Saeimas priekšsēdētāja biedrs:

— sarunā ar ASV Senāta padomnieku

Vakar, 29.augustā, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Amerikas Savienoto Valstu Senāta Ārlietu komisijas vecāko padomnieku Maiklu Halcelu (attēlā).

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas iekšpolitisko situāciju un virzību uz NATO.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs R.Pīks informēja, ka Latvija uzskata ASV par savu stratēģisko sabiedroto un ka tuvākajā nākotnē stingrs ASV atbalsts mūsu valstij būs nepieciešams, lai īstenotu vienu no svarīgākajiem ārpolitiskajiem uzdevumiem — kļūtu par NATO dalībvalsti. R.Pīks sacīja, ka integrācija NATO Latvijai ir nozīmīga gan kā drošības garants, gan kā pievilcīgas investīciju vides veidotāja ārvalstu uzņēmējiem. Atbildot uz to, ASV Senāta Ārlietu komisijas vecākais padomnieks M.Halcels uzsvēra, ka NATO paplašināšanā tiek ievērota "atvērto durvju" politika.

R.Pīks iepazīstināja viesi ar Saeimas darbības principiem un likumdošanas kārtību, kā arī ar politisko situāciju mūsu valstī.

Runājot par ekonomiskajiem procesiem, Saeimas priekšsēdētāja biedrs atzīmēja Latvijas panākumus — pēc Krievijas krīzes seku pārvarēšanas vērojams iekšzemes kopprodukta pieaugums, kā arī ir samazinājies eksporta īpatsvars uz Krieviju, bet palielinājies uz Eiropas Savienības valstīm.

Arī Saeimas Ārlietu komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvji tikās ar Amerikas Savienoto Valstu Senāta Ārlietu komisijas vecāko padomnieku Maiklu Halcelu.

Tikšanās laikā galvenokārt tika pārrunāti Latvijas uzdevumi virzībā uz NATO, kā arī gatavošanās integrācijai Eiropas Savienībā.

Sarunas ievadā Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Sinka informēja viesi par paveikto likumdošanas saskaņošanā ar ES normām un arī par iestāšanās ES sarunu gaitu.

Pārrunājot Latvijas virzību uz NATO, tika spriests par alianses paplašināšanās militārajiem un politiskajiem aspektiem. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums informēja ārlietu padomnieku par 2001. gada aizsardzības budžeta apjomu, kas tomēr ir mazāks, nekā plānots. Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Dalbiņš paskaidroja, ka finansu līdzekļi galvenokārt tiks izlietoti Rīcības plāna dalībai NATO un Partnerības mērķu īstenošanai. Svarīgs nemilitārās drošības aspekts ir cīņa ar organizēto noziedzību, kuras apkarošanas uzlabošanai arī nepieciešami naudas līdzekļi. Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvji vēlējās uzzināt M.Halcela viedokli par militārā budžeta apjoma ietekmi uz Latvijas izredzēm integrēties Ziemeļatlantijas aliansē.

ASV Senāta padomnieks pauda domu, ka aizsardzībai paredzētā finansējuma lielums var ietekmēt lēmumu pieņemšanu NATO paplašināšanas jautājumā. M.Halcels uzsvēra, ka alianse ir ne tikai militāra, bet arī politiska organizācija, tāpēc parlamentāriešiem ir ļoti svarīgi apzināties demokrātisko vērtību ievērošanas lielo nozīmi paplašināšanās procesā. Pēc PSRS kā militāra drauda sabrukuma NATO ir paaugstinājusi standartus gan militārajā, gan politiskajā jomā, tāpēc valsts pozitīva tēla veidošanai un demokrātisko vērtību ievērošanai var būt izšķiroša nozīme Latvijas uzņemšanai šajā drošības organizācijā. Ārlietu padomnieks atgādināja, ka ASV Senāts, ratificējot jaunas dalībvalsts uzņemšanu NATO, šiem jautājumiem piešķir sevišķi lielu vērību.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Baltijas valstu sadarbību militārajā jomā un veiksmīgi realizētos kopīgos aizsardzības projektus — "Baltbat", "Baltron", "Baltdefcol" un "Baltnet".

Saeimas preses dienests