes kungs grib svītrot piebildi “un nepamatoti represētos”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim Krastiņa kunga variantu par svītrojumiem nolasītajā teikumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 40… 50. Tātad– 50.

Otrais ir Silāra ierosinātais svītrojumu variants.

I.Krastiņš: Ja pieņem to svītrošanu, ja šo daļu svītro, tad Silāra kunga priekšlikums jau…

Priekšsēdētājs: Mēs jau vienojāmies par svītrošanu.

I.Krastiņš: Tādā gadījumā, ja…

Priekšsēdētājs: Šis variants taču netika pieņemts, jo par bija tikai 50 balsis.

I.Krastiņš: Bet pret bija 48, es atvainojos,– 46 un atturējās– 12. Relatīvais balsu vairākums tomēr bija par svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Es drusciņ sajaucu, man jāatvainojas un mazliet jāpakonsultējas, jo es… Tātad šis bija viens no priekšlikumiem, ko pieņēmām ar relatīvu balsu vairākumu.

I.Krastiņš: Tālāk. Caunes kungam ir priekšlikums pirmajā rindkopā pašās beigās svītrot vārdus “un nepamatoti represētos”. Komisija bija paredzējusi, ka invalīdu un nepamatoti represēto pensijas var pārsniegt 80 procentus no izpeļņas. Caunes kungs ierosina “nepamatoti represētos” svītrot.

I.Caune: Kādēļ es izvirzu šādu variantu? Tāpēc, ka zināmā mērā nav sasaistes… Arī nepamatoti represētie ir dažādi. Ir tie, kuri tika vienkārši izsūtīti, un tie, kuri tika represēti un nosēdēja gulagos visu laiku. Tā ir ļoti liela atšķirība. Turklāt šiem nepamatoti represētajiem ieskaita darba stāžā gadus proporcijā 1:3, tas ir, it kā viņi būtu bijuši frontē vai tamlīdzīgi. Tāpēc es domāju, ka nu tās ciešanas it kā… būtu līdzīgas. Ar visu cieņu izturoties pret šīm ciešanām, ko pārdzīvoja šie cilvēki, es tomēr domāju, ka tas jau ir zināms gandarījums, jo, tā vienkārši skatoties, rodas tāda kā modes lieta– šis nepamatoti represētais. Jūs padomājiet– vai tie cilvēki, kuri palika šeit un tika sadzīti kolhozos, jā, un palika parādā kolhozam daudzus gadus un arī dzīvoja ļoti sliktos apstākļos, arī viņi ir daļēji represēti. Es domāju, ka pietiktu ar to, ka viņiem ieskaita darba stāžā šo laiku proporcijā 1:3, tomēr lai šis apmērs nepārsniegtu 80 procentus, jo tad atkal pensionāri tiek šķiroti dažādi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai pēc deputāta Caunes ierosinājuma vēl kāds grib runāt?

I.Krastiņš: Es ierosinu debates par šo jautājumu neatklāt, komisija nepagalam neatbalsta Caunes kungu, un es domāju, ka te argumenti ir skaidri, tāpēc ierosinu balsot.

Priekšsēdētājs: Jā. Tātad lielākā daļa ir par balsošanu? Mums jābalso par deputāta Caunes priekšlikumu– vai mēs to atbalstām, vai arī noraidām. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par– 18, pret– 64, atturas– 12. Šis ierosinājums netiek pieņemts.

Kā es saprotu, mēs varam balsot kopumā.

I.Krastiņš: Tagad vajadzētu balsot kopumā, svītrojot šos teikumus kopā...

Priekšsēdētājs: ...ar visiem ierosinātajiem papildinājumiem, kurus esam akceptējuši. Lūdzu, balsojiet par 13.pantu kopumā ar papildinājumiem un svītrojumiem, kuri ir akceptēti. Jābūt vairākumam no balsojošo skaita. Lūdzu rezultātu. 75– par, 17– pret, 4– atturas. Šis pants tiek akceptēts.

Nākamais mums ir jāizskata 14.pants.

