1990.gada 30.oktobra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos– Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godājamie Latvijas Republikas tautas deputāti! Mēs esam saņēmuši sēru vēsti.

Polijas Ārlietu ministrija tikko ir apstiprinājusi ziņu, ka vakar Romā gājusi bojā Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāte Ita Kozakeviča. Bojāejas apstākļus izmeklē Itālijas valdība. Godināsim Itas Kozakevičas piemiņu ar klusuma brīdi.

Sesijas darbu turpināsim pēc 30 minūšu pārtraukuma. Augstākās padomes Prezidiju lūdzu pulcēties uz sēdi Baltajā zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Mums vajadzētu turpināt darbu. Darba kārtībā ir pensijas likums, kuru vakar pārtraucām apspriest. Tikko Prezidija sēdē mēs lēmām par Itas Kozakevičas bēru komisijas izveidošanu. Par to es informēšu sīkāk pēc tam, kad mēs saņemsim oficiālu apstiprinājumu no Itālijas vēstniecības. Katrā ziņā šī komisija sāks strādāt. Mums acīmredzot ir jāturpina darbs. Tūlīt pēc kādas minūtes tiks pieslēgta radiotranslācija, tāpēc nedaudz nogaidu, jo tur ir bērnu raidījums, kuru nedrīkstot pārtraukt.

Varbūt komisijas priekšsēdētājs Krastiņa kungs jau var nākt tribīnē. Man liekas, ka dažas sekundes šobrīd palikušas līdz radio raidījuma beigām.

Ja es nemaldos, mēs palikām pie 37.panta.

I.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Vakar, izskatot likumprojektu, mēs nonācām līdz 37.pantam. Tur ir runa par atvieglojumiem, aprēķinot darba stāžu. Salīdzinot ar pirmo lasījumu, ir izdarīta viena izmaiņa 37.panta 1.apakšpunktā, pievienojot piebildi “izņemot kara noziedzniekus”. Tas ir deputāta Ivanova ierosinājums, ko komisija atbalstīja. Salīdzinot ar pirmo lasījumu, tās ir vienīgās izmaiņas. Ir divi priekšlikumi, kas attiecas uz 37.pantu. Pirmkārt, deputāts Silārs ierosina svītrot 1.apakšpunktu. Iespējams, ka Silāra kungs grib argumentēt, tad vajadzētu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Vispirms es gribu uzzināt komisijas motivāciju, jo komisija ir ierakstījusi tikai to, ka tā neatbalsta.

I.Krastiņš: Motivācija ir tāda pati kā, runājot par to, vai dienestu ārvalstu armijās ieskaitīt vai neieskaitīt darba stāžā. Proti, ka tajos vēsturiskajos apstākļos, kas bija Otrā pasaules kara laikā, cilvēku izvēles iespējas bija ārkārtīgi niecīgas. Un katrs indivīds tomēr, kurš ar varu, kurš ne, būdams piespiests dienēt svešu valstu bruņotajos spēkos, ir šā vai tā cietis.

I.Silārs: Piedodiet, šajā likuma pantā nav nekādu runu par Otro pasaules karu.

I.Krastiņš: Tai skaitā par Otro pasaules karu.

I.Silārs: Tādā gadījumā man ir jāatgādina, ka kara noziedznieki ir konstatēti tikai vienā pusē. Otrā pusē kara noziedznieku prāvu nav bijis. Turklāt, arī starp tiem, kas ir izraisījuši karu Afganistānā, nekādu kara noziedznieku nav. Arī tie, kas ir apspieduši Prāgas pavasari, Ungārijas revolūciju, nav kara noziedznieki. Tātad mēs jau iepriekš paredzam, ka vienā pusē ir noziedznieki, otrā pusē noziedznieku nav. Bez tam man ir jautājums, kas reglamentē to, kas ir partizāns, un kā var pierādīt, ka ir partizāns? Šeit tādā gadījumā es saskatu pretrunu ar 2.apakšpunktu. Ja mēs uzskatām, ka represētajiem viena gada vietā vajag ierēķināt stāžā trīs gadus, es visnotaļ piekrītu, bet, ja mēs to pašu paredzam represētajiem, tad šeit nav nekādas loģikas. Tādēļ es aicinu no 1.apakšpunkta atteikties.

Priekšsēdētājs: Tā. Deputāta Silāra argumentācija ir skaidra. Arī komisijas argumentācija ir skaidra. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 146. Balsosim par deputāta Silāra priekšlikumu svītrot 37.panta 1.sadaļu. Rezultāts: par– 76, pret– 43, atturas– 18. Tātad šis svītrojums ir pieņemts. Līdz ar to arī atkrīt jūsu priekšlikums par 37.1., Krastiņa kungs?

I.Krastiņš: Deputāta Ābiķa priekšlikums tad atkrīt automātiski, jo pirmā rindkopa, tas ir, 1.apakšpunkts, ir vienkārši izņemts ārā.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā 37.pantā mums paliek tikai otrā un trešā sadaļa. Tā es saprotu. Lūdzu, 38.pants.

J.Zaščerinskis: Varbūt Ābiķa priekšlikums gūs vairāk balsu?

Priekšsēdētājs: Ābiķis atsauc savu priekšlikumu. Ja kāds to uztur spēkā, tad mēs varētu nobalsot arī par šo priekšlikumu, kaut gan tas ir saistīts ar 1.pantu. Mēs nonāksim pretrunās. Mēs izsvītrojam atkal vienu rindu un neesošā pantā liekam iekšā. Kopumā mums laikam vajag nobalsot par šādu pantu, jo pants ir mainījies būtiski. Ir palikušas tikai divas sadaļas. Tāpēc nobalsosim par 37.pantu kopumā. Rezultāts: par– 92. Tātad tas ir pieņemts.

Tagad 38.pants.

I.Krastiņš: 38.pants un 39.pants nav mainīti un par šiem pantiem nav arī nekādu priekšlikumu.

Tālāk 40.pants. Pašā pantā jau jums piedāvātā likumprojekta tekstā ir divi varianti. Proti, šeit ir runa par vispārējās mēneša vidējās izpeļņas noteikšanas kārtību. Šie divi varianti ir šādi. Vidējo izpeļņu nosaka par jebkuriem pieciem gadiem pēc kārtas no pēdējiem piecpadsmit vai arī par jebkuriem desmit gadiem, neierobežojot no kuriem. Jebkuri desmit gadi no nostrādātajiem. Principā šeit ir trīs iespējas, par kurām tad vajadzētu izšķirties balsojot. Pirmkārt: pieci gadi no pēdējiem piecpadsmit. Otrkārt– jebkuri desmit gadi, treškārt– atstāt potenciālajiem pensionāriem izvēles iespējas, ļaut pašiem izvēlēties vai nu piecus gadus no pēdējiem piecpadsmit, vai arī jebkurus desmit gadus. Jāsaka, ka bija diezgan daudz vēstuļu, kuru autori vēlējās tieši šo izvēles iespēju: pašam potenciālajam pensionāram ļaut izvēlēties, par kādu laiku tad viņam tiks šī izpeļņa noteikta: vai nu no pieciem, vai no desmit, kā viņš vēlēsies.

Priekšsēdētājs: Tātad mums paliek vienīgi šis deputāta Apsīša variants par iestarpinājumu. Vai deputāts Apsītis uzstāj, ka jābalso par šo variantu?

I.Krastiņš: Piedodiet, tas ir atsevišķs jautājums. Varbūt vispirms vajadzētu nobalsot par šo mēneša vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtību un tad apskatīt deputāta Apsīša priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Labi. Lūdzu noformulē!

I.Krastiņš: Tātad principā uz balsošanu varētu likt trīs variantus. Pirmais variants– izpeļņu aprēķina no jebkuriem pieciem gadiem no pēdējiem piecpadsmit. Otrs variants– no jebkuriem desmit gadiem. Trešais variants– atstāt pensionāram izvēles iespēju, vai nu pieci gadi no pēdējiem piecpadsmit, vai jebkuri desmit.

Priekšsēdētājs: Tātad trešais variants apvieno abus pirmos variantus. Acīmredzot tā, kā deputāts Krastiņš nosauca, liksim uz balsošanu. Balsosim par variantu: kurš dabūs lielāko balsu skaitu, to mēs akceptēsim. Tātad pirmais variants. Rezultāts: par– 37, pret– 34, atturas– 32. Lūdzu otrs variants– no jebkuriem desmit gadiem.

I.Krastiņš: Jebkuri desmit nostrādāti gadi.

Priekšsēdētājs: Rezultāts: par– 26, pret– 28, atturas– 40.

Trešais, kas apvieno šos abus divus variantus, pensionārs var izvēlēties. Lūdzu nolasiet!

I.Krastiņš: Trešajā variantā teikts, ka potenciālais pensionārs var pats izvēlēties, kādā veidā viņam aprēķināt mēneša vidējo izpeļņu– vai nu no pieciem gadiem no pēdējiem piecpadsmit, vai arī no jebkuriem desmit darba gadiem.

Priekšsēdētājs: Balsošanas rezultāts: 131– par, 2– pret, neatturas neviens. Tātad pieņemts ir šis variants.

I.Krastiņš: Tagad deputāta Apsīša priekšlikums, kur ir runa par to, ja cilvēks izvēlas piecus gadus, bet šo piecu gadu laikā pēdējā darbā ir notikusi tarifa vai amatalgas likmes paaugstināšana. Tādā gadījumā tiek izdarītas atsevišķas korekcijas. Komisija uzskata, ka tas nebūtu absolūti taisnīgi, īpaši tas nebūtu taisnīgi pret tiem, kuri diemžēl apstākļu sakritības dēļ gāja pensijā pirms šīs amatalgu tarifa likmes paaugstināšanas. Šī paaugstināšana ir notikusi pēdējos gados, un acīmredzot šis process ies uz priekšu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Apsīti.

I.Krastiņš: Tātad mēs it kā mākslīgi radām priekšnosacījumus tiem pensionāriem, kas pavisam nesen ir aizgājuši pensijā, un atkal paliek novārtā tie, kas gāja sešdesmitajos gados, no ļoti zemām algām rēķinot pensiju.

R.Apsītis: Man komisijas nostāja ir saprotama. Bet es gribētu, lai jūs uzklausītu arī varbūt nedaudz citu argumentāciju. Kāds ir šā papildinājuma nolūks? Nolūks ir tāds, ka vajadzētu operatīvi koriģēt, nosakot pensiju apjomu atbilstoši dzīves dārdzības pieaugumam. Tā kā mums tur tālāk 54.pantā ir paredzēts. Bieži vien cilvēks nepaspēj nostrādāt piecus gadus no algas paaugstināšanas brīža līdz aiziešanai pensijā. Tāpēc pensijas apjoms būtu jākoriģē šādā veidā operatīvi. Tāds bija šā papildinājuma nolūks.

I.Krastiņš: Es gribētu Apsīša kungam atbildēt, ka viena lieta ir no dzīves dārdzības izrietošais iztikas minimums. Šī korekcija ir paredzēta, kā Apsīša kungs pareizi teica, 54.pantā. Bet pavisam cita lieta ir alga un algas paaugstinājumi. Algas paaugstinājums vismaz pagaidām ne mazākā mērā nav saistīts ar iztikas minimumu. Tas notiek neatkarīgi no dzīves dārdzības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad balsojam par deputāta Apsīša papildinājumu šim likumprojektam. Lūdzu balsošanu. Rezultāts: 58– par, 35– pret, 35– atturas. Tātad priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu tālāk. Mums jānobalso acīmredzot par 40.pantu kopumā, jo te bija variantu izvēle. Lūdzu kopumā par 40.panta akceptēšanu. Rezultāts: 108– par, 1– pret, 3– atturas.

Lūdzu, tālāk 44.pants.

I.Krastiņš: Tālāk izmaiņas ir 44.pantā. Pēc atkārtotas izskatīšanas komisija piedāvā to izteikt tādā redakcijā, kāda jums šeit ir iesniegta priekšlikumos un labojumos. Es nezinu, vai ir vērts lasīt. Es domāju, ka ne.

Priekšsēdētājs: Ja kāds deputāts nav izlasījis, tad, lūdzu, izlasiet komisijas jauno variantu, bet tas jau vakar bija izdalīts un to varēja izlasīt. Lūdzu, deputāt Kirštein.

A.Kiršteins: Es šeit piekrītu pirmajai un otrajai rindkopai, bet man ir iebildumi pret pēdējo teikumu: “Ārvalstu pilsoņi bez pavalstniecības un personas, kas ieceļojušas no citām valstīm.” Kādā veidā ieceļojuši, jo ieceļo arī pašlaik? Ieceļo Daugavpilī, ieceļo citās Latgales pilsētās, nelikumīgi ieceļo. Ieceļo, teiksim, Liepājā. Vai nevajadzētu rakstīt: “Kas ieceļojuši no citām valstīm likumdošanā noteiktajā kārtībā.”

I.Krastiņš: Šādu atrunu varētu izdarīt uz to laika posmu pēc likuma spēkā stāšanās, jo mēs pieņēmām pirmo pantu tādā variantā, ka visiem iedzīvotājiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta uz likuma spēkā stāšanās brīdi ir Latvija, ir tiesības uz darba pensijām. Ja viņi šodien ieceļo, likums nav stājies spēkā. Pēc tam, kad likums stāsies spēkā, šie cilvēki darba pensiju dabūs, ja uz to laiku būs šeit pierakstīti, piemēram, uz 1.janvāri.

A.Kiršteins: Tad man ir jautājums. Tie, kuri ir ieceļojuši pēc pagājušajā gadā pieņemtā migrācijas likuma, arī saņems šīs pensijas?

I.Krastiņš: Ja viņš ir pierakstīts šeit, ja viņš ir panācis kaut kādā veidā pierakstu...

A.Kiršteins: Kopmītnē viņš pierakstīts. Savienības uzņēmuma kopmītnē.

Priekšsēdētājs: Tātad runa bija par papildinājumu, ko deputāts Kiršteins izvirzīja. Jūs gribētu balsot? Tas gan nav rakstiski izdalīts.

I.Krastiņš: Bet paliek neskaidrība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godājamam referentam sakarā ar šo pašu 44.pantu. Vai, izstrādājot attiecīgās formulas, jūs tomēr neesat izvērtējuši iespēju visas šīs normas, tātad gan otro, gan trešo– saistīt ar starpvaldību nolīgumiem. Galu galā šādi nolīgumi būs jāslēdz, un, ja mēs šobrīd vienpusēji uzņemamies tikai saistības, neparedzot nekādas tiesības, var gadīties, ka mums šī bilance būs ārkārtīgi pasīvi izteikta.

I.Krastiņš: Gan otrajā, gan trešajā rindkopā pašreizējā 44.panta variantā primāri ir paredzēti nolīgumi ar valstīm. Tikai gadījumā, ja šādi nolīgumi kaut kādu iemeslu dēļ netiks noslēgti, ārvalstu pilsoņi un personas bez pavalstniecības dabūs sociālo pensiju, un, blakus minot, tā būs 50 procenti no Latvijas Republikas pilsoņiem pienākošās sociālās pensijas. To jūs izlasīsiet 66.pantā. Vienalga, vai viņš ir Zimbabves, vai Taivānas pilsonis, ja viņš pastāvīgi dzīvo Latvijā, absolūti par viņu nerūpēties, es domāju, mēs nevaram. Tas nebūtu humāni.

A.Plotnieks: Es vēlreiz precizēju jautājumu. Es domāju, ka referents atbildot neņem vērā vienu niansi. Ja jūs atstājat otro normu, tas ir, par Latvijas Republikas pilsoņiem, kas ieceļojuši no citām valstīm. Ja jūs atstājat tā, kā tā ir pašreiz, tad tā nesaistās ne ar kādiem nolīgumiem. Šeit arī tomēr jābūt nolīgumiem. Jo mēs pagaidām neesam konstruējuši pilsonības likumu. Tad tas jāsaista ar nolīgumu. Vai jūs šo iespēju esat apsvēruši, lai arī otru normu saistītu ar nolīgumiem?

I.Krastiņš: Bet piedošanu, te jau ir– Latvijas Republikas pilsoņiem, kas ieceļojuši no citām valstīm un nav strādājuši Latvijas Republikas uzņēmumos un iestādēs, pensijas piešķir atbilstoši nolīgumiem par sociālo nodrošināšanu ar šīm valstīm. Es īsti nesaprotu Plotnieka kunga iebildumus. Te ir paredzēti šie nolīgumi par sociālo nodrošināšanu.

Priekšsēdētājs: Jā, tātad deputāts Plotnieks acīmredzot nebija pamanījis, ka pantam ir jauna redakcija, kur par to ir runāts. Iznāk tā, ka mēs runājam par komisijas variantu, bet deputāts Plotnieks– par to variantu, kurš jau ir sen būtībā atlikts malā. Tātad lūdzu balsosim par šo jauno 44.panta variantu komisijas redakcijā, jo praktiski neviena papildinājuma un priekšlikuma šeit nebija. Rezultāts: 107– par, 3– pret, atturas– 8.

I.Krastiņš: Tālāk. 50.pantā deputāts Apsītis ierosina izsvītrot piektajā rindiņā vārdu “pēdējiem”. Tas ir teikumā “Vidējo izpeļņu nosaka par pēdējiem pieciem darba gadiem pirms pensijas pārrēķina pieprasīt”. Redziet, šeit nav īstas loģikas. Protams, varētu jau svītrot šo vārdu “pēdējiem”, bet, ja jūs izlasīsiet iepriekš 50.pantu, tad pieprasīt pensijas pārrēķinu sakarā ar lielāku izpeļņu var jau divus gadus pēc tam, kad ir saņemta šī te lielākā izpeļņa. Tad ļoti jāšaubās, vai kāds pensionārs gaidīs desmit gadus un tikai tad prasīs, ja viņam šī iespēja jau tiek dota pēc diviem gadiem. Tā ka es īsti nesaprotu šiem te pieciem gadiem jēgu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt Apsīti, jūs piekrītat komisijai un noņemat savu priekšlikumu? Tādā gadījumā balsot acīmredzot nevajag.

I.Krastiņš: 51.pants. Deputāta Caunes priekšlikums ir panta beigās svītrot vārdus “un nepamatoti represētos”. Principā par to jau vakar nobalsoja. Runa ir par 13.pantu, par pensijas maksimālo apmēru. Jau vakar deputāts Caune ierosināja nobalsot, ka vajag svītrot vārdus “un nepamatoti represētos” 13.pantā, bet vairākums nobalsoja pret. Līdz ar to invalīdiem un nepamatoti represētajiem maksimālais pensijas apmērs varētu būt lielāks par 80 procentiem. 51.pants vienkārši ir jāsaskaņo ar 13.pantu. Acīmredzot, ja 13.pantā nobalsoja pret svītrošanu, tad es nezinu, vai šodien cienījamais deputāts uzstāj, lai te balsotu atsevišķi. Ja mēs nobalsosim šeit svītrot, tad jāatgriežas vēlreiz pie 13.panta un vēlreiz jābalso.

Priekšsēdētājs: Deputāts Caune atsauc savu prasību. Tas jau ir atsaukts automātiski arī sesijā vakar.

I.Krastiņš: Pēc 54.panta Apsīša kungs ierosina iekļaut noteikumus par agrāk piešķirto pensiju pārrēķināšanu. Komisija tomēr uzskata, ka tas ir vienas reizes pasākums. Līdz ar to diez vai viņš būtu jāatspoguļo likumā. Tikko likums būs pieņemts, tā visas no jauna piešķirtās pensijas jau tiks piešķirtas saskaņā ar šo likumu. Tagad uz nākamā gada sākumu vienkārši būs jāpārrēķina pēc vecās likumdošanas piešķirtās pensijas. Tas ir faktiski vienreizējs pasākums, un pēc pieciem, desmit gadiem šādam pantam likumā vairs nebūs nekādas jēgas. Tas varētu būt lēmumā par likuma stāšanos spēkā. Protams, tam tur jābūt, bet diez vai likumā vajag.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies. Lūdzu tālāk.

I.Krastiņš: 66.pantu komisija ierosina papildināt ar 5.apakš­punktu, proti, “ārvalstu pilsoņiem un personām bez pavalstniecības, kas sasniegušas attiecīgi– vīrieši 65 gadu vecumu un sievietes 60 gadu vecumu, ja tiem nav tiesību uz darba pensiju, 1. un 44.pants, 50 procentu apmērā no oficiālā iztikas minimuma”. 66.pants tātad nosaka sociālo pensiju apmērus. Es ierosinātu nobalsot par šādu komisijas iesniegto papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Balsojam par komisijas papildinājumu 66.pantā. Rezultāts: 118– par, pret– 1, atturas– 4.

I.Krastiņš: Visbeidzot, pēdējais ir deputāta Punovska priekšlikums. Lai to izprastu, tad ir vienkārši jāpaņem 66.pants. Punovska kungs ierosina nestrādājošus vīriešus, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, un sievietes, kas sasniegušas 60 gadu vecumu, pārvietot uz 4.punktu un šai ļaužu kategorijai samazināt sociālo pensiju. Tātad visiem neatkarīgi no pilsonības maksāt 50 procentu no iztikas minimuma. Komisijas domas šeit ir gluži pretējas. Mēs gribētu atstāt tā, kā ir rakstīts tekstā jau ar mūsu pieņemto papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Punovskis.

A.Punovskis: Es nevaru piekrist. Absolūti veseli cilvēki, kuri nav strādājuši un kuriem pienākas tikai sociālā pensija, saņem to lielāku nekā tie cilvēki, kuri ir slimi un slimības dēļ nestrādā. Tie ir 3.grupas invalīdi. Tādēļ es uzskatu, ka nestrādājošie veselie cilvēki var saņemt tikai tikpat daudz, cik saņem 3.grupas invalīdi, un ne vairāk.

I.Krastiņš: Punovska kungs, jūs maldāties, 3.grupas invalīdi saņems ievērojami vairāk tāpēc, ka viņiem pienākas invaliditātes pensija. Invaliditātes pensija veidojas no dažādām daļām, un viena no šīm daļām ir piemaksas. Piemaksas aprēķina no sociālo pensiju apmēra, tā ka neviens 3.grupas invalīds nesaņems tikai sociālo pensiju, absolūti nē.

A.Punovskis: Es salīdzinu nestrādājošus veselus cilvēkus un nestrādājošus 3.grupas invalīdus. Ja 3.grupas invalīds arī nav strādājis, tad viņam pienākas tikai sociālā pensija.

I.Krastiņš: Nē, šīs prasības attiecībā uz darba stāžu, lai saņemtu invaliditātes pensiju, ir ārkārtīgi liberālas. Ja tas ir līdz 20 gadu vecumam, tad vispār nav jāstrādā. Tā ka es jums šeit nekādi nevarētu piekrist.

Priekšsēdētājs: Balsojam par katru deputāta Punovska priekšlikumu atsevišķi.

I.Krastiņš: Nē, viņa priekšlikums faktiski ir tikai viens.

Priekšsēdētājs: Tas būtībā ir viens, ja?

I.Krastiņš: Varētu balsot kopumā par deputāta Punovska abiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Tātad par abiem priekšlikumiem, 2. un 4.punktu. Rezultāts: 33– par, 63– pret un 29– atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Krastiņš: Tie ir arī visi pēc otrā lasījuma sākuma un pēc pirmā lasījuma saņemtie deputātu priekšlikumi un ierosinājumi. Vakar arī komisija rakstiski nesaņēma nevienu jaunu papildinājumu. Līdz ar to būtu priekšlikums nobalsot par šo likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim par likumprojektu kopumā. Mums ir jāzina arī no komisijas, kad komisija būs gatava šo likumprojektu iesniegt trešajā lasījumā. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Ivanovs: */Es, visdrīzāk, par procedūru. Vakar mēs balsojām par 13.pantu. Kolēģis Krastiņš iesniedza labojumu par piemaksas atcelšanu kara invalīdiem sociālās pensijas apmērā. Mēs to noraidījām. Bet, kad mēs saņēmām izdruku, tad iznāca, ka par nobalsoja 48, pret– 36, atturējās– 12. Kopā iznāk 48 pret 48, praktiski jautājums nav izlemts./

I.Krastiņš: */Piedodiet, es arī balsoju par, bet manas balss nav. Tātad, mēs pieņēmām šo labojumu./

I.Ivanovs: */Ar rokām, ja?/

Priekšsēdētājs: Nē, 13.pantā mēs pieņēmām šo ierosinājumu.

I.Krastiņš: Piecdesmit, manuprāt, bija par, 48 ir dokumentos, es– 49, un vēl kāds zālē.

Priekšsēdētājs: Jā, jā, jo es nosaucu pat skaļi balsošanu. Vairāk nav nekādu priekšlikumu par šo likumprojektu? Lūdzu, deputāt Krastiņ, komisijas vārdā nosakiet termiņu, kad jūs iesniegsiet trešajā lasījumā. Protams, ņemot vērā arī dažus jautājumus, ko mēs norunājām, un kuri ir jāsaskaņo ar deputātiem līdz trešajam lasījumam, ar deputātu Apsīti, piemēram.

I.Krastiņš: Es ierosinātu 15.novembri.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kostanda.

O.Kostanda: Es ļoti atvainojos cienījamiem kolēģiem, bet diemžēl no rīta mēs iedevām pavairošanai, un tikko es nogāju lejā pameklēt, kur ir šis priekšlikums, bet nav ne kancelejas darbinieku, ne pavairošanas istabā, kaut gan paziņoja, ka ir pavairots. Es gribu paskaidrot sekojošo: mūsu komisija sanāca uz īsu apspriedi un vēlējās tomēr vēlreiz vienu priekšlikumu ienest pie šī likumprojekta 13.panta un lūgt par to nobalsot, bet diemžēl es tiešām nevaru izsniegt nevienam to uz rokas, jo mūsu kancelejas darbinieku nolaidības dēļ tas ir kaut kur pazudis. Tāpēc nolasīšu tāpat lēnām. 13.pantu lūdzam komisijas vārdā papildināt ar sekojošo: “Vecuma pensijas Latvijas Republikas iekšlietu, robežapsardzības un drošības dienesta invalīdiem tiek palielinātas par attiecīgajai invaliditātes grupai paredzēto sociālo pensiju.” Tas ir komisijas priekšlikums. Tātad Latvijas Republikas iekšlietu, robežapsardzības un drošības dienesta invalīdiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, komisijas viedoklis.

I.Krastiņš: Man būtu cits viedoklis un priekšlikums. Es tomēr gribētu atgādināt, ka mēs par 13.pantu balsojām vakar un vakar šī komisijas priekšlikuma nebija. Tātad iznāk, ka mēs lecam atkal atpakaļ un pārejam pie pantiem, par kuriem jau esam nobalsojuši. Es saprotu Iekšlietu komisiju, un tomēr man būtu lūgums izskatīt šo jūsu priekšlikumu mūsu abu komisiju kopējā sēdē pirms trešā lasījuma, savstarpēji vienoties un tad uz trešo lasījumu iet ar kopīgu priekšlikumu. Ja mēs paliekam katrs pie savām domām, tad jums ir visas tiesības vēlreiz ierosināt šīs izmaiņas trešajā lasījumā. Bet es aicinātu tagad nelēkt atpakaļ pie jau nobalsotiem pantiem.

Priekšsēdētājs: Tātad šis priekšlikums pagaidām vēl nav sagatavots, komisijas vēl apspriežas. Trešajā lasījumā, ja būs vajadzība, mēs vēl atgriezīsimies pie šī panta redakcijas. Lūdzu, deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Man ir priekšlikums un reizē arī lūgums gan Prezidijam, gan arī komisijai: tā kā likumprojekts ir pietiekami liels, tāpat kā citi likumprojekti, izdalīšanu veikt tā, lai vismaz nedēļu pirms trešā lasījuma mēs saņemtu, jo nav pieļaujama situācija, ka mēs aizbraucam uz rajoniem, piektdien sāk dalīt, faktiski es to saņemu pirmdienā, un pēkšņi otrdien tas jau ir lasījumā.

Priekšsēdētājs: Tas nozīmē, ka 8.novembrī jau ir jāizdala. Ja komisija ir gatava to izdarīt, tad, lūdzu, mēs attiecīgi koriģēsim arī izskatīšanas dienu.

I.Krastiņš: Pie reizes es ļoti lūgtu cienījamos deputātus rūpīgi izlasīt lēmumprojektu par likumu spēkā stāšanās kārtību un it īpaši Ekonomikas komisiju es lūgtu iesniegt savus priekšlikumus par šo lēmumprojektu, jo trešajā lasījumā, pieņemot likumu, uzreiz ir jāpieņem arī lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību.

Priekšsēdētājs: Deputāts Geidāns.

I.Geidāns: Cienījamais plenārsēdes vadītāj, godājamie kolēģi un cienījamais likumprojekta autor! Mūsu spārnam ir ļoti jāatvainojas, jo tad, kad lika uz balsošanu 24.pantu, mēs īsti nesapratām, kuru variantu liek uz balsošanu, mēs sapratām, ka pa priekšu pirmo, izrādījās, ka ir likts otrais variants un mēs, faktiski balsojot par pirmo, nobalsojām par otro. Mēs nevainojam priekšsēdētāju, bet vienkārši savu neuzmanību. Mēs ļoti lūgtu, ja pieņemtu to pārbalsot. Esmu to iesniedzis rakstiski jau vakar.

Priekšsēdētājs: Cienījamo deputāt Geidān! Man jūsu iesniegums, ko jūs vakar iesniedzāt, ir, un es atsaucu atmiņā to gaitu, kā mēs pieņēmām šo likumprojektu. Manuprāt, es atkārtoju vismaz trīs reizes, ka mēs balsojām par astoņu gadu vecumu, un man liekas, ka deputāts Krastiņš arī vairākas reizes atkārtoja to, ka mēs balsojam par šo pirmo variantu– astoņi gadi, tā ka mēs šo aizrādījumu nepieņemam. Ir jāizsaka aizrādījums deputātiem, kuri pietiekami uzmanīgi neklausās.

I.Krastiņš: Ja es pareizi atceros, tad tas bija tāpēc, ka komisijas vairākums atbalstīja šo variantu. Tādēļ arī mēs balsošanu sākām taisni ar šo astoņu gadu variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Par 58.pantu.

I.Krastiņš: Es ļoti atvainojos, cienījamie kolēģi, tas ir manas neuzmanības rezultātā. 58.pants– pensiju piešķiršanas termiņi. Šis variants nav papildinājumos, tas ir pašā likuma tekstā. Tātad “apgādnieka zaudējuma pensijas piešķir uz laiku, kamēr mirušā ģimenes loceklis tiek uzskatīts par darba nespējīgu, saskaņā ar 24.pantu”. Bet ir variants papildināt ar teikumu: “Vidējo un augstāko mācību iestāžu audzēkņiem pensiju apgādnieka zaudēšanas gadījumā ir tiesības saņemt līdz minēto mācību iestāžu beigšanai.” Saskaņā ar 24.pantu šie vidējo un augstāko mācību iestāžu audzēkņi zaudētu tiesības uz apgādnieka pensiju ievērojami agrāk, tāpēc ir variants papildināt 58.pantu ar šo rindu un uzlikt maksimālo vecumu– 24 gadi.

Priekšsēdētājs: Komisija piekrīt tam?

I.Krastiņš: Es vēlreiz atvainojos. Jā, komisija tam piekrīt. Es lūgtu nobalsot par šo papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār.

I.Silārs: Bet jūs esat izlaiduši manu papildinājumu: “...ja izvēlētajā specialitātē nav neklātienes vai vakara nodaļas.”

I.Krastiņš: Es atvainojos Silāra kungam. Tiešām, tāds bija Silāra kunga papildinājums.

Priekšsēdētājs: Nekādu iebildumu komisijai nav?

I.Krastiņš: Nē.

Priekšsēdētājs: Tātad viss nokārtots.

I.Krastiņš: Es atļaušos vēlreiz nolasīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nolasiet vēlreiz 58.pantu ar izmaiņām.

I.Krastiņš: Vidējo un augstāko mācību iestāžu audzēkņiem pensiju apgādnieka zaudēšanas gadījumā ir tiesības saņemt līdz minēto mācību iestāžu beigšanai, ja izvēlētajā specialitātē nav vakara vai neklātienes nodaļas, bet ne pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

Priekšsēdētājs: Deputāts Bērzs.

A.Bērzs: Man ir ierosinājums Silāra kunga priekšlikumu, to palīgteikumu ar “ja”, balsot atsevišķi.

I.Krastiņš: Labi. Tādā gadījumā ir divi priekšlikumi. Viens– šis teikums bez Silāra kunga papildinājuma par vakara un neklātienes nodaļām un otrs– kopā ar papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nolasiet!

I.Krastiņš: Es atvainojos, pateikšu, ka komisija atbalsta tomēr variantu ar Silāra kunga papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Tātad komisijas variants ir tas, ko mēs tikko dzirdējām. Deputāts Bērzs liek priekšā svītrot palīgteikumu. Acīmredzot balsosim vispirms par deputāta Bērza ierosinājumu– svītrot. Varbūt komentējiet lietas būtību, kas notiek ar pantu, ja tas tiek svītrots. Lai deputātiem balsojot ir skaidrs.

A.Bērzs: Tādā gadījumā, ja mēs svītrojam šo pantu, cilvēki var mācīties augstākajā mācību iestādē dienas nodaļā vai neklātienē, dienā strādājot, saņemot algu un vēl saņemot arī pensiju apgādnieka zaudēšanas gadījumā.

Priekšsēdētājs: Balsojam par deputāta Bērza priekšlikumu 58.pantam. Rezultāts: 31– par, 62– pret, 31– atturas. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Balsojam par komisijas variantu, kas saskan arī ar deputāta Silāra papildinājumiem. Rezultāts: 109– par, 10– pret, atturas– 5. Līdz ar to, ja vēl nav kādu iebildumu vai priekšlikumu, mēs varētu balsot par šo likumprojektu kopumā, uzklausot pie trešā mikrofona deputāti Ždanoku.

T.Ždanoka: Es tomēr atļaušos atgriezties pie 13.panta. Es pārskatu vēlreiz komisijas priekšlikumus, un tur nekur nebija tāda priekšlikuma, ko jūs, cienījamais priekšsēdētāj, mums piedāvājat un par ko balsoja 48 uz 48, tas ir– izsvītrot kara invalīdus.

A.Bērzs: Izdalītajos priekšlikumos ir.

T.Ždanoka: Izdalītos priekšlikumus es vēlreiz pārskatīju, te taču nebija rakstīts nekur. Piedāvājums bija jūsu personiskais.

A.Bērzs: Tas bija izdalīts jums rakstiski. Tas nav komisijas piedāvājums, tāpēc ka komisijā tas neguva vairākumu. Bet es domāju, ka man gluži tāpat kā visiem pārējiem deputātiem ir tomēr tiesības lūgt, lai sesija nobalso par manu priekšlikumu.

T.Ždanoka: Lieta tāda, ka es vēlreiz pārskatīju izvilkumus, tas bija tik ātri, tas priekšlikums nebija rakstīts un tā tālāk. Daži vienkārši neizprata, par ko bija runa. Nebalsoja ļoti daudz cilvēku. Un 48 uz 48, saprotiet, man ir priekšlikums pārbalsot.

Priekšsēdētājs: Cienītie, mēs taču vakar balsojām. Mums bija seši priekšlikumi. Šajā pantā pēc reglamenta mums vajadzēja akceptēt to, kurš dabūs lielāko relatīvo balsu skaitu. Bija viens no priekšlikumiem atdot 13.pantu komisijai vēlreiz izstrādāt, izdarot aprēķinus. Tāpēc ka bija apmēram četri varianti par pensiju aprēķināšanu.

A.Bērzs: Šeit ir runa par svītrošanu, par piemaksām kara invalīdiem un kara dalībniekiem. Bet mēs balsojām, un, es ļoti atvainojos, zālē bija nedaudz vairāk par 100 cilvēkiem tai brīdī. Kopējais balsojošo skaits bija 98. Tā ka es domāju…

T.Ždanoka: Es gribu vēlreiz pasvītrot, kāpēc es uzstāju. Jūs atceraties, ko teica pēc Rižkova, Landsberģa un Prunskienes sarunām. Beigās tā sanāca, ka visu kara invalīdu un dalībnieku priekšrocības, kuras ir Savienībā, Lietuvā arī patur. Vai mums nebūs, pēc tam pārbalsojot, jāsamaina mūsu likumi? Man tomēr ir priekšlikums pārbalsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, komisija, pasakiet savu viedokli, un tad mēs izšķirsim.

I.Krastiņš: Es domāju, ka mēs vakar ziedojām ļoti daudz laika, taisni balsojot par 13.pantu, kur bija ļoti daudz variantu. Beigās šis pants ir pieņemts. Es, piemēram, aicinātu Ždanokas kundzi rīkoties gluži tāpat kā Aizsardzības un iekšlietu komisiju, varbūt iesniegt izskatīšanai savu priekšlikumu komisijā. Mēģināsim nonākt pie kopēja viedokļa līdz trešajam lasījumam. Tomēr šodien nevajadzētu anulēt balsošanu par likumprojekta 13.pantu.

Priekšsēdētājs: Jā, es domāju, ka varbūt tiešām šo priekšlikumu Ždanokas kundze lai iesniedz komisijā. Komisija to vēlreiz izskatīs. Mēs to uzskatām par redakcionālu labojumu, jo pēc būtības jau pants nemainās par pensiju aprēķināšanu, un arī viss likumprojekts kopumā nemainās. Ja būs tāda vajadzība, ja jūs nenonāksiet pie vajadzīgā kompromisa, mēs balsosim trešajā lasījumā.

Tagad acīmredzot vairāk nav neviena priekšlikuma. Paliek spēkā ierosinājums deputātei Ždanokai un deputātam Kostandam griezties vēlreiz komisijā un saskaņot savus viedokļus. Mēs balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 150. Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: 109– par, 53– pret, 8– atturas. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā. Komisija sola, ka likumprojekts tiks izskatīts trešajā lasījumā 15.novembrī vai dienā pēc 15.novembra, kā to izlems Prezidijs, veidojot darba kārtību Augstākajā padomē.

Līdz starpbrīdim ir palikušas septiņas minūtes. Varbūt sākam jautājumu par akcīzes nodokli? Pēc starpbrīža turpināsim. Lūdzu, deputāts Jundzis.

T.Jundzis: Cienījamo priekšsēdētāj! Mums pēc dienas kārtības ir paredzēta Augstākās tiesas tiesnešu apstiprināšana. Es domāju, ka pēc apjoma tas ir tieši tas jautājums, ko līdz starpbrīdim mēs varētu apskatīt.

Priekšsēdētājs: Materiāli ir sagatavoti. Ja deputāti tiešām uzskata, ka mēs varam šai īsajā laikā līdz starpbrīdim sākt varbūt tiesnešus, lai neķertos pie tik apjomīga darba kā nodokļiem, tad mēs to varētu darīt. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Teikmanis: Tā kā vakardien šodienas dienas kārtībā tika iekļauts jautājums sakarā ar Rīgas pilsētas izpildkomitejas lēmumu par 7.novembra demonstrāciju, es lūgtu, ja ne tagad, tad pēc starpbrīža sākt ar šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Par to mēs lemsim atsevišķi, jo tas prasīs vairāk nekā piecas un septiņas minūtes. Tāpēc, ja deputātiem nav iebildumu, varbūt sākam ar tiesnešu apstiprināšanu, jo to mēs tiešām varētu paspēt vēl līdz starpbrīdim. Lūdzu, komisija.

T.Jundzis: Vispirms es gribu teikt, ka mūsu komisija un arī Likumdošanas komisija ir izskatījusi Viļņa Vietnieka kandidatūru. Viņš atrodas zālē, un viņu stādīs priekšā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Gruzdiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gruzdiņa kungs.

P.Gruzdiņš, Augstākās tiesas priekšsēdētāja pirmais vietnieks: Komisijas atbalsta šo kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Komisijas atbalsta. Materiālos šeit ir biogrāfiskā izziņa par tiesneša kandidātu.

P.Gruzdiņš: Godātie deputāti! Augstākās tiesas tiesnesim Vilnim Vietniekam rītdien beidzas termiņš, jo viņš tika ievēlēts par Augstākās tiesas tiesnesi 1985.gada 21.oktobrī. Sakarā ar to, ka viņam beidzas pilnvaru termiņš, Augstākās tiesas vadība atkārtoti liek priekšā deputātiem viņa kandidatūru, lai apstiprinātu viņu par Augstākās tiesas tiesnesi. No izziņas, kas jums visiem ir izdalīta, redzams, ka viņš strādājis Tautas tiesā ilgstoši– no 1978.gada līdz 1985.gadam. No 1985.gada strādājis Augstākajā tiesā, strādā Krimināllietu kolēģijā. Ja ir kādi jautājumi, lūdzu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Jūs jautāsiet Gruzdiņa kungam vai jūs kandidātam gribat jautāt?

I.Silārs: Mani interesē, vai dati par iepriekšējo darbu izziņā ir korekti?

P.Gruzdiņš: Es atvainojos, es jautājumu nesapratu. Nesadzirdēju jautājumu.

I.Silārs: Sakiet, vai mums izsniegtajā izziņā dati par Vietnieka kunga iepriekšējo darbu ir korekti?

P.Gruzdiņš: Ak, korekti? Izziņā ir atspoguļoti tie dati, kas ir viņa biogrāfijā. Kādi tie bijuši, tos mēs esam uzrādījuši. Tas ir jums jāvērtē, vai tie ir korekti vai nav.

