Ministru kabineta noteikumi Nr.93

Rīgā 2005.gada 1.februārī (prot. Nr.7 43.§)

Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību Latvijas Republikas pārstāvim Eiropas Savienības institūcijā Eurojust

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību Latvijas Republikas pārstāvim Eiropas Savienības institūcijā Eurojust (turpmāk — pārstāvis).

2. Dienesta pienākumu pildīšanas laikā ārpus Latvijas Republikas pārstā­vim papildus prokurora darba samaksai un Prokuratūras likumā noteiktajām sociālajām garantijām ir tiesības saņemt šādus pabalstus:

2.1. algas pabalstu par dienestu ārvalstī (turpmāk — algas pabalsts);

2.2. pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

2.3. pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī;

2.4. pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

2.5. pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

3. Dienesta pienākumu pildīšanas laikā ārpus Latvijas Republikas pārstā­vim papildus Prokuratūras likumā noteiktajām kompensācijām atlīdzina šādus izdevumus:

3.1. dzīvokļa īres un komunālos izdevumus;

3.2. ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus;

3.3. izdevumus bērna izglītošanai vispārējās izglītības iestādē;

3.4. ceļa un pārcelšanās izdevumus;

3.5. izdevumus par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kas ir saistīti ar kaitējumu veselībai.

4. Algas pabalstu, pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī nosaka, reizinot pabalsta apmēru ar dzīves dārdzības koeficientu Nīderlandē — 1,05.

5. Prokuratūra pabalstus pārskaita uz pārstāvja norādīto personīgo kontu kredīt­iestādē.

6. Šajos noteikumos noteiktās kompensācijas prokuratūra pārskaita uz pārstāvja norādīto personīgo kontu kredītiestādē saskaņā ar izdevumu apmēru apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem, nepārsniedzot šajos noteikumos noteikto kompensāciju apmēru.

7. Pārstāvis var saņemt ceļa un pārcelšanās izdevumu samaksai nepieciešamos naudas līdzekļus avansā, iesniedzot Ģenerālprokuratūrā avansa pieprasījumu.

II. Algas pabalsts

8. Algas pabalsta apmērs bez likumos paredzēto nodokļu un citu obligāto maksājumu ieturējumiem ir 20685 lati gadā, kas noteikts, reizinot 19700 latu ar šo noteikumu 4.punktā minēto dzīves dārdzības koeficientu.

9. Algas pabalstu nosaka, sākot ar pirmo kalendāra dienu, kad pārstāvis ieradies dienesta vietā ārpus Latvijas Republikas, lai veiktu dienesta pienākumus. Algas pabalstu neizmaksā, ja pārstāvim piešķirts atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas.

10. Algas pabalstu izmaksā reizi mēnesī, gadā noteikto summu dalot ar divpadsmit.

III. Pabalsts par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsts par bērna uzturēšanos ārvalstī

11. Pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstī apmērs bez likumos paredzēto nodokļu un citu obligāto maksājumu ieturējumiem ir 7245 lati gadā, kas noteikts, reizinot 6900 latu ar šo noteikumu 4.punktā minēto dzīves dārdzības koeficientu.

12. Pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstī apmērs bez likumos paredzēto nodokļu un citu obligāto maksājumu ieturējumiem ir:

12.1.  2520 latu gadā, ja bērns ir vecumā līdz 12 gadiem. Tas noteikts, reizinot 2400 latu ar šo noteikumu 4.punktā minēto dzīves dārdzības koeficientu;

12.2.  2835 lati gadā, ja bērns ir vecāks par 12 gadiem. Tas noteikts, reizinot 2700 latu ar šo noteikumu 4.punktā minēto dzīves dārdzības koeficientu.

13. Pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī pārstāvis sāk saņemt ar pirmo kalendāra dienu, kad laulātais un bērns ierodas viņa dienesta vietā ārpus Latvijas Republikas.

14. Pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī izmaksā reizi mēnesī, gadā noteikto summu dalot ar divpadsmit.

15. Pārstāvja ģimenes locekļi var uzturēties dienesta vietā pastāvīgi vai periodiski. Ģimenes locekļu uzturēšanos uzskata par pastāvīgu tādā gadījumā, ja viņu prombūtne ārpus dienesta vietas kalendāra gada laikā nepārsniedz 90 dienas, ieskaitot pārstāvja atvaļinājumus. Atsevišķos gadījumos, ja tam ir attaisnojoši iemesli (piemēram, slimība, ģimenes locekļa nāve), ar ģenerālprokurora rakstisku atļauju prombūtnes termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk par 150 dienām.

16. Pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī pārstāvim izmaksā līdz dienai, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu (ja ir iegūta vidējā izglītība) vai ir ieguvis vidējo izglītību (ja 18 gadu vecumā vēl nav iegūta vidējā izglītība), ja attiecīgā izglītības iestāde atrodas dienesta vietas valstī.

17. Ja ģimenes locekļi ārvalstī uzturas pastāvīgi, pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī pārstāvis saņem par to pašu laikposmu, par kuru saņem algas pabalstu.

18. Ja laulātais dienesta vietā neuzturas pastāvīgi, bet tikai periodiski, pārstāvis nesaņem pabalstu par laulātā uzturēšanos.

19. Ja bērns dienesta vietā neuzturas pastāvīgi, pārstāvis saņem pabalstu par bērna faktisko uzturēšanās laiku.

20. Pārstāvim ir pienākums nekavējoties paziņot ģenerālprokuroram par apstākļiem, kad zudis pamats pabalsta par laulātā vai bērna uzturēšanos ārvalstī izmaksai.

IV. Pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī

21. Pārstāvim, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī, izmaksā vienreizēju pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei.

22. Pabalsta mājsaimniecības inventāra iegādei apmērs bez likumos paredzēto nodokļu un citu obligāto maksājumu ieturējumiem ir 900 latu.

23. Ja pārstāvis uz dienesta vietas valsti pārceļas kopā ar laulāto, kas dienesta vietas valstī uzturēsies pastāvīgi, pabalsta apmēru palielina par 20 pro­centiem. Par katru nepilngadīgu bērnu, kas dienesta vietas valstī uzturēsies pastāvīgi, pabalsta apmēru palielina par 10 procentiem.

24. Pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei neizmaksā, ja:

24.1. dienesta vietas valsts ir bijusi pārstāvja pastāvīgā dzīvesvieta līdz dienesta pienākumu pildīšanas uzsākšanai;

24.2. pārstāvi pārceļ darbā uz dienesta vietu uz laiku, kas ir mazāks par gadu.

25. Mājsaimniecības inventārs, kas iegādāts par pabalstu, paliek pārstāvja īpašumā.

26. Ja pārstāvi pēc paša vēlēšanās vai disciplināro pārkāpumu dēļ atsauc no dienesta ārvalstī, viņš atmaksā pabalstu šādā apmērā:

26.1.  100 procentu apmērā, ja pēc pārcelšanās uz dienesta valsti nav pagājis gads;

26.2.  40 procentu apmērā, ja pēc pārcelšanās uz dienesta valsti ir pagājis vairāk par gadu, bet mazāk par diviem gadiem.

V. Pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai

27. Pabalsta apmērs dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevu­mu segšanai bez likumos paredzēto nodokļu un citu obligāto maksājumu ieturējumiem ir 40 latu mēnesī.

28. Pabalstu neizmaksā pārstāvim, kuru nodrošina ar dienesta transport­līdzekli, kā arī par atvaļinājuma laiku.

29. Ja dienesta transportlīdzeklis kādu laiku nav izmantojams, pārstāvim pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai izmak­sā proporcionāli kalendāra dienu skaitam mēnesī, kad dienesta transportlīdzeklis netika lietots.

VI. Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācija

30. Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērs ir 23800 latu gadā. Ja faktiskie izdevumi par dzīvokļa īri un komunālajiem izdevumiem ir mazāki par šajos noteikumos noteikto dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensāciju, pārstāvim sedz faktiskos izdevumus.

31. Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas summu pārstā­vim nosaka divu cilvēku ģimenei. Par katru nākamo ģimenes locekli, kurš dienesta vietā uzturas pastāvīgi, dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompen­sācijas apmēru palielina par 5 procentiem.

32. Ja pārstāvim vai viņa laulātajam dienesta vietas valstī īpašumā ir māja vai dzīvoklis, kurā viņš pastāvīgi uzturas, un vienlaikus tā ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta, dzīvokļa īres un komunālie izdevumi netiek kompensēti.

33. Ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus (par māklera pakalpojumiem) kompensē saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem, nepārsnie­dzot triju mēnešu īres maksas apmēru.

34. Šajos noteikumos noteiktā dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācija paredzēta mēbelētam dzīvoklim.

