Stunda Jelgavā. No tarifiem līdz teātriem

Andris Rāviņš, Jelgavas domes priekšsēdētājs, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Dome apmeklētājus sagaida ar svaigi remontētu parādes ieeju. Precīzāk, bruģētu piebrauktuvi. Vietējie zina stāstīt, ka Valsts prezidentes eskorta nespēja īsti piebraukt pie pašvaldības ēkas likusi palauzīt galvas pilsētas arhitektiem un veikt pārplānojumu. Lai svarīgi viesi nebūtu jāaicina ienākt pa sētas durvīm, jo automašīnas novieto pagalmā. Administrācijas kabineti pārsteidz ar pieticību. To pašu var attiecināt arī uz domes priekšsēdētāja darba telpām.
Andris Rāviņš apstiprina, ka mēbeles ir mantojums no izpildkomitejas laikiem.

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Sākumā par smagāko

A.Rāviņš: – Tāds ir priekšvēlēšanu laiks – viens, divi, un ir sūdzība, par ko otrā rītā ierosina krimināllietu. Pēc vēlēšanām ... diezin vai kāds par to atvainosies.

– Vai teiktais attiecināms uz Jelgavas siltumtīkliem? Par šo tēmu runāsim, taču, ja vēlaties ar to sākt, lai notiek!

– Jā. Par to nebaidāmies runāt. Zināmā mērā ar padarīto lepojamies un apzināmies, kas palika nepadarīts. Taču tā ir ne tikai Jelgavas, bet valsts problēma. Aizvakar (9.02. – Red.) atgriezos no komandējuma Berlīnē. Ar Vides fonda starpniecību esam Vācijas vides ministrijā iesnieguši Jelgavas siltumtīklu renovācijas projektu mājokļu siltināšanai, energoefektivitātes paaugstināšanai, katlumājām. Uzklausot Vācijas valsts attieksmi, man ir skumji, ka Latvija par šiem jautājumiem nav spējusi pat sākt domāt. Ne programmas, ne sapratnes, ne gribas vēl nav. Un, tiklīdz sāc par energoefektivitātes jautājumiem runāt, sastopies ar apvainojumiem visos iespējamos grēkos.

– Kā tas jāsaprot?

– Tā, ka priekšvēlēšanu laikā ir izdevīgi runāt par siltuma tarifiem. Bet par naudas taupīšanu, siltinot ēkas, nerunā neviens. Kaut gan ar siltināšanu var panākt siltuma zudumu samazināšanos par 60 procentiem. Ne ar vienu tarifu šādu efektivitāti sasniegt nav iespējams!

– Taču nevarat noliegt, ka Jelgavā ir viens no augstākajiem siltuma tarifiem valstī.

– Tarifs 48 santīmi par kvadrātmetru Jelgavā ir noteikts 1998.gadā. Arī pagājušajā sezonā šāds tarifs bija vidējais pilsētā. Ir mājas, kur ir 30 santīmu, un ir tādas, kur 80 santīmu. Šie rādītāji ne tuvu nav augstākie valstī.
Es neapgalvoju, ka nav jādomā par tarifiem. Bet viss jāsāk ar ēku renovāciju. Neraugoties uz akciju sabiedrības “Jelgavas siltumtīklu uzņēmums” maksātnespējas procesu, četros gados ir ieguldīts vairāk nekā pusmiljons latu, lai atjaunotu siltumtrases. Pārlielupē RAF mikrorajons siltumu saņem no savas katlumājas. Pirmo reizi cilvēki par siltumapgādi ir pateikuši paldies.

– Jelgavā vienīgais centralizētais siltumražotājs “Jelgavas siltumtīklu uzņēmums”, kuram ir noteikts maksātnespējas statuss un kura īpašnieks ir Jelgavas dome, pēkšņi nodots nomā SIA “Jelgavas koģenerācija”. Cik šai domes lēmumā ir politisko un cik ekonomisko apsvērumu? Kāpēc tieši šī SIA slēdza līgumu ar domi?

– “Jelgavas koģenerācija” ir viens no uzņēmuma kreditoriem. Ja es teiktu, ka dome siltumsaimniecībā ir izdarījusi visu iespējamo, tas būtu neapdomīgi. Varēja izdarīt vairāk... Bet mērķis ir tuvu. Pēc četru gadu maksātnespējas esam pietuvojušies maksātspējas atjaunošanai. Visas sekojošās darbības ir veiktas likumos noteiktajā kārtībā. SIA “Jelgavas koģenerācija” uzņēmās lielu atbildību pret domi, galu galā – arī pret iedzīvotājiem. Varam minēt, cik veiksmīga būs uzņēmuma darbība. Ir noteikta kontroles un pārraudzības kārtība. Uzņēmums ir nodots tikai nomā. Uzskatu, ka spējam procesu kontrolēt.

– Dome nav rīkojusi konkursu, nododot uzņēmumu nomā. Kāpēc?