Priekšsēdētājs: Jautājumi ir atbildēti. Jūs varēsiet izteikties, ja būs vajadzība. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Jautājums ir šāds. Sakiet, ja tagad Augstākā padome neapstiprinās piedāvāto kandidatūru, vai tas nozīmēs, ka tā tiks mums ieteikta arī trešo reizi? Un sakarā ar šo: kā jūs uzskatāt, cik reizes var piedāvāt vienu un to pašu kandidatūru?/

P.Gruzdiņš: */Mēs Vietnieku Augstākajai padomei piedāvājam pirmo reizi. Ja Jūs nepiekritīsiet, mēs būsim spiesti piedāvāt citu kandidatūru. Jūs lieliski zināt, cik jaunu Augstākās tiesas locekļu tika ievēlēti vasarā, tajā skaitā Austākajā tiesā pašlaik strādā trīs tiesneši, kuriem nav dzīvokļu, kuri mitinās viesnīcās. Cik ilgi tā būs– arī jautājums. Un, jāsaka, ka sadzīves ziņā Vietnieks ar dzīvokli ir apgādāts, strādā labi, bet jums ir jālemj./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk jautājumu Gruzdiņa kungam nav? Nav. Lūdzu kandidātu. Deputātus, kuriem ir jautājumi, lūdzu uzdot tos kandidātam.

Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Man tas pats jautājums jums: vai tie ir precīzi dati, kas mums ir izsniegti par jūsu iepriekšējo darbu?

V.Vietnieks: Cik es redzēju, jā.

I.Silārs: Tad man ir jautājums, kā jums izdevās trijos gados iegūt juridisko izglītību?

V.Vietnieks: Es iestājos universitātē 1974.gadā, tiku iesaukts obligātajā karadienestā, kad atgriezos, tad turpināju mācības, pārgāju uz neklātienes nodaļu un beidzu 1977.gadā.

I.Silārs: Šeit nav atspoguļota tādā gadījumā neklātiene. Šeit ir iesniegts tikai, ka jūs esat trīs gadus studējis. Tādēļ bija tas jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Acīmredzot kaut kas ar skaitļiem nav pareizi. Vai vēl kādi jautājumi ir pēc būtības? Jautājumu nav.

Balsojam par Viļa Vietnieka ievēlēšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi. Rezultāts: 112. Jārēķina tur nav. Mēs varam apsveikt Vilni Vietnieku ar to, ka viņš ir ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.

Starpbrīdis– pusstunda.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Turpinām izskatīt dienas kārtībā iekļautos jautājumus. Pirms starpbrīža deputāts Teikmanis ierosināja jautājumu par 7.novembra manifestāciju izskatīt pirmo pēc starpbrīža. Tāpēc, lūdzu, izsakiet savus argumentus, lai varētu par šo jautājumu balsot.

E.Cilinskis: Godājamie deputāti! Šā gada 3.oktobrī Augstākā padome pieņēma lēmumu par svētku un atceres dienām Latvijas Republikā, kurā tika nolemts, ka 7. un 8.novembris nav uzskatāmi Latvijas Republikā par svētku un atceres dienām. Latvijas Republikas Augstākā padome ir izteikusi arī savu attieksmi attiecībā uz PSRS prezidenta ukazu par karaspēka parādes rīkošanu un uzskata, ka karaspēka parādes rīkošana neattiecas uz Latvijas Republiku, konkrēti– uz Rīgu kā neatkarīgas valsts galvaspilsētu.

Tajā pašā laikā Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomiteja savā 25.oktobra ārkārtas sēdē pieņēmusi lēmumu atļaut PSKP Rīgas pilsētas organizācijai rīkot 7.novembrī darba laikā manifestāciju 11.novembra krastmalā.

Šajā sakarā ir saņemti vairāki protesti. Konkrēti LNNK padome savā sēdē pieņēma aicinājumu Latvijas Republikas Augstākajai padomei un Ministru padomei atcelt Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas lēmumu atļaut Rīgas pilsētas PSKP organizācijai rīkot manifestāciju darba laikā 7.novembrī. 27.oktobrī Vidzemes priekšpilsētas Tautas frontes nodaļu apvienības 5.konference pieņēma rezolūciju, kurā tā pieprasa Latvijas Republikas valdībai 1990.gada 7.novembrī slēgt 11.novembra krastmalu, lai nepieļautu okupācijas karaspēka parādi un manifestāciju latviešu tautai svētā un vēsturiski nozīmīgā vietā. Konference vērtē kā politisku kļūdu Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas lēmumu atļaut Rīgas pilsētas PSKP komitejai rīkot manifestāciju 7.novembrī darba laikā 11.novembra krastmalā un aicina Latvijas Republikas Ministru padomi atcelt šo lēmumu.

Domāju, ka nevienai organizācijai un pilsoņiem nevajadzētu liegt rīkot dažāda veida pasākumus un manifestācijas, un tas ir arī saskaņā ar likumu. Tajā pašā laikā uzskatu, ka LNNK padome uzskata tāpat, ka šis pasākums nebūtu jāveic darba laikā tādā vietā, kur tas traucē sabiedrisko kārtību, satiksmi, neļauj cilvēkiem doties uz darbu. Tāpat arī šī vieta ir izvēlēta nepareizi no tā viedokļa, ka te praktiski radīti apstākļi, lai šī karaspēka parāde varētu ļoti veiksmīgi noritēt. Ņemot vērā šos apsvērumus, LNNK padome likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedza Augstākajai padomei lēmuma projektu, kuru mēs arī šobrīd izskatām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet jūs ieņēmāt vietu tribīnē, es jums vārdu nedevu. Es jautāju deputātam Teikmanim, lai viņš motivē savu priekšlikumu, kāpēc mums citi likumprojekti jānoliek malā un jāizskata šis likumprojekts. Mums ir jābalso vispirms par to, lai to izskatītu ārpus kārtas.

A.Teikmanis: Es lūdzu izskatīt šo lēmumu tagad pēc starpbrīža, jo tas ir iekļauts šīsdienas darba kārtībā, bet, raugoties uz šīsdienas kārtību, tur ir vairāki nodokļu likumi. Ja mēs sāksim izskatīt nodokļu likumus, tad es faktiski neredzu, kad tad varētu izskatīt un vai vispār varētu šodien izskatīt šo jautājumu. Jautājums nav liels, tāpēc es arī ierosināju un ļoti lūgtu to izskatīt tieši tagad.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. Tagad izsakiet savu attieksmi attiecībā uz deputāta Teikmaņa ierosinājumu izskatīt jautājumu par iesniegto lēmumprojektu par 7.novembra manifestāciju Rīgā tūlīt. Rezultāts: 83 balsis. Tas ir vairākums. Deputāt Cilinski, lūdzu, nāciet atpakaļ tribīnē un atbildiet uz jautājumiem, ja tādi būs!

Deputāts Jundzis.

T.Jundzis: Jūs teicāt, ka Latvijas Nacionālās neatkarības kustības padome vērtē izpildkomitejas rīcību kā politisku kļūdu. Man ir jautājums: visā pasaulē demonstrāciju rīkošana ir politiska brīvība un kaut kādi ierobežojumi šai brīvībai nebūtu pieļaujami. Kāpēc jūs uzskatāt, ka tā ir politiska kļūda, ja izpildkomiteja uzskata, ka šajā vietā un laikā var rīkot demonstrāciju? Jo vairāk, ka darba laiks ir darba likumdošana, tas jau ir cits jautājums.

E.Cilinskis: Par politisku kļūdu– tas bija Vidzemes priekšpilsētas nodaļu apvienības konferences rezolūcijā. Bet es domāju, kā jau es arī teicu, ka nebūt šādi pasākumi nav jāaizliedz.

Es uzskatu, ka šis lēmums ir nepareizs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka darba laikā satiksmes traucējumi, manuprāt, nebūtu pieļaujami. Otrkārt, šāda vietas izvēle atvieglo PSRS okupācijas karaspēka parādes norisi, par kuru mēs savu attieksmi jau esam izteikuši. Šo divu iemeslu dēļ es faktiski piekrītu šim vērtējumam, ka tā ir politiska kļūda.

Priekšsēdētājs: Deputāte Ždanoka.

T.Ždanoka: Jūsu teiktajā bija minēta likuma pārkāpšana. Uzrādiet, lūdzu, konkrētus pantus! Šeit man rokās ir likums par pilsētas pašpārvaldi. Kurus pantus ir pārkāpusi Rīgas izpildkomiteja?

E.Cilinskis: Nē, es neesmu konkrēti teicis, ka ir notikusi likuma pārkāpšana.

T.Ždanoka: Es atvainojos, kura likuma?

E.Cilinskis: Es neesmu teicis, ka ir notikusi likuma pārkāpšana. Mēs varam vērtēt vienīgi, ka šis lēmums īsti nesaskan ar Augstākās padomes lēmumu par svētku un atceres dienām. Konkrētu likuma pārkāpumu es, protams, nevaru minēt. Tādēļ Neatkarības kustības padome ierosina likumā noteiktajā kārtībā atcelt šo lēmumu.

T.Ždanoka: Tātad jūs uzskatāt, ka likums par pilsētas pašpārvaldi nav pārkāpts?

E.Cilinskis: Nē.

T.Ždanoka: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Vai šis jautājums ir jāsaprot tā, ka Kustība par nacionālo neatkarību LNNK protestēs pret jebkurām manifestācijām, kuras notiek darba laikā? Vai jāsaprot tā, ka visām manifestācijām jānotiek brīvajā laikā?/

E.Cilinskis: Es domāju, ka mēs nevarētu aizliegt arī, teiksim, pensionāriem vai kādiem citiem manifestēt varbūt no darba brīvā laikā. Bet es domāju, ka nekādi nav pieņemami satiksmes traucējumi šādu manifestāciju laikā. Tas var notikt tikai tādos laukumos un vietās, kur nenotiek satiksmes traucējumi. Es domāju, ka tam vajadzētu attiekties arī uz jebkuru citu manifestāciju.

Priekšsēdētājs: Deputāts Zatuliviters.

V.Zatuliviters: */Sakiet, lūdzu, vai jums izdevās, es domāju, jums personīgi un jūsu kolēģiem, kuri iesniedz šo dokumentu, vai jums izdevās modelēt iespējamo situāciju, stāvokli, ja tiks pieņemts šis lēmums, un sekas, kādas var sekot tam?/

E.Cilinskis: Ja kāda cilvēku grupa uzskata, ka Augstākās padomes lēmumi nav jāpilda un draud ar nekārtībām gadījumā, ja tas tiks pieņemts, tad šai cilvēku grupai ir jāatbild par savām nekārtībām likumā paredzētajā kārtībā. Es nevaru citādāk atbildēt uz šādu jautājumu.

V.Zatuliviters: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Deputāts Morozļi.

G.Morozļi: */Es gribu jautāt jums. Mums taču pēc likuma, piemēram, pēc likuma par pašvaldībām, nedrīkst atcelt vietējās padomes lēmumu tā, vienkārši– negribēju, ņēmu un atcēlu. To taču var atcelt tikai vienā gadījumā– ja tas ir pretrunā ar likumu. Kādam likumam un, konkrēti, ar ko un kā izpildkomitejas lēmums ir pretrunā? Dodiet man atbildi uz šo jautājumu./

E.Cilinskis: Augstākajai padomei ir tiesības atcelt jebkuru lēmumu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ivanovs.

I.Ivanovs: */Sakiet, jūs esat lietas kursā, cik rūpniecības uzņēmumu nestrādās 7.datumā?/

E.Cilinskis: Es domāju, ka šim jautājumam nav sakara ar apskatāmo lēmumprojektu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Mucenieks.

V.Mucenieks: Cik es saprotu, tad runa nav par to, lai vispār aizliegtu šādu pulcēšanos, runa ir tikai par vietu un laiku. Es pareizi saprotu?

E.Cilinskis: Jā. Lēmumprojekta 2.punktā ir teikts: “Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei noteikt manifestācijai citu vietu, kas nerada satiksmes traucējumus.” Līdz ar to Ministru padome varētu arī lemt par laiku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Man ir nedaudz citāda rakstura jautājums. Pie manis ir griezušies RAF strādnieki, arī vienas Rīgas rūpnīcas strādnieki. Man uzdod šādus jautājumus: kā rīkoties cilvēkiem, kas atnāks uz darbu 7., 8.novembrī, un rūpnīca nestrādās šīs manifestācijas dēļ?

E.Cilinskis: Uz šo jautājumu es nemāku atbildēt. Tur vajadzētu juristus. Turklāt tam īsti nav sakara ar apskatāmo lēmumprojektu.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav? Paldies. Kolēģi, deputāti! Ar nožēlu jākonstatē, ka runātāju skaits ir visai kupls, un tāpēc mans vienīgais lūgums ir– runāt īsi un konstruktīvi, jo šādās reizēs, kad mēs apspriežam tāda veida politiskus jautājumus, ekonomikas likumi tiek nobīdīti malā, protams, zināmi apsvērumi ir katram deputātam. Debatēs pieteikušies deputāti: Ščipcovs, Teikmanis, Ivanovs, Eglājs, Morozļi, Buka, Ždanoka, Āboltiņš, Kiršteins, Šteins.

Par procedūru? Deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Ņemot vērā, ka mums jāizskata svarīgi ekonomiskie likumi, es lieku priekšā laiku šīm diskusijām ierobežot, katram atvēlot divas trīs minūtes vai nosakot laiku, cik mēs vispār veltām šai diskusijai– pusstundu vai divdesmit minūtes.

Priekšsēdētājs: “Vai” nevar teikt, ierosiniet konkrēti. Es vadu sēdi, man ir jāliek jūsu priekšlikums uz balsošanu.

J.Bojārs: Tātad priekšlikums– 3 minūtes katram, ne vairāk, jo te ir praktiski par vai pret.