VII. Izdevumu kompensācija bērna izglītošanai vispārējās izglītības iestādē

35. Izdevumus bērna izglītošanai vispārējās izglītības iestādē saskaņā ar pārstāvja rakstisku motivētu iesniegumu un dokumentiem, kas apliecina mācību izdevumus, kompensē šādā apmērā:

35.1.  90 procentu apmērā, ja bērns apmeklē attiecīgās dienesta vietas valsts vai pašvaldības, vai starptautisko institūciju darbinieku bērniem paredzētu vispārējās izglītības iestādi;

35.2.  60 procentu apmērā, ja bērns apmeklē attiecīgās dienesta vietas privātu vispārējās izglītības iestādi, bet viņam ir iespēja mācīties valsts vai pašvaldības, vai starptautisko institūciju darbinieku bērniem paredzētā vispārējās izglītības iestādē;

35.3.  90 procentu apmērā, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi un abi vecāki pilda dienesta pienākumus ārvalstī vai bērns atrodas dienesta vietas valstī tikai ar vienu no vecākiem.

36. Šo noteikumu 35.punktā minētās izglītības iestādes izvēli akceptē un lēmumu par bērna skolas izdevumu kompensāciju pieņem ģenerālprokurors, pamatojoties uz rakstisku iesniegumu (situācijas izklāstu) un mācību izdevumus apliecinošiem dokumentiem.

VIII. Ceļa un pārcelšanās izdevumu kompensācija

37. Pārstāvim kompensē šādus ceļa un pārcelšanās izdevumus:

37.1. pārstāvja un viņa laulātā un bērnu (turpmāk — ģimenes locekļu) ceļa un pārcelšanās izdevumus, dodoties uz dienesta vietu ārvalstī un atgriežoties no tās;

37.2. pārstāvja un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumus, dodoties kārtējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā ārvalstī;

37.3. pārstāvja ģimenes locekļu ceļa izdevumus, dodoties uz pārstāvja dienesta vietu ārvalstī un atgriežoties no tās, ja ģimenes locekļi pārstāvja dienesta vietā neuzturas pastāvīgi.

38. Šo noteikumu 37.punktā minētos ceļa izdevumus pārstāvim kompensē saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem, nepārsniedzot lidojuma ekonomiskās klases biļetes cenas apmēru.

39. Šo noteikumu 37.1.apakšpunktā minētos pārcelšanās izdevumus pārstāvim kompensē saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem, nepārsniedzot viena 20 pēdu konteinera pārvadāšanas izdevumu apmēru.

40. Šo noteikumu 37.2. un 37.3.apakšpunktā minētos ceļa izdevumus pārstāvim kompensē reizi gadā.

IX. Kompensācija par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kas ir saistīti ar kaitējumu veselībai

41. Pārstāvim kompensē izdevumus, kas saistīti ar pārstāvja un viņa ģimenes locekļu (ja ģimenes locekļi dienesta vietā uzturēsies pastāvīgi) veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kas ir saistīti ar kaitējumu veselībai.

42. Izdevumus, kas saistīti ar veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kas ir saistīti ar kaitējumu veselībai, pārstāvim kompensē atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, nepārsniedzot 1200 latu gadā par katru personu.

X. Pabalsti un kompensācijas izmaksas pārstāvja palīgam

43. Pārstāvja palīgam tā funkciju izpildes laikā ir tiesības saņemt pārstāvim noteikto algas pabalstu par dienestu ārvalstī, pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai, ceļa un pārcelšanās izdevumu kompensāciju un kompensāciju par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kas ir saistīti ar kaitējumu veselībai.

44. Pārstāvja ilgstošas prombūtnes laikā (vairāk par trim nedēļām) pārstāvja palīgam ir tiesības saņemt pārstāvim noteikto dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensāciju un kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu. Ja pārstāvja prombūtne nav ilgstoša, pārstāvja palīgam ir tiesības saņemt kompensāciju par viesnīcas izdevumiem.

45. Pārstāvja palīgam pabalsti un kompensācijas izdevumi tiek segti proporcionāli nostrādātajam laikam.

XI. Noslēguma jautājums

46. Pabalstu un kompensāciju apmēru un dzīves dārdzības koeficientu Ministru kabinets pārskata katru gadu līdz 31.decembrim.

Ministru prezidenta vietā — satiksmes ministrs A.Šlesers

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 18.februāri.