I.Krastiņš: Es gribu vienīgi informēt cienījamos deputātus, ka 14.pantā ir izdarītas izmaiņas salīdzinājumā ar pirmo lasījumu. Proti, otrajā apakšpunktā pēc vārdiem “pensionāriem, kas sasnieguši 80 gadu vecumu, viņu kopšanai– 60 procentus no atbilstošās sociālās pensijas” klāt ir nākusi piebilde “izņemot laiku, kas pavadīts slimnīcā vai pansionātā”.

Priekšsēdētājs: Vai jums nav nekādu iebildumu pret šādu labojumu? Jums ir, deputāt Apsīti? Lūdzu, pirmais mikrofons.

R.Apsītis: Es tomēr domāju, ka mums visiem vajadzētu apsvērt, vai šā panta otrajā apakšpunktā nevajadzētu svītrot vārdu “slimnīca vai”. Kāpēc? Tāpēc, ka vismaz pašlaik, kā mēs zinām, mūsu slimnīcas nav tādā līmenī, lai pilnīgi nodrošinātu slimnieku aprūpi, un tik vecu slimnieku uzturēšana slimnīcā tomēr ir saistīta ar papildizdevumiem.

I.Krastiņš: Acīmredzot šo priekšlikumu vajadzētu nobalsot, svītrojot vārdus “slimnīcā vai”– tāds bija Apsīša kunga priekšlikums– un atstājot tikai “pansionātā”.

Priekšsēdētājs: Atstājot tikai “pansionātā”. “Slimnīcā vai”– varētu svītrot. Un mēs varam balsot par Apsīša kunga piedāvāto labojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 81– par, 9– pret, 5– atturas. Tātad šis svītrojums tiek pieņemts. Tagad nobalsosim par 14.pantu kopumā, jo tam bija viens labojums. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 86– par, 2– pret, 1– atturas. Paldies. Kuru pantu izskatīsim– 15. vai 16.?

I.Krastiņš: 16.pantu. 15.pantā izmaiņu nebija.

16.pants. Protams, tas ir jāsaskaņo ar 6. un 35.pantu. Tagad ir skaidrs, kādā redakcijā mēs pieņēmām 6.pantu, un proti, par pensijas aplikšanu vai neaplikšanu ar nodokļiem. Atbilstoši tam ir jāizmaina arī 16. un 35.pants, ko komisija izdarīs līdz trešajam lasījumam. Es pat gribētu teikt, ka te nav ko balsot un var piekrist Apsīša kunga priekšlikumam, jo paši nobalsojām, ka saskaņā ar 6.pantu pensiju ar nodokļiem neapliek, līdz ar to atbilstoši jāmaina 16. un 35.pants. Tādējādi var pat nebalsot.

Priekšsēdētājs: Viss ir skaidrs. Nekādu iebildumu nav. Patlaban balsot par šo pantu nav vajadzības. Nebija priekšlikumu, papildinājumu, un to akceptēsim, kad balsosim kopumā.

I.Krastiņš: Tālāk– 19.pants. 19.pantā deputāts Apsītis ierosina precizēt darbā iegūto sakropļojumu jēdziena saturu. Komisijas konsultējās un tomēr uzskata, ka tas būtu jādara citos normatīvajos aktos, jo šis uzskaitījums ir diezgan garš– uz darbu, no darba utt.

Priekšsēdētājs: Vai deputātam Apsītim ir vēl kāds komentārs par šo formulējumu?

R.Apsītis: Es varu tam piekrist.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai citu papildinājumu šim pantam nav? Lūdzu, par nākamo pantu.

I.Krastiņš: Nākamais pants, kuram ierosināti varianti, ir 24.pants. Tomēr vispirms es lūdzu jūsu uzmanību pievērst 21.pantam, jo gadījumā, ja mēs nobalsojam iepriekš par piemaksu izdarīšanu pensionāru kopšanai, ja svītrojam vārdus “slimnīcās vai”, tad 21.pantā nevajadzētu vēlreiz atkārtot šos pašus vārdus par invalīdu ārstēšanu un kopšanu. Lai likumā būtu konsekvence, arī šeit ir jāsvītro vārdi “slimnīcās vai”.