Priekšsēdētājs: Un pusstundu jeb 20 minūtes? Deputāta Bojāra ierosinājums ir debatēs 3 minūtes un 20 minūtes debatēm par šo jautājumu. Lūdzu, balsojiet! Rezultāts: 110– par. Ir pieņemts deputāta Bojāra priekšlikums.

Deputāts Ščipcovs.

O.Ščipcovs: */Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šī jautājuma juridiskā puse ir pilnīgi caurspīdīga un skaidra, apstāšos pie psiholoģiskās un politiskās. Domāju, ka, ja mēs pieņemsim šodienas lēmumu, kā, starp citu, arī dažus citus, mēs palielināsim šīs demonstrācijas procentu, domāju, par 20–30 procentiem. Tie ir mani apsvērumi. Aizliegtais auglis ir salds Pastiprinot ažiotāžu sabiedrībā pašreizējā situācijā, kad cilvēki, pieņemsim, nesaista 18.novembri ar 7.novembri, nesaista ar 7.novembri kā momentu, kas ļauj viņiem demonstrēt savu attieksmi pret dažiem mūsu lēmumiem,– šis lēmums nebūs saprātīgs. No to viedokļa, kurus saucam par “tumšajiem spēkiem”, jūs pasniedzat tiem teicamu dāvanu. Tas ir mans uzskats. Vakar deputāte Kosteņecka runāja par vienu no jūsu lēmumiem, kurš, manuprāt, spīdošajās deputātu Bukas un Kurdjumova runās tika šeit parādīti.

Es domāju, jo tālāk mēs strādāsim radikālisma virzienā, jo tālāk mēs reāli aiziesim no Latvijas faktiskās, es nerunāju par juridisko, no Latvijas faktiskās neatkarības. Ja mēs gribam iet šo ceļu, tad laimīgu ceļu tiem, kuri to vēlas. Bet es gribu teikt, ka, kontekstā ar šo uzstāšanos, būtu vietā atgādināt Jāņa Petera vārdus. Es netaisos viņu šeit, kā saka, “apdziedāt” vai “daudzināt”, nē, es vienkārši gribēju atgādināt viņa izteikumus 6.oktobra “Sovetskaja Kuļtura”: “Esmu pārliecināts, ka Latviju un latviešu nāciju var glābt tikai pilnīgi demokrātisks valstiskums. Mani daudz vairāk uztrauc demokrātiska Latvija, kā neatkarība par katru cenu, kā pašmērķis.” Bez šaubām, es esmu par republikas neatkarību, bet esmu pārliecināts– īstu neatkarību, neatkarību, ar kuru varētu lepoties, mēs varēsim panākt tikai ar demokrātiskām metodēm. Un, ja mēs pret tām izturēsimies nevērīgi, ļoti iespējams, iznāks Čaušesku vai Pinočeta republika. Es gribu teikt, beidzot savu uzstāšanos, ka mums par to jāatceras, jo Gēte teicis: “Kurš aizmirsīs šodienu, to aizmirsīs rītdiena.” Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Deputāts Teikmanis.

A.Teikmanis: Cienījamie kolēģi! Laikā no 1988.gada 28.jūlija līdz 1989.gada 28.jūlijam mēs, es domāju Tautas fronti, ļoti aktīvi cīnījāmies, lai Latvijā tiktu pieņemts demokrātisks mītiņu un demonstrāciju likums. Tas arī tika pieņemts. Šis tiešām bija viens no pirmajiem patiesi demokrātiskajiem likumiem mūsu sabiedrībā.

Bet likums ir domāts visiem Latvijas iedzīvotājiem, un demonstrācijas atļauts rīkot gan Tautas frontei, gan Neatkarības kustībai, gan arī citām partijām. Šis likums garantē vienādas tiesības visiem. Pirmkārt, to mums nevajadzētu aizmirst. Otrkārt, es uzskatu, ka, ja kāds tiešām domā svinēt 7.novembri, mums vajadzētu pret to izturēties, es teiktu, iejūtīgi, jo viens grib svinēt 7.novembri tīri savu politisko ambīciju dēļ, otrs izmanto šo brīvdienu, lai varbūt aizietu sēnēs, bet trešie ir tie, kas patiešām uzskata tos par svētkiem. Man ar nožēlu jākonstatē, ka tādi ir, bet mums pret viņiem vajadzētu patiešām izturēties iejūtīgi, jo cilvēku apziņu diemžēl tik ātri mēs pārtaisīt nevaram.

Izpildkomitejas lēmums ir pieņemts savas kompetences robežās, nepārkāpjot nevienu likumu, ne par pašvaldību, ne arī likumu par svētku un atceres dienām, jo ne vienā, ne otrā nav teikts, ka darba dienā un darba laikā nedrīkstētu rīkot demonstrācijas. Pret to neiebilda arī kolēģis Cilinskis. Tātad vienīgi pašvaldības iestāde ir tiesīga noteikt vietu un noteikt laiku saskaņā ar likumu. Tā ir izpildkomiteja.
Viņa to savas kompetences robežās ir izdarījusi. Es neuzskatu, ka Augstākajai padomei vienkārši tādēļ, ka tā var atcelt jebkuru lēmumu, būtu tiesības atcelt arī šo lēmumu, jo tas ir pieņemts saskaņā ar likumu. Ja izpildkomiteja ir pieņēmusi šādu lēmumu, tā arī atbildēs par šī lēmuma izpildi. Ja Augstākā padome pieņems lēmumu atcelt izpildkomitejas lēmumu, kurš atbildēs par sabiedrisko kārtību pilsētā? Tādā gadījumā šeit ir jāraksta vēl viens punkts– uzdot iekšlietu ministram Vaznim nodrošināt sabiedrisko kārtību. Es nezinu un neesmu pārliecināts, vai viņš to spēs izdarīt.

Attiecībā uz pašu lēmumu. Pieteikumā bija norādīts, ka pulcēšanās būs vairākās vietās– Esplanādē, pie Politiskās izglītības nama, Strēlnieku laukumā, pie Preses nama, pie Rīgas atbrīvotāju pieminekļa, ka tiks bloķēti divi tilti, Krišjāņa Valdemāra iela. Izpildkomiteja noteica pulcēšanās vietas: Doma laukums, Strēlnieku laukums un Rīgas atbrīvotāju piemineklis. Netiks bloķēts Vanšu tilts, netiks bloķēta Valdemāra iela. Kolonna virzīsies vienīgi pa Oktobra tiltu, un arī vēl papildus mēs saskaņosim, kādā kārtībā pa Oktobra tiltu virzīsies šī kolonna. Apmēram pulksten 11 nav intensīvas satiksmes Rīgā. Arī šo apstākli izpildkomiteja ņem vērā. Tas nav laiks, kad Rīgā būtu visdzīvākā satiksme. Mēs apspriedām variantu, kā būtu, ja pārceltu uz vakaru. Es atvainojos, laikā no četriem līdz septiņiem vakarā Rīgā ir visdzīvākā satiksme, tātad būtu arī vislielākie satiksmes traucējumi. Pa 11.novembra krastmalu sabiedriskais transports vispār neiet, tātad šai laikā, kamēr notiks mītiņš, netiks traucēts sabiedriskais transports, tas tāpat kustēsies pa abiem tiltiem. Tāpēc es lūgtu cienījamos deputātus šajā jautājumā vispār lēmumu nepieņemt un noņemt šodien no izskatīšanas.

Priekšsēdētājs: Deputāts Teikmanis ir arī pilsētas amatpersona, tāpēc būtu pareizi, ja uzstātos visi deputāti, kuri ir pieteikušies debatēs, un deputātam Teikmanim mēs lūgtu arī atbildēt uz jautājumiem, ja tādi būs. Divi ir pieteikušies jautāt viņam– Ivars Silārs un Jānis Krūmiņš, bet to pēc tam.

Vārds deputātam Ivanam Ivanovam. Par procedūru? Es ļoti atvainojos, lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Man būtu priekšlikums tagad nobalsot par Teikmaņa priekšlikumu. Varbūt, ka tad vairs nevajadzēs debatēt un laiku kavēt.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Caune, man neērti jums ieteikt, bet tad jāierosina pārtraukt debates, jo tā nevar pēkšņi izķert vienu priekšlikumu un par to balsot. Ja jūs ar to domājāt pārtraukt debates un balsot par Teikmaņa priekšlikumu, tad ir cits jautājums, bet es tā nevaru momentāli likt balsot par atsevišķiem priekšlikumiem, kuri izskan debatēs.

I.Caune: Es tieši tā arī to domāju, ka nevajadzēs pēc tam vairs debatēt– pārtraucam, un jautājums būs izlemts.

Priekšsēdētājs: Deputāt Ivanov, lūdzu, jums vārds.

I.Ivanovs: */Es piekrītu biedra, lūdzu piedošanu kolēģim Teikmanim, ierosinājumam, ka ir nepieciešams šo lēmumu noņemt no dienas kārtības. Es kā pilsētas padomes deputāts brīnos, kāpēc, kā saka, izpildkomiteja izlēma. Tās lēmumu var atcelt tikai pilsētas padomes sesija. Pilsētas padomes sesijā sēde notika pagājušo piektdien un notiks nākamajā piektdienā, tāds jautājums netika ierosināts, tāpēc, kā var izskatīt, tas man galīgi nav saprotams. Jo vairāk tāpēc, ka kopš maija mēneša šis būs jau viens, divi, trīs, četri, piektais Rīgas pilsētas padomes lēmums, kuru atceļ Augstākā padome. Biedri kolēģi, kāpēc, kā saka, mēs pieņemam lēmumu, neviens, to skaitā arī Cilinska kungs, tā arī neatbildēja, kādu likumdošanu mēs pārkāpjam, ja būs demonstrācija 7.novembrī? Jo vairāk tāpēc, ka izpildkomiteja to atļāva, un kāpēc mums šeit jāšaubās? Vai tad izpildkomitejai nav nekādu tiesību pieņemt kaut kādu lēmumu? Te rodas secinājums. Es esmu par ierosinājumu: noņemt šo jautājumu no dienas kārtības un pārtraukt debates./

Priekšsēdētājs: Pirms balsojam par Caunes priekšlikumu, kurā viņš atbalsta deputāta Teikmaņa izteiktās domas, acīmredzot būtu pareizi, ja mēs atļautu Ivaram Silāram un Jānim Krūmiņam, kā arī deputātam Vaivadam un Ābiķim jautāt Teikmanim. Tā laikam ir pareizi? Pēc tam mēs lemsim, ko darīt tālāk. Vai es nepārkāpu reglamentu šādā veidā? Deputātiem nav pretenziju? Deputāts Silārs.

I.Silārs: Es gribu precizēt vienu lietu. Cik zināms no preses, tad pieteikumā šim mītiņam ir paredzēts, ka tajā piedalīsies 100 tūkstoši. Vai, izvēloties šo vietu, atļaujot 100 tūkstošu cilvēku mītiņu šajā 11.novembra krastmalā, izpildkomiteja ņēma vērā krastmalas tehnisko nedrošību? Vai, runājot ar karaspēka daļu, arī tika motivēts šāds variants– krastmalas tehniskā nedrošība?

A.Teikmanis: Šeit vispirms ir jānodala divas lietas. Karaspēka parāde ir viena lieta, un šis mītiņš ir pilnīgi cita lieta. Tās nevar saistīt. Dodot atļauju vai, pareizāk sakot, izskatot jautājumu par šo mītiņu, nekādas saistības nebija ar jautājumu par karaspēka parādi, jo kara­spēka parādi izskatīja atsevišķā izpildkomitejas sēdē, pieņēma attiecīgu lēmumu. Jautājumu par šo mītiņu skatīja atsevišķā sēdē. Es varu atbildēt, ka izpildkomitejas sēdē šāds jautājums nepacēlās par krastmalas nedrošību, neviens to neskāra.

Priekšsēdētājs: Jānis Krūmiņš.

J.Krūmiņš: Vai pilsētas izpildkomiteja ir noliegusi karaspēka parādi? Vai ir paredzētas kaut kādas sankcijas, un karaspēka parādes organizētāji ir gatavi samaksāt, pirmkārt, pilsētai naudu par bruģa un visa pārējā bojāšanu?

Un otrs– vai tomēr nav nekādas izmaksas sakarā ar benzīna krīzi, kas notiks šī mītiņa gadījumā, tas ir, papildu izmaksa personiskā un arī sabiedriskā transporta vadītājiem?

A.Teikmanis: Atbildu. Kad tika skatīts jautājums par karaspēka parādi, tika arī vienlaikus lēmumā ietverts viens punkts, ka izpildkomitejai jāturpina risināt jautājumus par to parādi, par kuru armija ir parādā izpildkomitejai 23 000 rubļu, jo tā sabojāja ielas segumu, 9.maijā rīkodama parādi. Kad skatīja jautājumu par šo parādi, armijas vīri teica, ka viņi nekādu kāpurķēžu tehniku šoreiz nelaidīšot, maksimāli samazināšot gan ierindas sastāva skaitu, gan tehnikas skaitu, un nekāda kāpurķēžu tehnika vispār netikšot laista uz ielām. Izpildkomitejas lēmumā ir teikts, ka vajag turpināt risināt jautājumu par iepriekšējā garanta piedzīšanu. Tas attiecas uz armiju. Kas attiecas uz demonstrāciju, mītiņa organizētāji apsolīja, ka tie izpildkomitejai samaksās zaudējumus, kas radīsies no sabiedriskā transporta apturēšanas. Šos zaudējumus aprēķinās TTP, izkalkulēs un iesniegs mītiņa organizētājiem atmaksāšanai. Organizētāji neiebilda. Viņi atmaksās šos izdevumus.

Priekšsēdētājs: Deputāts Vaivads.

J.Vaivads: Pie manis ir griezušies vairāki iestāžu vadītāji šādā sakarībā. 7.novembris ļoti daudziem ir algas diena. Vecrīgā ir ļoti daudz šo finansu iestāžu. Vai šī pulcēšanās un tā tālāk, ļaus normāli strādāt šīm iestādēm tieši priekšpusdienā un tieši šī mītiņa laikā? Kādi rajoni tiks bloķēti un kuri būs brīvi?

A.Teikmanis: Pirmkārt, 7.novembris jau nav algas diena pilnīgi visām iestādēm. Atļauts ir pulcēties Doma laukumā un tam pieguļošajās ielās. Tātad nevis visā Vecrīgā. Visas ielas, kas nepieguļ tieši pie Doma laukuma, būs brīvas, un tur netiks traucēta gājēju kustība. Transporta kustība tā vai tā Vecrīgā ir ierobežota, tur ir aizliegts iebraukt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Es atsaucu savu jautājumu, es jau saņēmu atbildi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt Preinberg, jūs arī gribējāt jautāt?

G.Preinbergs: Sakiet, lūdzu, vai, nonākot pie šī lēmuma, izpildkomiteja ir rēķinājusies ar to, ka, piešķirdama vieniem tiesības uz svētkiem, otriem liedz tiesības uz darbu?

A.Teikmanis: Tieši tas arī izpildkomitejas sēdē tika jautāts mītiņa organizētājiem. Viņi teica, ka Rīgā ir daudzmaiņu darbs. Tie, kas strādā otrajā maiņā, var mierīgi nākt uz mītiņu un tie darbu nekavēšot. Tāpat arī citi kolektīvi nolēmuši, ka nestrādāšot tai dienā, atstrādāšot citā dienā. Mītiņa organizētāji teica, ka viņu darbība neesot vērsta uz to, lai norautu kaut kādu darba dienu. Katrā ziņā, es domāju, tas nav šajā gadījumā jautājums izpildkomitejai, bet jautājums atsevišķiem uzņēmumiem, administrācijai. Ja administrācija uzskata, ka viņi var atļauties darba dienā nestrādāt, tad tās, jāsaka, ir viņas grūtības. No tā zaudējumus cietīs atsevišķais uzņēmums.

Es attiecībā uz pilsētu varu pateikt, ka šis ir tas laiks, kad ir vismazākā transporta kustība pilsētā, kad cilvēki nebrauc uz darbu. Tāpēc mēs arī piekritām šim laikam, pareizāk– piekrita izpildkomiteja.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu vairs nav? Ir vajadzīga reģistrācija? Ir. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 153. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret priekšlikumu pārtraukt debates un noņemt jautājumu no izskatīšanas. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kiršteins: Es protestēju pret procedūras pārkāpšanu. Mēs nobalsojām, ka visi varēs izteikties ar saīsinātu laiku debatēs, tātad ir jāatceļ vispirms šis priekšlikums, pēc tam ir jābalso par nākamo priekšlikumu. Mēs katrreiz ieviesīsim kaut ko citu, ik pa diviem trijiem domas mainīsies, un pārbalsosim to, ko tikko nobalsojām.

Priekšsēdētājs: Lai pārtrauktu debates, atcelt lēmumu par tām, kad debates jau ir sākušās, nevajag. Jūs varat balsot pret un izteikt savu attieksmi. Es šo protestu noraidu.

Balsojot izsakiet savu attieksmi pret priekšlikumu pārtraukt debates un noņemt šo jautājumu no izskatīšanas. Rezultāts: par– 102. Līdz ar to debates pārtraucam. Jautājums ir noņemts no izskatīšanas.

Tālāk izskatām likumprojektus par akcīzes nodokli un par apgrozījuma nodokli. Ziņotājs Maigonis Skulte, finansu ministra vietnieks. Vispirms, lūdzu, par laiku.

M.Skulte: Ne ilgāk par 15 minūtēm.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

M.Skulte, finansu ministra vietnieks: Jūsu izskatīšanai ir iesniegti divi nodokļu likumprojekti, proti, likumprojekts par apgrozījuma nodokli un likumprojekts par akcīzes nodokli. Praktiski pēc savas būtības tie ir stipri līdzīgi viens otram, varbūt atļaujiet man ziņot kopīgi par abiem.

Nodokļi, kas ir izklāstīti šajos likumprojektos, ir tā sauktie netiešie nodokļi, kuri caur attiecīgu preču ražotāju tiek nomaksāti budžetā. Praktiski šis nodokļa maksātājs nav vis preču ražotājs, bet preču iegādātājs, preču pircējs. Izstrādājot šos likumdošanas projektus, bija atsevišķas grūtības un sarežģījumi pieejas jautājumos, jo praktiski apgrozījuma nodoklis ir mūsu šīsdienas nodoklis, kas ir noteikts un ar likumdošanu tiek regulēts ar apstiprinātām mazumtirdzniecības cenām. Pārejot uz tirgus realizācijas cenām, uz līgumcenām, ir skaidrs, ka šis nodokļa princips jāmaina. Paredzot to, ka ar nākamo gadu kaut vai daļēji preču realizācijas kārtība tiks noteikta pēc šiem jaunajiem principiem, arī šajā apgrozījuma nodoklī ir attiecīgi iestrādāts pamatprincips šī nodokļa aprēķināšanā pēc jaunā cenu principa.

Tāpēc mēs arī attiecīgi izstrādājam likmes, kuras jālieto pie preču realizācijas aplikšanas ar nodokli un kuras ir sadalītas sešās apkopojošās preču grupās ar noteiktām likmēm. Bez tam mūsu priekšlikums bija, un arī Ekonomikas komisija tam piekrita, ka apgrozījuma nodoklis var būt tikai pārejas perioda nodoklis, un, proti, var tikt piemērots vai pielietots praktiski tikai nākamajā– 1991.gadā.

Intensīvi jāstrādā pie jauna nodokļa principa, kas ir visās demo­krātiskajās valstīs. Pie šīsdienas jaunajām tirgus attiecībām tas ir nodoklis no jaunradītās vērtības, kuram ir pilnīgi cita pieeja, citi principi nodokļa aprēķināšanā un maksāšanas un iekasēšanas kārtībā. Tāpēc man jāsaka, ka šis apgrozījuma nodoklis var būt tikai pārejas perioda nodoklis, augstākais 1991.gadā, ar tādu nolūku, ka 1992.gadā mēs pāriesim pilnīgi uz jaunradīto nodokli.

Izskatot šos abus nodokļus, jāsaka, ka tie ir praktiski viens no svarīgākiem budžeta ieņēmuma veidiem, jo šodien sastāda apmēram 50 procentus no budžeta ieņēmumu daļas. Novērtējot šo likumprojekta izteiksmi naudas vērtībā, principā mēs esam ieplānojuši šajā pašā apjomā budžeta ieņēmumus saņemt no šī nodokļa.

Akcīzes nodoklis ir jauns nodoklis, kā es teicu, tas ir apgrozījuma nodokļa paveids, kurš tika izdalīts, attiecīgi apstiprinot nodokļa koncepciju. Strādājot pie kopējās nodokļu paketes, izdalītas tās preces, kuras mēs uzskatām par valsts monopolprecēm un kuras saucas augsta pieprasījuma jeb prestiža preces. Tās nav pirmās nepieciešamības preces.

Tāpēc, izskatot akcīzes nodokļa preču struktūru, arī attiecīgi tika iestrādātas šīs preces, kuras pēc pastāvošām likmēm attiecīgi tiktu novērtētas un noteiktas. Vispirms tur mēs ieslēdzām alkoholiskos dzērienus, arī alu, tabakas izstrādājumus, juvelieru preces, un pēdīgi valdības komisijas sēdē radās arī doma šo ar akcīzes nodokli apliekamo preču grupai pievienot arī degvielu, tas ir, dīzeļdegvielu un benzīnu, aprēķinot papildu akcīzes nodokļus nevis pēc kopējā principa potenciāli, bet pēc šo preču realizācijas cenām. Absolūtā summa– 12 kapeikas no litra benzīna un 8 kapeikas no litra dīzeļdegvielas. Jāsaka, ka līdz šim attiecīgie saimnieciskie uzņēmumi maksāja daļu no saviem ieņēmumiem par tā saukto ceļa nodokli. Maksāja tāpat transportlīdzekļa nodokli. Bet, izstrādājot šo likmi, centāmies (tā arī valdības komisija akceptēja) daļēji šo summu, kas ir paredzēta ceļu uzturēšanai un kapitālajam remontam, kā arī jaunu ceļu būvei, ietvert šajā benzīna cenā.

Jāsaka, ka ir dažādi viedokļi, dažādas iebildes attiecībā uz vienu un otru nodokli. Lauksaimnieki ir pret šo cenu pielikumu degvielām, uzskatot to par nepamatotu. Ja deputāti izskatīs un atbalstīs šo lauksaimnieku priekšlikumu, būs jāgriežas acīmredzot pie jauna nodokļa aplikšanas, kur varētu izvērtēt, cik tas ir pamatots un cik nepamatots.

Tāpat šim akcīzes nodokļa likumprojektam ir pievienota vesela virkne darbību, kas saistītas ar kažokādu pārstrādāšanu, kažokādu realizāciju, izstrādājumu no kažokādām izgatavošanu un realizāciju. Praktiski visi šie maksātāji var būt ražotāji, kas saistīti ar lauksaimniecību.

Mēs arī izvērtējām attiecīgi lauksaimnieku pretenzijas. Ir bijušas vairākas apspriedes ar lauksaimniecības pārstāvjiem. Pamatā mēs arī piekritām, ka šeit piedāvātās likmes daļēji ir jāpārskata pēc principa, ka tās jāsamazina un daļēji jānosaka zemākas. Tāds variants mums ir izstrādāts. Diemžēl uz šo brīdi es nevaru to iesniegt. Tā kā šodien es saņēmu vēl pēdējās iebildes, nepaspēju tās ekonomiski izvērtēt. Tās ir no zvērsaimniecības apvienības, no putnkopības un zivkopības apvienības. Jāsaka, ka nevaram piekrist šiem aprēķiniem, jo tie ir diezgan mākslīgi paaugstināti un nav izprasta tā pieeja, kura iestrādāta šinī likumā par akcīzes nodokli no kažokādām un no kažokādu izstrādājumiem.

Domstarpības un neizpratni rada nostādne, ka it kā tiek apliktas kažokādas un pēc tam tiek arī pēc šī likuma aplikti arī izstrādājumi no kažokādām. Princips ir šāds: ja kažokāda ir apstrādāta un gatava realizācijai, tad tā tiek aplikta ar attiecīgo akcīzes nodokli pēc noteiktām likmēm, bet, ja tā tiek nodota un virzīta tālāk pārstrādāšanai un izstrādājumu izgatavošanai, piemēram, apkakļu, cepuru, mēteļu vai kažoku, tad tā pirmatnēji apliktā aprēķinātā akcīzes summa tiek noņemta nost pie jaunas nodokļu aplikšanas. Tātad šeit tiek atskaitīts viss.

Bija vēl vairāki priekšlikumi attiecībā uz atsevišķu maksātāju atbrīvošanu kā no apgrozījuma nodokļa, tā no akcīzes nodokļa. Jāsaka atklāti, arī šeit tika vairākkārt spriests un diskutēts kā valdības komisijā, tā arī Ekonomikas komisijā. Šeit visas tās kategorijas ir stipri sašaurinātas. Vēlreiz man jāsaka, ka šis nodoklis tieši neietekmē atsevišķu ražotāju finansiālo darbību, jo katrs nodokļa maksātājs, kā jau es iepriekš teicu, ir produkcijas pircējs. Pēc šī aprēķina paredzētā nodokļu summa jeb nodokļu apjoms saskan arī ar to ieņēmumu avotu, kas ir ietverts budžeta projektā 1991.gadam, lai mēs sabalansētu budžetu. Jebkura atkāpe no šī projekta var attiecīgi negatīvi ietekmēt visas ieņēmumu daļas izpildi. Man ir viss.

Priekšsēdētājs: Paldies jums par laika ekonomiju.

M.Skulte: Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Jautājumi. Pirmajai es gribētu dot vārdu jautājumiem deputātei Albertiņai. Lūdzu.

S.Albertiņa: Mums Ogres padomē ienācis pieprasījums no agrofirmas “Lāčplēsis”. Tāds ļoti konkrēts ierosinājums. Vai jums neliekas, ka varētu patiešām sadalīt šo akcīzes nodokli varbūt divās daļās: saimniecībām, kā viņi šeit raksta, kur valsts rūpējas par barības un izejvielu piegādi, tas varētu būt atšķirīgs no tām saimniecībām, kur visas vajadzīgās izejvielas un barību ražo paši vai arī iepērk brīvā tirgū par komerccenām? Kā jūs uz to skatāties, lūdzu?

M.Skulte: Visi šie procenti faktiski ir iestrādei, jo šīsdienas apgrozījuma nodokļa princips ir starpība starp mazumtirdzniecības cenām un vairumtirdzniecības cenām. Ja mēs pārejam uz brīvām līgumcenām, kategorija “vairumtirdzniecības cena” pazūd, paliek tikai kaut kāda realizācijas cena. Mums tā ir iestrādāta arī šinī likumā par nodokļiem.

S.Albertiņa: Es jums atstāšu viņu priekšlikumus.

M.Skulte: Pilnīgi pareizi, jā. Mēs piekrītam. Vēl es gribēju deputātiem pateikt, ka ne visai acīmredzot ir parocīgs un piemērots šis sīkais sadalījums. To aizrādīja arī Ekonomikas komisija, ka mēs sākam balzamu tur dalīt pa puslitru, 0,3 un 0,125, tāpat tiek vīns dalīts un tā tālāk. Tā ka to mēs pārstrādāsim un apvienosim vienā grupējumā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Celmiņš.

I.Celmiņš: Man jautājums par transporta nodokļu apjomu. Aprēķinot tagadējo nodokli, šie maksājumi, rēķinot 12 kapeikas pie benzīna un 8 kapeikas pie dīzeļdegvielas cenas, būtu 260–270 miljoni rubļu. Tātad mēs varam izrēķināt, ka transporta nodoklis tiek palielināts apmēram 3,5 reizes. Man jautājums: cik pamatots ir šāds palielinājums, un kāpēc tāds tiek plānots?

M.Skulte: Pirmatnēji, kad mēs paredzējām, šīs likmes bija ar aprēķinu 260 miljoni rubļu. Pareizi jūs pateicāt. Bet es nesaskatu šeit pilnīgu reālo nodrošinājumu, jo, pēc mūsu aprēķiniem, tas ir pilnīgi viss benzīna un dīzeļdegvielas patēriņš, kuru izlieto arī patērētāji, kas neizmanto mūsu ceļus. Tā ka šeit ir jāskaita nost. Noteikti summa būs mazāka.

J.Celmiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Salītis.

B.Salītis: Man tāds jautājums. Es nekādi nevaru saprast, kāpēc ar akcīzes nodokli tiek aplikta arī tā dīzeļdegvielas daļa, kura tiek izmantota flotei? Principā flotei jau tā ir ļoti dārga degviela, kur ir jāmaksā par piegādi jūrā.

M.Skulte: Tas jautājums ir, es jau pirmīt teicu, kāpēc. Starp citu, arī tie patērētāji skaitās flote.

B.Salītis: Tad nav tas paredzēts ar nodokli?

M.Skulte: Tas ir ielikts iekšā kopējā apjomā. Bet tas ir jāskata vēl, jāpārskata par floti.

Priekšsēdētājs: Deputāts Jundzis.

T.Jundzis: Sakiet, lūdzu, vai akcīzes nodoklis par benzīnu un dīzeļdegvielu pilnībā nonāks ceļu finansēšanas fondā? Vai tas būs mērķa nodoklis, vai arī tas nonāks tikai budžetā un pēc tam tiks attiecīgi pārdalīts?

M.Skulte: Pēc budžeta projekta tas ir iestrādāts budžetā. Varbūt attiecībā uz summu iespējama kāda sakritība, bet ceļi no budžeta tiks finansēti. Ceļiniekiem bija citas domas, viņi gribēja atsevišķu fondu veidot, bet mums tas ir iestrādāts budžetā, ko pirmajā lasījumā akceptēja arī valdība.

Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Vai šie atsevišķie likumprojekti galarezultātā tomēr nav pretrunā ar jumta likumprojektu un ar vispārējo nostādni, ka nevar vienu un to pašu objektu aplikt ar nodokļiem vairākkārt? Jau šajos divos likumprojektos jūs paredzat, ka benzīns un dīzeļdegviela tiek aplikti ar diviem nodokļiem. Pievienojiet klāt tagad vēl īpašuma nodokli, mašīna arī tiek aplikta. Tad kādu jūs galu galā šinī gadījumā plānojat, godīgi runājot, nodokļu likmes paaugstinājumu? Cik reižu?

M.Skulte: Nē, par benzīnu un dīzeļdegvielu ir skaidrs, tas apgrozījuma nodoklī iet.

A.Plotnieks: Un akcīzes arī?

M.Skulte: Un akcīzes arī iet.

A.Plotnieks: Tātad divreiz jau iet?

M.Skulte: Bet jāņem vērā tas, ka saimnieciskajiem uzņēmumiem šodien pēc projekta nav transportlīdzekļu nodokļu un nav tā sauktā dekrēta nodokļa, ko katrs maksā par ceļu uzturēšanu. Mums bija iestrādāts transporta līdzekļu nodoklis. Pēdējā variantā, kad valdības komisija izstrādāja, radās ideja apvienot, lai būtu vienkāršāk. Skaidrs, ka šis iestrādātais princips ir ļoti vienkāršs: nav jāreģistrē katrs transporta īpašnieks un tā tālāk. Bet acīmredzot ir diskutējamas problēmas. Iepriekšējie maksājumi mums ir jau samazināti.

A.Plotnieks: Šajā sakarībā es gribētu vēl lūgt atbildēt uz šādu jautājumu. Vai nav iespējams tomēr par visiem šiem likumprojektiem sniegt deputātiem aprēķinus, kas dotu kaut kādu ieskatu par rezultātu, jo šī aina, es jums varu teikt ar pilnu atbildības izjūtu, ir ārkārtīgi pretrunīga.

M.Skulte: Es piekrītu, jā.

A.Plotnieks: Bet vai mēs varētu saņemt šādus aprēķinus?

M.Skulte: Ekonomikas ministrijai ir visa pakete, tātad jāuzdod viņiem.

A.Plotnieks: Bet vai mēs varētu iepazīties ar aprēķiniem?

M.Skulte: Mēs par saviem varētu.

A.Plotnieks: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jūs par procedūru?

No zāles: Jautājums.

Priekšsēdētājs: Es jūs pierakstu. Deputāts Cilinskis.

E.Cilinskis: Kā jums liekas, vai šīs akcīzes nodokļa likmes vispār būtu jēga apstiprināt Augstākajā padomē? Vai tas nebūtu ieviešams vienkārši ar Ministru padomes lēmumu? Jo tās likmes mēs šeit neizspriedīsim. Tas ir tāpat apmēram kā spriest par cenām Augstākajā padomē.

M.Skulte: Jā, bija tāda doma. Ja jūs ievērojāt, šeit ir atsevišķās vietās dotas tiesības Ministru padomei sastādīt likmes, bet komisija, uzskatot to par diezgan iespaidīgu nodokli, uzskatīja tomēr par vajadzīgu iesniegt Augstākajai padomei visas šīs pamatlikmes.

Priekšsēdētājs: Deputāts Preinbergs.

M.Skulte: Es pilnīgi atbalstu arī priekšlikumu, ka kaut kādas tiesības darba kārtībā regulēt šīs likmes jādod Ministru padomei.

G.Preinbergs: Cienījamais Skultes kungs, man ir jautājums par apgrozījuma nodokli. 2.pantā ir uzrādīts apgrozījuma nodokļa maksātāju saraksts. Taču tas ir vispārīgs un nedod konkrētu atbildi uz mani un teātra ļaudis interesējošo jautājumu. Sakiet, lūdzu, vai radošo profesiju savienības ražotnes, konkrēti, Latvijas teātru savienības ražotne, arī ir iekļauta šā nodokļa maksātāju sarakstā, apgrozījuma nodokļa maksātāju sarakstā?

M.Skulte: Teātru savienības ražošanas darbnīcas tika atbrīvotas.

G.Preinbergs: Es nesapratu.

M.Skulte: Tika atbrīvotas.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kinna.

J.Kinna: Cienījamais ziņotāj! Pašreiz spēkā ir 1989.gada 30.oktobra lēmums par zemnieku saimniecību atbrīvošanu vai, pareizāk sakot, starpības kompensāciju tehnikas iegādei. Tagad jaunajā apgrozījuma nodoklī lauksaimniecības inventārs tiek aplikts atkal ar 30 procentu apgrozījuma nodokli. Tātad jautājums– vai šis Ministru padomes lēmums 1991.gadā pēc Finanšu ministrijas uzskata būs spēkā un vai šī starpība tiks kompensēta, vai, ja nebūs, tādā gadījumā mums ir nepieņemama šī lauksaimniecības inventāra aplikšana ar šo nodokli.

M.Skulte: Jā. Visu laiku lauksaimniecības inventārs ir bijis aplikts. Mēs par šo jautājumu arī debatējām Ekonomikas komisijas sēdē. Jāsaka, ja tas tiek pirkts caur mazumtirdzniecības tīklu, tas arī tiks aplikts.

J.Kinna: Bet kompensācija būs vai nebūs? Jūs neatbildējāt.

M.Skulte: Kompensācija? Nē, nav.

Priekšsēdētājs: Deputāt Seikst, jūs par procedūru? Bet es taču tikko nolasīju sarakstu. Deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Sakiet, lūdzu, kādu apsvērumu dēļ ar akcīzes nodokli ir aplikti tādi pirmās nepieciešamības pārtikas produkti kā augu eļļa, margarīns un arī raugs, jo, atvainojiet, vairums nevis dzen kandžu no rauga, bet cep pīrāgus mājās.

M.Skulte: Šie produkti ir pie grupas “monopolpreces”, jo praktiski augu eļļa, margarīns, sāls ir valsts monopolpreces, kuras mēs izņemam ārā. Par raugu tur var būt diskusijas.

J.Bojārs: Tas ir viens. Otrs jautājums ir principiālas dabas. Par apgrozījuma nodokli. Jūs skaidrojāt, ka mums tas ir pārejas laikmeta nodoklis un ka demokrātiskās valstīs nav tā. Es zinu, ka demokrātiskajās valstīs apgrozījuma nodokli maksā pircējs, nevis pārdevējs. Kādu apsvērumu dēļ tomēr šeit likumā ir ielikts cits princips, jo demokrātiskā valstī cilvēks, kas iebrauc un kaut ko nopērk, dabū to naudiņu atpakaļ beigu beigās, jo viņam nav jāuztur citas valsts nodokļu sistēma.

M.Skulte: Jautājums ir vietā, un par to arī tika domāts, jo loģiski skaidrs, ka pircējam ir jābūt nodokļa maksātājam. Bet diemžēl mūsu šīsdienas grāmatvedības un attiecīgi ekonomiskā uzskaite un darbība ir pilnīgi jālauž. Šodien es neredzu reālu iespēju kāda mēneša laikā kaut ko salauzt, lai pārietu uz citu principu, tāpēc arī šis princips ir neloģisks, bet mēs uzskatām, ka pagaidām tas uz 1991.gadu ir atstājams.

J.Bojārs: Tas ir ļoti apšaubāmi.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ozols.

I.Ozols: Cienījamo ziņotāj! Mans jautājums ir par abiem nodokļiem, par šo nodokļu saistību ar veselības aizsardzības iestādēm, sociālās nodrošināšanas sistēmas pansionātiem un tamlīdzīgi. It sevišķi tas mani interesē tādā griezumā, ka viennozīmīgi ir traktēts etilspirtam 99 procentu akcīzes nodoklis. Tajā pašā laikā pašreiz mēs neesam aplikti ar šo akcīzes nodokli, jo es saprotu, ka tas ir domāts kā pārtikas produkts, nevis medicīnas tehnoloģiskajām vajadzībām. Vai nevajadzētu iestrādāt šajā likumprojektā konkrētu normu attiecībā uz visu veselības aizsardzības sistēmā patērējamo spirtu un citiem medikamentiem?

M.Skulte: Es saprotu, mums atvieglojumos ir daži momenti ielikti. Invalīdu biedrības, ja tajās ir vairāk par 50 procentiem invalīdu, tas ir sociālās nodrošināšanas sfērā.

I.Ozols: Tas ir tikai par apgrozījuma nodokli?

M.Skulte: Jā.

I.Ozols: Bet par akcīzes nodokli?

M.Skulte: Akcīzes nodoklī ir tas preču izklāstījums, kurš, pēc manām domām, neattiecas uz...

I.Ozols: Vai šo normu nevajadzētu iestrādāt iekšā, lai tas būtu viennozīmīgi traktējams?

M.Skulte: Varbūt var arī.

I.Ozols: Jautājums par apgrozījuma nodokli. Mēs zinām, ka uz dažādu invalīdu biedrību, tāpat uz veselības aizsardzības ražotņu bāzes parazitē blakusražotnes, kuras līdz šim sevi no dažādiem peļņas atskaitījuma nodokļiem atbrīvoja. Vai šeit, šinī nodoklī ir paredzēts kāds aizsardzības mehānisms, kas izslēgtu šādu parazitējošu ražotņu pastāvēšanu pie invalīdu biedrībām, pie medicīnas iestāžu ražotnēm? Es to nesaskatu.

M.Skulte: Kopējā nostādne ir tāda, ka visi tie izdevumi, kas no šo biedrību ieņēmumiem un no peļņas novirzīti sociālo vajadzību apmierināšanai, tiek izslēgti no peļņas aplikšanas ar nodokļiem. Caur šo nodokli tiek regulētas attiecīgi mazumtirdzniecības cenas. Nekad jau necieš pats ražotājs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lucāns: Mums Lauksaimniecības komisijā ir zvērkopības apvienības ģenerāldirektora vēstule, kurā viņš raksta apmēram tā, ka ūdeļādu kažoks maksās 150 tūkstošus rubļu, lai nodrošinātu vajadzīgo peļņas līmeni. Protams, dzirdot jūsu paskaidrojumu par to, ka divreiz akcīzes nodoklis netiek iekasēts, es saprotu, ka šis līmenis varētu kaut kādā mērā pazemināties, bet katrā gadījumā 95 procenti akcīzes nodokļa man liekas tik liels cipars, ka diez vai zvēraudzēšana Latvijā turpmāk varēs pastāvēt. Ja it īpaši ņemam vērā to, ka zvērādu eksports dod kaut kādus valūtas ieņēmumus. Es zinu, ka šīm saimniecībām, kas ar to nodarbojas, zvērādu eksports nav sevišķi izdevīgs darījums no finansiālā viedokļa, jo pasaules tirgū zvērādu cenas ir samērā zemas. Ja tas tiek darīts, tad tas tiek darīts uz tā rēķina, ka iekšzemes tirgū kompensē šos it kā finansiālos zaudējumus, bet tajā vietā iegūst valūtu. Vai tas ir pietiekami nopietni pārdomāts? Vai mēs, ieviešot šo nodokli attiecībā uz zvērādām, beigu beigās nebūsim zaudētāji, kad šī nozare sāks atmirt?

M.Skulte: Tas mums ir, mēs skatījāmies, bet visus aprēķinus pamatā vēl neesmu izskatījis, cik nu iepriekš man bija iespējams iepazīties.

Priekšsēdētājs: Deputāts Felss.

A.Felss: Ja es jūs pareizi sapratu no atbildes iepriekšējam jautātājam, jūs teicāt, ka netiks aplikts ar akcīzes nodokli tas degvielas daudzums, kas nav izmantots autotransportam. Pareizi bija, ja?

M.Skulte: Kāds?

A.Felss: Ka ar akcīzes nodokli netiks aplikta tā degvielas daļa, kas nav izmantota autotransportam vai arī citam transportam?

