Par degvielas apriti un akcīzes nodokli

Vakar, 29. augustā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Andrejs Sončiks preses konferencē pastāstīja, ka akcīzes nodokļa (AN) iekasēšana šā gada pirmajos septiņos mēnešos atpaliek no 2000. gada budžetā apstiprinātajām prognozēm. Atšķirība starp prognozi un reāli iekasēto AN ir 3,7 miljoni latu jeb izpilde ir par 48,5% no kopējā gada AN prognozētajiem ieņēmumiem.

Andrejs Sončiks teica: — Jūlijs ir pirmais mēnesis 2000. gadā, kad AN tika iekasēts 100% apjomā no prognozes, taču tas vēl neļauj apgalvot, ka tiks izpildīts visā gadā plānotais. VID joprojām uzskata, ka AN tādā apjomā, kā tas patlaban ir ierakstīts likumā, reāli nav iekasējams un prognozē paredzētais nav izpildāms. Mēs domājam, ka atšķirība starp prognozēto un faktiski iekasēto AN 2000. gadā kopumā būs aptuveni 12–14 miljoni latu. Jo prognoze tomēr ir pārāk optimistiska. To ir atzinusi arī valdība un Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētājs.

VID ir pievērsis īpašu uzmanību problēmām, kas skar AN naftas produktus. Patlaban Latvijā ir 131 degvielas vairumtirgotājs, 94 licencēti degvielas importētāji un vairumtirgotāji un 13 ražotāji un vairumtirgotāji. Tātad pavisam kopā vairumtirgotāju un importētāju skaits Latvijā sasniedz apmēram divarpus simtus. Turpretim licencēto mazumtirgotāju skaits ir 316, tie izvērsuši kopējo 689 degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklu visā Latvijas teritorijā.

Andrejs Sopnčiks uzsvēra: — Kas šajā proporcijā ir riskants? Tas, ka šī proporcija izkropļo konkurenci un legālo biznesu, radot plašu riska zonu iespējām izvairīties no nodokļu maksāšanas un iespējām veikt muitas pārkāpumu organizēšanu. Attiecība starp vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem ir aptuveni 250 pret 316. Tātad uz vienu vairumtirgotāju ir pusotra līdz divi mazumtirdzniecības uzņēmumi. Tā ir galēja disproporcija. Mūsu, VID, viedoklis ir tāds, ka optimālajai proporcijai būtu jābūt šādai: viens vairumtirgotājs pret 10, maksimums — 15 mazumtirgotājiem. Tas nozīmētu, ka, saglabājot pašreizējo mazumtirdzniecības tīklu, līdz šā gada beigām vairumtirgotāju skaits varētu samazināties līdz pat 50. Tad proporcija būtu normalizējusies. Vai tas īstenosies, to rādīs laiks, bet tas ir mūsu darba mērķis.

Pēdējos mēnešos VID ir apsekojis 94 vairumtirgotājus un 372 mazumtirgotājus un DUS. "Pārkāpumu skaits ir ļoti liels," atzina VID ģenerāldirektors, "jo no visām apsekotajām degvielas tirdzniecības vietām 87% fiksēts kāds pārkāpums. Tas ir ļoti augsts rādītājs, kas liecina, ka šis bizness vēl ir nesakārtots. No 94 vairumtirdzniecības uzņēmumiem, ko mēs vērtējam augstākā riska grupā nekā mazumtirgotājus, 10 uzņēmēji nav spējuši nodrošināt savu darbinieku atrašanos reģistrētajā vairumtirdzniecības uzņēmumā. Tika sastādīti dokumenti, kas ir pirmais solis licences anulēšanas virzienā. Domāju, ka šajā nedēļā no šiem uzņēmumiem tiks anulētas vairumtirdzniecības licences. Protams, pirms tam mēs vēlamies ar šiem uzņēmējiem tikties un pārrunāt, kādēļ viņi par sevi snieguši nepatiesas ziņas.

Mazumtirgotāji un degvielas uzpildes stacijas līdz šim ir apsekotas Zemgalē, daļā Vidzemes reģiona un Rīgā, informēja VID ģenerāldirektors. Reģionu griezumā diemžēl visnegodīgākā rīcība pamanīta Rīgā, jo no 39 apsekotajiem objektiem pārkāpumi fiksēti 38 vietās. Tas ir satraucošs rādītājs.

