1990.gada 31.oktobra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos– Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kodoliņ, ieņemiet vietu pie mikrofona un atkārtojiet savu vakardienas lūgumu, ko mēs vakar izpildīt nevarējām, jo mūsu rīcībā nebija laika.

A.Kodoliņš: Man bija lūgums izskatīt lēmumprojektu par nodokļu likumprojektu sagatavošanu otrajam lasījumam galīgai pieņemšanai, jo tas ir ļoti steidzami.

Priekšsēdētājs: Jums, kolēģi, šis lēmumprojekts ir? Kādi ir jautājumi? Varbūt īsi izklāstiet savu viedokli, kādām jābūt darba grupām. Tas, ka mums vajadzētu rīkoties, acīmredzot neizsauc nekādas šaubas, jo mēs nevaram šeit tikai akceptēt vai neakceptēt, mums visiem kopīgi jāvirza uz priekšu, lai nodokļu likumi pēc iespējas īsākā laikā būtu izstrādāti galīgā variantā.

A.Kodoliņš: Lieta tāda, ka komisijā radās īpaša situācija. Cilvēki no valdības piedalās komisijas sēdēs, bet, pirmkārt, nav lemtspējīgi, jo viņiem ir tādi nosacījumi, ka viņi ne vienmēr var pieņemt iebildumus, kuriem principā var piekrist. Nu valdība it kā ir iesniegusi šos likumprojektus kopējā paketē, un dažkārt autoriem diezgan grūti izšķirties, vai pieņemt arī pamatotos iebildumus. Tāpēc ir vajadzīgs, lai šie valdības norīkotie cilvēki būtu lemtspējīgi. Tas ir no vienas puses.

Bet, no otras puses, mums tomēr ir jāsakopo visi iespējamie spēki, lai mēs varētu ātrā laikā izskatīt ļoti daudz priekšlikumu, jo ir daudz deputātu priekšlikumu, un arī tādu, kuri atsūtīti uz Augstāko padomi no organizācijām un iedzīvotājiem. Varu teikt to, ka Juridiskā daļa mums ļoti palīdz. Šie priekšlikumi ir sagatavoti un sakārtoti, materiāls ir sagatavots konkrēti tam darbam, kuru nu vajadzētu pielikt klāt. Deputātiem, un es uzskatu, ka arī valdības locekļiem, priekšlikumus vajadzētu ļoti sīki izanalizēt. Cik es zinu, tad valdība par šo lietu ir domājusi un ir cilvēkus norīkojusi praktiski uz šīm grupām. Tagad mums vajadzētu izvirzīt pārstāvjus no deputātu korpusa. Manuprāt, tā lieta varētu būt tāda, ka tos deputātus, kas ir izrādījuši aktivitāti un iesnieguši daudz vērtīgu priekšlikumu, Ekonomikas komisija varētu lūgt piedalīties šajā darba grupā.

Priekšsēdētājs: Kādi ir jautājumi? Es saprotu, ka pats grūtākais uzdevums tagad ir komisiju vadītājiem. Valdība jau strādā, lai iesniegtu savus priekšlikumus par tiem, kas strādās šajā darba grupā ar tādām pilnvarām, ar kurām var ne tikai atnest papīrus, bet arī kaut ko lemt un, ja vajag, arī izmainīt. Bet pats galvenais uzdevums, kolēģi komisiju vadītāji, ir tas, ka rīt Augstākās padomes Prezidija sēdē mums būs jālemj par to. Tāpēc ir ļoti labi, ka mēs izskatām tagad no rīta.

Ekonomikas komisija, neskatoties uz to, ka jūsu jautājumi tiek izskatīti šeit, acīmredzot vietnieki vai sekretāri var darboties. Rīt uz Augstākās padomes Prezidija sēdi lūdzam sagatavot šos jautājumus. Visiem kolēģiem deputātiem neatkarīgi no tā, kurās komisijās jūs strādājat, un neatkarīgi no tā, ka jums ir neatliekami uzdevumi, lūdzu, iesaistieties ekonomikas likumu galīgā izstrādē, jo tas laiks, ko mēs dažreiz tērējam, noskaidrojot viedokļus un uzdodot jautājumus, tiks ietaupīts, to visu darot darba grupās, un, pats galvenais, tiks izdarīts daudz efektīvāk un veiksmīgāk. Vai jautājumu nav, un vai nav kādas iebildes pret projektu?

A.Kodoliņš: Es gribu teikt, ka deputāts Kehris ir piedāvājis papildināt šo lēmumprojektu, ņemot vērā arī vakardienas apspriešanā izteiktos deputāta Bojāra un, ja nemaldos, deputāta Plotnieka ierosinājumus, ka vajadzētu deputātu rīcībā būt arī kādam plašākam skaitļu materiālam. Tātad papildināt ar 4.punktu, uzdodot Ministru padomei pirms galīgās nodokļa likumprojekta pieņemšanas Augstākajā padomē veikt nodokļu maksātāju modeļa aprēķinus katrai svarīgākai uzņēmumu grupai un atsevišķiem nodokļu maksātājiem.

Priekšsēdētājs: Jums tas nav nodrukāts, bet mēs jau vakar par to runājām. Ir izsniegts visiem? Nav. Bet mēs jau vakar par šo priekšlikumu esam balsojuši. Acīmredzot jums nav iebildumu, ka tas tiek papildināts ar 4.punktu.

Vai ir vēl kādi papildinājumi šim lēmumprojektam? Nav. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 149 deputāti ir zālē. Tagad balsosim par lēmumprojektu ar to papildinājumu, kuru vakar jau izteica deputāts Bojārs un kuru šodien ir noformulējis deputāts Kehris. Rezultāts: 115– par. Lēmums ir pieņemts.

Bet es vēlreiz lūdzu Ekonomikas komisiju un komisiju vadītājus, lai mums rīt Augstākās padomes Prezidijā nav jāsāk šo problēmu apspriest no nulles. Lai ir konkrēti ierosinājumi par darba grupām. Tām ir jābūt jau projektā Augstākās padomes Prezidija sēdē.

Likumprojekts par izmaiņām 1990.gada budžetā. Lūdzu, Pupčenoka kungs, nāciet tribīnē. Kāds ir jūsu reglaments? Desmit minūtes.

J.Pupčenoks, Finansu ministrijas Galvenās budžeta pārvaldes priekšnieks: Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Vienā no pagājušās nedēļas plenārsēdēm jūs jau daļēji izskatījāt jautājumu par izmaiņām 1990.gada valsts budžetā. Šīs izmaiņas attiecās tikai uz uzņēmumu ieņēmuma daļu, skāra attiecības ar Savienības budžetu.

Šodien republikas valdība iesniedz izskatīšanai likumprojektu par 1990.gada valsts budžeta izdevumu daļas izmaiņām un pārējiem ieņēmumu daļas precizējumiem, kas neskar attiecības ar Savienības budžetu. Izdevumus tautsaimniecības finansēšanai paredzēts palielināt par 48 miljoniem 687 tūkstošiem rubļu. Tajā skaitā cenu starpību izmaksā par zivīm, par zivju produkciju, graudiem un liniem kopsummā par 47 369 tūkstošiem rubļu.

Sakarā ar PSRS Finansu ministrijas pieņemto lēmumu ar šā gada 1.jūliju šo cenu starpību izmaksa no Savienības budžeta ir pārtraukta, un turpmāk šīs izmaksas paredzēts dzēst no republikas valsts budžeta. Līdzekļi jāizdala minēto cenu starpību apmaksai izdoto valsts kredītu dzēšanai.

Republikas Enerģētikas ministrijai paredzēts izdalīt vienu miljonu rubļu. Ministrija griezās pie valdības ar lūgumu piešķirt kapitālremontam 2,4 miljonus rubļu, galvenokārt ražošanas apvienību “Latvijas siltums” un “Degviela” vajadzībām, vienlaikus norādot līdzekļu nepietiekamību. Ņemot vērā to, ka republikas valdība 1990.gada laikā ministrijai kapitālremonta vajadzībām jau ir izdalījusi papildus 2 miljonus rubļu, uzskatām par iespējamu papildus vēl izdalīt vienu miljonu rubļu.

Republikas Lauksaimniecības ministrijai paredzēts izdalīt 177 000 rubļu– cenu starpības kompensāciju par lauksaimniecības tehniku, kura tiek realizēta zemnieku saimniecībām. Ar republikas Ministru padomes 1980.gada 6.maija lēmumu noteikts, ka zemniekiem ir tiesības iegādāties tehniku un celtniecības būvmateriālus par vairumcenām un cenu starpību starp mazumcenām un vairumcenām paredzēts kompensēt no budžeta.

No valsts apdrošināšanas līdzekļu atlikuma, kāds bija uz gada sākumu, paredzēts izdalīt republikas Galvenajai valsts apdrošināšanas pārvaldei, jau var teikt– bijušajai, iestāžu telpu kapitālremontam 171000 rubļu un Rīgas pilsētas izpildkomitejai Valsts autoinspekcijas reģistrācijas ēkas kapitālajam remontam– 22 000 rubļu.

Sociālo un kultūras pasākumu finansēšanai izdevumus paredzēts palielināt par 24 605 000 rubļu, tajā skaitā valsts budžetā– par 12miljoniem 599 000 rubļu un vietējos budžetos– par 12 miljoniem 6000 rubļu. Lai nodrošinātu vietējo darba algu un stipendiju izmaksu, budžeta iestādēs saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 19.jūnija lēmumu “Par ārpusbudžeta sociālās palīdzības fonda izveidošanu” paredzēts palielināt atskaitījumus no sociālās palīdzības fonda budžeta ieņēmumos kopsummā par 19 miljoniem 638000 rubļu. Paredzēts šos līdzekļus novirzīt iestādēm, kuras finansē no valsts budžeta. Darba algas palielināšanai bērnu pirmsskolas iestādēs paredzēts novirzīt 106 000 rubļu, kultūrizglītības iestādēm– vienu miljonu 794 000 rubļu, veselības aizsardzības iestādēm– 2 miljonus 599000 rubļu, sociālās nodrošināšanas iestādēm– 88 000 rubļu, vidējo un speciālo mācību iestāžu audzēkņu un augstskolu studentu stipendiju paaugstinājumam– 3 miljonus. Vietējās pakļautības budžeta iestādēm darbinieku algu palielināšanai paredzēti 5 miljoni 271 tūkstotis rubļu. Tautas izglītības un kultūrizglītības sistēmā strādājošiem paredzēti 2 miljoni 139 000 rubļu un veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas sistēmā strādājošiem– 4 miljoni 680 000 rubļu.

Bez tam Veselības aizsardzības ministrijai pakļauto iestāžu ēku kapitālremontam paredzēts papildus izdalīt 2 miljonus rubļu. Medikamentu iegādei paredzēts novirzīt 560 000 rubļu, inventāra iegādei– 1,1 miljonu rubļu. Sociālās nodrošināšanas ministrijas izdevumiem, lai kompensētu invalīdiem piešķirtā autotransporta izmaksas un apmaksātu sanatoriju ceļazīmes, paredzēts izdalīt 1 miljonu rubļu. Fiziskās kultūras un sporta komitejai Daugavas stadiona kapitālremonta izdevumu kompensācijai sakarā ar notikušajiem Dziesmu un deju svētkiem paredzēts izdalīt 330 000 rubļu.

Pārējo izdevumu finansēšanai paredzēts izdevumu palielinājums kopsummā par 240 miljoniem 782 000 rubļu. Tajā skaitā republikas ārējās tirdzniecības apvienībai “Interlatvija” sakarā ar eksporta un importa operāciju plānotā apjoma pārsniegšanu paredzēts budžeta maksājumu palielinājums par 2,3 miljoniem rubļu, vienlaikus par šo summu palielinot budžeta asignējumu eksporta operāciju finansēšanai.

Valsts varas un pārvaldes iestāžu uzturēšanai paredzēts novirzīt vienu miljonu 276 000 rubļu, no tiem republikas Finansu ministrijas jaunizveidotās Galvenās valsts finansu inspekcijas un tai pakļauto iestāžu finansēšanai– vienu miljonu 164 000 rubļu. Arhīvu sistēmā strādājošo darbinieku algu paaugstinājumam– 112 000 rubļu. Paredzēts arī novirzīt līdzekļus banku aizdevumu parādu dzēšanai republikas agrorūpnieciskā kompleksa saimniecībām 225 miljonu rubļu apmērā.

PSRS Ministru padome ar 1990.gada 10.jūnija lēmumu paredzēja dzēst saimniecībām piešķirtos banku kredītus ar pagarinātu dzēšanas termiņu. Tajā skaitā Latvijas Republikas saimniecībām pienākas 225 miljoni rubļu. Šo lēmumu PSRS Finansu ministrija kopā ar PSRS Agro­banku neizpildīja. Šajā sakarībā republikas valdība griezās PSRS Ministru padomē ar prasību izpildīt šo lēmumu. Bet tika saņemta PSRS Ministru padomes uzdevumā sagatavota PSRS Finansu ministrijas un PSRS Agrobankas atbilde, ka Latvijas Republikas Augstākā padome, pieņemot 1990.gada 19.jūnija likumu par izmaiņām 1990.gada valsts budžetā, izmainījusi attiecības starp savienības un republikas budžetu. Sakarā ar to minētās bankas parādniecības dzēšana var tikt noformēta kā republikas iekšējais parāds.

Republikas valdība nekādā gadījumā nevarēja piekrist šai nostādnei un ierosināja minēto kredītu dzēšanai vēlreiz novirzīt daļu apgrozījuma nodokļa maksājumu, ko bija paredzēts iemaksāt Savienības budžetā. Šo priekšlikumu jūs, cienītie deputāti, jau pieņēmāt.

Šodien jāpieņem lēmums par šo līdzekļu novirzīšanu paredzētajiem mērķiem, tas ir, minētās parādniecības dzēšanai. Kaut te, kad izskatīja šo jautājumu deputātu komisijā, izskanēja ļoti pareiza doma, ka Ministru padomei vajadzētu izstrādāt kārtību, kādā veidā tie 225 miljoni tiks atgriezti saimniecībā. Viens no iespējamiem variantiem varētu būt tas, ka parāds vispirms tiktu dzēsts tām saimniecībām, no kurām izstājas zemnieku saimniecības. Šodien saimniecībām ir parāds ap vienu miljardu rubļu kopumā. Patiešām izvirzās jautājums, ko mēs darīsim, kad tās saimniecības, kam ir lielas parādu summas, izputēs un tajās izdalīsies zemnieku saimniecības. Te patiešām valdībai ir ko pastrādāt un izstrādāt piemērotu nolikumu par šo lielo līdzekļu sadali.

Par budžeta maksājumu samazinājumu Bauskas agrorūpnieciskajam kombinātam. Deputāti arī izteica domu, ka vajadzētu savākt papildu informāciju, un valdība tam piekrita.

Visi minēto papildu izdevumu segšanas līdzekļi paredzēti atbilstoši jums iesniegtā likumprojekta 1.pantā paredzētajiem papildu ieņēmumiem. Bez tam no summas, par kuru valsts budžeta ieņēmumi pārsniedz izdevumus, paredzēts izdevumus palielināt kopsummā par 5 miljoniem 113 000 rubļu. Tas būtu viss.

Priekšsēdētājs: Deputāts Jundzis, trešais mikrofons.

T.Jundzis: Mēs jau 26.septembrī esam izveidojuši savu prokuratūru. Tā sakot, plikā vietā. Sakiet, lūdzu, kāpēc nav atspoguļoti nekādi izdevumi šim gadam šīs prokuratūras faktiskai izveidošanai? Es vēlreiz pasvītroju, ka tā ir radusies plikā vietā. 17.oktobrī Godmaņa kungam ir iesniegts pieprasījums par apmēram 0,7 miljoniem rubļu šim gadam.

J.Pupčenoks: Līdzekļi prokuratūras uzturēšanai tiks izdalīti no Ministru padomes rezerves fonda.

T.Jundzis: Tad man būtu vēl viens jautājums: kad tas varētu notikt, un vai summu 0,7 miljonus rubļu ir iespējams izdalīt no rezerves fonda?

J.Pupčenoks: Noteikti.

T.Jundzis: Kad tas varētu notikt?

J.Pupčenoks: Tuvākajā laikā.

T.Jundzis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Man vēl viens jautājums. Tika apstiprinātas jaunas iepirkuma cenas lauksaimniecībā, un tās stājās spēkā šā gada pēdējā ceturksnī. Šajās jaunajās cenās, cik man zināms, ir ierēķināti arī jaunie nodokļi un citi jaunie maksājumi, kas būs spēkā tikai ar jauno gadu. Vai tiešām starpība sastāda 80 miljonus rubļu, kurus tādā veidā lauksaimniecība šogad saņems ar jauno cenu starpību sakarā ar to, ka šogad jaunie nodokļi un maksājumi vēl nav spēkā?

J.Pupčenoks: Nevar teikt, ka visa summa ir 80 miljoni. Pēc mūsu aprēķiniem, tā ir apmēram 50 miljoni, jo tomēr kāds reāls sadārdzinājums jau šodien ir. Neskatoties uz to, ka jaunās vairumcenas paredzēts ieviest ar 1.janvāri, jau šodien patiešām lauksaimniecības tehnika un arī daudzi citi produkcijas veidi ir padārdzinājušies.

L.Muciņš: Nu, tad būtu taisnīgi, teiksim, 25 miljonus griezt jeb tomēr noņemt kādu summu nost no šīs lauksaimniecībai dodamās.

J.Pupčenoks: Komisija uzdeva valdībai līdz 1.novembrim iesniegt priekšlikumus, kā segt šos 80 miljonus. Tas arī būs līdz 1.novembrim izdarīts.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kide.

E.Kide: Gan ieņēmumos, gan izdevumos pieaug summas. Bet mēs zinām, ka PSRS budžets samazināja savus atvēlētos līdzekļus republikas vajadzībām. Sakiet, vai izdevumos paredzētie plusi kopumā pārsniedz to summu, ko agrāk republikas budžets plus PSRS budžets atvēlēja šiem pasākumiem? Tas ir vispārējs jautājums.

J.Pupčenoks: Kā saka, lauvas tiesa no šiem papildu izdevumiem tiek segta uz Savienības budžeta rēķina. Apgrozījuma nodoklis, ko mēs paņēmām no Savienības budžeta, to nosedz. Vienīgi vēl nedaudz, apmēram 5 miljonus, mēs novirzām no mūsu pašu naudas.

L.Muciņš: Paldies. Vēl pakārtots jautājums. Mēs zinām, ka Ministru padomē ir lēmumprojekts par algu paaugstināšanu izglītības darbiniekiem. Jūs nosaucāt, ko izlietos izglītībai un kultūrai. Vai tas attiecas uz šo lēmumu vai šis lēmums vēl nav ieskaitīts? Tas pats par kultūras darbiniekiem, kuriem bija solīts pacelt algas. Vai uz tiem attiecas?

J.Pupčenoks: Nē, nekādā gadījumā. Šie uzdevumu posteņi nav sais­tīti ar plānoto algas paaugstinājumu. Vēl nav pilnībā skatīts šis jautājums.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ozols.

I.Ozols: Jums visiem ir priekšā valdības vēstule, kas adresēta mūsu Augstākajai padomei (Nr.10.–15.). Sakiet, kāpēc šajā vēstulē ir prasīti 30 procenti izpildkomitejas Valsts autoinspekcijas ēku kapitālajam remontam? Rīgas pilsētas izpildkomiteja ir visu sešu Rīgas rajonu tautas deputātu padomju izpildkomiteju budžetiem pārskaitījusi ap 10 miljonus rubļu. Pilnīgi voluntāri, pat nesaskaņojot ar vietējām tautas deputātu padomēm rajonos. Mēs pat nezinām, kur šī nauda paliek. Konkrēti Zemgales priekšpilsēta jau 3 miljonus ir pārskaitījusi, pat nerēķinoties ar mūsu plāniem. Kāpēc par šādu summu– 22 tūkstošiem rubļu– nevarētu vietējā pašpārvalde risināt savas kompetences ietvaros?

J.Pupčenoks: Mums katru gadu Galvenā valsts apdrošināšanas pārvalde tādas lielas peļņas ieskaitīja budžeta atlikumos, kas apmēram sastādīja pāri par 1 miljonam rubļu. Tā tika sadalīta pēc Galvenās apdrošināšanas pārvaldes ieteikuma. Viens no ieteikumiem bija novirzīt no viņu naudas 22 tūkstošus Latvijas Valsts autoinspekcijai. Mēs patiešām neiebilstam pret tādu priekšlikumu.

I.Ozols: Tātad praktiski tas ir pēc viņu ierosinājuma? Citādi tas ir ļoti nevajadzīgi.

J.Pupčenoks: Jā. Pēc Valsts apdrošināšanas inspekcijas ierosinājuma.

I.Ozols: Tad ir jautājums par apdrošināšanas firmu, kura izveidota. Tātad viņi sadaloties arī nepārskaitīs. Šī firma vēl mums pavasarī garantē visas Latvijas sociālās nodrošināšanas, medicīnas finansēšanu, paskaidrojot, ka viņu rīcībā ir vairāk nekā 10 miljoni tīru neapgūtu kapitālu. Un tajā pašā laikā pēkšņi mums no republikas budžeta jāfinansē šīs firmas ēku kapitālais remonts?

J.Pupčenoks: Es nedomāju, ka viņi solījuši nodrošināt apdrošināšanas medicīnu. Tik daudz viņiem tomēr līdzekļu nav. Kā jūs jau zināt, tā tagad pārtapa par apdrošināšanas firmu. Faktiski tie bija viņu līdzekļi, kas tika ieskaitīti budžetā. Turpmāk viņi to vairs nedarīs, ja? Mēs atdevām pēc viņu lūguma kapitālajam remontam pašus pēdējos līdzekļus, kas palika no viņu pārskaitītajiem līdzekļiem.

I.Ozols: No viņu pārskaitījumiem?

J.Pupčenoks: Jā, no viņu pārskaitītajiem līdzekļiem.

I.Ozols: Pēdējais jautājums attiecībā uz “Interlatviju”. Ievērojami pārsniegts eksporta un importa apjoms, tātad acīmredzot valūtas peļņa noteikti ir pieaugusi. Mēs neesam redzējuši, un mēs nezinām, kur šis valūtas peļņas atlikums tiek pārdalīts. Vai ar mums šis jautājums ir saskaņots? Vienlaikus mums ir ierosinājums, lai kompensētu visus šos papildizdevumus, izsniegt viņiem papildus asignējumu no republikas budžeta 2,2 miljonus rubļu.

J.Pupčenoks: Redziet, finansiālais plāns “Interlatvijai” tiek sastādīts tikai rubļos. Budžetā mums pagaidām valūta nav kā sastāvdaļa. Varbūt patiešām te deputātiem vajadzēs padomāt, ka pie budžeta apstiprināšanas jāparādās arī valūtas daļai. Bet pagaidām patiešām tie ir divi dažādi jēdzieni.

I.Ozols: Nu jūs apstiprinājāt, ka te loģikas nav. It kā kaut kas ir iegūts, mums jāpieņem lēmums par kompensāciju, tajā pašā laikā nedomājot par pārējām valūtām.

J.Pupčenoks: Nē, ja jūs uzmanīgi lasījāt, tad vispirms mēs palielinām ieņēmumu no “Interlatvijas”. “Interlatvija” vispirms iemaksā tos 2,3 miljonus budžetā, un tikai tad mēs izdalām viņu vajadzībām. Šodien tāda kārtība pie mums pastāv.

Priekšsēdētājs: Deputāts Zatuliviters.

V.Zatuliviters: */Man ir daudz jautājumu, bet es sapratu, ka man atļaus uzdot vienu, varbūt divus. Tāpēc pirmais jautājums. Sakiet, lūdzu, uz kāda ekonomiska pamata bāzēti papildinājumi republikāniskā budžeta ienākumu daļā sabrūkošas ekonomikas apstākļos?/

J.Pupčenoks: */Nu, pirmkārt, jūs paši, kā es jau teicu, pagājušajā nedēļā pieņēmāt lēmumu par izmaiņām savstarpējās attiecībās ar Savienības budžetu. Un sakarā ar to mūsu budžetā parādās papildu ienākumi: 276 miljoni rubļu./

V.Zatuliviters: */Otrais jautājums. Kāpēc, paskaidrojiet, lūdzu, es nesaprotu, budžeta ienākumu daļā parādījies punkts “Maksājumi no sociālās palīdzības ārpusbudžeta fonda”? Šis fonds ir ārpusbudžeta, bet izrādījās valsts budžeta ienākumu daļā./

J.Pupčenoks: */Atbildu. Jautājums ir par ko? Ja mēs šos izdevumus veicam tieši no šī ārpusbudžeta fonda, tad tādā gadījumā mēs ļoti sarežģītu cilvēku darba algas izmaksas sistēmu, nāktos ieviest divus algu izmaksu sarakstus./

V.Zatuliviters: */Es saprotu, tas ir darīts, lai vienkāršotu aprēķinus./

J.Pupčenoks: */Aprēķinu vienkāršošanai mēs vienkārši…/

V.Zatuliviters: */Visu sapratu. Paldies. Un tad trešais jautājums, ja jau otro nesaīsināja. Lūk, izdevumu daļā teikts: “valsts varas, pārvaldes un tiesu orgānu uzturēšanai plus viens miljons 276 tūkstoši”, t.i., pielikums. Bet mēs taču vienu pielikumu jau iedalījām. Uz kurieni? Vai viss jau izgaisis? Kāpēc atkal palielinām izdevumus?/

J.Pupčenoks: */Tūlīt teikšu. Jūs paši radījāt galveno valsts finansu inspekciju. Šie ir izdevumi tās uzturēšanai./

V.Zatuliviters: */Viss, man jautājumu vairāk nav. Paldies./

Priekšsēdētājs: */Izrādās, jūs par visu to jau balsojāt./

E.Berklavs: Es interesējos par līdzekļiem, lai apmaksātu nepatiesi represētajiem. Ministrs man teica, ka ir aizturētas iemaksas vissavienības budžetos 160 miljoni rubļu, lai varētu atlīdzināt cietušajiem. Mani interesē, kur šie 160 miljoni ir izvietoti, kā tie ir paredzēti budžetā? Kā tos izlietos?

J.Pupčenoks: Par tiem 166 miljoniem lēmums bija pieņemts vēl 19.jūnijā. Šodien šie līdzekļi atrodas Finansu ministrijas rīcībā. Pakāpeniski, kā tiek izmaksātas summas reabilitētiem, tā no šiem 166 miljoniem tiek norakstītas summas. Līdz 1.septembrim bija norakstīti 27 miljoni.

E.Berklavs: Bet kāpēc tad mēs atliekam tik garos termiņos to atlīdzināšanu, ja nauda ir? Ja ir speciāli līdzekļi speciālām vajadzībām?

J.Pupčenoks: Tas patiešām, no vienas puses, smags jautājums. Redziet, mēs jau vēl gaidām, kāda būs Maskavas rīcība pret mūsu sankcijām sakarā ar to, ka mēs mainām attiecības starp Savienības un republikas budžetu. Mēs vēl līdz galam pat nezinām, ko vēl viņi ar mums var izdarīt. Labāk to summu, kura tā vai tā mums ir, mēs, kā saka, drusciņ piebremzējam.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kurdjumovs.

L.Kurdjumovs: */Man ir šāds jautājums. Es gribētu precizēt. Lūk, 225 miljoni saimniecību parādu dzēšanai. Tie ir tie, ko saimniecības bija parādā iepriekšējos periodos Savienības vai republikāniskajām bankām par saimniecību darbības kreditēšanu?/

J.Pupčenoks: */Jā, tie bija parādi, kuri radušies līdz 1983.gadam./

L.Kurdjumovs: */Sapratu. Sakiet, lūdzu, tad mums nav jātic premjera Rižkova paziņojumam, kuru viņš sniedza, manuprāt, otrajā kongresā par to, ka visus saimniecību parādus par pagājušajiem periodiem valdība noraksta?/

J.Pupčenoks: */Absolūti pareizi. Tur jau ir tā lieta, ka Rižkova valdība pieņēma lēmumu norakstīt šos parādus. Bet Finansu ministrija, kā jau es teicu, un Valsts Agrobanka šos parādus Latvijai nenorakstīja. Sakarā ar šo jūs pagājušajā nedēļā nolēmāt šos 225 miljonus norakstīt no Savienības budžeta. Tagad šī nauda ir./

L.Kurdjumovs: */Šī nauda ir, un jūs gribat to samaksāt Savienībai? Es nesaprotu, kurp tiek virzīta šī nauda?/

J.Pupčenoks: */Tā tiks novirzīta to saimniecību parādu dzēšanai, kuras…/

L.Kurdjumovs: */Kam tās ir parādā, es gribu zināt./

J.Pupčenoks: */Agrobankai./

L.Kurdjumovs: */Tas ir, jūs gribat teikt, ka Savienības premjerministrs nolēma norakstīt parādus. Kāds nepaklausīja Savienības premjerministra lēmumam, un jūs, ievērojot šo nepaklausību, sameklējāt naudu budžetā, lai to Agrobankai vienkārši samaksātu tā vietā, lai risinātu problēmu ar Savienības valdību?/

J.Pupčenoks: */Nē, pagaidiet. Pirmkārt, Savienības valdība pati nelemj, pareizāk, nedara to, ko pati lemj. Tā paredzēja norakstīt minētos parādus, taču neizpildīja to. Tāpēc mēs tagad samazinājām atskaitījumus no apgrozības nodokļa Savienības budžetam par šiem 225 miljoniem. Un sakarā ar to mums parādījās līdzekļi, lai dzēstu šos…/

L.Kurdjumovs: */Uz Savienības rēķina?/

J.Pupčenoks: */Pilnīgi pareizi. Lai izpildītu Savienības lēmumu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kostin, deputāts Emsis mierīgi sēž.

V.Kostins: */Es jūs ļoti lūdzu, izskaidrojiet man, lūdzu. Likumprojekta 2.pantā pēdējā rindiņā lasāms: “līdzekļi, kas pārskaitāmi vietējiem budžetiem, ir ar plus 12 miljoniem”. 3.pantā ienākumu daļā Rīgas pilsētai ir mīnus 2 miljoni, tātad ar plusu izdevumos ir 5 miljoni. Man nav saprotams, kāpēc līdzekļi, kuri tiek nodoti vietējam budžetam, tas ir, 12 miljoni, ir ar plusu? Un tepat mēs redzam, ka Rīgas pilsētai ir ar ienākumu mīnusu un ar izdevumu plusu. Kā to visu iespējams apvienot?/

Priekšsēdētājs: Vienu sekundīti, es atvainojos. Es esmu saņēmis protestu un lūdzu visus runātājus pārvietoties debatēm uz blakuszāli. Laiks– viena minūte.

J.Pupčenoks: */Kas attiecas uz izdevumu palielināšanu Rīgas pilsētai, tad tas saistīts ar līdzekļu pārskaitīšanu no sociālā fonda. Kas attiecas uz ienākumu daļas samazināšanu, tad tas saistīts ar to, ka jūs paši pagājušajā nedēļā izlēmāt par savstarpējo attiecību izmaiņām ar Savienības budžetu. Viena no tām attiecas uz zaudējumiem, kuri radušies republikai sakarā ar naftas cenu izmaiņām. Kopumā budžets no tā zaudēja 143 miljonus rubļu. Jūs nolēmāt, ka šie 143 miljoni ir jāsedz uz Savienības budžeta rēķina. No šiem 143 miljoniem Rīgas un Ventspils pilsētai pienākas, lūk, šādas summas, tāpēc tās parādās ar mīnusu. Te mēs izlabojam kā savu stāvokli uz Savienības rēķina, tā Rīgas un Vents­pils pilsētas stāvokli./

V.Kostins: */Jā. Jūs neatbildējāt uz jautājumu par 12 miljoniem, kuri tiek nodoti vietējiem budžetiem./

J.Pupčenoks: */Tie 12 miljoni, kurus novirzām rajoniem– tā ir daļa no ārpusbudžeta sociālā fonda, no kura 12 miljoni pienākas Rīgas pilsētai./

V.Kostins: */Paldies./

I.Emsis: Man, piemēram, nekļuva skaidrs jautājums par ārējo ekonomisko darbību. Pirmkārt, kāda vajadzība ir divus vienādus ciparus ierakstīt šajā mūsu dokumentā? Otrkārt, būdams Zviedrijā, es no redzamiem biznesmeņiem dzirdēju pārmetumu Latvijai sakarā ar to, ka “Interlatvija” ir nogremdējusi vairākas perspektīvas sadarbības ekonomiskās programmas neprofesionālas un ļoti lēnas darbības rezultātā. Mēs jūtam, ka šī firma Latvijā ir izveidojusies par tādu monopoliestādījumu. Tajā pašā laikā tai vajadzētu nest lielu peļņu Latvijai. Mēs to turam uz budžeta, un te ir kaut kādas manipulācijas, te ieņēmumi, te izdevumi, un visur vienādi, bet mums labuma no šīs iestādes nav, kā no šā papīra redzams. Kā tas galu galā ir?

J.Pupčenoks: Par “Interlatviju”. Redziet, šo finansēšanas kārtību neizdomājām mēs, bet patiešām Maskava. Mēs pagaidām tādu finansēšanas kārtību izmantojam: dodam “Interlatvijai” budžeta asignējumus, sedzam daļu no viņu eksporta izdevumiem. Mēs no budžeta gadā izdalām apmēram 4 miljonus, bet savukārt “Interlatvija” iemaksā republikas budžetā 6 miljonus rubļu. Tā strādā ar peļņu republikai. Patiešām, tāda mums šodien ir kārtība. Es domāju, ka ar nākamo gadu mēs to pārvedīsim, ja tā var teikt, uz pilno saimniecisko aprēķinu. Lai segtu eksporta operācijas, viņi paši ņems bankas kredītu, veiks, kā saka, to savu pirkšanas vai pārdošanas operāciju un maksās budžetā kā jebkura saimnieciskā organizācija pēc tā peļņas nodokļa, ko jūs paši pieņemsiet.

I.Emsis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Buka.

S.Buka: */Ministra vietnieka kungs! Vai Finansu ministrija ir izskatījusi iespēju atstāt republikā 100 procentus apgrozījuma nodokļa? Un vai tas nākotnē neietekmēs republikas budžetu, kad citi, tie, kas no republikas līdzekļus centralizētajiem fondiem nesaņems, sāks paaugstināt cenas izejvielām un visam citam? Tas ir, vai mēs šodien nesaņemam šos 276 miljonus, kas rīt var pārvērsties par pusmiljarda lielu zaudējumu citu republiku reakcijas rezultātā?/

J.Pupčenoks: */Nu, daļēji jums taisnība. Bet visas lielākās iespējas iegūt apgrozījuma nodokli no republikas jau izmantotas. Tas attiecas uz naftu, kokvilnu, tabaku, moldāvu konjaku, tas ir, mēs to jau esam pārdzīvojuši./

S.Buka: */Un otrais jautājums. Ar ko tomēr izskaidrojams tik krass ienākumu daļas kritums Rīgas pilsētā?/

J.Pupčenoks: */Tas saistīts ar to, ka Savienība pārskatīja naftas cenu, bet naftas bāze ir tieši Rīgas pilsētā./

V.Kostins: */Tāpēc man nav skaidrs, kāpēc valsts uzņēmumu un organizāciju maksājumos budžetā no peļņas ir tikai pusotra miljona rubļu zaudējums, bet kopumā vairāk nekā divi./

J.Pupčenoks: */Es jums teikšu, ka tās ir divas pilnīgi dažādas lietas. Izmaiņas budžeta iemaksās saistītas ar ražošanas apvienību “Komutators”, kurai Maskava izmainīja budžeta iemaksu plānu kā savam uzņēmumam, bet mums līdzekļus neiedalīja. Sakarā ar to pagājušajā nedēļā mēs izmainījām attiecības ar Savienības budžetu un vienkārši šeit ieslēdzām./

V.Kostins: */Bet Rīgas mīnuss te vienkārši nav parādīts?/

J.Pupčenoks: */Ko jūs teicāt?/

V.Kostins: */Rīgas naftas bāzes mīnuss republikāniskajā budžetā vienkārši nav parādīts?/

J.Pupčenoks: */Jā, tas parādīts tikai vietējā budžetā./

Priekšsēdētājs: Vairs jautājumu nav? Paldies. Deputāte Zeile, komisijas vārdā.

V.Zeile: Cienījamie kolēģi deputāti! Šo jautājumu par 1990.gada budžeta izmaiņām pagājušajā ceturtdienā izskatīja Ekonomikas komisijas sēdē. Tur pilnībā atbalstīja šīs izmaiņas un tāpēc arī nolēma iesniegt Augstākajā padomē izskatīšanai šo likumprojektu par izmaiņām
1990.ga­da budžetā. Tātad Ekonomikas komisija pieņēma divus lēmuma punktus, un par tiem es gribētu sniegt nelielu komentāru.

Par 225 miljonu rubļu parāda norakstīšanu mūsu republikas kolhoziem. Tie ir prolongētie parādi līdz 1983.gadam, kuri, kā jūs redzējāt, faktiski ir jāsedz uz republikas budžeta rēķina. Kā mēs to darām, jums tika paskaidrots.

Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka no 1983. līdz 1990.gadam šādi nokavētu parādu summa republikas kolhoziem vēl ir apmēram tuvu miljardam rubļu. Tātad mūsu uzdevums ir ļoti uzmanīgi skatīties, kādā veidā un kam mēs šos aizdevumus norakstām un dzēšam. Tāpēc mums ir ierosinājums: lūgt valdību noteikt kārtību, kādā šie 225 miljoni rubļu, kas paredzēti banku aizdevumu parāda dzēšanai agrorūpnieciskā kompleksa saimniecībām, ir izvietojami.

Respektīvi, mēs negribam piekrist, ka ar vieglu roku noraksta 225 miljonus rubļu, nezinot, kas tie par kolhoziem, kādā finansiālā stāvoklī tie šodien atrodas un kāda ir to tuvākā vai tālākā perspektīva, vai to nevar saistīt ar reorganizācijas jautājumiem, vai nu pārveidojot šos kolhozus par nomas saimniecībām, uz nomas līdzekļiem, vai arī sadalot individuālajās zemnieku saimniecībās. Bet tomēr, lai mums būtu droša garantija par to, ka šie kolhozi pārveidojas uz augšu, nevis, kā saka, regulāri ņems no bankas aizdevumus un tikai ar vieglu roku viņiem dzēsīsim. Tāpēc es ļoti lūdzu deputātus par šo Ekonomikas komisijas priekšlikumu nobalsot.

Otrais komentārs attiecas uz to, ka mēs lūdzam atlikt likumprojekta 4.panta izskatīšanu. Bauskas agrorūpnieciskais komplekss lūdz katru gadu atbrīvot to no apgrozījuma nodokļa maksājumiem 800 tūkstošu rubļu apmērā un darīt to 1990., 1991. un 1992.gadā. Komisijā radās jautājums par to, ka šādu atvieglojumu viņiem 1990.gadā nevajadzētu dot līdz tam laikam, kamēr mēs neesam iepazinušies ar agrofirmas–kolhoza “Uzvara” finansiālo stāvokli. Kā tiks nodrošināts šā milzīgā kombināta sulu spiešanas cehs ar izejvielām? Pirmie iesniegtie materiāli liecina, ka firmas “Uzvara” bilances peļņa uz 1.oktobri ir 6,9 miljoni rubļu. Viņu rentabilitāte ir apmēram 23 procenti tai laikā, kad vidējā kolhozu rentabilitāte republikā ir 15 procenti. Tātad no šā viedokļa šāds atvieglojums nebūtu vajadzīgs.

No otras puses, bažas rada tas, kā vispār šis lielais konservu cehs turpmāk darbosies, jo tā jauda ir tik milzīga, ka paredz apmēram 15 tonnu ābolu pārstrādāšanu diennaktī. Tajā situācijā, kāda pašreiz ir republikā, kad mainās ābolu cenas, mainās konjunktūra vispār uz sulām un uz svaigiem āboliem, mums ir bažas par to, vai vispār šis milzīgais sulu pārstrādes cehs spēs savu jaudu nodrošināt. Šādu apsvērumu dēļ lūdzu arī šo punktu pieņemt un jautājumu, ja būs vajadzīgs, izskatīt papildus, kad mums būs pilnīga informācija par šīm lietām no agrofirmas “Uzvara”.

Priekšsēdētājs: Deputāts Škapars un deputāts Safonovs saņem piezīmi. Deputāt Safonov un pārējie kolēģi! Vai tiešām jūs nevarat izmantot blakustelpas, lai apspriestu avīzes “Sovetskaja Latvija” prob­lēmas? Paņemiet šo avīzi un kopā ar redaktoru izejiet blakustelpās. Ja jūs neapmierina šīs telpas, varam citas piešķirt lietišķām sarunām, bet nu ļoti grūti ir.

Debatēs vārds deputātam Jundzim.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Vispirms es gribētu lūgt turpmāk, kad mēs izskatām šādus ļoti svarīgus likumprojektus par izmaiņām budžetā, lai mēs šeit neredzētu tikai vienu pliku lēmumprojektu, no kura ir grūti kaut ko saprast. Tur ir pateikts, ka tautas saimniecībai– tik, sociālajām vajadzībām– tik, ārējai ekonomiskajai darbībai– tik. Kas tā ir par darbību, kas tie ir par sociāliem un kultūras pasākumiem, to tomēr vajadzētu ne tikai šeit no tribīnes tā aizskart kaut kur, bet arī dot rakstisku analīzi šādam likumprojektam klāt. Tāds būtu mans pirmais ierosinājums.

Otrais. Ziniet, mums kaut kā tā dīvaini iznāk: kad mēs runājam ar vadību, ar premjerministru, ar finansu ministru, visi jautājumi mums risinās kā no rokas. Tiklīdz šie jautājumi nonāk aparātā, tā tie pazūd. Tieši tāda situācija ir ar prokuratūru. Izveidojām prokuratūru. Atcerieties, kā mēs cīnījāmies par katru cilvēku, par katru, tā sakot, normu likumā! Tagad prokuratūru visi ir aizmirsuši. Neskatoties uz to, ka Godmaņa kungam jau 17.oktobrī ir nodots Latvijas Republikas prokuratūras iesniegums par finansēšanu šim gadam. Neskatoties uz to, ka arī Siliņa kungs ir apsolījis, ka viss būs kārtībā ar prokuratūras finansēšanu šim gadam, prokuratūrai joprojām nekādi papildu fondi finansēšanai nav iedalīti, neskatoties uz to, ka prokuratūra, kā jūs zināt, sāk pilnīgi jaunā vietā. Pilnīgi jauna organizācija. Atbilstoši mūsu nolikumam, ko mēs pieņēmām Augstākās padomes Prezidijā, prokuratūrai vajag 179 tūkstošus darba algas fondā līdz gada beigām, vajag saimniecībai un inventāra iegādei– galdiem, krēsliem. Ir cilvēki, tā sakot, amatpersonas, kuri ir gatavi palīdzēt. Važņa kungs tik tiešām pilda savu solījumu. Viņš ir gatavs no savām ražotnēm piešķirt krēslus, bet viņš arī nevar par pliku velti to darīt, vajag naudu. Prokuratūrai joprojām trūkst 157 tūkstoši šai ziņā. Orgtehnikas arī nav. Atcerieties, prokuratūra palika bez videoiekārtām, bez orgtehnikas, bez iespējām realizēt izmeklēšanas darbību. Prokuratūra necer saņemt kaut ko, tas ir varbūt zināmā mērā saprotams, no mūsu Materiālo resursu ministrijas šajā gadā. Pati ir atradusi iespēju, kur šo orgtehniku iegādāties par 400–500 tūkstošiem rubļu. Nav naudas.

Izskanēja jautājums par reabilitāciju. Jaunā prokuratūra ir gatava pilnībā uzņemties visu šo reabilitācijas darbu un veikt to sadarbībā ar Valsts drošības komiteju. Tāda, varētu teikt, zināma vienošanās jau ir, bet atkal vajadzīgi 7 tūkstoši rubļu līgumu slēgšanai ar tiem cilvēkiem, kuri nodarbosies ar šo reabilitācijas lietu izskatīšanu. Pat šāda summa ir problēma, jo prokuratūrai nav naudas. Kopā ir runa par apmēram 800 tūkstošiem rubļu, kuri līdz gada beigām būtu vairāk nekā nepieciešami, ja mēs negribam nonākt tādā situācijā, ka mums vēl krasāk pieaug noziedzība un likumība vēl vairāk tiek sašķobīta. Šeit Zeiles kundze ļoti, manuprāt, pārliecinoši runāja par tām rezervēm, kuras šai likumprojektā ir ietvertas. Tiešām, ja mēs ar vieglu roku nenorakstītu 225 tūkstošus šīm saimniecībām un 800 tūkstošus ar vieglu roku nepiešķirtu agrāk tik slavenajam un tik bagātajam kolhozam “Uzvara”, tas ir, tagad Bauskas rajona agrorūpnieciskajam kombinātam, tad tā ir tā summa atliku likām, kura ir vajadzīga prokuratūrai. Tāpēc es aicinātu šodien likumu pieņemt pirmajā lasījumā un apsvērt jautājumu, pirmkārt, par Ekonomikas komisijas priekšlikuma apmierināšanu.

Otrkārt, par prokuratūras finansēšanas paredzēšanu šajā likumprojektā. Protams, varētu būt arī tāds risinājums, kā šeit no tribīnes teica Finansu ministrijas pārstāvis, par šīs 800 tūkstošu summas izdalīšanu no Ministru padomes rezerves fonda. Bet, pirms balsojam par šo likumprojektu, es gribētu skaidrību, lai šī summa uz to brīdi tad būtu izdalīta no rezerves fonda. Pašreiz balsot par to galīgi, es domāju, nav iespējams.

Priekšsēdētājs: Deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribēju runāt par diviem jautājumiem. Viens ir tas, par ko cienījamais kolēģis Jundzis izteicās, tas ir, par prokuratūru. Tajā laikā, kad pieaug organizētā noziedzība un vispār noziedzība, pieaug neatklāto noziegumu skaits, palielinās procenti, tai pašā laikā Godmaņa kungs un Siliņa kungs ir devuši piekrišanu jauno prokuratūru finansēt, bet zināmu amatpersonu līmenī šis jautājums ir iestrēdzis. Es aicinātu tomēr uz otro lasījumu atsevišķi parādīt šeit šos 800 tūkstošus rubļu, lai tie mums būtu redzami un mēs varētu par tiem nobalsot. Argumentus izteica jau deputāts Jundzis, es neatkārtošos.

Otrs moments. Šeit kolēģis Berklavs uzdeva jautājumu par represētajiem. Šis jautājums jau agrāk tika apspriests šajā zālē. Kad tika uzdots jautājums, kādēļ Ministru padome grozījusi izmaksas kārtību, bremzējot izmaksu represētajiem, tika paskaidrots, ka nav naudas. Šodien mēs redzam, ka mums tiek piedāvāts 225 miljonus rubļu nodot lauksaimniecībai lai dzēstu neatmaksātos kredītus. Daļēji pievienojos Ekonomikas komisijas domām, ka automātiski šāda dzēšana nevar notikt. Ir jāizveido mehānisms, un tikai tad, ja šie kolhozi tiek šai daļā privatizēti, tikai tad ir iespējams šo aizņēmumu dzēst. Tomēr es šeit dzirdēju atbildi no ministra vietnieka, kas nu teica– 50 miljoni. Agrāk runāja par 80 miljoniem, ka šogad sakarā ar iepirkumu cenu pieaugumu šajās cenās esot ņemti vērā arī jaunie nodokļi, kuri stāsies spēkā tikai līdz 1.janvārim, un tādā veidā lauksaimniecībai tiek uzdāvināti 80 miljoni rubļu. Man nav nekas pret lauksaimniecību. Saprotiet mani pareizi! Taču neaizmirsīsim, ka šī pati lauksaimniecība, 1941. un 1949.gadā izsūtot zemniekus, saņēma lielā mērā par kapeikām šo zemnieku saimniecību pamatlīdzekļus. Tādējādi es jautājumu par kompensāciju izmaksām represētajiem lielā mērā gribu sais­tīt ar šiem 225 miljoniem rubļu vai šiem 80 miljoniem rubļu. Es aicinātu deputātus pievērst tam uzmanību un lūdzu uz nākošo lasījumu atspoguļot šajā dokumentā arī represētajiem izmaksājamās summas. Lai vispār šie 166 miljoni rubļu parādītos, no kuriem tikai 27 miljoni ir izmaksāti uz 1.septembri, kā šeit paskaidroja ministra vietnieks. Lai šī summa papildus šiem 50 vai 80 miljoniem arī parādītos budžetā. Jo, ja šāda summa te neparādās, tad mēs arī nevaram runāt par to, ka mums ir iekļauts darba plānā likums par kompensāciju izmaksām represētajiem. Ja mēs šādu likumu pieņemsim, tūlīt mums tiks uzdots jautājums: kur tad ir naudiņa? Naudiņa, kā redzams, ir, tikai nepieciešams to atsevišķā rindiņā budžetā parādīt. Es lūgtu valdību ņemt vērā šos manus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ozols.

I.Ozols: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu pakavēties pie trim jautājumiem. Vispirms par to, ko jau savā īsajā ziņojumā kolēģis Jundzis pauda, proti, par šā likumprojekta nesagatavotību, t.i., informatīvo nesagatavotību, jo bez tā mēs nevaram kvalificēti novērtēt šo likumprojektu. Klātpievienotajā Latvijas Ministru padomes vēstulē, kas adresēta republikas Augstākajai padomei, ir tikai faktoloģisks materiāla izklāstījums. Pie tam atsevišķos momentos šis faktu izklāstījums praktiski ir pretrunā ar mūsu pašu pieņemtās un piespriestās republikas darbības programmas atsevišķām tēzēm.

Pirmām kārtām es pagaidām neredzu argumentētu motivāciju par iejaukšanos vietējo pašpārvalžu kompetences jautājumos. Kaut vai paskatāmies vēstules 3.3.punktu, kā tiek pārdalīti Liepājas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas līdzekļi uz Daugavpils pilsētas izpildkomitejas budžetu. Pie tam mēs saskaramies arī ar to, ka Rīgas pilsētas izpildkomiteja voluntāri pārdalījusi līdzekļus sešu rajonu izpildkomiteju budžetos, neturot par vajadzīgu pat informēt šo rajonu tautas deputātu padomes. Ja tā ņem, kā tas ir pasniegts, es ļoti šaubos, vai Liepājas pilsētas Tautas deputātu padome, kas praktiski apstiprina savas pilsētas budžeta sadali, līdz ar to pilnvarojot savu izpildkomiteju ar šiem budžeta līdzekļiem rīkoties, ir informēta par šo 211 tūkstošu rubļu noņemšanu no Liepājas pilsētas budžeta. Varbūt es maldos, bet katrā gadījumā pēc šā dokumenta, kas man priekšā, es nevaru par to spriest.

Mēs iejaucamies zināmā mērā Rīgas pilsētas izpildkomitejas kompetences jautājumos, pat nepainteresējoties par to, vai šie 22 tūkstoši rubļu ir mūsu Augstākās padomes likuma cienīgs punkts. 22 tūkstoši rubļu ir nepieciešami Autoinspekcijas eksaminācijas komisijas ēkas kapitālajam remontam. Turklāt mēs zinām, ka šīs inspekcijas peļņa Rīgas pilsētas budžetā sastāda ievērojamu budžeta daļu. Kam ir vajadzīga tāda pārdalīšana? Tāpat man galīgi nav skaidrs par “Latvijas siltuma” objektiem. Kāpēc jāfinansē no republikas budžeta “Latvijas siltuma” objekti, t.i., līguma darbi, ja tajā pašā laikā pasūtītāji ir vietējās pašpārvaldes– tautas deputātu padomju izpildkomitejas? Kāpēc centralizēti no republikas budžeta būtu jāpārskaita? Es atvainojos Finansu ministrijas pārstāvjiem, ka pašlaik uzdodu šos jautājumus, bet mēs neesam saņēmuši uz tiem atbildi. Ja būtu šeit pievienota argumentēta un motivēta informācija, varbūt nemaz tādi jautājumi nerastos.

Nobeigumā es gribētu atbalstīt deputātes Zeiles ierosinājumu attiecībā uz agrofirmu “Uzvara”. Šis jautājums daudzreiz izskanējis citos aspektos, un es personiski zinu šīs agrofirmas finansiāli ekonomiskās darbības vērienu gan pēc faktiskās informācijas, gan arī tāpat, subjektīvi novērtējot, ar kādu vērienu šī firma strādā. Es patiešām atkal bez argumentēta ekonomiskā pamatojuma nevaru piekrist šā punkta pieņemšanai viennozīmīgi bez kaut kādas tuvākas izpētes.

Priekšsēdētājs: Deputāts Gabrānovs.

P.Gabrānovs: Cienījamie deputāti! Es īsumā gribēju paskaidrot mazliet par lauksaimniecību, par tiem 225 miljoniem, kurus gatavojamies norakstīt, un par jaunajām iepirkuma cenām. Es pats esmu no tādas saimniecības, kurai nav kredītu. Mums ir ievērojamas summas pašā kontā, mēs pārejam uz paju sabiedrību, pārgājām pagājušajā piektdienā. Bet es gribēju paskaidrot par pārējām saimniecībām, kuras bija iedalītas četrās cenu zonās. Bija lielas diferenciālās piemaksas, iemaksas par piecgades līmeņa pārsniegšanu utt. Sākumā šķiet, ka it kā pieaugušas iepirkuma cenas tām saimniecībām, kuras ir grūtā finansiālā stāvoklī. Kad bija saimniecību vadītāju sanāksme ministrijā, daudzi runāja un rēķināja, cik tagad simtiem tūkstošu kura saimniecība zaudē sakarā ar jaunajām iepirkuma cenām. Tās saimniecības, kurām ir smags finansiālais stāvoklis, ar jaunajām iepirkuma cenām vēl zaudē, jo tās bija ceturtajā cenu zonā. Tām bija augsta diferenciālā piemaksa, un tās saņēma augstas piecgades piemaksas.

To saku tāpēc, lai jūs saprastu, ka lauksaimniecībā atsevišķām saim­niecībām ir ļoti smags stāvoklis. Tās saimniecības, kuras saņēma zemākas iepirkuma cenas un labi saimniekoja, neskar tie norakstītie līdzekļi un šīs jaunās iepirkuma cenas. Viss paliek iepriekšējā līmenī. Kas pašreiz saņem vairāk? Vairāk saņem individuālais sektors, zemnieku saimniecības. Saņem viena daļa saimniecību, tās labi nodrošinātās, kurām ir labas palīgnozares. Rentablās utt. Tā ka, ja lauksaimniecību gribam atbalstīt, lai tur kaut kas saglabātos, es lūdzu balsot par šo 225 miljonu norakstīšanu. Vēl ļoti daudz kredītu paliek lauksaimniecībai.

Priekšsēdētājs: Vairs debatēs nav pieteikušies. Vai mūsu referents, dzirdot šīs piezīmes, vēlas teikt kaut ko? Lūdzu.

J.Pupčenoks: Ir izteikts pārmetums, ka mūsu iesniegtā informācija lēmuma vai likumprojekta veidā patiešām ir ļoti saspiesta un daudz kas no tās nav izprotams. Te jums ir pilnīga taisnība. Turpmāk mēs, ja iesniegsim datus par budžeta izmaiņām, tad noteikti to ņemsim vērā, un jūs dabūsiet ļoti precīzus un izvērstus paskaidrojumus.

Kas attiecas uz prokuratūru, es vēlreiz saku, ka par šo jautājumu es nezinu. Es tagad pielikšu visas pūles, lai šodien no mūsu ministrijas tas papīrs aizietu uz Ministru padomi, ja tas jau nav aizgājis. Es tagad to nevaru noskaidrot.

Nākošais– par “Latvijas siltumu”. Tā ir republikas pakļautības organizācija, un uz šo dienu patiešām tai sakaru ar vietējām pašvaldībām faktiski nav. Tāpēc mēs paredzam līdzekļus izdalīt no republikas budžeta.

Kas attiecas uz izmaiņām par Liepāju un Daugavpili, tad te patiešām Liepājas un Daugavpils tramvaji pēc Satiksmes ministrijas un izpildkomiteju vienošanās tiek nodoti valsts budžetā. Attiecīgi autobusu parks, kas atrodas Liepājā, tiek nodots vietējai pašvaldībai Liepājā, bet tas ir saskaņots ar izpildkomitejām. (Zālē iebildumi.) Nu, redziet, tas jau vairāk Liepājas padomes jautājums. Viņi saņem visus izpildkomitejas lēmumus, un es domāju, ka viņi var arī izteikt savu viedokli par vai pret.

Priekšsēdētājs: Par lēmumprojektu. Mēs to izskatām pirmajā lasījumā. Līdz ar to balsojums būs par pirmo lasījumu. Ir jau iesniegti konkrēti rakstiski priekšlikumi, kurus mēs tūlīt varētu akceptēt vai noraidīt. Visus pārējos ierosinājumus komisija izskatīs un iesniegs akceptam otrajam lasījumam, ja būs akcepts pirmajam lasījumam.

Ekonomikas komisijas lēmuma 2.punkts: “Ministru padomei ar lēmumu noteikt kārtību, kādā izlietojami 225 miljoni rubļu, kas paredzēti banku aizdevumu parādu dzēšanai agrorūpnieciskā kompleksa saimniecībām.” Vai par šo punktu ir kādi jautājumi vai iebildes?

Lūdzu, deputāte Buķele!

E.Buķele: Es uzskatu, ka pašreiz deputātiem nav pietiekami daudz informācijas, un ļoti lūdzu pieiet šim jautājumam patiešām nopietni un sagatavot to komisijai, nevis tā strikti šo priekšlikumu noraidīt. Tas nebūs objektīvi.

Priekšsēdētājs: Ko jūs domājāt ar noraidīšanu? Ekonomikas komisijas priekšlikumu vai kopumā?

E.Buķele: Es lūdzu šo jautājumu atlikt un sagatavot papildu informāciju, un pēc tam lemt.

Priekšsēdētājs: Deputāte Buķele ierosina par šo lēmuma punktu nebalsot. Ja mums rodas domstarpības, tad tūlīt ir jāgriežas pie akadēmiskā varianta izskatīšanas. Tā mums ies ātrāk uz priekšu. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Zeile: Man ir jautājums kolēģei Buķelei. Vai jūs par 225 miljonu rubļu parādu runājat vai par agrofirmu “Bauska”? Par agrofirmu “Bauska” ir nākošais punkts. Pirmais, ko pašreiz apspriež, ir par to, lai valdība izstrādātu kārtību, kādā norakstīsim 225 miljonus rubļu kolhozu parādu.

Priekšsēdētājs: Deputāte Buķele nav vainojama, ir vainojams sēdes vadītājs un arī runātāji zālē, jo deputāte Buķele nedzirdēja, par ko tagad ir runa. Ja nekādu iebildumu nav, tad par šo punktu kā komisijas ierosinājumu balsosim pie visa lēmumprojekta kopumā.

Par 4.punktu. Praktiski tas šajā lasījumā ir svītrojams. Tā es saprotu komisijas ierosināto. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 137. Balsosim par Ekonomikas komisijas ierosinājumu svītrot 4.pantu, kurš skan tagad tādā redakcijā, ka “atlikt likumprojekta 4.panta izskatīšanu, kamēr nav sagatavots slēdziens par Bauskas agrorūpnieciskā kombināta finansiālo stāvokli”. Mēs to tagad svītrojam ar piebildi, ka, ja tiks iesniegti attiecīgi sagatavoti slēdzieni par finansiālo stāvokli, tad mēs pie šā panta atgriezīsimies. Izsakiet savu attieksmi! Rezultāts: 118– par. Šis pants tiek svītrots projektā.

Vairāk rakstisku iesniegumu nav, par kuriem mēs varētu balsot, tāpēc tagad balsosim un izteiksim savu attieksmi pret akceptu pirmajā lasījumā. Ierosinājumi bija dažādi: viens bija– akceptēt, otrs– neakceptēt. To izšķirs balsošana. Rezultāts: 101– par. Akceptēts likumprojekts pirmajā lasījumā ar Ekonomikas komisijas papildinājumu, ka Ministru padomei ar lēmumu jānosaka kārtība, kādā izlietojami 225 miljoni rubļu, kas paredzēti banku aizdevumu parādu dzēšanai agrorūpnieciskā kompleksa saimniecībām, un svītrots 4.pants. Lūdzam komisiju un autorus izskatīt visus šīsdienas papildinājumus un ierosinājumus. Lūdzu komisiju otrajam lasījumam noteikt termiņu.

V.Zeile: Ja komisija paspēs, tad varbūt tā varētu būt pēcpusdiena, bet, ja ne, tad otrdiena. Mēs ļoti centīsimies.

Priekšsēdētājs: Varbūt nedaudz precīzāk. Varbūt sāciet ar pēcpusdienu, un tad turpināsiet citas tēmas. Vai deputātiem ir iebildumi, ja komisija sagatavo šo jautājumu pēcpusdienai? Jautājums un acīmredzot cits viedoklis ir deputātam Jundzim un deputātam Ozolam. Es atvainojos, vēl ir jāņem vērā informācija no kancelejas, kas paziņo, ka pēcpusdienā nevar tehniski nodrošināt pavairošanu.

V.Zeile: Tādā gadījumā – uz otrdienu.

T.Jundzis: Es arī atbalstītu tieši otrdienu, jo es gribētu skaidrību par prokuratūru uz to laiku.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kehris.

O.Kehris: Es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka šāda veida likumprojekti par izmaiņām budžetā mums būs praktiski jāizskata katru otro nedēļu vai katru mēnesi vismaz. Tāpēc mēs apspriedām, ka mēs šeit varam izskatīt tos jautājumus, kuri ir ienesti. Teiksim, par prokuratūru ir jāgatavo. Ja to nerisina Ministru padome savas kompetences ietvaros attiecībā uz republikas Ministru padomes rezerves fondu, tad to var sagatavot uz nākamo reizi, jo šādi likumprojekti atkārtojas ik pēc zināma brīža. Pašlaik ierakstīt šajā projektā papildu punktus praktiski nebūtu iespējams. Mēs varam izskatīt un noraidīt vai atlikt. Jaunos lēmumprojektus gatavot ar tieši šādu redakciju. Agrāk to visu darīja Ministru padome, pašlaik atbilstoši likumam par budžeta tiesībām tā ir Augstākās padomes kompetence. Tādēļ pie šiem jautājumiem mums būs jāatgriežas nepārtraukti. Bet mēs esam arī izveidojuši apvienoto budžeta komisiju Zeiles kundzes vadībā, kurā ietilpst pilnvarotie pārstāvji no visām komisijām. Šī apvienotā komisija tad arī savlaicīgi gatavo šos jautājumus.

Pats pēdējais– es tiešām lūgtu kanceleju kaut kādā veidā risināt šos jautājumus. Šoreiz mums ir jāpiekrīt, ka uz otrdienu. Bet tas nav normāli, ja mēs nevaram dienas laikā pavairot šos materiālus. Mēs uzskatām, ka tas nav normāls darbs. Praktiski visa dienas kārtība lielā mērā ir saistīta ar Ekonomikas komisiju. Tad ir jāmeklē vai nu Ekonomikas ministrijas, vai Ministru padomes palīdzība, lai šeit dežurē, bet tādā veidā mēs nevarēsim strādāt.

Priekšsēdētājs: Otrajā lasījumā izskatām otrdien. Tur veidosies arī mūsu prakse, kādā veidā izskatīt šādus jautājumus par budžetu. Deputāta Kehra argumenti, es domāju, ir pieņemami, bet pašreiz mēs izskatīsim tomēr otrdien.

Vēl ir 10 minūtes. Dienas kārtībā nākošais jautājums ir par uzņēmējdarbību. Vienu sekundīti– par valsts uzņēmumu. Jums ir kas sakāms?

O.Kehris: Mums no vakardienas ir jautājums par konversijas programmu.

Priekšsēdētājs: Es sapratu, ka oficiāls lēmums šeit nav pieņemts?

O.Kehris: Lēmums nav pieņemts, bet es domāju, ka šis lēmums mums būtu jāpieņem.

Priekšsēdētājs: Kas ziņos?

O.Kehris: Es varētu ziņot, pēc tam– valdības padomnieks Uldis Osis.

Priekšsēdētājs: Izskatām lēmumprojektu par valsts īpašumu un tā konversiju Latvijas Republikā, valsts īpašuma konversijas programmu un valsts īpašuma konversijas koncepciju. Vārds komisijas vadītājam Ojāram Kehrim.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Atbilstoši Augstākās padomes lēmumam par valdības sagatavoto tautsaimniecības attīstības programmu, sakarā ar kuru mēs bijām lūguši Ministru padomi līdz 15.septembrim iesniegt izskatīšanai un apstiprināšanai Augstākajā padomē valsts īpašuma un konversijas un privatizācijas programmu, Ministru padome 15.oktobrī iesniedza trīs dokumentus. Tie jums ir izdalīti, proti, valsts īpašuma konversijas programma, valsts īpašuma konversijas koncepcija un Augstākās padomes lēmumprojekts par valsts īpašumu un tā konversiju Latvijas Republikā.

Ekonomikas komisija, izskatot ceturtdien šo lēmumu, uzskatīja, ka iesniegtie dokumenti pilnībā neatbilst tām prasībām, kuras bija norādītas Augstākās padomes lēmumprojektā galvenokārt divu iemeslu dēļ– nav norādītas nelikumīgi konfiscētā īpašuma atdošanas iespējas un nav arī paredzēta valsts īpašuma nodošanas kārtība Latvijas Republikas fiziskajām un juridiskajām personām.

Ir notikusi valdības ārkārtas sēde par šiem jautājumiem, frakcijas sēdē vakar ir notikusi valdības tikšanās ar rūpnīcu vadītājiem, un valdība pati ir noņēmusi šo īpašumu konversijas programmu un īpašumu konversijas programmas koncepciju no izskatīšanas, solot pabeigt divu nedēļu laikā. Tas praktiski pilnībā sakrīt ar mūsu komisijas priekšlikumu– līdz 15.novembrim iesniegt šos dokumentus atkārtotai izskatīšanai. Tādēļ mēs uzskatām, ka šos divus jautājumus ir iespējams atlikt, praktiski nepieņemot šeit kādu speciālu lēmumu.

Bet paliek trešais jautājums, proti, lēmums par valsts īpašumu un tā konversiju Latvijas Republikā, kuru pēc mūsu komisijas priekšlikuma un ar valdības piekrišanu varētu nosaukt par “Neatliekamiem pasākumiem valsts īpašuma aizsardzībai”. Tas ir sagatavots pilnībā, balstoties uz valdības iesniegto lēmumu, kas iziet zināmā mērā ārpus valsts īpašuma konversijas programmas. Tas ir jautājums, kuru var atrisināt tūlīt.
Vismaz valdība tā uzskata un uz to pastāv. Šis lēmuma projekts ir sagatavots un jums izsniegts. To sagatavoja Augstākās padomes Ekonomikas komisija, ņemot par pamatu Ministru padomes iesniegto lēmumprojektu. Šeit mums nav nekādu iebildumu vai labojumu, izņemot ierosinājumu 2.punkta ceturtajā rindiņā svītrot vārdus “statūtu fondu”. Ja deputāti piekristu, es lūgtu, lai par šo jautājumu ziņo valdības padomnieks Uldis Osis, kurš aizstāvētu tieši šo valdības iesniegto punktu nepieciešamību. Ekonomikas komisija atbalsta, ka būtu nepieciešams pieņemt šos konkrētos punktus lēmuma veidā.

Priekšsēdētājs: Vispirms tīri konceptuāli– vai deputāti piekrīt Ekonomikas komisijas ierosinājumam? Tātad valdība atsauc savu programmu, tā vēl strādā divas nedēļas pie šīs programmas, bet Ekonomikas komisija ir sagatavojusi lēmumprojektu par neatliekamiem pasākumiem valsts īpašuma aizsardzībai. Līdz ar to mēs praktiski izskatīsim šo lēmumprojektu.

O.Kehris: Es varbūt neprecīzi izteicos. Šis ir valdības iesniegtais lēmumprojekts, kurā būtībā Ekonomikas komisija ir izdarījusi redakcionālus labojumus, kas saistīti ar to, ka tiek noņemta no izskatīšanas valdības programma. Tā ka pamatā šie punkti ir valdības iesniegti.

Priekšsēdētājs: Nav jautājumu? Lūdzu.

A.Plotnieks: Godājamajam referentam jautājums. Vai, izstrādājot šo lēmumprojekta redakciju, kura pašreiz tiek piedāvāta, jūs ņēmāt vērā to lēmumu, kuru mēs pieņēmām pagājušajā nedēļā, jo šeit dažas normas atkārtojas?

O.Kehris: Jā, mēs ņēmām vērā šo lēmumu, ņēmām vērā arī to PSRS Ministru padomes lēmumu, kurš iejaucās Latvijas ekonomiskajā dzīvē, bet šā lēmuma tekstu parakstītu mēs neredzējām. Valdība uzskatīja, ka viens otram varbūt netraucētu, jo vairāk tāpēc, ka mēs šo pieņemto tekstu pat vēl vakar fiziski neredzējām.

Priekšsēdētājs: Vairs nav jautājumu? Paldies. Valdības vārdā lūdzu runāt Osi, ja iespējams– piecas minūtes.

U.Osis, valdības administrācijas padomnieks ekonomiskajos jautājumos: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man nebūtu īpaši daudz ko piebilst pie četras stundas runātā attiecībā uz jums iesniegto Augstākās padomes lēmuma projektu par neatliekamiem pasākumiem valsts īpašuma aizsardzībai. Jāpasvītro varbūt vienīgi tas, ka līdz pēdējam brīdim mūsu republikā turpināja darboties virkne Savienības likumu un lēmumu, respektīvi, PSRS likums par valsts uzņēmumu un valsts apvienību, kurš, piemēram, paredzēja 4.panta 4.punktā, ka valsts uzņēmumi var pārdot, nodot lietošanā, nodot nomā un tā tālāk valsts uzņēmumu pamatfondus, apgrozāmos līdzekļus un tamlīdzīgi. Darbojās arī PSRS likumu pamati par nomu, kuri deva tiesības dažādām valsts institūcijām iznomāt valsts mantu ar izpirkšanu.

Tātad būtībā gan vienā, gan otrā gadījumā netieši tika pieļauta īpašuma konversijas iespēja. Tā kā pašlaik mēs gatavojam īpašuma konversijas programmu, kuru jūs jau esat izskatījuši, un turpināsim darbu pie tās, veidojot īpašuma konversijas likumdošanas attiecīgos aktus, kur tiks noteikta zināma kārtība, kādā jānotiek šai īpašuma konversijai un kas acīmredzot būtiski atšķirsies no tās kārtības, kas jau šodien ir noteikta PSRS, mums ir nepieciešams apturēt tos faktiskos īpašuma konversijas procesus, kas republikā bija uzsākušies un turpinājās pēc mehānisma, kas bija pieņemts PSRS likumdošanā. Lūk, tas ir galvenais motīvs, kāpēc tika izstrādāts un iesniegts jums izskatīšanai šis lēmumprojekts. Varbūt atlikušajā laikā es varētu atbildēt uz jautājumiem, ja tādi rastos sakarā ar šo lēmumprojektu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godājamajam referentam jautājums– vai jūs neuzskatāt par nepieciešamu šajā lēmuma projektā izlemt arī jautājumu par to kooperatīvu likteni, kas ir dibināti pie valsts uzņēmumiem? Kooperatīviem turpinot pastāvēt, faktiski valsts mantas pārplūdināšana turpinātos, jo lēmums šādā redakcijā to nespēj apturēt.

U.Osis: Šajā lēmumprojektā patiešām nav paredzētas tādas normas, kas varētu to apturēt, bet tiek pieņemts Ministru padomes lēmums par to, ka, ja nemaldos, līdz šā gada beigām tajos uzņēmumos, kuros darbojas kooperatīvi, ir jāpāriet uz vienu uzņēmuma formu. Tas ir iespējams tajā gadījumā, ja kooperatīvs, darbojoties ar valsts uzņēmuma pamatfondiem, ražošanas jaudām, ir izveidojis savu īpašumu. Šim kooperatīvam jāizlemj jautājums, kur viņš turpinās ar savu īpašumu tālāk darboties. Bet valsts uzņēmumam ir jādarbojas pēc šā lēmuma tālāk kā valsts uzņēmumam. Es neesmu pārliecināts, vai vajadzētu vēl kaut ko līdzīgu dublēt Augstākās padomes lēmumprojektā. Ja cienījamie deputāti uzskata, varbūt varētu šeit kādas normas arī paredzēt.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir jautājumi? Lūdzu.

A.Bartaševičs: */Vakar mēs piedalījāmies apspriedē pie premjera, un tur koncepcija par valsts īpašuma stāvokļa maiņu nedaudz mainījās. Tāpēc vai jums nešķiet, ka tajos dokumentos, kuri tika pieņemti pagājušajā nedēļā, tie izklāstīti šī lēmuma 1.punktā, ir pietiekami runāts par to, ka paralēli īpašuma stāvokļa maiņas politikai par akciju sabiedrībām, uzņēmumi un organizācijas strādās, sagatavojot nepieciešamos dokumentus akciju sabiedrību veidošanai valsts uzņēmumos. Ja mēs šo likumu pieņemam šodien, tad tas izslēgs Godmaņa ierosinājumu vakardienas apspriedē ar uzņēmumu vadītājiem. Vai šodien vajadzīgs šāds likums? Varbūt pietiek ar to, kas tika pieņemts pagājušajā nedēļā, varbūt kaut kāds Ministru padomes lēmums saistībā ar vakar izklāstīto varētu papildināt to lēmumu, kuru pagājušajā nedēļā pieņēma Augstākā padome./

U.Osis: */Mums liekas, ka šeit nav pretrunas starp to, ko paziņoja vakar premjers un šī dokumenta jēgu un saturu, jo mēs uzskatījām, ka akciju sabiedrības radīšana nebūt nav identificējama ar īpašuma konversiju. Akciju sabiedrības radīšana var notikt, un mēs uzskatām, ka nepieciešams akciju sabiedrības radīšanas darbu veikt uz valsts uzņēmuma bāzes, nepieciešams valsts uzņēmumu pārveidot par akciju sabiedrību, jo tā ir progresīvāka organizācijas un pārvaldes, menedžmenta forma, bet tas nebūt nenozīmē, ka līdz ar to mēs veicam īpašuma statusa maiņu. Arī valsts īpašums un valsts uzņēmums var funkcionēt kā akciju sabiedrība, un tam ir ļoti daudz piemēru, piemēram, Rietumos. Es domāju, ka domāts bija šis./

A.Bartaševičs: */Katrā ziņā. Bet tad jānoregulē šie dokumenti, tie paredz akciju sabiedrību./

U.Osis: */Tas var būt./

Priekšsēdētājs: Vēl ir jautājumi? Vai deputātam Bartaševičam bija konkrēti ierosinājumi vai tikai komentārs?

A.Bartaševičs: */Bija konkrēts ierosinājums, ievērojot to, ka tiek radīta komisija Ministru padomē visu jautājumu izstrādāšanai par akciju un citām sabiedrībām, noņemt šo jautājumu un aprobežoties tikai ar to lēmumu, kuru mēs pieņēmām pagājušajā nedēļā./

Priekšsēdētājs: Vai ir citi priekšlikumi? Ir divi priekšlikumi: viens ir– apstiprināt, otrs– nevajag apstiprināt šo lēmumu.

R.Krūmiņš: Man ir priekšlikums izslēgt to milzīgo liekvārdību, kas tur ir ieviesusies. Visa pirmā rindkopa praktiski ir nelietderīga. Nav lietderīga, manuprāt, atsaukšanās uz šiem PSRS likumiem, kura faktiski atkārtojas arī lēmuma lemjošās daļas 1.pantā.

Priekšsēdētājs: Starpbrīdis pusstundu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Pašreiz sākas preses konference par privatizācijas jautājumiem, bet mums šī privatizācija šeit ir jālemj. Situācija, manuprāt, ir diezgan sarežģīta, bet ar godu mums vajadzētu no tās iziet. Tas nav normāli, ka mēs pieņemam lēmumus par vieniem un tiem pašiem jautājumiem gandrīz ik pēc nedēļas. Tam apliecinājums ir arī šis lēmumprojekts. Tāpēc es lūdzu Ekonomikas un Rūpniecības komisiju un arī Ojāru Blumbergu izteikt savu viedokli, lai mēs varētu lemt.

Vārds Ojāram Kehrim.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Pārtraukumā kopā ar deputātiem Blumbergu, Ģirtu Krūmiņu, kā arī piedaloties valdības padomniekam Uldim Osim, apspriedām šo jautājumu. Mūsu priekšlikums ir sekojošs: uz šodien izskatāma lēmumprojekta pamata un 24.datumā apspriestā lēmumprojekta pamata sagatavot vienu lēmumprojektu. To, cienījamie deputāti, mēs Augstākajā padomē varētu izskatīt nākamo otrdien. Es nezinu, kā tas būtu juridiski iespējams. Tas ir visvairāk sais­tīts ar iepriekš pieņemto. Bet, ja tas vien ir iespējams, manuprāt, ka tas būtu daudz loģiskāk, jo valdība uzskata, ka tajā lēmumā, ko mēs esam pieņēmuši 24., nav paredzēti vairāki konkrēti punkti. Tādējādi mēs varētu sagatavot šo jautājumu, ja sesija mūs uz to pilnvaro.

Priekšsēdētājs: Ja es precizēju jūsu priekšlikumu, tad no juridiskā viedokļa tas būtu tā, ka mēs šodien nepieņemam lēmumu un tālāk noņemam no izskatīšanas šo jautājumu, bet tad, kad jums būs jauns lēmumprojekts, tad acīmredzot būs jāatceļ iepriekš pieņemtais lēmums vai jāuzskata tas par spēkā neesošu un jāpieņem jauns lēmums, jo citādu es šo shēmu neredzu. Varbūt juristi var ieteikt kaut ko? Pie reizes jums būtu arī jāierosina šis priekšlikums jeb jāatbalsta ar zināmu paškritikas devu.

Deputāts Zatuliviters.

V.Zatuliviters: */Es gribu atbalstīt jūsu ierosinājumu, Anatolij Valerianovič. Un acīmredzot izstrādājamā likumprojekta, par kuru nupat runāja Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs, 1.punktā jāparedz nolikums par 24.datumā pieņemtā lēmuma atcelšanu, jo te būs pretrunas. Paldies./

Priekšsēdētājs: */Nu, varbūt tas būs pēdējais punkts. Pašlaik nenoteiksim, kurš punkts tas būs./

Varbūt izdarīsim komisijās. Es saprotu, ka tur ļoti saspringti strādā, un es nebūt negribu kaut kādā veidā kaut kādus vērtējumus dot komisijās strādājošajiem kolēģiem, bet tomēr izdarīsim secinājumus. Ja rodas tāds samezglojums, ka valdība nupat, nupat iesniegs un mums pašiem ir sava ideja, kura tūlīt jāpieņem, tad tomēr jāpagaida, kamēr iesniedz valdība, un varbūt vēl viena diena jāpagaida, lai tomēr var izanalizēt situāciju. Tad mums nevajadzēs divu nedēļu laikā par vienu un to pašu jautājumu pieņemt divus lēmumus. Bet tagad situācija ir vienkārša– mēs pieņemam zināšanai, ka komisija iesniegs otrdien kopā ar valdību jaunu lēmumprojektu. Šeit nekāda balsošana nav vajadzīga. Ja kāds iebilst par procedūru, tad lūdzu. Nav? Paldies.

Tagad likumprojekts par valsts uzņēmumu. Dobeļa kungs, vai jūs neziņotu, kas mums ir referents? Nav? Dīvaini gan, ka jums nav informācijas. Komisijas nepakļaujas sekretariātam? Lūgums varbūt iesniegt sekretariātā, jo vieglāk ir vadīt, it sevišķi, kad ierodas no ministrijām cienījami kungi, jo mēs vēl visus ministru vietniekus nezinām. Tad ir tā ērtāk, ja zinām, kas ir referents.

Es saprotu, ka jūs esat referents? Lūdzu, Ģirts Krūmiņš!

Ģ.Krūmiņš: Šodien Rūpniecības komisija nodod deputātu izskatīšanai pirmajā lasījumā Augstākās padomes likumu par valsts uzņēmumu un arī lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Šis likums par valsts uzņēmumu ir samērā īpatnējs tajā ziņā, ka principā valsts uzņēmums varētu darboties, pamatojoties uz jau pieņemto likumu par uzņēmējdarbību, jo valsts uzņēmums būtu viens īpašs uzņēmējdarbības veids, kur uzņēmējs ir valsts. Pieejot formāli šim jautājumam un pieņemot, ka mūsu ekonomikā viss ir kārtībā un tā strādā kā labi noregulēts mehānisms, mums šāds īpašs likums par valsts uzņēmumu nebūtu vajadzīgs, bet valsts uzņēmumi varētu darboties uz vispārējā uzņēmējdarbības likuma pamata.

Tomēr, ņemot vērā šīs sarežģītās attiecības valsts uzņēmumos, attiecības ar Savienību, jo lielākā daļa no republikā esošajiem valsts uzņēmumiem atrodas PSRS resoru pakļautībā, šāds likums tika atzīts par nepieciešamu. Lēmumā par šā likuma spēkā stāšanās kārtību ir paredzēts, ka tiek atcelts PSRS likums par valsts uzņēmumu, kas līdz šim laikam darbojās Latvijas Republikas teritorijā. Sagatavojot likumprojektu pirmajam lasījumam, vēl turpināja ienākt atsauksmes. Likumprojekts tika izsūtīts ļoti daudzām komisijām un ministrijām. Dažas iesniedza savas atsauksmes savlaicīgi, dažas tikai šodien. Tā kā likumprojekts jau bija pavairots un izplatīts deputātiem, mēs atsevišķi sagatavojām lapiņu ar iesniegtajiem papildinājumiem, kas radušies, izskatot šo likumprojektu ministrijās, komisijās, un ar mūsu slēdzienu, ko mēs ņemam no šiem papildinājumiem vērā.

Bez mūsu komisijas izstrādātā likumprojekta vēl ir divi alternatīvi likumprojekti, kurus iesniegušas ministrijas. Kas attiecas uz iesniegtajiem alternatīvajiem likumprojektiem, mēs tos komisijās izskatījām. Varētu teikt, ka šie alternatīvie likumprojekti ir vienkāršāki, kodolīgāki, bet tie neatspoguļo visas tās nianses, visus tos sarežģījumus, samezglojumus, kas ir mūsu rūpniecībā. Šie alternatīvie likumprojekti pēc savas būtības ir valsts uzņēmuma paraugstatūti, kas veidoti, vadoties no likuma par uzņēmējdarbību. Bet mūsu iesniegtajā likumprojektā šeit ir daudz kas papildināts, ir skaidrojošā daļa, kas uzsver tieši tās īpatnības, kas raksturīgas valsts uzņēmumam šajā pārejas periodā.

Starp daudzām kritikām, kas ir adresētas likumprojektam, tostarp arī šodien saņemtajām Likumdošanas jautājumu komisijas atsauksmēm, ir kāds raksturīgs punkts, aizrādījums, ka būtu lietderīgi no iesniegtā likumprojekta izslēgt tās normas, kas dublē likumu par uzņēmējdarbību. Daudzās vietās mēs apzināti atstājām šīs normas, pārrakstot burtiski vārds vārdā tur, kur tās atkārtojas, lai nebūtu nekādu šaubu tulkojumā un lai, piemērojot šo likumu, nebūtu jāšķirsta ducis daudzu dažādu likumu.

Pat Likumdošanas jautājumu komisijas atzinumā arī ir pretruna. 8.punktā šajā atsauksmē ir teikts, ka mēs lēmumprojekta par likuma stāšanos spēkā 3.pantā neesam norādījuši par pretenziju pieteikšanas termiņiem. Šeit atkal ir tas gadījums, kad viss ir skaidri un gaiši pateikts likumprojektā par uzņēmējdarbību. Tātad, no vienas puses, mums saka, ka mēs dublējam, un, no otras puses, prasa, lai mēs liekam iekšā to, kas nav ielikts no uzņēmējdarbības. Es domāju, ka būtu lieki uzsvērt to, cik šis likums par valsts uzņēmumu ir steidzīgs un svarīgs, jo pašreiz formāli republikā darbojas PSRS likums. Lai mēs varētu nokārtot visus šos jautājumus ar valsts uzņēmumu pārvaldi, darbību un tamlīdzīgi, steidzīgi nepieciešams pieņemt šādu likumu. Likumprojektā no iesniegtajiem jautājumiem jeb, pareizāk sakot, papildinājumiem daži ir konceptuālas dabas un pie tam daži ir tādi, kur komisija nevarēja vienoties par kaut kādu stingru nostāju vienā vai otrā jautājumā. Tādas sīkākas piezīmes mēs jau ieviesām, redakcionālas dabas izmaiņas ieviesām, paliek daži nopietnāki jautājumi, kuri acīmredzot būs jāliek uz balsošanu, lai varētu pieņemt vienu vai otru variantu. Es tagad nezinu, kā tālāk darīt. Vai atbildēt uz jautājumiem?

Priekšsēdētājs: Jā, tagad mums ir jāizspriež, kā tālāk darīt. Jūs diezgan oriģināli esat iesnieguši savu likumprojektu. Es saprotu tā, ka vispirms vajag skaidrību par pirmo lasījumu? Vai uz pirmo lasījumu jūs pretendējat?

Ģ.Krūmiņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais jautājums. Rūpniecības pastāvīgā komisija arī sagatavojusi gan projektu likumam par valsts uzņēmumu, gan papildinājumus likumam par valsts uzņēmumu. Līdz ar to deputātiem ir jāsaprot, ka tas ir viens un tas pats projekts. Tīri tehniski jūs nepaspējāt to salikt kopā?

Ģ.Krūmiņš: Šajā papildinājumā ir apkopota liela daļa no tiem aizrādījumiem un priekšlikumiem, ko iesniedza komisijas un ministrijas. Tīri tehniski nevarējām to visu iekļaut vienā dokumentā, jo pirmais jau bija nodrukāts. Daudzas komisijas savus priekšlikumus iesniedza ļoti vēlu, tādēļ mēs vienkārši papildinājām pirmajam lasījumam domāto materiālu ar atsevišķu lapiņu. Varbūt, lūdzu, jautājumus.

Priekšsēdētājs: Tad mēs sāksim akadēmiski jautāt, un pēc tam būs debates. Un tad balsosim. Atkarībā no argumentiem, kuri šeit izskanēs, katrs deputāts varēs izvēlēties savu balsi nodot par labu kādam variantam no balsojumiem. Jautājumi ir deputātei Briņķei, deputātam Birkavam, deputātam Einaram Repšem.

I.Briņķe: Man jautājums par 9.1.punktu. Ja mēs salīdzinām šīs divas redakcijas, pirmo un otro, man tik un tā nav skaidrs, kas šeit domāts, kas ar šo direktoru slēgs līgumu. Kas būs līgumslēdzēja otra puse? Pirmajā reizē jūs bijāt rakstījuši, ka līgumu slēdz Ministru padome vai tās pilnvarotais. Mēs komisijā nevarējām saprast, kas tie būs par pilnvarotajiem. Tagad pilnvarotie ir izsvītroti un vispār nekas nav norādīts, ar ko tad slēgs šo līgumu. Pie tā paša jautājuma– vai šā direktora darba tiesiskās attiecības regulēs darba likumdošana vai kāda cita specifika likumdošana.

Ģ.Krūmiņš: 9.1.pantā tagad ir ieviesta tāda norma, ka valsts uzņēmumu pārvalda Ministru padomes iecelts direktors. Ieceļot direktora amatā, ar viņu noslēdz līgumu.

I.Briņķe: Kas ar viņu slēgs līgumu?

Ģ.Krūmiņš: Ar viņu konkrētajā gadījumā slēgs līgumu Rūpniecības ministrija.

I.Briņķe: Bet tad to tomēr vajadzēja parādīt, kas būs otra līgumslēdzēja puse.

Ģ.Krūmiņš: Labi, mēs to precizēsim.

I.Briņķe: Un otrs jautājums– vai viņa darba attiecības regulēs likumdošana?

Ģ.Krūmiņš: Noteikti.

Priekšsēdētājs: Deputāts Birkavs.

V.Birkavs: Šis likumprojekts faktiski visvairāk skar valdības intereses. Krūmiņa kungs, sakiet, lūdzu, kāds ir valdības viedoklis par šo likumprojektu un vai tas ir kaut kādā veidā materializēts?

Ģ.Krūmiņš: Jā, mēs iesniedzām likumprojektu atsauksmei Rūpniecības ministrijā un saņēmām atsauksmes vietā alternatīvo variantu, kurš principā ietver visas tās pašas normas, ko mūsu variants, tikai daudz koncentrētākā veidā. Šis likumprojekta variants, kas jums ir izdalīts, ir kā kompromisa variants starp valdības variantu un mūsu sastādīto.

Priekšsēdētājs: Deputāts Einars Repše.

E.Repše: Man ir jautājums par diviem pantiem. Vispirms par 18.pantu, kur ir teikts, ka peļņa pēc nodokļu un citu līguma maksājumu nomaksāšanas paliek pilnīgi valsts uzņēmuma rīcībā. Šajā gadījumā kā uzņēmējs uzstājas valsts, un loģiski būtu, ka valsts no šā uzņēmuma saņem ne tikai nodokļus, bet arī daļu peļņas. Kāda ir jūsu nostāja?

Ģ.Krūmiņš: Mūsu viedoklis ir, ka šī peļņa jāatstāj valsts uzņēmuma rīcībā, lai to izmantotu pēc saviem ieskatiem ražošanas paplašināšanai, materiālajai stimulēšanai, sociālajām vajadzībām un tamlīdzīgi. Ja mēs nodosim šo funkciju Ministru padomes pārziņā, tas tomēr veicinās administrēšanu un ierobežos uzņēmumu tiesības.

E.Repše: Paldies. Un nākamais jautājums ir par 12.pantu, kur ir teikts diezgan nekonkrēti par valsts uzņēmumu materiāltehnisko apgādi. Kāds ir jūsu viedoklis? Vai valsts uzņēmumu valsts kaut kādā prioritārā veidā apgādās un nodrošinās ar šiem materiāltehniskajiem līdzekļiem vai arī valsts uzņēmumam būs pilnīgi vienādas tiesības kā jebkuram citam uzņēmumam.

Ģ.Krūmiņš: Pēc komisijas domām, valsts uzņēmumiem, kas izpilda valsts pasūtījumus, būtu jābūt prioritātei uz materiāltehnisko nodrošinājumu. Bet ir paredzēts, ka tiks izstrādāts likums par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām. Tur tas būs konkretizēts.

E.Repše: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Zatuliviters.

V.Zatuliviters: */Man ir divi jautājumi. Pirmais jautājums. 3.panta otrajā rindkopā teikts: “Latvijas Republikas valsts uzņēmumi par savām saistībām atbild ar visu savu īpašumu…” Cik es atceros, likumā par uzņēmējdarbību pieņemts pilnīgi pretējais. Paskaidrojiet, lūdzu, šo pretrunu./

G.Krūmiņš: */Tas ir viens no jautājumiem, kuros komisijas domas dalījās./ Bija iesniegts priekšlikums no Rūpnieku asociācijas, un bija deputāta Mihailova priekšlikums ierakstīt, ka valsts neatbild par valsts uzņēmuma saistībām un valsts uzņēmums neatbild par valsts saistībām. Šis jautājums būs acīmredzot jāliek sesijā uz balsošanu, vai pieņemt vienu variantu vai otru.

V.Zatuliviters: */Otrais jautājums. 7.pantā teikts: “kapitālieguldījumi un budžeta dotācijas”. Runa ir par valsts uzņēmuma īpašuma veidošanas avotiem. Cik es saprotu, valdības programmā skaidri ierakstīts, ka no 1991.gada 1.janvāra nekādas dotācijas nepastāvēs, bet jūs tās plānojat. Kā to saprast?/

G.Krūmiņš: */7.pants, kāds punkts?/

V.Zatuliviters: */Tas ir 7.pants, 7.2.punkts, burtiski pēdējā rindiņa šajā lappusē./

Ģ.Krūmiņš: 7.2.punkta pēdējā rinda skan “…citi avoti, kurus neaizliedz Latvijas Republikas likumdošanas akti”. Tur var būt dažādi.

V.Zatuliviters: */Viss skaidrs. Paldies./

Priekšsēdētājs: Deputāts Kurdjumovs.

L.Kurdjumovs: */Man ir jautājums par 23.panta papildinājumu. Likumprojekta redakcijā bija teikts, ka uzņēmumi tiek likvidēti saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu, bet šajā papildinājumā es ieraudzīju, ka tos var likvidēt arī pēc tiesas, arbitrāžas un pat Apkārtējās vides aizsardzības komitejas lēmuma. Kas izsaucis šo papildinājumu, un vai nepietiek ar to redakciju, kura bija likumā? Ir taču vēl daudz organizāciju, kuras vēlēsies likvidēt uzņēmumu. Kas izsaucis šo papildinājumu?/

Ģ.Krūmiņš: */Tas bija Apkārtējās vides aizsardzības komitejas priekšlikums, un mēs piekritām, ka uzņēmumu var likvidēt arī uz vides aizsardzības likumdošanas pamata./ Es domāju, ka šāds papildinājums būtu tīri normāls, ņemot vērā mūsu ekoloģisko sistēmu un to, kā valsts uzņēmumi tajā skaitā daudzkārt rupji ignorē vides aizsardzības likumdošanu, šāda norma būtu pieņemama.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautātāju nav? Paldies jums. Debatēs ir pieteikušies deputāti Biezais, Gavrilovs, Einars Repše, Zatuliviters, Birkavs, Bojārs, Kodoliņš. Deputāts Bojārs pašreiz ir preses konferencē un lūdza viņam rezervēt laiku debašu beigu posmā.

Vārds deputātam Biezajam.

J.Biezais: Cienītie kolēģi! Kā jau būsit ievērojuši, es parasti nepiesienos atsevišķiem pantiem vai formulējumiem un mēģinu runāt par kaut ko būtisku. Izmantojot likumu par uzņēmējdarbību un ideju, ka ir vajadzīgs likums par valsts uzņēmumu, esam aizskrējuši garām būtiskākām lietām. Manā uztverē tas, ko mēs saprotam ar valsts uzņēmumu, sastāv no vismaz trim principā dažādiem tipiem.

Viens būtu valsts uzņēmums tīrā veidā, kur īpašnieks ir valsts, arī valsts ir kā pārvaldnieks, kas personificē valsts īpašumu un izvirza diezgan stingras prasības pret uzņēmumu, tajā skaitā arī attiecībā uz dotācijām un peļņas izņemšanu.

Lielais vairums uzņēmumu, es tos tā nosacīti klasificēju, ir kā valsts nomas tipa vai iznomājamie valsts uzņēmumi, kuriem ir salīdzinoši lielāka patstāvība un kuriem ir arī perspektīvā iespējas vai tendences iekļauties konversijas procesā un kļūt par citādiem uzņēmumiem.

Vēl ir uzņēmumi, kas ir pārmantoti vai arī nav gluži pārmantoti no ārvalsts un starptautiskiem monopoliem, kuri šā likuma kontekstā ir pielīdzināti valsts uzņēmumiem. No šā viedokļa, manuprāt, nav atbildēti jautājumi, kas ir īpašnieks valsts uzņēmumiem un kas ir šā īpašnieka pārstāvis konkrēti. Citur ir minētas ministrijas, Ministru padome, resori. Varētu tā būt, taču jautājums pašreiz ir specifisks, un es gribētu padalīties šaubās ar kolēģiem, vai nebūtu nepieciešams kāds likums vai vismaz koncepcija par valsts uzņēmuma pārvaldīšanu, kas tad šo te īpašnieka daļu personificētu. Likuma izstrādāšanas gaitā bija diezgan liela pretestība no Rūpniecības ministrijas. Tas bija sakarā ar likumu par uzņēmējdarbību. Viņi nekādā ziņā negribēja sevi atzīt par īpašniekiem un visādi kratījās no šā pienākuma nost. Nezinu, vai šā likuma kontekstā visa Ministru padome pietiekami apzināsies sevi kā īpašnieku šiem minētajiem uzņēmumiem. Tādā gadījumā, ja šī doma nerod atbalstu, mēs to tālāk neattīstām. Bet uz šiem jautājumiem atdursimies tālāk. Jau arī tagad atduramies, kā tikt klāt pie uzņēmumu peļņas. Pašreiz viņi to mierīgi var atdot, teiksim, interfrontes mītiņam vai Černobiļas traģēdijas upuru ārstēšanai vai tamlīdzīgi. Tas jau it kā tā būtu. No vienas puses, ja netiek klāt pie peļņas, kādas morālas tiesības ir uz dotācijām pie mūsu budžeta? Tāpēc es domāju, ka varbūt ir vērts padomāt par valsts uzņēmumiem vārda pilnā nozīmē un to pārvaldīšanu.

Domu es esmu, liekas, pateicis, negribas aizkavēt jūsu uzmanību.

Priekšsēdētājs: Deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj! Atļaujiet izteikt savas domas par iesniegto likumprojektu. Es biju viens no tiem, kuri vēl jūlijā uzstāja, lai parādītos tāds likums, jo mēs nevaram ieviest jaunu saimniecisku mehānismu, ja mums nebūs likuma, kurš regulētu ievērojamas uzņēmumu daļas, kas saucas valsts uzņēmumi, saimniecisko darbību. Bet, strādājot ar dokumentiem, radās pati galvenā problēma. Šī problēma saistīta ar privatizāciju. Otra problēma saistīta ar uzņēmumu republikānisko un Savienības pakļautību. Un faktiski līdz šo jautājumu atrisināšanai iesniegtais dokuments ir tukšs dokuments. Man galvā pašlaik ir tāds pazīstams teiciens: “Karalis ir miris, lai dzīvo karalis!” Tādā veidā pirms privatizācijas, pirms pakļautības problēmas atrisinājuma šis dokuments– tā ir apoteoze, tā ir jaunas administratīvi komandējošās sistēmas pasludināšana un nekas vairāk. Kas tiek paredzēts? Pagaidām mums 90 procenti uzņēmumu ir valsts uzņēmumi, es domāju pamatfondus, tā nav tirgus ekonomika. Un visi valsts uzņēmumi, pakļaujoties šim likumam, nokļūst tās pašas administratīvi komandējošās sistēmas mehānismā, no kuras mēs visi, kā līdz šim esam paziņojuši, it kā gribam aiziet.

Kas vēl dara uzmanīgus? Uzmanīgus dara tas, ka šim likumam faktiski nav tiešās iedarbības, kā mēs sakām, tas ir ietvara likums. Te vāji aprakstīta saimniekošana un pārējais, dotas atsauces uz citiem likumiem, kuri kaut ko regulē konkrētāk, t.i., tas nav tiešās iedarbības likums, izņemot vienu punktu, kam tiešā iedarbība ir tikai attiecībā uz kadru jautājumu. Diemžēl, vērojot šī dokumenta sagatavošanas procesu, man radās iespaids, ka tas tiek gatavots tikai tādēļ, lai dotu Ministru padomei tiesības nomainīt uzņēmumu vadošos kadrus. Lūk, šeit jau paredzēta tiešā iedarbība, pārējos jautājumos Ministru padome ar pārvaldi vienkārši netiks galā. Un tāpēc šeit var izlemt. Tas, ka Ministru padomei tas neizdosies, nav apšaubāms, tas jau tagad ir redzams. Ja jau vajag saasināt jau tā saspringto situāciju darba kolektīvos, šis dokuments to saasinās, par to jūs nešaubieties.

Bet mani dara piesardzīgu arī otra puse. Ja valsts īpašumam vēl ir tik milzīgs īpatsvars, tad šis dokuments nozīmē krasu izpildvaras pastiprināšanu, pat līdz tam, ka mēs kā parlaments zaudējam kontroli. Mēs jau tā praktiski nekontrolējam to, jo budžets nav mūsu varā, bet te valsts Ministru padomes personā pārņem savā kontrolē arī visus uzņēmumus. Faktiski mēs kā deputāti jau par 80 procentiem nebūsim vajadzīgi, nemaz nerunājot par ekonomiku.

Tāpēc, ja runā par koncepciju, tad mana attieksme pret to nav vienkārša. Ja mums valsts īpašumā būtu ne vairāk kā 30 procenti, tad es ar abām rokām balsotu par šo likumu. Jo būtu citi likumi– par cenām, par akciju sabiedrībām utt. –, un tie visu regulētu, tāpat kā visos citos uzņēmumos. Bet mums vēl 90 procenti ir valsts īpašuma, mēs vēl neesam atrisinājuši jautājumu par privatizāciju, par pakļautību, un mēs vienalga no šī jautājuma nekur neizvairīsimies, tā ir realitāte. Politiķis ir tas, kurš ievēro realitāti, ja viņš realitāti neievēro, tas nav politiķis, tas ir skaidrs. Tāpēc es domāju, ka kaut kā šī problēma ir jāatrisina.

Ja te ir paredzēta tikai tiešā iedarbība kadru jautājumā, tad darba kolektīvi daudzos gadījumos tam nepiekritīs. Lai saglabātu kaut kādu līdzsvaru sabiedrībā šajā sarežģītajā periodā, nedrīkst dot šo absolūto varu mainīt direktorus, kā to grib mūsu Ministru padome, nedrīkst tai dot tādu varu, kaut vai tikai pārejas periodā, līdz pārkārtojumiem. Līdz konversijai jārisina kaut vai Ministru padomes un darba kolektīvu vienprātības jautājums par vadītāju pārejas periodā. Ja tā nebūs, mēs varēsim smaidīt, varēsim domāt, ko gribam, bet nekas neiznāks. Mēs kļūsim par deputātiem, kuri pieņem tādus lēmumus, kuri dzīvē neieviešas, bet daudzos gadījumos pat izsauc ļoti negatīvu atbildes reakciju. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Deputāts Einars Repše.

E.Repše: Cienītie kolēģi! Apzinoties, ka šis ir pārejas laiks, un piekrītot, ka likums par valsts uzņēmumu patiešām ir ļoti nepieciešams, tūlīt nepieciešams un ilgi gaidīts, tomēr jāapzinās arī tā situācija, kura ir šobrīd mūsu valstī. Valsts uzņēmums ir valsts īpašums. Tā ir lielākā daļa, nospiedošā daļa no visiem uzņēmumiem, kas šajā valstī ir. Tas ir viss vecais pārvaldes aparāts, kurā mēs neesam nomainījuši lielu tiesu gadījuma cilvēku. Daudzos gadījumos, pat pieņemot, ka šie cilvēki ir labi domājoši un mūsējie, viņi tomēr domā vēl piecdesmito gadu iner­cē, kura ir bijusi normālai ražošanas struktūrai pavisam neatbilstoša administrēšana.

Līdz ar to es gribu apgalvot, ka, lai mēs šodien varētu virzīties uz tirgu, lai mēs varētu virzīties uz privatizāciju, mums ir jāsalauž šīs vecās domāšanas inerce. Ne jau vardarbīgā veidā, bet jāsalauž iespējas veicināt to pašu veco sociālistisko ražošanas sistēmu. Tātad ar likumu, un tās ir mūsu, likumdevēju, tiesības.

Ir jāparedz noteikti “nē”, ja viens no šiem “nē” ir valsts uzņēmumu kaut kāds īpašs stāvoklis sabiedrībā. Padomājiet, ja mēs valsts uzņēmumu prioritāri apgādāsim ar izejvielām, tādā gadījumā tas būs krietni labākā stāvoklī nekā jebkurš privātā uzņēmuma iedīglis, kas šeit radīsies, un kaut kādi birokrāti kaut kādā nebūt pārvaldes aparātā izlems, ka mums ir ļoti svarīgi tieši šos valsts uzņēmumus turpmāk sākt subsidēt.

Valsts uzņēmumus labākā stāvoklī nekā privātus uzņēmumus nostāda arī tēzes par to, ka valsts uzņēmumiem nav jādod nekāda peļņa valsts budžetā. Tas ir pilnīgi absurdi. Ja valsts iegulda savu mantu, nošķir daļu mantas šā uzņēmuma fondos, tad arī valsts uzstājas kā uzņēmējs, no uzņēmuma sagaidot peļņu. Ja mēs atdodam visu šo peļņu valsts uzņēmumā strādājošajiem sociālo vai citu vajadzību apmierināšanai vai kā citādi, mēs atkal šos uzņēmumus nostādām augstākas labvēlības režīmā. Tā ir milzīga konceptuāla kļūda. Valsts uzņēmumi visās valstīs ir ar zemāku lietderības koeficientu nekā privātās firmas. Kur nu vēl mūsējā! Patiešām šāda pieeja ir tikai mesli vecajai domāšanai.

Par valsts uzņēmumu, par valsts pasūtījumu arī ir sava saruna, jo izdevīgi valsts pasūtījumi ir vēl viens kanāls, kā var turēt pie dzīvības nerentablu valsts uzņēmumu. Tādējādi, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu pret ļaunprātīgu izmantošanu, būtu jāparedz likumā normas par valsts pasūtījumu izsludināšanu konkursu veidā. Tikai tad, ja citas firmas neuzņemas to darīt, varbūt pat ar vēl labākiem noteikumiem, tādā gadījumā tas būtu atstājams obligātā kārtā valsts uzņēmumiem. Šādas tēzes būtu acīmredzot pārdomājamas un iestrādājamas vēl vairāk. Tas nav izdarīts šajā likumprojektā, nav redzams. Ņemot vērā, ka šim likumam būs viena no izšķīrējnozīmēm turpmākajā privatizācijas politikā, es aicinātu tomēr pie šīm tīri konceptuālajām lietām vēl papildus piestrādāt un šodien likumprojektu pirmajā lasījumā nepieņemt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Cienījamie kolēģi! Mēs ar jums turpinām nodarboties ar nopietniem jautājumiem, apspriežam ekonomiska rakstura likumprojektus. Tas liecina par to, ka mēs visumā esam uz pareizā ceļa. Bet laikam pareizi ir arī tas, ka mums savi spēki šajā virzienā jāpalielina.

Kas attiecas konkrēti uz likumprojektu, kas ir manā priekšā, kuru mēs pašlaik apspriežam, tad es gribu izteikt dažus apsvērumus sakarā ar to. Vispirms, manuprāt, iesniegtais likumprojekts, neskatoties uz nopietno darbu, kas ielikts tā sagatavošanā, uzmanīgi lasot, diezin vai varēs saņemt vairāk plusu nekā mīnusu. Drīzāk otrādi. Un, tā kā ir pirmais lasījums, sarunai ir jābūt konceptuālai, es par to arī runāšu.

Iepazīstoties ar šo likumprojektu, pats no sevis rodas pirmais secinājums, ka likumprojekta mērķis ir aizsargāt valsts īpašumu, tajā skaitā aizsargāt ar likumu arī uzņēmumus, kuri atrodas valsts īpašumā. Bet šodien uzdevums nav aizstāvēt valsts īpašumu, bet pazemināt sabiedriskošanas līmeni. Tātad šis likumprojekts diemžēl neiet kopsolī ar dzīvi.

Otrais. Es uzskatu, ka šodien nav vajadzīgs šāds likumprojekts. Bet, ja arī tas vajadzīgs kā tāds, tad tas laikam būs mums vajadzīgs pēc tam, kad mēs pieņemsim labu, pamatīgu likumprojektu par privatizāciju, par valsts īpašuma konversiju– nosauciet, kā jums tīk, un tikai pēc tam, kad tas sāks darboties. Tad vismaz mums kļūs skaidrs konversijas īpatsvars, atlikušā valsts īpašuma īpatsvars, un tad acīmredzot mums būs vajadzīgs šis likumprojekts.

Treškārt, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis likumprojekts, uzmanīgi to lasot, nonāk krasā pretrunā ar likumu par konversiju, kurš pašlaik ir apturēts. Līdz ar to šis likumprojekts nav izvairījies no tiem zemūdens akmeņiem, kādi agrāk mums bija virknē likumprojektu. Lai kā mēs arī gribētu, lai ko mēs šodien runātu, mēs nevaram izvairīties no reālā fakta, kas pastāv dzīvē. Bet reālā fakta būtība ir tāda: Latvijas Republikas teritorijā šodien ir un acīmredzot vēl būs Savienības uzņēmumi. Un ierakstīt ar vienu vēzienu, ka runa ir par Latvijas Republikas valsts uzņēmumiem, tajā skaitā arī tiem, kuri pakļauti Savienības resoriem, es domāju, tas nozīmē te nedaudz aizskriet dzīvei priekšā. Patiešām nevajag, kā te teica runātājs, saasināt situāciju. Tomēr vajag nogaidīt to momentu, kad šīs problēmas tiks likvidētas nevis konfrontācijas ceļā, bet laba, kvalificēta ekonomiskā dialoga ceļā.

Nākamais moments, ko es gribu atzīmēt sakarā ar šo likumprojektu. Es atgriežos pie domas, kuru es formulēju pašā sākumā. Runa ir par valsts īpašuma nostiprināšanu. Jā, patiešām, ja te ir ideja par to, ka Latvijas Republikas valsts uzņēmums atbild valstij par savām saistībām ar visu savu īpašumu, bet valsts atbild par savām saistībām, acīmredzot, jādomā, savam uzņēmumam, tad rodas jautājums: par kādu tirgu te var būt runa? Un taisnība ir deputātam Repšem, runājot par to, ka šeit atkal ir ielikta ideja par privileģētu valsts uzņēmumu radīšanu, kuri tiks centralizēti apgādāti ar materiāli tehniskajiem resursiem, bet tajā pašā laikā pārējie tos iegādāsies ražošanas līdzekļu tirgū, t.i., pirmie atradīsies privileģētā stāvoklī. Bet, piedodiet, kāda tad ir tirgus ekonomika?

Izbrīnu izraisa, protams, te ietvertā ideja par budžeta dotācijām. Šī ideja tieši runā par to, ka mēs neievērojam tos lēmumus, tos dokumentus, kurus paši apspriežam. Bet taču valdības programmā, kuru mēs noklausījāmies pirmajā sesijā un pie kuras mēs tiepīgi negribam atgriezties, neraugoties uz vairākkārtīgiem ierosinājumiem, bet pie tās jāatgriežas laikam,– uz daudziem jautājumiem mums atbildi dos pārstrādātā programma, šajā programmā skaidri rakstīts, un diezin vai tas tiks mainīts, pat pārstrādājot, par budžeta dotācijām. Tur skaidri ierakstīts, ka cenas no 1991.gada 1.janvāra tiek atbrīvotas, visas dotācijas tiek atceltas. Te, šajā likumprojektā, pēkšņi kā pirmais līdzekļu avots parādās kapitālieguldījumi, budžeta dotācijas. Protams, šis likumprojekts neasociējas ar dzīvi. Šajā likumprojektā, runājot konceptuāli, teiksim atklāti, ir voluntārisma elementi. Nu, piemēram, es nenosaukšu punktus, tur 7.4., jo acīmredzot, krievu un latviešu teksts te nedaudz nesaskan, bet, ja valsts uzņēmumam tiek piešķirtas tiesības tikai ar Ministru padomes sankciju veikt kaut kādu labdarības finansējumu, tad, piedodiet, ja mēs šajos jautājumos uzņēmumiem sasais­tām rokas un kājas, kāda te var būt ekonomiskā patstāvība? Vai Rietumos kāda valdība limitē privātu uzņēmumu, ja pēkšņi tas izlēmis daļu savu finansu līdzekļu novirzīt labdarībai? Bet mums šeit tas ir skaidri pateikts.

Un, beidzot, man gribētos burtiski dažus vārdus vēl teikt par voluntārisma ideju, komandēšanas ideju pastiprināšanos. Es šajā gadījumā piekrītu deputātam Gavrilovam jautājumā par valsts pasūtījumu. Nu, teiksim atklāti, te ir vecās pieejas valsts pasūtījumam. Pietiek nocitēt tikai vienu mazu rindkopu: “Valsts pasūtījuma apjoms nedrīkst pārsniegt 80 procentus no uzņēmuma kopējās produkcijas.” Nedrīkst pārsniegt 80 procentus. Bet pat ja tas būs 80 procenti. Vai tā būs uzņēmējdarbība? Vai tas būs tirgus? Vai tā būs ekonomiskā patstāvība? Nē. Tās ir ekonomiskās važas. Mēs šajā gadījumā neatstājam telpu uzņēmumu uzņēmējdarbībai.

Es domāju, ka šim likumprojektam ir ļoti daudz trūkumu. Mēs taču lieliski zinām: ja valsts atbild par uzņēmuma darbību, un šī ideja te ierakstīta, tad tā jau nu pacentīsies, lai šis valsts pasūtījums būtu nevis 25 procenti un nevis 30 procenti, bet visi 110 procenti. Uzskatu, ka šis likumprojekts prasa nopietnu pārstrādi, un uzskatu, ka tas pagaidām jāatliek, jāpagaida, kamēr reāli pienāks laiks šim likumprojektam. Šodien šis likumprojekts nav savlaicīgs. Tas pirmkārt. Un otrais. Šis likumprojekts tādā veidā, kādā tas ir šeit, diezin vai var tikt šodien pieņemts. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Birkavam.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Tāpat kā vakar, runājot par uzņēmumu reģistru, man arī šodien jārunā par zināmu neorganizētību, pirms likumprojekts nonāk apspriešanā parlamentā. Kad Likumdošanas komisija sāka skatīt likumprojektu par valsts uzņēmumu, mums kļuva zināms, ka valdība gatavo vēl vienu alternatīvu projektu, kurā ir apvienotas valsts un pašvaldību uzņēmuma īpatnības. Lai kā es centos panākt, lai šis likumprojekts būtu redzams un vienlaicīgi ar šo likumprojektu būtu nonācis parlamentā, man tas neizdevās. Bet šis likumprojekts ir tieši tas, kas visvairāk skar valdības intereses. Manī rada izbrīnu, ka es šeit zālē neredzu valdības pārstāvi. Varbūt es kļūdos?

Par konceptuālo pieeju šim likumprojektam. Analīze rāda, ka normatīvi attiecībā uz valsts uzņēmuma specifiku ir apmēram 50 rindiņas. Tas, tāpat kā pārējais likumprojekts par dažāda veida sabiedrībām un dažāda veida uzņēmumiem, liek mums domāt, ka, gatavojot vairāk nekā desmit likumprojektus par detalizētu uzņēmējdarbību, mēs faktiski varētu iztikt ar vienu likumu, ar likumu par uzņēmējdarbības īpatnībām dažādos uzņēmuma veidos. Man šķiet, ka tā ievērojami varētu paātrināt ekonomisko likumu pieņemšanu, izslēgt to milzīgo dublēšanu, kas ir gaidāma katrā no nākamajiem likumprojektiem par dažādiem uzņēmuma veidiem, kā tas ir redzams arī šajā projektā.

Šajā likumprojektā nav atrisināti trīs svarīgi jautājumi. Par peļņas ienākuma sadales kārtību saskaņā ar 6.2.punktu lems Ministru padome vai, visticamāk, tās pilnvarotais pārstāvis– departaments un ministrija. Līdz ar to te pavērts ceļš absolūtam voluntārismam.

Tas pats ir par darba samaksas formām un sistēmām. Noteicējs ir direktors. Līdz ar to voluntārisms kļūst vēl lielāks un strādnieka aizsargātība– minimāla. Te ir vajadzīgs, lai likums noteiktu galvenos principus. Neko nedos arī Augstākās padomes Prezidija lēmumprojektā paredzētais uzdevums Juridiskajai pārvaldei sagatavot grozījumus darba likumkodeksā. Pretrunas varētu novērst, atceļot darba likumkodeksa 85. un 86.pantu un ierakstot, ka lems direktors. Bet, pēc kā jāvadās direktoram, kā nodrošināt sociālā taisnīguma principu,– tas jānosaka šajā likumā, ja mēs to pieņemam. Šajā likumā vajadzētu pateikt, kā apzīmēt to tiesību kopumu, ko veido valdījums, lietojums un rīcība ar valsts mantu, jo šobrīd mēs šajā likumprojektā esam atteikušies no tā operatīvās pārvaldīšanas jēdziena, kāds bija līdz šim. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka bez šā jautājuma atrisināšanas mēs valsts īpašuma tiesības valsts uzņēmumam precīzi nedefinēsim.

Bez tam vesela virkne atsevišķu piezīmju jau ir izteiktas Likumdošanas jautājumu komisijas iesniegtajā variantā, tāpēc mans priekšlikums komisijas vārdā ir likumprojektu pirmajā lasījumā vēl nepieņemt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Cienījamie deputāti! Man jājautā, ar ko mēs šeit nodarbojamies? Kas ir mūsu galvenais uzdevums šajā zālē, sākot no 4.maija Deklarācijas? Es domāju, ka mūsu galvenais uzdevums ir Latvijas valsts atjaunošana. Šīs atjaunošanas ceļā ir jāgādā par to, lai valstij būtu materiālā bāze. Līdz ar to mums jāatzīst, ka viens no šīs materiālās bāzes un ekonomikas galvenajiem balstiem ir rūpniecība. Ņemot vērā, ka šī rūpniecība pagaidām pieder valstij, mums ir jāorientējas uz to, ka tā ir valsts rūpniecība, tātad jānoregulē šis attiecību mezgls.

Mēs ne tikai nedrīkstam atlikt šo jautājumu, es uzskatu, ka šis likumprojekts mums ir jāpasludina par steidzamu, ņemot vērā, ka pretējā puse pieliek visus spēkus, lai pārvērstu un privatizētu rūpniecību, kas pieder mums, un izvazātu to, kā saka viņi paši, šoreiz nevis pa nacionālām mājām, bet gan pa darba kolektīvu kabatām, īpašumu, kas pieder mūsu republikai. To mēs nedrīkstam pieļaut.

Jūs atceraties to “Cīņu”, ko es jums rādīju? Priekš tam jau tiek organizētas strādnieku vienības. Man liekas, ka nevienam šeit nav jāatgādina, cik tas ir bīstami Latvijas ekonomikai. Es uzskatu šos centienus jeb šo mēģinājumu par ekonomisko diversiju mūsu teritorijā. Līdz ar to es neatrodu par iespējamu jebkādā veidā šo likumprojektu atlikt. Pie tā jāstrādā ļoti steidzīgi. Manuprāt, šim likumprojektam nav jābūt detalizētam, tam jābūt principa līmenī. Īsam un principiālam likumam. Lai mēs varētu šodien noturēt savu īpašumu. Vispirms tas jāpasludina par republikas īpašumu. Pēc tam tikai mēs to varēsim privatizēt, nevis otrādi, kā liek priekšā opozīcija, vilkdama savu līniju– vispirms privatizēs, iebāzīs kabatā un tad rūpēsies, vai tas ir mūsu republikas īpašums vai ne. Es gribētu jums atgādināt, cik tas ir bīstami, ja Rižkova akta īstenošana aizies priekšā mūsu aktu īstenošanai. Man liekas, man jums nav jāskaidro, kas tad būs. Tātad mums ir jāaizsteidzas priekšā Rižkovam, nevis jāļauj Rižkovam aizsteigties priekšā mums. Tajā skaitā arī opozīcijai nedrīkst ļaut aizsteigties priekšā mums. Aizsargāsim savas pozīcijas un savu republiku.

Šajā sakarā es nevaru piekrist dažām šā likuma tēzēm. Vispirms es sākšu no otra gala, ka šo likumprojektu var pieņemt pirmajā lasījumā, ņemot vērā dažus ļoti nopietnus iebildumus. Kādi tie būtu šajā sakarā?

Es nevaru piekrist arī Repšem, ka valsts uzņēmumi visā pasaulē ir ar zemāku rentabilitāti. Es burtiski dienu atpakaļ runājos ar somu rūpniekiem. Somu rūpnieki saka, ka viņu valsts rūpniecība ir tikpat efektīva kā privātā rūpniecība, jo strādā privātās rūpniecības tirgū. Ja tā būtu neefektīva, tā vienkārši bankrotētu vai to pārdotu. Tātad neefektīva valsts rūpniecība tik vienkārši tur nevar būt tajā ekonomiskajā situācijā.

Pret ko es iebilstu šajā likumprojektā? Es uzskatu, ka galīgi nepareiza ir tēze 1.panta otrajā daļā, kur teikts: “Latvijas Republikas valsts uzņēmumu, kuri atrodas PSRS resoru pakļautībā, darbību papildus regulēs starpvalstu līgumi.” Es neuzskatu, ka pēc 4.maija Deklarācijas var būt jebkādi Latvijas Republikas valsts uzņēmumi Savienības pakļautībā. Vai nu tie ir Latvijas Republikas uzņēmumi, vai tie nav Latvijas Republikas uzņēmumi. Mums šis jautājums jāizlemj. Ja tie ir, tad tiem jābūt mūsu republikas pakļautībā. Un nekā savādāk. Līdz ar to šo tēzīti lieku priekšā mainīt sekojošā redakcijā: “Jebkuras ārvalsts un arī PSRS uzņēmumi, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā, pakļauti Latvijas Republikas jurisdikcijai, un to tiesisko statusu nosaka Latvijas Republikas likumi, starptautiskie līgumi un šo uzņēmumu statuss.” Tā būs korekti, tā tas notiek jebkurā demokrātiskā valstī pasaulē. Es pieļauju, ka Latvijas teritorijā var būt PSRS uzņēmumi. Ja mēs ļaujam brīvas ārzemju investīcijas ar 100% ārzemju kapitālu, principā tāda lieta var būt, bet mums jāpasaka, kurš uzņēmums ir Latvijas Republikas un kurš ir PSRS. Kurš varbūt ir arī jauktais uzņēmums. Šis jautājums jāizlemj šim parlamentam.

3.panta otrajā daļā viss teksts pirms komata obligāti ir jāizsvītro, pretējā gadījumā jebkuru Latvijas Republikas valsts uzņēmuma sais­tību segšanai ārvalstis varēs arestēt jebkuru mūsu īpašumu. Konkrēti– Latvijas kuģniecības kuģi. Paskatieties likumprojektā, kuru mēs nupat pieņēmām par uzņēmējdarbību! Tur arī pareizi ielikta ideja par nošķirtu īpašumu. Lūk, šis valsts uzņēmums atbild tikai ar šo nošķirto īpašumu. Atbild kā uzņēmums. Valsts nevar būt universāls atbildētājs. Šeit zālē sēž civilisti un pašreiz pārdomā, cik pareizi es to saku, bet valsts nevar būt universāla atbildētāja par savu uzņēmumu grēkiem.

Es uzskatu, ka šeit mums lietojams tas pats princips, kas akciju sabiedrībām. Valsts nošķir īpašumu. Ja šis uzņēmums bankrotē, tad valsts ļauj tam bankrotēt vai šo uzņēmumu pārdod. Pretējā gadījumā mēs, nodokļu maksātāji, maksāsim no savām kabatām par uzņēmuma vadības nolaidīgo darbību, ko mēs nedrīkstam pieļaut. Pretējā gadījumā visa mūsu rūpniecība būs tikpat nerentabla, cik tagad. Es pieļauju tādu situāciju, ka varbūt mēs iztaisīsim savai aizsardzībai šeit Kalašņikova automātu rūpnīcu un ka mums vajadzēs atbildēt, lai tā ir rentabla. Tad to mēs varbūt no savām kabatām nodokļa veidā arī atmaksāsim.

Bet visumā principam jābūt vienādam: uzņēmums ir vai nu rentabls, vai tas jāpārdod, vai tas bankrotē. 3.panta otrajā daļā 7.1.punkta pirmajā rindiņā nepieciešams aiz vārda “veidot” papildināt– “ar iestarpinājumu nošķirta valsts mantas daļa”. Tad mums būs šis princips ielikts iekšā likumā, ka šīs rūpnīcas ir nošķirta valsts mantas daļa un valsts nav universāls atbildētājs nevīžīga direktora vietā vai nevīžīga darba kolektīva vietā.

Rūpniecības komisijas korekcijā otrajā lappusē pirmajā rindiņā aiz vārda “lieto” nepieciešams iestarpināt “savu”, jo lietot var tikai savu. Pretējā gadījumā nepareizi var saprast šo pantu.

Tātad piektajā lappusē 8.1.punktu nepieciešams papildināt ar tēzi “vai pretēji likumā noteiktajai kārtībai”. Tātad, ja likums tiek pārkāpts, tad iestājas tās sekas, kas minētas 8.1.punktā, bet 9.1.punktu acīmredzot ir nepieciešams papildināt ar jaunu rindkopu, kurā jāieraksta: “Par Latvijas Republikas valsts uzņēmuma direktoru var būt tikai Latvijas Republikas pilsonis.” Kā nepilsonis var vadīt Latvijas Republikas ekonomisko pamatu, republikas rūpnīcu? Dažos štatos ir noteikts, ka Amerikā inkorporētas amerikāņu kompānijas var vadīt un veidot tikai Amerikas Savienoto Valstu pilsonis. Amerika, starp citu, ir ļoti liberāla kapitālistiska valsts ar ļoti liberālām investīcijām. Es nezinu, vai mums vajadzētu pieņemt sliktāku variantu nekā Amerikas likumdošanā, ņemot vērā, ka es jums rādīju arī zviedru likumdošanas noteikumus, kur ir tādi paši noteikumi. Tātad, ja tas ir mūsu īpašums, mūsu rūpnīca, tad direktoram jābūt Latvijas Republikas pilsonim. Tā ir mana stingra pārliecība.

15.1.punktu nepieciešams papildināt ar sekojošu tekstu: “saskaņā ar darba līgumu un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem”. Darba līgums obligāti jāņem vērā.

15.2.punktā otrā rindkopa, man liekas, vispār jāsvītro. Inflācijas bremzēšanai, piemēram, Zviedrijā, darba devēja organizācija un arodorganizācija, kas ir lielākā strādnieku organizācija un var nogāzt jebkurā brīdī valdību, vienojas par maksimālām likmēm. Es domāju, ka tēze par to, ka maksimālās likmes nedrīkst noteikt, ir nepareiza, jo pretējā gadījumā nebūs iespējas regulēt inflāciju jeb noturēt inflāciju. Demokrātiskās valstīs tā notiek, inflācijas regulēšanu nosaka maksimālās likmes. Pārējos iebildumus es iesniegšu komisijai.

Priekšsēdētājs: Deputāts Lucāns.

J.Lucāns: Godātie deputāti, Padomju Savienībā bija pieņemti divi likumi, kuru rezultātā tika sagrauta visas valsts ekonomika. Viens no tiem bija likums par kooperāciju, otrs– par valsts uzņēmumu. Pašreizējais likumprojekts, kas ir mūsu apspriešanā, ir mēģinājums atgriezt normālu stāvokli ekonomikā. Es domāju, ka visumā šis likumprojekts izpilda šo savu funkciju. Atkal kārtējo reizi uzdodam sev jautājumu, vai beigu beigās mums nav pašmērķis sadalīt valsts īpašumu kaut kam, vai mēs gribam iet normālu privatizācijas procesu, kura rezultātā parādīsies īsts īpašnieks. Pašreizējais princips– mēģināt uzņēmumus sadalīt akcijās un izdalīt saviem darbiniekiem– nav nekas cits kā tas pats kolhozs, kas visus 40 gadus ir pastāvējis lauksaimniecībā. Pie kā tas ir novedis, to mēs zinām. Tas nav paņēmiens, kā sameklēt īpašnieku. Tāpēc to propagandēt var tikai tādi cilvēki, kuriem nepatīk lietu normāla virzība.

Nākošais. Te bija runa par to, ka valsts pasūtījums ir, tā sakot, atgriešanās pie vecās kārtības. Es domāju, ka taisni otrādi. Mēs gan esam šo vārdu pagātnē drusku sabojājuši, bet principā valsts pasūtījums normāli pasaulē ir visdrošākais pasūtījuma veids, pēc kura katrs uzņēmējs cenšas, jo valsts pasūtījums tiek nodrošināts ar nepieciešamajiem izejmateriāliem un ar realizācijas tirgu. Ja mēs runājam par 80 procentiem, es domāju, ka šeit nevar būt nekādu iebildumu attiecībā uz to, ka tā varētu būt kaut kāda diskriminācija attiecībā uz otru uzņēmumu.

Tālāk te bija izteikta tēze par Savienības uzņēmumiem. Pēc manām domām, Latvijas Republikā nav Savienības uzņēmumu. Ir tikai Latvijas Republikas uzņēmumi, kas ir Padomju Savienības pakļautībā. Tas nav viens un tas pats. Man liekas, šeit šīs lietas arī ir jānošķir.

Pēdējais, kas šeit īpaši atkārtojas, proti, kas tad beigu beigās ir direktors, vai tas atkal būs direktors un tamlīdzīgi. Es domāju, ka direktora normālu funkciju atjaunošana ir absolūti nepieciešams pasākums, ja mēs gribam runāt par valsts uzņēmumu. Pēdējais likums par valsts uzņēmumu, kad direktoru sāka ievēlēt kolektīvs, nozīmēja to, ka faktiski valsts uzņēmumu valsts vairs nekontrolēja.
Direktors, kuru ievēlē kolektīvs, pilda kolektīva intereses, bet nepārstāv vairs valsts intereses. Normālā uzņēmumā ir jābūt pārstāvētām īpašnieka interesēm. Kas tad beigu beigās valsts uzņēmumā pārstāv īpašnieka intereses, ja ne direktors? Bet, ja viņu ieceļ kolektīvs, tad, protams, direktors domā par kolektīva interesēm. Tātad ir runa par normāla stāvokļa atgriešanu uzņēmumā.

Neraugoties uz visiem šeit minētajiem trūkumiem, es esmu pārliecināts, ka likumprojekts ir jāpieņem steidzīgi un neatliekami, jāturpina pēc iespējas paātrināts darbs, lai tas ātrāk izietu cauri un lai varētu sākt darboties.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kodoliņš.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Es daudzējādā ziņā piekrītu tām domām, kuras jau ir atskanējušas no šīs tribīnes. Tāpēc centīšos runāt tikai par diviem momentiem, kuros, manuprāt, bija visai dažādi uzskati.

Pirmais jautājums ir par to, ka šajā likumprojektā, autori to arī neslēpj, ir ielikts gan ekonomiskās likumdošanas moments, gan arī zināms politisks moments. Šajā ziņā pirmais jautājums– vai tiešām ir pareizi, ka mēs ekonomiskajos likumos liekam iekšā tīri politiskus motīvus. Ekonomika un politika ir saistītas lietas, un nekad tīri atšķirt tās neizdosies, tomēr likt iekšā politiskus motīvus ekonomiskajos likumprojektos, manuprāt, nav pareizi, jo šie politiskie momenti ir mainīgi, bet mēs tomēr gribam izveidot ekonomisko likumdošanu, kas ir stabila un veicina stabilu uzņēmējdarbību. Tāpēc būtu jācenšas pēc iespējas ekonomisko likumdošanu veidot tādu, kāda atbilst attīstītām pasaules valstīm. Mūsu likums par uzņēmējdarbību, manuprāt, tomēr dod normālu pamatu, un šis ceļš būtu jāiet tālāk. Kas attiecas uz politisko momentu, tas ir noteikti jārisina, bet, manuprāt, daudz pareizāk tomēr ir panākt, lai mēs pieņemam likumu par valsts īpašuma konversiju. Šeit ir īstā vieta, kad beigu beigās ar likumu varam pateikt skaidri un gaiši, ka tas, kas ir mūsu, tas ir mūsu, ka valsts elektrotehniskā fabrika ir Latvijas, nevis kaut kādas abstraktas valsts elektrotehniskā fabrika.

Tālāk es mazlietiņ gribu pieskarties ekonomiskajiem momentiem. Ekonomiskā situācija mums, bez šaubām, ir pilnīgi neatbilstoša tam, kāds stāvoklis ar valsts īpašumiem ir pasaulē. Mūsu valsts īpašuma sektors sastāda neiedomājami lielu daļu, tādu daļu, kas ir pilnīgi nenormāla. Līdz ar to izveidojas tāda situācija, ka valsts pati savu īpašumu nav spējīga pārvaldīt, kaut arī mēs jau būtu pasludinājuši, ka Latvijas Republikas pārvaldīšanā ir visas valsts īpašums.

Es uzskatu, ka mums ir jāpieiet tikai no šīs pozīcijas, ka valsts ir normāls īpašnieks un domā tāpat kā jebkurš cits normāls īpašnieks. Ļoti daudzi uzskata, ka pastāv normāli īpašnieki un pretstatā tam– valsts, kas ir nenormāls īpašnieks. Es personiski uzskatu, ka šāda pieeja nevar būt. Valsts ir normāls īpašnieks, un pieeja šai situācijai ir tāda pati kā attiecībā uz jebkura cita īpašnieka izpratni par savu īpašumu. Tātad, ja valsts uztur kādu uzņēmumu, tad tā nosaka par šo uzņēmumu visu. Es šeit galīgi nevaru saprast, kāpēc mums būtu jāpieņem, ka valsts uzņēmumā kolektīvs pats tiks galā. Citi uzņēmēji nosaka savā īpašumā esošajos uzņēmumos gan algas, gan produkcijas ražošanu, gan to, cik no peļņas patērēt, cik– uzkrāt. Tāpat jārīkojas arī valstij. Piemēram, es varu pateikt, ka Latvijas Republikā valsts uzņēmumos darba algas noteica ar likumu, kuru parakstīja ne mazāk un ne vairāk kā valsts prezidents. Tātad valsts prezidentam bija vara. Piemēram, ja jūs paskatīsieties Latvijas laika likumu par dzelzceļiem, tur bija pilnīgi precīzi noteiktas visas algas. Tāpat bija mežziņiem, arī mežstrādnieku algas bija pilnīgi precīzi noteiktas. To visu apstiprināja nevis kaut kāds uzņēmuma direktors, kas var rīkoties tā vai tā, bet valsts prezidents. Manā izpratnē, mums ir jāiet un jācenšas pāriet uz klasisko formu.

Ko tad darīt? Valda milzīga neizpratne, kā mēs varam nonākt līdz normālai situācijai. Manuprāt, situācija ir jānormalizē, izmantojot starpformas, ko arī pasaules prakse pieļauj, proti, plaši pielietojot valsts akciju sabiedrību principu vai veidojot cita veida sabiedrības. Šajā gadījumā tā tiešām ir nošķirta īpašuma daļa, kur valsts kā akcionārs ieceļ savu akciju sabiedrības pārvaldnieku, bet no viņa tiek prasīts tikai viens– maksimāli liela peļņa. Ja jūs, direktora kungs, nevarat nodrošināt tādu peļņu, kādu mēs esam jums prasījuši, teiksim, 15 procentus gadā, tad, piedodiet, mēs liekam citu direktoru, kuram atkal ir tikai viena prasība. Tālāk ir pilnīga rīcības brīvība.

Pilnīgi cits gadījums ir, kad valsts tur uzņēmumu, teiksim, dzelzceļu, lai tas pildītu kādas funkcijas. Šajā gadījumā mēs reglamentējam pilnīgi visu. Tāpēc es uzskatu, ka likumprojektā neapšaubāmi ir daudz kas simpātisks un tam liela nozīme ir tajā ziņā, ka šī problēma ir izvirzīta un to nevar noņemt no darba kārtības. Es tomēr piekristu vairāk tiem deputātiem, kuri ir par to, lai to vēl nepieņemtu pirmajā lasījumā. Jo sevišķi es gribētu pievērst jūsu uzmanību deputāta Birkava izteiktajai domai, jo mums tiešām nebūtu vajadzīgs pieņemt atsevišķu likumu par katru no uzņēmējdarbības likumā paredzētajām unitārā uzņēmuma formām.

Priekšsēdētājs: Deputāt Ģirt Krūmiņ, jūs varat izmantot savas tiesības teikt mums dažus vārdus.

Ģ.Krūmiņš: No šeit izskanējušām runām mēs atzīmējam, kādi grozījumi un papildinājumi būtu nepieciešami, bet es domāju, ka tie nav tik būtiski, lai visu mūsu likumprojektu noraidītu kā nederīgu un ieteiktu pilnīgi pārstrādāt. Es domāju, ka likumprojekta izstrādes pakāpe pilnīgi atbilst pirmajam lasījumam, jo pēc mūsu procedūras kārtības ir paredzēts, ka pirmajā lasījumā vēl var ienest konceptuālas izmaiņas. Daudzas no šodien minētajām piezīmēm tiešām ir konceptuāla rakstura. Mēs tās varam otrajam lasījumam iestrādāt šajā likumprojektā. Tādēļ es aicinātu tomēr šodien pieņemt iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Jūs par procedūru?

E.Repše: Jā, faktiski par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Repše: Es tomēr negribētu piekrist. Tas ir arī pret reglamentu, ka mēs pieņemtu pirmajā lasījumā likumprojektu, paredzot, ka pēc tam uz otro lasījumu gatavosim labojumus koncepcijā. Tā tomēr nebūs pareizi, jo tad mēs aiziesim vienkārši pa konveijeru– kaut kādus labojumus pieņemsim, balsosim plenārsēdē un noraidīsim. Šajā gadījumā, manuprāt, koncepcija, kā jau to teicu, nav pieņemama. Var piekrist, ka uzņēmumi ir jāpārņem Latvijas Republikas pakļautībā un kalpībā, bet šis likums to nedara. Tas tikai apmaina direktorus. Nekur nav teikts, ka jaunie būs labāki. Mēs nedrīkstam, aizbildinoties ar steigu, vest burtiski Latviju uz Latvijas PSR.

Priekšsēdētājs: Jūs, deputāt Einar Repše, saņemat piezīmi. Tā nav procedūra. Tas bija arguments, kurš tika izteikts un kuru deputāti uzklausīja. Vajag atklāti arī teikt, par ko ir runa, jo nevienam taču netiks liegta iespēja paust savu viedokli, vēl jo vairāk, ja ir tāds satraukums, ka kaut kas nav kārtībā.

Lūdzu, balsosim, vai mēs likumprojektu akceptējam vai neakceptējam pirmajā lasījumā. Rezultāts: par– 74, 62– atturas un pret. Līdz ar to projekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Piezīmes par procedūru. Jūs teicāt– par ko balsojam? Mēs varētu balsot par kāda panta izslēgšanu, bet visi pārējie priekšlikumi, kuri šeit izskanēja, netika balsoti, jo tie nav rakstiski. Ja arī būtu rakstiski, tad tas ir komisijas jautājums. Tāpēc tagad viss jālemj otrajā lasījumā.

Tagad vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis: Migrācijas lietu komisija lūdz starpbrīdī 14.30 blakustelpā.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl paziņojumi?

Pusdienas pārtraukums– pusotru stundu. Sākam darbu pulksten 15.00.

(Pārtraukums)