M.Skulte: Nav jau tā mehānisma, jo nevar uzskaitīt, kas ir izlietots braukšanas rīkiem, kas ir izlietots motorzāģim, zāģējot malku, un tā tālāk. Bet vēl, es teicu, tas ir jautājums, kas ir jāskatās un attiecīgi visas tās lietas jāizvērtē.

A.Felss: Tātad degviela, kas tiks izlietota kaltēm, apkures katliem un tamlīdzīgām lietām, arī tiks aplikta?

M.Skulte: Šeit tā ir ieslēgta iekšā kā akcīze.

A.Felss: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis: Sakiet, lūdzu, vai nebūtu loģiski lauksaimniecības uzņēmumiem, kur degviela tiek izmantota, kā tikko runājāt, kaltēs, apkurei, kāpurķēžu traktoriem, kas praktiski pa ceļiem gandrīz nebrauc, šo akcīzes nodokļa daļu par degvielu atstāt pašpārvaldes rīcībā? Kā jūs uzskatāt?

M.Skulte: Es varu atbildēt tikai pēc vispārējā principa, ka šis pagaidām ir vienotais valsts nodoklis, kurš nav paredzēts vietējai pašpārvaldei. Tas ir galvenais valsts budžeta ieņēmuma daļas avots. Šodien vēl tāds jautājums nav pacēlies.

J.Zaščerinskis: Tehniski tas tomēr būtu iespējams?

M.Skulte: Viss ir iespējams.

Priekšsēdētājs: Deputāts Seiksts.

A.Seiksts: Cienījamais ziņotāj! Man rokā ir valdības projekts, ir arī parādījies vēl viens projekts. Sakiet, lūdzu, vai jūs neuzskatāt par nepieciešamu no apgrozības nodokļa atbrīvot nacionālo kultūras biedrību ražotnes? Es negribētu gari komentēt šīs idejas pamatojumu, taču man gribētos zināt jūsu domas.

Vēl es gribu teikt arī blakussēdētāju vārdā. Tur Cilvēktiesību komisija ir iesniegusi, arī Ekonomikas komisija ir iesniegusi pamatojumu. Es tagad zināmā mērā latgaļu kultūras biedrības vārdā un arī citu nacionālo kultūras biedrību vārdā uzskatu, ka jūsu domas šeit vajadzētu dzirdēt.

M.Skulte: Vēlreiz es gribu pateikt, ka tas ir netiešais nodoklis un ražošanas saimniecisko darbību tas nevar ietekmēt tieši, jo maksā pircējs. No sākuma bija tāds princips, mums bija ieliktas daudzas nacionālās kultūras biedrības un radošās savienības, kuras vēlāk tika attiecīgi izņemtas ārā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kide.

E.Kide: Vai es jūs pareizi sapratu, ka tā degvielas daļa, kas izmantota sociālajām vajadzībām, netiek aplikta ar akcīzes nodokli? Tad arī mācību iestādēs izlietojamais degvielas apjoms netiks aplikts ar akcīzes nodokli?

M.Skulte: Ar akcīzes nodokli tiek aplikts viss degvielas patēriņš. Attiecīgi mehānisms un instrukcijas vēl nav izstrādātas, bet šeit ir paredzēts pilnīgi viss, kas tiek patērēts ražošanas vai sociālajām vajadzībām.

E.Kide: Sociālajām vajadzībām?

M.Skulte: Vienalga. Visi potenciālie degvielas patērētāji šeit ir paredzēti kā nodokļu maksātāji.

E.Kide: Tātad mācību iestādes arī?

M.Skulte: Visas, jā.

Priekšsēdētājs: Zorgevica kungs.

A.Zorgevics, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks: Vai jums nešķiet, ka vajadzētu 6.pantā par apgrozījuma nodokli paredzēt arī arodbiedrības pie atvieglinājumiem? Jo maksātāji šeit ir, ja mēs runājam par sociālās palīdzības sfēru, ieinteresēti, lai viņi nebūtu aplikti ar šo nodokli.

M.Skulte: Nu, skatīsimies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Koroševskis. Lūdzu.

P.Koroševskis: Mums tāds jautājums, varbūt pat ne jautājums, bet pārdomām. Teiksim, Latgales zonā lauksaimniekiem, kuriem tiešām nav ne labu ceļu, ne arī tādu apstākļu, jau ar to viņi zaudē un vairāk izlieto degvielu, bet tiek aplikti ar nodokli visi vienādi, ar tādu pašu nodokli kā tur, kur ir ceļi. Vai te nav tāda drusku nevienāda attieksme? Mums tāpat ir ražošanas apstākļi smagāki un daudz vairāk mēs tērējam. Vai te varbūt nevajadzētu kaut ko…?

M.Skulte: Nē, es uzskatu, ka lauksaimnieku jautājums ir vesels komplekss, kurš ir jāapskata.

Priekšsēdētājs: Deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Apgrozījuma nodoklī ir ierakstīti juvelierizstrādājumi. Vai pēc tā principa, ka mēs dalām uz akcīzes nodokli tādas preces kā benzīns, nevajadzētu tādas preces, kuras nav pirmās nepieciešamības, piemēram, juvelierizstrādājumi, vadoties no pasaules prakses, pārcelt uz akcīzes nodokli, nevis apgrozījuma nodokli? Juvelierizstrādājumi taču ir greznumlietas.

M.Skulte: Man liekas, ka tās bija akcīzē.

L.Muciņš: Nē, apgrozījuma. Bet vajadzētu pārcelt uz akcīzes nodokli.

M.Skulte: Nu, labi.

Priekšsēdētājs: Visi jautātāji ir izteikušies. Paldies. Debatēs pieteikušies deputāti Marjaša, Caune, Plotnieks, Jundzis, Grūbe, Kodoliņš, Laķis, Raimonds Krūmiņš. Edmundam Krastiņam komisijas vārdā es gribu jautāt, kad jūs gribat runāt– noslēgumā vai sākumā? Vārds Edmundam Krastiņam.

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Es nedaudz gribētu jūs informēt par Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas lēmumu, kur arī izskatīja šos nodokļus. Kādas domas izskanēja, un kādas mēs iekļāvām savā lēmumā? Centīšos runāt kopā par abiem šiem nodokļiem, jo būtībā to daba jau ir diezgan līdzīga.

Pirmkārt, mēs uzskatījām, ka jebkurš produkcijas veids, preču produkcijas veids, būtu apliekams tikai ar vienu no šiem nodokļiem. Tātad, ja prece tiek aplikta ar akcīzes nodokli, tad tā ar apgrozījuma nodokli vairs netiek aplikta.

Bez tam, runājot par apgrozījuma nodokli, mums likās, ka šeit ir pārāk daudz likmju un šis preču un produkcijas uzskaitījums radīja dažādas neskaidrības. Turklāt tas dod iespēju diezgan viegli izvairīties no šī nodokļa maksājuma, izgudrojot kādu jaunu preces nosaukumu vai jaunu grupu. Tāpēc mums liekas, ka daudz loģiskāka konstrukcija, kas arī atbilst to valstu likumdošanai, par kurām man ir kāda informācija, būtu tāda kārtība, ka mēs apliktu visus šos objektus, par ko tiek maksāts apgrozījuma nodoklis, ar vienotu likmi, kas varētu būt 20 vai 25 procenti, par to mēs varētu diskutēt. Bez tam būtu tādas preču grupas, kuru sarakstu noteiktu Latvijas Republikas Ministru padome. Tās būtu pirmās nepieciešamības preces, kuras tiktu apliktas ar pazeminātu nodokļu likmi. Būtu kādas citas, tātad vairāk luksusa preces, kuras tiktu apliktas ar palielinātu nodokli. Manuprāt, šāda pieeja būtu vienkāršāka. Arī komisijas viedoklis bija līdzīgs. Tas izslēgtu arī iespēju izvairīties no šī nodokļa maksāšanas.

Par atvieglojumiem. Šķiet, ja mēs apliekam konkrētas preces un varbūt arī konkrētus pakalpojumus, tad diez vai būtu pareizi atbrīvot no šī nodokļa maksāšanas kādas ražotnes. Ja jau mēs apliekam produkcijas un preču veidus, tad atbrīvosim no maksāšanas konkrētus produkcijas veidus.

Tātad šī būtu ceturtā aplikšanas kārtība, proti, ka kādi ražojumi vispār tiek atbrīvoti no aplikšanas ar apgrozījuma nodokli. Bez tam komisijā izskanēja arī tādas domas, kas guva atbalstu, ka nav skaidrs, kāpēc ar apgrozījuma nodokli tiek apliktas tikai preces. Man ir labi zināms, ka Eiropā ar apgrozījuma un ar šiem jaunradītās vērtības nodokļiem plaši apliek ne tikai preču produkciju, bet arī pakalpojumus. Man nav skaidrs, kāpēc, piemēram, friziera pakalpojumi netiek aplikti ar nodokli, un es nedzirdēju nekādu pamatojumu no šīs tribīnes, kāpēc, piemēram, maize vai kādi citi preču veidi tiek aplikti. Kāpēc suņu friziera pakalpojumi nevarētu tikt aplikti ar paaugstinātu apgrozījuma nodokļa likmi?

Protams, šādas pieejas gadījumā mums būtu tomēr likumā stingrāk jāatrunā tās normas, kas ļautu izvairīties no dubultaplikšanas, jo pašreizējā variantā tomēr šeit, manuprāt, var rasties zināmas neskaidrības un var gadīties, ka atsevišķos gadījumos var iznākt samaksāt šo nodokli vairākkārt.

Bez tam komisija arī diezgan stingri iebilst pret to, ka abos šajos likumos ir visai nenoteikti formulēta iespējamo atvieglojumu kārtība šīm nodokļu likmēm. Mēs uzskatām, ka šai atvieglojumu kārtībai jābūt stingri noteiktai, protams, dodot iespējas Ministru padomei variēt šo likmi, bet tikai noteiktās robežās un tikai visam produkcijas veidam kopumā, nevis kādam konkrētam maksātājam. Grūtāk mums bija nonākt pie vienota slēdziena jautājumā par akcīzes nodokli degvielai. Šeit arī jautājumos nepārtraukti izskanēja doma, it kā šis akcīzes nodoklis būtu ceļa nodokļa aizstājējs. Manas un arī citu komisijas locekļu domas bija tādas, ka to nevajadzētu uztvert kā ceļu nodokļa aizstājēju. Tikpat labi tas var būt arī ekoloģiskais nodoklis. Šāda pieeja pasaulē ir zināma. Ekoloģiskais nodoklis, kas tiek veidots, apliekot dažādus kurināmā veidus. Varbūt vajadzētu padomāt par iespējām aplikt arī citus kurināmā veidus, īpaši tos, kas ir ekoloģiski kaitīgi. Protams, kā jau es teicu, tādā gadījumā šī degviela nav jāapliek ar apgrozījuma nodokli. Tā kā ir galīgi neskaidra situācija ar cenām, domāju, ka nebūtu pareizi ar akcīzes nodokli degvielu aplikt absolūtās summās. Šī likme noteikti jānosaka procentos. Mūsu komisijas ieteikums ir 20 procenti benzīnam un 10 procenti dīzeļdegvielai, kā arī ieteikums komisijai padomāt, vai nebūtu jāapliek ar šādiem nodokļiem arī citi kurināmā veidi, nodokļa lielumu variējot atkarībā no tā, cik šis kurināmais ir ekoloģiski kaitīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputāte Marjaša vēlas runāt tikai septiņas minūtes? Desmit? Tad pēc starpbrīža.

R.Marjaša: Tā iznāk, ka man pašlaik jāceļ jautājums, par kuru runāja Ita Kozakeviča pirms prombraukšanas. Mēs visi zinām, ka kopš 1988.gada decembrī notikušā Latvijas Tautu foruma mums ir jautājums par Latvijas minoritāšu kultūrnacionālo autonomiju. Tas ir viens no programmas jautājumiem un tālāk tika attīstīts Latvijas Tautas frontes programmatiskajos dokumentos, un ir ietverts arī 4.maija Deklarācijā. Dinamika ir tāda, ka šodien mums šeit Latvijā ir astoņpadsmit nacionālās kultūras biedrības.

Lai nodrošinātu kultūrautonomijas reālo attīstību, ir vajadzīgi lieli līdzekļi. Valstij tādu līdzekļu šobrīd nav. To saprot mūsu minoritātes, un tādā sakarībā tiek pašlaik attīstītas atsevišķas ražotnes pie kultūras biedrībām. Tās ir raksturīgas vienai vai otrai minoritātei. Daudz tādu ražotņu šodien nav, bet man liekas, ka mums būtu jāstimulē valsts līmenī šādu ražotņu organizēšana un jāstimulē ar to, ka jāatbrīvo no šī nodokļa. Tas būtu ļoti reāls stimuls un atvieglotu tādus pasākumus kā skolu organizāciju un dažu citu kultūriestāžu organizāciju. Tādēļ es mūsu nacionālo jautājumu un cilvēktiesību komisijas vārdā ļoti lūdzu jūs apspriest šo priekšlikumu un atbalstīt mūsu lūgumu. Tas bija laikus iesniegts Ekonomikas komisijā.

Priekšsēdētājs: Pirms starpbrīža vārds paziņojumam deputātam Ozolam.

I.Ozols: Veselības aizsardzības un sociālo jautājumu komisiju lūdzu pulcēties pulksten 14.00– Sarkanajā zālē.

Priekšsēdētājs: Parlamenta kanceleja mani lūdza nolasīt šādu paziņojumu: “Sakarā ar to, ka nav sagādāts atbilstošas markas papīrs, dokumentu pavairošanas darbi ar 31.oktobri Augstākās padomes ēkā tiek pārtraukti. Tāpēc lūgums dokumentus pavairošanai kancelejā iesniegt laikus, jo pavairošana notiks citās iestādēs pēc līguma un izpildes termiņš– ne ātrāk kā 24 stundas.”

Vairāk nav paziņojumu? Pusdienas pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)