– Tas ir divu likumu traktējums. Likums par uzņēmuma maksātspēju pieļauj kārtību konkursu nerīkot, ja kāds no kreditoriem uzņemas kredītsaistību realizāciju. Savulaik tika rīkots konkurss par investora piesaisti uzņēmumam. Pieteicās firma “Dalkia” ar lieliem solījumiem un domei nepieņemamām prasībām. Sarunas pārtraucām.

– Minējāt, ka ir paredzēta nomas līguma laušanas kārtība. Vai tā ir labvēlīga īpašniekam, proti, domei?

– Kārtība ir paredzēta, precīzi uzreiz nevaru pateikt, cik kuram izdevīga.

– Dome ir noteikusi kārtību, liedzot iespējas jaunām mājām nepieslēgties un arī atslēgties no centralizētās siltumapgādes. Vai pilsētā ir zonējums, kas nosaka centralizētās siltumapgādes zonas?

– Ja centralizētās siltumapgādes zonā tiek pieļauta atslēgšanās, cieš palicēji. Viņu ir vairāk, un tiem siltums kļūst dārgāks. Pilsētas siltumapgādes zonējums ir apstiprināts 1998.gadā. To izstrādāja par Pasaules bankas kredīta līdzekļiem. Zonējums nav iegriba, bet gan uz siltumuzņēmuma saistībām un pilsētas attīstības plāna pamata pieņemts dokuments. Nav tā, ka būtu liegta iespēja ierīkot alternatīvu apkures sistēmu. Iespēja to darīt pastāv tad, ja tuvumā nav trases.

– Jelgava atrodas Pierīgas, tātad ekonomiski izdevīgā zonā. Vai Jelgavas dome ir saskārusies ar ietekmēšanas mēģinājumiem no ārpuses?

– Jelgavas siltumtīkli, pateicoties Pasaules bankas kredītam, ir vieni no sakārtotākajiem valstī. Ap 75% siltumtrašu ir nomainītas, 98% ēku ir iekārtota siltuma uzskaite. Iespēju, ka kādu grupējumu tas interesē, neizslēdzu.

– Jelgava mediju ievērību izpelnījās arī ar konfliktu – šoferu streikiem – pašvaldības uzņēmumā “Jelgavas autobusu parks”. Ko dome ir darījusi, lai uzņēmumu sakārtotu? Kāpēc bija konflikti?

– Bija divas pretrunas – šoferu darba uzskaite un mašīnu parks. Pagājušā gadā uzņēmums ir nomainījis 40 automašīnas, nopirkti pieci lielie autobusi. Jaunā vadība sāka veidot biļešu uzskaiti, regulāru reisu normēšanas sistēmu. Rezultātā gada laikā pasažieru skaits ir pieaudzis par 800 tūkstošiem. Bija jānodrošina skaidra biļešu naudas plūsma, lai daļa nenokļūtu šofera kabatā. Protams, tas kādam nepatika. Tagad autobusu šoferi ir individuālie komersanti. Uzņēmumā viņi ir nodarbināti pusmēnesi. Pārējo laiku tiem ir tiesības legāli strādāt citur. Ja šoferis apzinās sevi kā individuālo komersantu, viss ir kārtībā, ja ne, ir protesti.

– Mikroautobusu reisi Jelgava–Rīga ir ekonomiski izdevīgi. Šo pasažieru pārvadājumu licence pieder uzņēmumam “Jelgavas autobusu parks”. Vai no malas kāds ir izrādījis interesi ienākt šai tirgū?

– Reisi ir rentabli. Šoferu protesta akcijas mums radīja iespaidu, ka tās ir organizētas no ārpuses. Biju klāt šoferu streikā, kad tiem piedraudēja par izbraukšanu reisā izrēķināties. Nestreikotājiem tiešām tika sadurtas riepas.

Politikas veidošana

– Kādas ir pozīcijas un opozīcijas attiecības Jelgavas domē?

– Pozīcijā strādā desmit, pēdējā laikā 12 deputāti, opozīcijā – pārējie trīs. Opozīcija ir atturējusies vai balsojusi pret visiem pilsētas sakārtošanas un attīstības jautājumiem, tai skaitā jaunu darbavietu radīšanu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.

– Vai opozīcija ir nākusi klajā ar faktiem, kas atklāj kādus domes darba trūkumus?

– Konstruktīvu priekšlikumu tiešām trūka.

– Vai ir kāds domes pozīcijas partiju vienošanās akts par veicamajiem prioritārajiem uzdevumiem?

– Jā, un to sastādījām uzreiz pēc apstiprināšanas. Tas bija četru gadu darba solījums pilsētas iedzīvotājiem. No apsolītā izpildīts ir daudz, izdarīts pat vairāk, nekā solīts.

– Un kā ar solīto, bet nepadarīto?

– Mērķis bija pilnībā atjaunot siltumtīklu uzņēmumu maksātspējas procesā. Mērķis joprojām ir atjaunot Jelgavu autobūvētāju saimē. Nesakārtots palicis pilsētas stadions, daudzas ielas gaida remontus. Aizsākts remonts pie Trīsvienības baznīcas torņa, kas 65 gadus bija bez “cepures”. Ir ļoti daudz aizsāktu projektu...