Priekšsēdētājs: Jā, tas ir pats par sevi saprotams. Tagad izskatīsim 24.pantu.

I.Krastiņš: 24.pantam ir divi varianti. Tajā nevis papildinājumos, bet jau pašā likuma tekstā ir divi varianti par to, kas ir uzskatāmi par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem. Tātad– vai nu bērni, brāļi, māsas un mazbērni līdz 16, vai arī līdz 8 gadu vecumam. Komisijā domas dalījās, vairākums tomēr atbalstīja otro variantu– par 8 gadu vecumu, bet es ierosinu par šo jautājumu nobalsot plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Tātad ir divi varianti, viens– bērni vecumā līdz 8 gadiem. Un otrais– vecumā līdz 16 gadiem.

I.Krastiņš: Līdz 8 vai 16 gadiem?

Priekšsēdētājs: Tātad– 8 un 16 gadi. Ko balsosim pirmo?

I.Krastiņš: Varbūt komisijas piedāvāto otro variantu– par 8 gadu vecumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Jā, par 8 gadu vecumu. Rezultātu! 53, 54. Arī Geidāna kungs bija par, tātad par– 55. Un tagad balsosim par otro variantu– par 16 gadu vecumu. Lūdzu rezultātu. 45– par, 26– pret, 18– atturas. Tātad esam izvēlējušies variantu– līdz 8 gadu vecumam.

No zāles: Nē.

Priekšsēdētājs: Jā. Tieši tā! Varbūt Krastiņa kungs ir kļūdījies? Bet tad mums tiešām būs jādomā, kā atsaukt savus nepareizā balsojuma rezultātus. Jūs pareizi nobalsojāt? Skaidrs. Kā? Šeit nebija vajadzības balsot par pantu kopumā, jo mēs esam izvēlējušies vienu no diviem variantiem.

I.Krastiņš: Tālāk 30.pants. 30.pantā ir runa par pensijas apmēru– par apgādnieka zaudējuma pensiju. Tas ir principiāls jautājums– vai šis kopējais pensijas apmērs var pārsniegt mirušā vidējo izpeļņu vai nevar? Deputāts Silārs ierosina papildināt šo pantu ar rindkopu: “Pensija, kura apgādnieka zaudējuma gadījumā piešķirama darba nespējīgiem ģimenes locekļiem, nevar pārsniegt mirušā vidējo izpeļņu.” Pretējā gadījumā iznāk tā: ja viņa apgādībā bija 10 bērni, tad šī kopējā summa var iznākt stipri liela un ievērojami pārsniegt viņa bijušo vidējo izpeļņu, no kuras tomēr viņa dzīves laikā bija spiesta šī ģimene iztikt. Tātad komisijā domas dalījās, un es ierosinu nobalsot par šo deputāta Silāra papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Balsosim par deputāta Silāra papildinājumu 30.pantam. Jā, lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Es lūdzu, kolēģi, nezaudējiet uzmanību! Ir divas pensijas– valsts pensijas un sociālās pensijas. Tas ir– darba pensijas un sociālās pensijas. Tie ir divi valsts pensiju veidi. Gadījumā, ja jūs nepieņemsiet manu papildinājumu, šeit būs zināma pretruna, jo darba pensija apgādnieka zaudējuma gadījumā ir tikai viens no darba pensijas veidiem. Un, manuprāt, tā, protams, nevar pārsniegt šā cilvēka darba algu. Ir runa arī par to, ka visi bez apgādnieka palikušie ir jāapgādā bez tam vēl arī ar sociālo pensiju, ja šī darba pensija, sadalot to uz bez apgādnieka palikušajiem bērniem, nesasniedz iztikas minimumu. Tādēļ šajā gadījumā mēs balsojam tikai par darba pensiju, kas nav pretrunā ar to, ka viņi var saņemt arī sociālo pensiju.