Vasaras mēnešos fiksēti daudzi muitas pārkāpumi degvielas importā. Ir aizturēta degviela 3 miljonu litru apjomā — 2,2 milj. litru dīzeļdegvielas un 0,8 milj. litru A–95 markas benzīna. Ar šo daudzumu vienlaikus varētu uzpildīt 75 000 vieglo automobiļu vai apmēram 4 tūkstoši vieglo automobiļu ar šo degvielas daudzumu varētu braukt visu gadu.

Pēdējais lielākais muitas pārkāpums fiksēts pagājušajā nedēļā — 12 dzelzceļa cisternas ar dīzeļdegvielu. Uzņēmums degvielu deklarējis kā mazākas akcīzes jeb krāšņu kurināmo degvielu, kurai nodoklis ir vairākkārt zemāks nekā dīzeļdegvielai. Tātad — deklarējot kravu, ir sniegtas nepatiesas ziņas. Rīgas muita ir sastādījusi administratīvo protokolu, un uzņēmumam tiks gan konfiscēta šī prece, gan arī aprēķināts naudas sods.

Andrejs Sončiks pastāstīja: — Naudas sods tiks aprēķināts 100 procentu muitai nenomaksāto nodokļu apjomā un būs 91 tūkstots latu, vēl pieskaitot arī pievienotās vērtības nodokli. Taču Rīgas muita pieņēma lēmumu, ka papildu mantas konfiskācijai un naudas sodam vēl būtu jāmaksā arī muitas parāds, un tas šim uzņēmējam ir 182 tūkstoši latu. VID uzskata, ka jebkurā muitas pārkāpumu gadījumā, veicot pēcimporta darbības, negodīgajam uzņēmējam ir jāaprēķina soda nauda muitas parādam. Es domāju, ka, fiksējot muitas pārkāpumu, preces konfiskācija un naudas sods ir pārāk mazs un pārāk vājš sods šādiem darboņiem. Mums te jālieto visa nodokļu un nodevu likuma bardzība, kas paredz 100 procentu nodokļu aprēķinu jeb muitas parāda nomaksāšanu 100 procentu apmērā.

Kā raksturīgāko pārkāpumu naftas biznesā Andrejs Sončiks minēja degvielas deklarēšanu mazākos apjomos, nekā tā faktiski tiek saņemta. Šāds pārkāpums konstatēts gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā. Otra pārkāpumu grupa ir akcīzes preču pavaddokumentu nepilnīga vai nepatiesa noformēšana, par ko, viņaprāt, būtu jāparedz lielāks administratīvais sods, nekā pašlaik likumdošana nosaka (250 latu). Trešā grupa ir samazināta ieņēmumu uzrādīšana. Ceturtā pārkāpumu grupa — vairumtirgotājiem un importētājiem labi zināmā preču deklarēšana ar nepareizu kodu. Piektā grupa — importētāju tendence samazināt uzrādāmo degvielas apjomu, kad patiesībā tiek ievests daudz vairāk degvielas.

Vēl VID ģenerāldirektors informēja par pārkāpumiem muitas noliktavu darbā. Latvijā pavisam darbojas 159 muitas noliktavas, no tām šobrīd darbība apturēta 21 noliktavā, jo tās nav pildījušas Ministru kabineta rīkojumā noteiktās prasības par informācijas elektronisku nosūtīšanu muitas iestādēm.

Andrejs Sončiks vēl piebilda, ka 28. augustā Ministru kabineta komitejas sēdē izskatīti un apstiprināti, tiesa, ar iebildumiem, degvielas aprites noteikumi. Bija paredzēts, ka vakar, 29. augustā, noteikumus skatīs valdības sēdē. Taču vakar Ministru kabineta sēdē degvielas aprites noteikumu izskatīšana tika atlikta.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Andrejs Sončiks teica, ka pēdējā Kontrabandas apkarošanas centra sēdē viņš ierosinājis, lai atbildību no juridiskās personas pārceļ uz fiziskās personas atbildību. Tas nozīmētu, ka negodīgs uzņēmējs, slēpjoties aiz jaunas firmas, jaunas juridiskas personas vārda, vairs nevarēs veikt negodīgu rīcību, ja savā biznesa praksē būs pieļāvis negodīgu darbību. Šiem negodīgajiem uzņēmējiem būs jāuzņemas atbildība par savu rīcību.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore