Frakciju viedokļi

Pēc 2005.gada 10. februāra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodienas Saeimas sēdē, kā ierasts pēdējā laikā, tika noraidīti vairāki priekšlikumi no kreiso frakciju deputātiem – grozījumi svētku un atceres dienās un kārtējie grozījumi Izglītības likumā. Jāsaka, arī ne pārāk kuplais pikets pie Saeimas, kurā atkal tikās izglītības reformas pretinieki, liecina par to, ka īpaši jau necer, ka šis likums tiks grozīts, mīkstināts, bet drīzāk būtu jāskatās uz to, kā radīt sabiedrībā pārliecību, ka latviešu valoda ir jāapgūst un ka pašreizējās normas – 60% valsts valodā un 40% mazākumtautu valodā – droši vien koriģējamas uz augšu, jo šiem 60% latviešu valodā piekrīt arī mācības, tātad svešvalodu apguve, kas faktiski gluži latviešu valoda vis nav. Tas ir kaut kas cits. Par to mēs varētu padiskutēt arī mazliet vēlāk.
Saeimā darba grupa turpina strādāt pie komunistiskā totalitārisma režīma nozieguma nosodīšanas deklarācijas. Deklarācija top samērā lēni, tomēr jāsaprot, ka Saeimai, izsakot savu viedokli, tam ir jābūt pietiekami izsvērtam un rūpīgam. Tā nav uzruna no tribīnes, bet tas varētu būt Saeimas vairākuma viedoklis. Un labi, ka Saeima tuvojas šī dokumenta iesniegšanai oficiāli, jo ne tikai jāatbalsta svarīgu amatpersonu viedokļi par Latvijas vēsturi un attiecībām ar Krieviju, bet Saeimai pašai kā vēlētāju pārstāvniecībai ir jāpieņem savs nopietns viedoklis. Pašreizējā projektā paredzēta atsauce gan uz 1920.gada miera līgumu ar Krieviju, gan uz vairākiem citiem starptautiskiem dokumentiem un līgumiem, kurus vēsturē diemžēl Krievija ir pārkāpusi. Mūsu pienākums savu pozīciju izskaidrot, jo skaidrojot mēs varam cerēt saņemt arī Eiropas Savienības valstu, Eiropas Savienības Parlamenta un citu starptautisku institūciju atbalstu. Domāju, ka šī deklarācija, ja tā tiks pieņemta savlaicīgi – vēl pirms 9.maija –, varētu palīdzēt Latvijai savas starptautiskās pozīcijas skaidrošanai. Varētu palīdzēt arī Valsts prezidentei neatkarīgi no tā, kā izvērtīsies šis 9.maija svinību pasākums Maskavā, skatoties tieši no Baltijas valstu viedokļa, kur diemžēl jāpiekrīt mūsu kaimiņvalsts prezidentam Lietuvā, ka, ja Baltijas valstu prezidenti bija runājuši, ka ir vajadzīga saskaņota pozīcija, tad tādai arī vajadzēja būt. Kaut arī saskaņot vienmēr nenozīmē, ka jābūt pilnīgi vienādai un pilnīgi identiskai. Saskaņots var būt arī viedoklis, kur katra no valstīm uzsver savas vēsturiskās īpatnības. Tādas tiešām starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēsturi pastāv. Ceru, ka Saeima ar šo deklarāciju varētu savu pozīciju stiprināt.
Pie šīs dienas sēdē skatītajiem jautājumiem vajadzētu minēt arī otrajā lasījumā pieņemto likumprojektu par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, kas tapis ilgā, rūpīgā darbā. Protams, būs diskusijas uz trešo lasījumu, bet tas varētu būt zināms solis pretī maznodrošinātajiem cilvēkiem, lai saņemtu valsts apmaksātu palīdzību dažādu kriminālu, civiltiesisku un administratīvu jautājumu izskatīšanā, kur, protams, ne visi cilvēki tiesas priekšā ir vienlīdzīgi tāpēc, ka to, ko var maksāt viens, diemžēl varbūt nevar samaksāt cits.

V.Muižniece
(Tautas partijas frakcija):

No šodienas sēdes man ļoti gribētos izcelt vienu likumu, kas, manuprāt, ir pats svarīgākais un sabiedrībai nozīmīgākais no tiem, ko šodien skatījām. Un tas ir Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums.
Protams, Latvijas pilsoņi zina, ka Satversmes viens no pantiem paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Un tā būtu tikai un vienīgi deklarācija, ja šo interešu aizstāvībai nebūtu arī valsts atbalsts.
Par to, ka šāds atbalsts ir nepieciešams un ir tiešām liels skaits Latvijas pilsoņu, kuriem ir nepieciešama konsultācija, Tautas partija pārliecinājās praksē, vairāku gadu garumā veicot bezmaksas juridiskās konsultācijas. Tās izmantoja simtiem Latvijas cilvēku. Mēs pilnīgi pārliecinājāmies, ka tā nevar būt tikai vienas partijas vēlme vai projekts, tam ir jābūt valsts atbalstam. Tas tika iekļauts arī valdības deklarācijā. Šobrīd tas ir realizēts. Un šobrīd otrais lasījums guvis tik ievērojamu atbalstu, ka nav ne mazāko šaubu, ka mēs varēsim likumu pieņemt arī trešajā lasījumā bez problēmām, jo tiesībām uz taisnīgu tiesu nebūtu pilnīgi nekādas nozīmes būt deklarētām, ja valsts personai noteiktos gadījumos, it īpaši tajos gadījumos, ja persona ir trūcīga, nenodrošinātu juridisku palīdzību, piemēram, atbrīvojot vai atmaksājot tiesāšanās izdevumus, nodrošinot juridiskas konsultācijas un pārstāvību vai aizstāvību tiesā. Tieši tādēļ man arī ir liels prieks, ka man bija iespēja šī projekta gatavošanu vadīt, strādājot valdībā. Mēs esam tuvu tam, lai pilnībā varētu iedzīvināt Satversmes 92.pantu.
Kā otru svarīgāko un nozīmīgāko šīsdienas jautājumu es vēlētos atzīmēt Politisko partiju likumu, jo šajā likumā parādās daudzas līdz šim nebijušas lietas. Kā mēs zinām, tad norit reforma, ar kuras palīdzību nošķir privāto tiesību subjektu regulējumus no politisko partiju darbības regulējuma. Šis likumprojekts paredz arī vairākas pilnīgi konceptuāli jaunas lietas, piemēram, partiju reģistrāciju un skaidras prasības, kādas tiek izvirzītas partijām. Un nav par zemu novērtējams tas, ka tiek regulētas gan saimnieciskās darbības iespējas, gan arī partiju likvidācijas iespējas un trešo personu tiesību aizsardzība gadījumos, ja kāda organizācija savu darbu pārtrauc.
Domāju, ka paies zināms laiks, kamēr šis likums taps, jo, kā jūs zināt, katrs deputāts ir kādas partijas biedrs. Tātad visi ir ieinteresēti Politisko partiju likuma labā veidošanā. Ja strādāsim saprātīgi un konstruktīvi, tad arī Saeimas darbā, jāsaka gan, ka acīmredzot nākamās Saeimas darbā, atspoguļosies jau šī likuma rezultāts, cik labu būsim to spējuši šīs Saeimas laikā izveidot. Un domāju, ka tad būs arī citāda kvalitāte un attieksme pret darbu priekšvēlēšanu laikā, kāds tas ir šobrīd – gan ne Saeimas, bet pašvaldību priekšvēlēšanu laikā, jo izmantot Saeimas tribīni tādām aģitācijām par it kā svarīgiem jautājumiem, kas ir Izglītības likuma atvēršanas ierosinājumi un kas cits, tas, protams, nekādā veidā nav mūsu valsts interesēs, lai mēs īstenotu vēl kādus Satversmes pantus par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

J.Stalidzāne
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Šodien bija spraiga plenārsēde, kurā tika izskatīti pietiekami daudzi nopietni jautājumi. Bet es gribētu atzīmēt vienu – grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Šo likumprojektu mēs sagatavojām uz otro lasījumu. Uz pirmo lasījumu šo grozījumu bija mazāk, uz otro lasījumu bija parādījušies diezgan būtiski papildu grozījumi, kas varētu atvieglot bezdarbniekiem iespējas iegūt ātrāk un labāk papildu profesijas.
Šī likuma 3.panta 5.punkts paredz, ka Valsts nodarbinātības aģentūra varēs organizēt mācību grupas arī tiem bezdarbniekiem, kuri vēlēsies iegūt zināšanas komercdarbības un pašnodarbinātības sākšanai. Tāpat likumprojektā precīzi tiek noteikts, viss tiek atzīmēts, kā turpmāk notiks licencēšana, arī nodevu apmērs tām institūcijām, kas izsniegs licences. Šajā likumprojektā arī tiek paredzēts, ka pilsonim būs tiesības atteikties no bezdarbnieka statusa, jo bija tāds paradokss: ja cilvēks kļuva par bezdarbnieku, piereģistrējās kā bezdarbnieks, viņš nevarēja no šī statusa atteikties agrāk kā tad, kad viņš bija saņēmis kādu darba piedāvājumu.
Arī 16.panta otrā daļa dos tagad iespējas tiem darbiniekiem, kam ir uzteikts darba līgums, pieteikties darba meklētāju rindā un piedalīties dažādos pasākumos, kas viņiem varētu veicināt iespēju ātrāk apgūt kādu citu papildu profesiju, lai varētu ātrāk iekļūt atpakaļ darba tirgū.
Tāpat Latvijas Pirmās partijas frakcija vakar savā sēdē skatīja jautājumu par to, ka Saeimā ir “iegūluši” līgumi ar tradicionālajām konfesijām. Šie līgumi jau no pagājušā gada jūnija ir šeit, Saeimā, bet ar tiem nenotiek nekāda darbība. Tāpēc Latvijas Pirmā partija aktualizēs šo jautājumu un lūgs arī pārējās frakcijas piedalīties šo līgumu apspriešanā un ratificēšanā.
Tāpat Latvijas Pirmajai partijai ļoti aktuāls ir jautājums, kas būs jārisina Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, par to, ka ir jāvienkāršo adopcijas dokumentu izsniegšana tām ģimenēm, kuras vēlas adoptēt bērnus, bet kuras nav Latvijas pilsoņi, bet ir ārzemnieki. Apvienoto Nācija Organizācijas Bērnu tiesību komiteja ir sniegusi rekomendāciju Latvijai veikt izmaiņas tiesību aktos, lai vienkāršotu un paātrinātu adopcijas procedūru. Par šo jautājumu arī turpmākajās sēdēs būs pietiekami daudz jārunā, lai šie jautājumi tiktu pareizi sakārtoti.

I.Emsis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

No Zaļo un Zemnieku savienības puses es gribētu šodien parunāt par grozījumiem Būvniecības likumā. Tiesa, šodien šie grozījumi otrajā lasījumā netika izskatīti. Tie netika izskatīti tāda iemesla dēļ, ka darba grupa vēl gribēja noslīpēt šos otrā lasījuma variantus. Un tieši pēc šīs radiopārraides darba grupa arī atsāks darbu. Jāsaka, ka mēs ļoti rūpīgi sekojam līdzi šī likuma izmaiņām. Iemesls tam ir saprotams – Latvijā vēl aizvien notiek pietiekami daudz tādu būvju būvēšana, kuras netiek būvētas īstajās vietās. Tiek pārkāpti normatīvie akti, likumi un parādās jaunas būves aizsargjoslās, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, īpaši piekrastes aizsargjoslā. Šobrīd likuma panti neļauj ar šiem pārkāpējiem efektīvi tikt galā, tāpēc ir nepieciešami šie grozījumi. Turpinās arī diskusijas ar amatniekiem par to, kā uzlabot viņu iespējas piedalīties būvniecības procesā un palielināt amatnieku biedrībās reģistrētajiem amatniekiem rīcības spēju.
Jāsaka, ka Būvniecības likuma sakarā es gribu arī minēt šīs nedēļas, manuprāt, nozīmīgākos notikumus tieši no “zaļo” – no vides aizsardzības darbinieku – puses. Ir prieks par to, ka nenotiks celulozes rūpnīcas celtniecība. Vismaz šobrīd ārvalstu investori ir izlēmuši, ka Latvijas vides aizsardzības prasības ir pārāk augstas. Viņi šo investīciju pārvieto uz Maroku vai kādu citu trešo pasaules valsti, kur šādas vides aizsardzības prasības ir daudz zemākā līmenī. Tātad mēs tiešām varam par šīs būvieceres atlikšanu būt ļoti priecīgi un gandarīti. Jāsaka, ka mūsu ieguldījums pret šīs rūpnīcas celtniecību Daugavas krastos bija ilgstošs. Kā redzams, arī ar panākumiem.
Es gribētu vēl uzsvērt vienu iemeslu – līdz ar šīsdienas plenārsēdes beigām darbs netiek pārtraukts. Zaļo un Zemnieku savienības deputāti turpinās darbu arī nedēļas nogalē. Gribu informēt, ka Leopolds Ozoliņš un vēl vairāki deputāti dosies uz Dundagu, lai izvērtētu mazo pienotavu slēgšanas iemeslus. Mūs satrauc fakts, ka mazie uzņēmēji aizvien vairāk saņem tādus birokrātiskus žņaugus, kuru rezultātā patiesu vai nepatiesu iemeslu dēļ notiek šo uzņēmumu slēgšana, kas pasliktina lauku apvidos dzīves kvalitāti. Tā ka es ceru, ka mums izdosies šeit radīt izmaiņas.

V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Šodien man gribētos parunāt tikai par vienu likumprojektu. Proti, par likumprojektu “Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums” jeb likumprojektu par bezmaksas juridisko palīdzību maznodrošinātām personām. Šis likumprojekts ir ļoti vajadzīgs vairāku iemeslu dēļ. Vissvarīgākais iemesls ir tas, ka Latvijā ir zemākā minimālā mēneša darba alga Eiropas Savienībā. Piemēram, Īrijā minimālā alga ir desmit reizes augstāka. Mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – arī ir krietni labāka situācija. Pat Turcijā, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, minimālā alga vairāk nekā divas reizes lielāka salīdzinājumā ar Latviju.
Pie tam – minimālā alga Latvijā faktiski tiek iesaldēta, pateicoties Kalvīša valdībai. Un iesaldēta situācijā, kad valstī ir pietiekami augsta inflācija – vairāk nekā 6%. Cenu pieaugums Latvijā sevišķi skāra tieši minimālās darba algas pelnītājus un maznodrošinātus cilvēkus un viņu ģimenes.
Sadārdzinājās piena produkti, labības produkti, cukurs, zāles, gāze, elektrība. Šādi, lūk, ir tā saucamo labējo partiju valdīšanas rezultāti Latvijā. Tas viss, protams, tikai palielina plaisu starp sabiedrības trūcīgāko un turīgāko daļu.
Līdz ar to šis likumprojekts ir ļoti vajadzīgs, bet ir dažādas lietas, ko varētu uzlabot. Tautas saskaņas partija piedāvāja paplašināt juridiskās palīdzības apjomu maznodrošinātiem cilvēkiem. Mēs esam par plašāku bezmaksas juridisko palīdzību salīdzinājumā ar to, kuru piedāvā labējās partijas. Un ar šo stratēģisko ideju ir saistīti vairāki mūsu priekšlikumi.
Galvenokārt mēs esam par plašāku bezmaksas juridisko palīdzību un bezmaksas konsultācijām gan administratīvajā procesā, gan civilprocesā, gan kriminālprocesā no valsts un pašvaldību iestāžu puses.
Bet diemžēl šodien Saeimas vairākums vēlējās mākslīgi sašaurināt to maznodrošināto cilvēku loku, kuriem ļoti nepieciešama bezmaksas juridiskā palīdzība. Un tagad labējie politiķi vēlas kaut ko panākt pašvaldību vēlēšanās. Nu, smieklīgi gan! Skaistiem vārdiem nav nozīmes. Visu izšķir rīcība!
Mēs uzskatām, ka Latvijā nevar būt nevajadzīgu cilvēku un lieku cilvēku. Par to liecina Tautas saskaņas partijas ideja par bezmaksas juridisko palīdzību maznodrošinātiem cilvēkiem.

O.Deņisovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Runājot par izskatāmajiem likumprojektiem, pirmkārt, vēlētos pievērst uzmanību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Mūsu frakcijas vārdā tika piedāvāts grozīt likuma 2.pantu un noteikt, ka 9.maijs ir Eiropas diena un antihitleriskās koalīcijas uzvaras diena Otrajā pasaules karā. Diemžēl mūsu piedāvātie grozījumi netika atbalstīti. Likumā noteiktajās piecdesmit dienās, kas ir atceres un atzīmējamās dienas, no tām vairāk nekā puse ir atceres dienas. Mūsu valsts valdošā koalīcija neatlaidīgi noliedz visu, kas saistīts ar antihitleriskās koalīcijas Otrā pasaules kara uzvaru. Veterāni nesaņem no valsts nekādus pabalstus, nekādas atlaides, pakalpojumus. Pat Uzvaras dienu valsts nevēlas kopā ar viņiem atzīmēt oficiāli.
Valstī ignorēts fakts, ka šo dienu svin visas valstis, kuras cīnījās pret fašistisko režīmu. Bet valsts labprāt atbalsta leģionārus, sniedzot tiem gan pabalstus, gan atlaides. Oficiālās personas, kas reprezentē valsti, nevar mūžīgi nolikt vēsturi vai mainīt to pēc saviem uzskatiem. Nometne Salaspilī nebija paplašināts cietums un darba nometne. Tā bija nometne, kurā nomira vairāki tūkstoši cilvēku, tajā skaitā arī bērni, un visa Eiropa to atzina. Pat Vācija. Un Uzvaras diena bija un būs uzvaras diena. Kādu dienu mēs ceram, ka mūsu valsts sapratīs un oficiāli atzīs šos faktus. Tādā dienā mēs varēsim droši teikt, ka dzīvojam saprātīgā valstī, kuras oficiālās personas neslēpj galvu smiltīs, bet droši skatās patiesībai acīs.
Sakarā ar to, ka mūsu valstī joprojām baidās no pagātnes spokiem, valstī arī sistemātiski tiek pārkāptas cilvēktiesību normas. To mēs varam redzēt no Izglītības likuma, kurš noslēdz iespēju minoritāšu pārstāvjiem iegūt valsts apmaksātu izglītību dzimtajā valodā. To mēs varam redzēt no tā, ka šodien kārtējo reizi netika atbalstīti grozījumi Izglītības likumā, kuri paredzēja uzlabot situāciju. Grozījumos tika piedāvāts atcelt normu, kas paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija nosaka mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā. Tika piedāvāts noteikt likumā, ka valsts pārbaudes darbi kārtojami attiecīgā priekšmetā apguves valodā kā pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes pašvaldība nosaka mācību priekšmetus, kuri attiecīgajā klasē apgūstami valsts valodā, mazākumtautību valodā vai citā valodā, vadoties no izglītojamo vai viņu pastāvīgā pieprasījuma. Bet diemžēl šie grozījumi netika atbalstīti, kas liecina, ka pagaidām iedomātās bailes ir stiprākas nekā veselais saprāts.

A.Krūmiņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Es gribētu informēt par mūsu darbu Saeimā. Konkrēti runāt par diviem likumiem un neizmantot šo tribīni kā politisko tribīni, apspriežot tēmas, kas ir saistītas ar priekšvēlēšanu kampaņu.
Es gribētu runāt par Sporta likumu un Valsts civildienesta likumu, pie kuriem šodien strādājām. Sporta likums ir izstrādāts, lai precizētu Izglītības un zinātnes ministrijas un Veselības ministrijas kā valsts pārvaldes iestādes īstenojamo funkciju, tas ir, organizēt dopinga kontroli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī koordinēt sportistu un bērnu ar paaugstinātu slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību. Tie ir tie divi jautājumi, kas ir ļoti būtiski saistībā gan ar problēmām dopinga jautājumā, gan ar veselības problēmām, noslogojot bērnus sporta nodarbībās.
Otrs likumprojekts – Valsts civildienesta likums – nosaka valsts civildienesta ierēdņa amata pretendentam izvirzāmās obligātās prasības, iecelšanu ierēdņa amatā un atbrīvošanu no ierēdņa amata, ierēdņa pienākumus, tiesības, dienesta gaitu un vadību valsts civildienestā.
Otrajā lasījumā tika izskatīti Ministru kabineta iesniegtie priekšlikumi, kas precizē terminoloģiju, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Lielākās debates komisijā bija par pirmo priekšlikumu, kuru komisija noraidīja, jo pēc būtības tas neuzlabotu situāciju, tas ir, policisti nevarētu saņemt likumā “Par policiju” paredzētos bērnu piedzimšanas pabalstus, līdz Valsts civildienesta likums stāsies spēkā. Šobrīd komisija strādā pie likumprojekta par ierēdņu disciplināro atbildību, kas precīzi noteiks ierēdņu tiesības, pienākumus un atbildību nodokļu maksātāju priekšā. Lai īstenotos princips: ierēdnis – mums, nevis mēs – ierēdnim.

J.Pliners
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Esmu priecīgs sveicināt tā un citādāk domājošos draugus un nedraugus. Gribu runāt par grozījumiem Izglītības likumā.
Vairākums atceras tā saucamos padomju laikus, totalitāro režīmu. Toreiz visiem bija tiesības un reālas iespējas pārsvarā un pamatā mācīties skolā un augstskolā savā dzimtajā valodā. Un paldies Dievam!
Diemžēl mūsu nacionāli radikālie politiķi izlēma ieviest tā saucamo bezsmadzeņu skolas reformu, kas noteica, ka pārsvarā minoritāšu skolās jāmācās valsts valodā, tomēr atsevišķus priekšmetus atļauts mācīt arī dzimtajā vai krievu valodā.
Iedomāsimies, kam būs labāk, ja diemžēl slikti latviski runājošs fizikas vai ķīmija skolotājs pasniegs nepietiekami saprotošiem bērniem fiziku vai ķīmiju izkropļotā latviešu valodā. Nebūs labuma ne bērniem, ne zinātnei, ne latviešu valodai.
Mēs apsekojām vecākus 70 skolās. Lūk, kā viņi vērtē bilingvālās izglītības sekas. 75% aptaujāto uzskata, ka bērni ir sākuši vairāk laika tērēt mājas darbu sagatavošanai. 73% aptaujāto apliecināja, ka virknē gadījumu bērni netiek galā ar mājas darbiem. 67% aptaujāto atzina, ka pēc daļējas skolu pāriešanas uz apmācību latviešu valodā bērnu sekmes ir pasliktinājušās. 73% uzskata, ka bērni jūtas vairāk noguruši, viņiem ir nervu stress. Kam no tā ir labāk?
Mēs uzskatām: ja vairāk par 50% no vecāko klašu skolēniem grib mācīties pārsvarā dzimtajā valodā, turklāt labi mācīties un zināt valsts valodu, tad pašai skolu pašpārvaldei, tas ir, skolas padomei, jānosaka valodas proporcijas. Šeit nav nekāda ekstrēmisma. Mēs neiestājamies ne pret Latvijas neatkarību, par ko bieži vien runā nacionāli radikālie politiķi, ne pret latviešu valodu, ne pret latviešiem. Mēs gribam dzīvot mierā, saticībā, palīdzēt viens otram. Mēs uzskatām, ka kultūras nekaro.
Un otrs. Vai jūs nepiekritīsit, ka bērniem jākārto eksāmeni tajā valodā, kurā ir mācīts priekšmets? Ja daļu priekšmetu ir atļauts mācīt dzimtajā – krievu – valodā, tad arī eksāmens jākārto tajā valodā. Ja jums atļautu mācīties latviešu valodā, kā tas bija padomju laikos, bet eksāmenus kārtot angļu vai krievu valodā, neviens taču nenokārtotu. Attiecīgi mēs lūdzam to atbalstīt, bet diemžēl vairākums mūsu priekšlikumus kārtējo reizi neatbalstīja.

Saeimas preses dienests