I.Krastiņš: Es domāju, ka argumenti ir pietiekami skaidri, tāpēc ierosinu balsot par Silāra kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Silāra kunga iesniegto papildinājumu. Rezultātu! 58– par. Tātad šis papildinājums tiek pieņemts. Vai vairāk nebija neviena precizējuma šim pantam?

I.Krastiņš: Par 30.pantu nebija.

Priekšsēdētājs: Nobalsosim par pantu kopumā, jo tam bija papildinājums. Lūdzu rezultātu. 71– par, 10– pret, 4– atturas. Pants tiek akceptēts.

I.Krastiņš: Nākamais pants, kuram bija ļoti daudz priekšlikumu, ir 34.pants. Un atkal, lai mēģinātu panākt zināmu kompromisu šajā saspīlētajā situācijā, komisija piedāvā variantu, ko jūs šeit redzat, proti, šajā variantā, pirmkārt, ir nozudušas iekavas, kurās bija profesiju uzskaitījums. Tā ir viena izmaiņa. Un, otrkārt, mēs ierosinām šo izdienas pensiju piešķiršanu izdarīt saskaņā ar speciālu nolikumu par izdienas pensijām, ko izstrādātu Ministru padome sadarbībā ar arodbiedrībām, bet to apstiprinātu Augstākā padome, kā tas bija analogi 12.pantā par pensiju piešķiršanu ar atvieglotiem noteikumiem. Protams, ja pants tiktu pieņemts šādā redakcijā, tad faktiski atkristu nepieciešamība balsot par visu tālāko uzskaitījumu, kur minēta atsevišķu profesiju svītrošana vai iekļaušana šajā pantā.

Priekšsēdētājs: Balsojam šo variantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 89– par, 3– pret, 7– atturas. Praktiski tas ir saņēmis absolūto balsu vairākumu, līdz ar to atkrīt viss pārējais.

I.Krastiņš: Tad atliek vienīgi lūgt visus deputātus, kas šodien ir iesnieguši priekšlikumus par atsevišķām profesijām, tos pāradresēt Ministru padomei, kurai saskaņā ar šo pantu būtu jāizstrādā šis nolikums par izdienas pensijām. Tas attiektos arī uz 35.pantu. Es tikai gribu atgādināt, ka tas ir vēlreiz jāsaskaņo ar 6. un 16.pantu jautājumā par aplikšanu ar nodokļiem, ko mēs arī izdarīsim līdz nākamajam lasījumam. Tālāk 36.pants. 35.pants attiecas uz izdienas pensijām.

Priekšsēdētājs: Vai ir kāds priekšlikums par 35.pantu? Nebija.

I.Krastiņš: Te ir rakstīts, ka priekšlikumu iesniedzis deputāts Ščipcovs, bet man bija mazliet bail, ka komisija būs, piedodiet, sajaukusi, un tas patiesībā ir deputāta Šapovālova priekšlikums. Varbūt Ščipcova kungs varētu precizēt, kurš to iesniedza? Redziet, te ir sajaukti divi jēdzieni– tā ir tā pati nelaime, kas redzama PSRS likumā par pensijām. Proti, viena kategorija ir izdienas pensijas, un, lai jūs saņemtu šo izdienas pensiju, jums noteikti ir jānostrādā likumā paredzētais gadu skaits vienā specialitātē, teiksim, 20 gadu. Taču cita kategorija ir pensijas ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos apstākļos. Un te nevar būt runa par izdienas pensijām, par 12 vai nezin cik gadiem. Manuprāt, priekšlikums neiztur kritiku. Ja deputāts uzstāj, šos priekšlikumus var sūtīt Ministru padomei, lai tos iekļauj nolikumā par izdienas pensijām. Es nedomāju, ka par šio ierosinājumu patlaban būtu jābalso.

Priekšsēdētājs: Paldies. 36.pants.

I.Krastiņš: 36.pants. Komisija piedāvā 10.lappusē tam jaunu darba veidu variantus, ko varētu ieskaitīt darba stāžā. Patiesībā šeit ir ņemti vērā vairāku deputātu ierosinājumi un priekšlikumi. Tātad vispirms– “darba stāžā ieskaita obligāto karadienestu”, iepriekšējā lasījumā bija vispār “karadienestu”.

Tālāk. Mēs mēģinājām saīsināt visu to izglītības procesu daļu, kas attiecas uz laiku pēc augstākās mācību iestādes beigšanas. Patlaban tā ir aspirantūra, internatūra, klīniskā ordinatūra un tā tālāk. Vēlāk tam būs citi nosaukumi atbilstoši jaunajam izglītības likumam, tāpēc mēs to mēģinājām apvienot un rakstām, ka darba stāžā ieskaita arī “pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiku”. Tātad pirmais komisijas piedāvātais variants ir šāds: “Vidējo izglītību darba stāžā neieskaita.” Otrais variants, kurš arī jums šeit tiek piedāvāts lappuses apakšā, papildina šo uzskaitījumu arī ar vidējo speciālo izglītību. Acīmredzot deputātiem ir jānobalso, kāds variants viņiem šķiet pieņemamāks.

Priekšsēdētājs: Un, cik es sapratu, arī par pārējiem papildinājumiem, kas tur pēc tam varētu būt. Mēs pieņemsim vienu no variantiem.

I.Silārs: Ja mēs balsosim par vidējās speciālās izglītības ieskaitīšanu, tad mēs diskreditēsim vidējo vispārējo izglītību. Piemēram, filozofam, valodniekam, juristam un veselai virknei citu specialitāšu profesiju nav iespējams iegūt vidējo speciālo izglītību. Tiem ir jāiet vispārējās ģimnāzijās, vidusskolās. Tātad šo kontingentu mēs izslēdzam no šā uzskaitījuma. Tāpēc aicinu “vidējās speciālās” no panta izslēgt.

Priekšsēdētājs: Tātad ir divi varianti. Deputāts Silārs, kā es saprotu, aģitē par pirmo. Pirmo variantu atbalsta arī komisija. Lūdzu, vispirms balsosim par to variantu, ko komisija neatbalsta. Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Jēga vidējās speciālās izglītības ieslēgšanai darba stāžā ir ļoti liela, jo liela daļa jauniešu, beiguši astoņgadīgo skolu, tiecas tieši uz darbu un necenšas dziļi apgūt speciālo izglītību. Tāpēc vajag viņus stimulēt speciālās izglītības iegūšanai un saglabāt stāžu. Tāpēc es aicinu balsot par vidējās speciālās izglītības ieslēgšanu darba stāžā.

I.Krastiņš: Es atvainojos, Kides kungs: es ļoti gribu kļūt par ārstu, bet man nav iespējams to izdarīt ar vidējo speciālo izglītību. Gribot negribot man jāiet vidusskolā, jo citādi es pie ārsta diploma nevaru nokļūt. Es baidos, ka jūsu argumenti lāgā...

Priekšsēdētājs: Jā, cienītie kungi, deputāti! Visi argumenti mums tagad ir skaidri, un mēs varam izvēlēties. Sāksim ar otro variantu, ko neatbalsta komisija, jo mums parasti ir tā, ka komisijas variantu balsojam pēdējo, otrs ir komisijas variants par šīs vidējās speciālās izglītības iekļaušanu darba stāžā. Tas ir otrais variants šajā tekstā, kas jums ir izdalīts. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 37– par, pret– 54, atturas– 8. Un tagad balsosim par pirmo– par redakcijas komisijas variantu. Lūdzu. 57– par, pret– 21, atturas– 9. Pieņemts tiek šis pirmais redakcijas komisijas variants. Un tālāk izskatīsim papildinājumus.

I.Krastiņš: Tādā gadījumā man ir jautājums cienījamajiem deputātiem Briedim, Endelem, Ziediņam– vai viņi uzstāj par vidusskolām, jo tas būtu galīgi neloģiski.

R.Apsītis: Dabiski, ka nav jēgas.

Priekšsēdētājs: Jā, jo mēs jau nobalsojām par to izslēgšanu.

I.Krastiņš: Vēl ir deputāta Kostina priekšlikums– sākt šo uzskaitījumu, pirmkārt, vecajā redakcijā un minēt nevis “obligāto”, bet vispār “karadienestu”, un, otrkārt, arī dienestu Iekšlietu ministrijā, Valsts drošības komitejā un alternatīvo dienestu.

Priekšsēdētājs: Deputāta Kostina priekšlikums būtu jābalso. Šeit argumenti par un pret laikam ir diezgan skaidri? Lūdzu, balsosim par deputāta Kostina papildinājumu– sākt uzskaitījumu ar karadienestu, darbu Iekšlietu ministrijā, VDK un alternatīvajā dienestā. Rezultātu! 32– par, 49– pret, atturas– 12. Tātad šis papildinājums netiek pieņemts.

I.Krastiņš: Savukārt Apsīša kungs ierosina pārvietot no 1.panta šo 2.punktu uz 36.pantu. Komisijai tas nešķita mērķtiecīgi. Bet principā šeit ir runa tikai par viena un tā paša teksta dažādu izvietojumu. Es nedomāju, ka tas ir konceptuāls jautājums.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Apsītis piekrīt komisijas viedoklim?

R.Apsītis: Tagad mēs pirmo pantu jau esam pieņēmuši.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā šeit ir runa par papildinājumu izmaiņām– faktiski nē, mēs nevienu papildinājumu nepieņēmām– par 36.pantu kopumā var nebalsot.

Cienījamie deputāti! Mums tagad vajadzētu konsultēties par tālāko darbu. Sākas pusdienu pārtraukums. Mēs esam izskatījuši likumprojekta “Par valsts pensijām” 36 pantus. Es nezinu, cik mums laika prasīs tālāko pantu izskatīšana, tā varētu būt vēl vismaz viena sēde. Vai nu mēs šodien pārtrauksim šo darbu un turpināsim kādu citu dienu, vai... Acīmredzot runa ir par to, ka mēs varētu turpināt to darīt rīt pirmajā sēdē. Vai nav iebildumu? Tomēr būtu lūgums par to nobalsot.

I.Krastiņš: Deputāt Punovski, kāds jums ir priekšlikums?

A.Punovskis: Mums ir palicis ļoti maz labojumu. Šā darba apjoms vairs nav liels. Mēs varbūt varētu turpināt tagad kādu pusstundu vai stundu strādāt, cerot, ka izskatīsim visu līdz galam.

Priekšsēdētājs: Viens priekšlikums bija šodien pārtraukt likumprojekta izskatīšanu un rīt pirmajā sēdē turpināt šo darbu. Otrais priekšlikums– šodien turpināt darbu. Mēs balsosim par pirmo ierosinājumu– pārtraukt izskatīšanu, jo tagad ir pusdienu pārtraukums. Vēl ir ierosinājums turpināt darbu līdz pusdienu pārtraukumam, kaut arī... tad ir frakcijas sēde. Ir trīs priekšlikumi: pirmais– pārtraukt un turpināt rīt, otrais– turpināt šodien līdz galam bez pārtraukuma, un trešais– turpināt šodien pēc pusdienu laika. Lūdzu, balsosim par pirmo priekšlikumu– pārtraukt un turpināt rīt. Lūdzu rezultātu. 57–par, es jūsu roku gan neredzēju, taču pieņemsim– 58 par. Pret– tas šobrīd nav tik svarīgi.

Otrais priekšlikums ir turpināt tūlīt pat, neejot pusdienu pārtraukumā, un paveikt darāmo līdz galam. Kurš ir par šo priekšlikumu? Lūdzu rezultātu. 26– par.

Trešais priekšlikums– turpināt darbu pēc pusdienu pārtraukuma. Lūdzu! Tātad 52 par. Tas ir mazākums, mums darbs būs jāturpina rīt.

Deputāti! Uzklausiet mazu informāciju! Labi, turpināsim rīt, jo ir viens protests par balsošanas procedūru, bet rīt pie tā mēs atgriezīsimies.

(Sēdes beigas)