Ietekmes formas pilsētas pārmaiņām

– Pilsēta ir vizuāli pozitīvi mainījusies. Ņemot vērā biežo valdību maiņu un to, ka bez valsts atbalsta Jelgavas izmaiņas nav palikušas, kā to panācāt?

– 2001.gadā Jelgavas domes konsolidētais budžets bija nedaudz virs desmit miljoniem latu. Ar šo naudu varējām vienīgi sevi uzturēt. Caur dažādiem ES pirmsstrukturālajiem fondiem pilsētai ir piesaistīti 12 miljoni latu. Tas nozīmē, ka sevi attaisnojis pie domes izveidotais Investīciju birojs.

– Tā ir ES nauda, bet kā bija ar valsts naudas piesaisti?

– Nevar noliegt, valsts atbalstu vairāk saņēmām aizvadītajā gadā. Tas tika novirzīts izglītības iestādēm.

– Kā attīstās sadarbība ar Maskavu? Vai Jelgavas pārstāvniecība Maskavā jau atvērta?

– Nav gan atvērta, bet sadarbība lēnām attīstās. ZIL rūpnīcas ražotnes atvēršana Jelgavā šķiet cerīga. Maskavas mērs Jurijs Lužkovs teica, ka nauda šim projektam ir. Šopavasar varētu sākties rūpnīcas būvniecība.

– Kādas būs Jelgavas domes saistības šai uzņēmumā?

– Uz šo jautājumu patlaban vēl atbildēt nevaru. Uzņēmums būs akciju sabiedrība.

– Kā vērtējat uzņēmējdarbības vidi Jelgavā?

– Četros gados iedzīvotāju ienākuma nodoklis pieaudzis par 65%. 2004.gada pilsētas budžetu apstiprinot, tika sadalīti 20 miljoni latu.
KNAB adresēto pārmetumu, kāpēc tik lēti tiek iznomāti pilsētas īpašumi, zeme, Jelgavas dome var atspēkot. Mēs neesam nekustamo īpašumu birojs, kam neinteresē, kas te notiks tālāk. Dodam uzņēmējam iespēju investēt – un viņš neaizies. Ražotnēs nodarbinātie atdos atpakaļ naudu pilsētas budžetā, maksājot nodokļus.

– Vai jūs uzskatāt, ka ir pareizi pašvaldībai noslēgt nomas līgumu ar uzņēmumu uz 99 gadiem?

– Neesam līgumus ar šādu termiņu slēguši. Ilgākais laiks bijis 20 gadu.

– Jelgavas iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir līdzīgs Rīgai. Kā veicas ar bilingvālas izglītības ieviešanu?

– Neteikšu, ka viss ir ideāli, bet darbs ir sekmīgs, un tā jāturpina. Ja nebūtu “viesizrāžu” Buhvalova izpildījumā, varētu teikt, ka Jelgavā sevi sāk attaisnot izglītības pārvaldes, skolotāju, skolēnu un vecāku savstarpējās uzticības veidošanas projekts. Veiktajā pētījumā, kā jūtas 10.klases skolēns un skolotāji, atklājās, ka smagāk klājas skolotājiem, skaidrojot terminus. Regulāri tiekamies ar skolēnu domi. Esmu bijis skolās, kur atsaucību guvis reformas pretinieku pulciņš. Sarunas apliecināja, ka bez iegalvotās frāzes – “mūs apspiež” – viņiem nav ko pateikt.

– Ko pašvaldība ir darījusi sociālās vides uzlabošanā?

– Uzbūvēta sporta halle. Uzlabota veselības iestāžu pieejamība. Beidzot izremontēts Jelgavas kultūras nams. Dome noslēgusi sadarbības līgumus ar Dailes teātri un Krievu drāmas teātri par ikmēneša izrādēm.

– Jelgavas slimnīca aizvadītajā gadā nebija noslēgusi līgumus ne ar vienu no apdrošināšanas sabiedrībām. Vai tas, jūsuprāt, neskar pieejamību?

– Apdrošināšanas sabiedrības novilcināja pakalpojumu apmaksu. Notiek darbs, lai šo problēmu novērstu. Bet investēts gan slimnīcā, gan poliklīnikā ir daudz. Un rezultātus var novērtēt, jo atgriežas ārsti, kas brauca uz darbu Rīgā, un atgriežas pacienti.

– Zinot, ar kādiem noteikumiem teātri piedāvā sadarbību ar pašvaldībām – garantēt noteiktu summu neatkarīgi no apmeklētāju skaita –, kādi ir līgumu noteikumi?

– Savstarpēji izdevīgi. Cilvēki ir izslāpuši pēc mākslas. Lai to atvestu uz Jelgavu, izlēmām ieguldīt līdzekļus kultūras nama remontā. Biļetes pārdot mums nav problēmu. Turklāt pašvaldība ir apņēmusies piešķirt dotāciju, lai iedzīvotājiem biļešu cenas būtu pa kabatai, vidēji divi trīs lati par izrādi.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv