Latvijas iedzīvotāji neuzticas Eiropas Savienībai

Latvijā Eiropas Savienībai (ES) uzticas mazāk nekā citās jaunajās dalībvalstīs – tikai 47% cilvēku pauduši uzticību Savienībai. Turpretī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā uzticēšanās līmenis ir krietni augstāks – 68%, un pat iepriekš skeptiskāk noskaņotajā Igaunijā šobrīd Eiropai uzticas 56% cilvēku, konstatēts sabiedriskās domas aptaujas “Eurobarometer 62, Rudens 2004” rezultātos.

Aija Cālīte-Dulevska Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

“Eurobarometer” pētījumi ES tiek veikti regulāri, bet šis ir pirmais šāds pētījums pēc Savienības paplašināšanās. Aptauju Latvijā veica TNS “Baltijas datu nams”, bet dati apkopoti un analizēti Nacionālā ziņojuma par Latviju atbildīgās redaktores Aijas Cālītes-Dulevskas vadībā. Pētījums tika veikts ne tikai vecajās un jaunajās ES dalībvalstīs, bet arī četrās kandidātvalstīs – Bulgārijā, Rumānijā, Horvātijā un Turcijā.

Neuzticas ES un tās institūcijām

Pētījuma rezultāti parāda, ka Latvijā ne tikai neuzticas Savienībai kopumā, bet arī uzticēšanās Eiropas Parlamentam ir viszemākā jauno dalībvalstu vidū. Savukārt uzticēšanās Eiropas Komisijai Latvijā ir otra zemākā no visām Eiropas Savienības valstīm. A.Cālīte-Dulevska šo nelielo uzticēšanos Savienībai un tās institūcijām saista ar Latvijā valdošo piesardzību, kā arī ar ārkārtīgi zemo iedzīvotāju uzticēšanās līmeni vietējiem politiķiem, kas tika atklāta pētījuma gaitā. Ir konstatēts, ka, lai arī Latvijas iedzīvotāji pozitīvi vērtē ES karogu, tomēr sevi neidentificē ar to. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka Latvijas iedzīvotāji vēl nejūtas piederīgi ES ne ģeogrāfiskā, ne emocionālā ziņā, minēja A.Cālīte-Dulevska.
Vienlaikus kā būtiskāko problēmu, ko nesusi iestāšanās ES, Latvijas iedzīvotāji min cenu pieaugumu un inflācijas pasliktināšanos. Lielākā daļa cilvēku baidās, ka turpmāk varētu pasliktināties lauksaimnieku stāvoklis un pieaugt izmaksas, tāpat arī saskata apdraudējumu iespējamajā narkotiku kontrabandas un organizētās noziedzības pieaugumā.

Ikdienas saskarsme ar ES noskaņo pozitīvi

Neraugoties uz pastāvošo neuzticību, Latvijā ir nedaudz pieaudzis to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka iestāšanās Savienībā ir ieguvums.
Viena no pozitīvajām lietām, ko sniedz dalība Savienībā, ir iespējas brīvi ceļot, strādāt un mācīties ES, tomēr tās uzsvēruši krietni mazāk cilvēku nekā pārējās Baltijas valstīs un vidēji Eiropā. Nozīmīgākais ieguvums ir dalības pozitīvā ietekme uz valsts aizsardzību un ārpolitiku, kas citur Eiropā netiek novērtēta tik augstu. Šo atšķirību A. Cālīte-Dulevska skaidro ar to, ka Latvijā cilvēkiem sniegts vairāk informācijas par Eiropas Savienības ārējo un drošības politiku un tas palīdzējis veidot pozitīvu viedokli.
Latvijas iedzīvotāji vairs nav tik nobažījušies par latviešu valodas izzušanu, nacionālās identitātes un kultūras zaudēšanu, kā tas bijis pirms iestāšanās Savienībā. Lai arī uztraukto skaits joprojām ir liels, vērojams, ka vismazāk bažu par to ir cilvēkiem, kuri ikdienā saskaras ar jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību.
Lai arī Latvijas pilsoņi neuzticas ES institūcijām, tie tomēr izvēlas lēmumu pieņemšanu nodot ES, nevis atstāt to nacionālajā līmenī. Protams, ir jomas, kurās lēmumu pieņemšanai noteikti jāpaliek vietējā līmenī, piemēram, jautājumos par kultūru, tieslietām, lauksaimniecību, izglītību u.c.
A.Cālīte-Dulevska norādīja, ka pētījumā iegūtie dati nepretendē uz pilnīgu objektivitāti un nesniedz daudzas atbildes, bet vairāk raisa jautājumus.
“Galvenais – lai dati izraisītu vēlēšanos paskatīties dziļāk, diskutēt un salīdzināt rezultātus Latvijā un kaimiņvalstīs,” teica A.Cālīte-Dulevska.

Ieva Ušča

Uzziņai:

Pilns Nacionālā ziņojuma par Latviju teksts, kā arī citu valstu (pagaidām gan ne visu aptaujāto valstu) ziņojumi atrodami Eiropas Komisijas mājas lapā: http://europa.eu.int/comm/public_opunion/archives/eb/eb62/eb62_en.htm .