Par virsstundām daudz darbinieku nesaņem samaksu
Pilnu darba laiku strādāja 89,5% no visiem nodarbinātajiem, bet nepilnu darba laiku (parasti strādā mazāk par 40 stundām nedēļā vai uzskata, ka strādā nepilnu darba laiku) – 10,5%. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2004.gada 2.ceturksnī veiktā aptauja par strādājošo darba organizāciju un darba laika režīmu.
Gandrīz divas trešdaļas no darba
devēju un pašnodarbināto kopskaita paši nosaka, kad un kā veicams
darbs, 22% nosaka, kā veicams darbs, 8,1% nosaka sava darba
izpildes grafiku – kad veicams darbs, bet 6,6% paši nevar
noteikt, kad un kā veicams darbs – viņi precīzi izpilda
darba devēja rīkojumus.
No visiem darba ņēmējiem 13,5% pārskata nedēļā pamatdarbā bija
strādājuši virsstundas, virs noteiktā darba laika nostrādājot
vidēji 11,7 stundas nedēļā. Kā skaidro CSP, minētajā skaitā
neietilpst virsstundas, kuras kompensē ar atvaļinājumu, brīvām
dienām, brīvām darba stundām u.tml. Gandrīz pusei –
49,7% – tās apmaksāja pilnībā, daļēji – 7,8%, taču 42,5%
darba ņēmēju par nostrādātajām virsstundām samaksu
nesaņēma.
No virsstundās nodarbināto darba ņēmēju kopskaita visvairāk
nodarbināto ir vecuma grupās 35–44 gadi un 25 – 34, kā arī 45–54
gadi.
Aptuveni piektā daļa darba ņēmēju strādāja maiņu darbu. Vairāk
nekā puse no visiem darba ņēmējiem 2004.gada 2.ceturksnī pēdējās
četrās nedēļas bija strādājuši vakaros, naktīs, sestdienās vai
svētdienās. 50,7% šo darba ņēmēju norāda, ka šāds darba grafiks
ir ērti savienojams ar personisko dzīvi, bet gandrīz tikpat
lielai daļai – 49,3% – šai ziņā bija problēmas.
80,6% darba ņēmēju bija noteikts darba dienas sākuma un beigu
laiks, 8,1% par darba laiku savstarpēji vienojas ar darba devēju,
4,5% darba laiks bija sadalīts pa daļām – darba sākums/beigas
noteiktā diapazonā, 4% paši noteica savu darba grafiku, bet 2,8%
bija cita veida darba laiks.
“LV” informācija