Ministru kabineta noteikumi Nr.70

Rīgā 2005.gada 25.janvārī (prot. Nr.6 39.§)

Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2005.gadā un tā piešķiršanas kārtību

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturto un sesto daļu

 

1. Noteikumi nosaka valsts atbalsta apmēru lauksaimniecībai un lauku attīstībai (turpmāk — subsīdijas) 2005.gadā un tā piešķiršanas kārtību.

2. Subsīdijas ietver līdzfinansējumu 29830806 latu apmērā šādiem atbalsta pasākumiem:

2.1. lauksaimniecības zemes ielabošanai — 1480000 latu (1.pielikums);

2.2. lopkopības attīstībai — 5882000 latu (2.pielikums);

2.3. augkopības attīstībai — 1595000 latu (3.pielikums);

2.4. izglītībai, zinātnei un informācijas izplatīšanai — 2495000 latu (4.pielikums);

2.5. Latvijas un ārvalstu kopprojektu līdzfinansējumam — 290000 latu (5.pielikums);

2.6. investīciju veicināšanai lauksaimniecībā — 2126000 latu (6.pieli­kums);

2.7. lauku un lauksaimniecības biedrību un nodibinājumu, sabiedrisko organizāciju un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstī­bai — 526000 latu (7.pielikums);

2.8. bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai — 235000 latu (8.pielikums);

2.9. tirgus veicināšanai — 687750 latu (9.pielikums);

2.10. lauksaimniecības nozaru riska samazināšanai — 506250 latu (10.pie­likums);

2.11. Eiropas Savienības nosacījumu ieviešanai — 1726525 lati (11.pie­likums);

2.12. ieguldījumiem lauksaimniecībā — 5579426 lati (12.pielikums);

2.13. SAPARD programmas līdzfinansējumam — 6501855 lati;

2.14. 2004.gadā noslēgto līgumu izpildes finansējumam — 200000 latu.

3. Uz subsīdijām var pretendēt jebkura fiziska vai juridiska persona (turpmāk — pretendents), kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir iesniegusi Lauku atbalsta dienestā attiecīgu iesniegumu.

4. Lauku atbalsta dienests:

4.1. nodrošina informācijas pieejamību par subsīdiju piešķiršanas un izmaksas kārtību;

4.2. pieņem un izvērtē iesniegumus par subsīdiju piešķiršanu (izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šiem noteikumiem iesniegumu izvērtēšanai ir izveidota komisija);

4.3. šajos noteikumos paredzētajos gadījumos noslēdz līgumu ar subsīdiju pretendentu par subsīdiju piešķiršanu, paredzot līgumā pušu saistības un atbildību;

4.4. kontrolē darījumu un samaksu apliecinošo dokumentu vai to kopsavilkumu (kopiju) atbilstību lietvedību un grāmatvedību regulējošo normatīvo aktu prasībām;

4.5. izlases veidā pārbauda ne mazāk kā 5 % no katrā pasākumā pieņemto lēmumu skaita;

4.6. pārtrauc pieņemt iesniegumus par subsīdiju piešķiršanu, ja saņemtajos iesniegumos pieprasīto līdzekļu kopsumma pārsniedz pasākumam paredzētos līdzekļus;

4.7. subsīdijas izmaksā, nepārsniedzot piešķirto finansējumu, propor­cionāli samazinot vai palielinot izmaksājamo subsīdiju apjomu;

4.8. pieprasa subsīdiju atmaksu, ja pretendents sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis šo noteikumu nosacījumus;

4.9. subsīdijas bezskaidras naudas norēķinu veidā izmaksā 10 darbdienu laikā pēc naudas saņemšanas no Valsts kases, pamatojoties uz iesniegtajiem kopsavilkumiem un atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai.

5. Pretendents šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedz Lauku atbalsta dienestā darījumu un samaksu apliecinošus dokumentus (vai to kopijas) un kopsavilkumus saskaņā ar lietvedību un grāmatvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

6.Ja pretendents sniedzis nepatiesu informāciju, tas subsīdijas nesaņem un nākamajā gadā zaudē tiesības saņemt subsīdijas, kā arī atmaksā piešķirto atbalstu, ja tāds ir izmaksāts pirms neatbilstības konstatēšanas.

7.Subsīdiju pretendents nevar saņemt atbalstu no Eiropas Savienības struktūrfondu finanšu avotiem par vienu un to pašu pasākumu.

8.Subsīdiju maksājumi par 2004.gadu ir spēkā līdz saistību pilnīgai izpildei saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Līdzekļi subsīdiju maksājumiem tiek paredzēti no šo noteikumu 2.14.apakšpunktā noteiktā finansējuma.

9.Ja atbalsta pasākums tiek ieviests no jauna un par to nav saņemts oficiāls Eiropas Komisijas lēmums, pasākuma ieviešana ir atliekama līdz brīdim, kamēr tiek pieņemts Komisijas lēmums par atbalsta pasākuma atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Šis punkts attiecas uz šo noteikumu 1.pielikuma 2.1., 2.2. un 2.3.apakšpunktu, 2.pielikuma 21.punktu un 93.punktu, 3.pielikuma 18.punktu un 39.punktu, 4.pielikuma 30.9.apakšpunktu un 8.pielikuma 2.3.apakšpunktu.

Noslēguma jautājumi

10.Lai organizētu subsīdiju piešķiršanu 500000 latu apmērā Latvijā audzētu eļļas augu pārstrādes attīstības veicināšanai, Zemkopības ministrija sagatavo priekšlikumus par kārtību, kādā tiks atbalstīta pārstrādes produktu izmantošana biodegvielas ražošanā, un līdz 2005.gada 1.jūlijam iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai.

11.Subsīdiju kopējā summa dārzeņu integrētās audzēšanas sistēmas ieviešanai ir 100000 latu. Zemkopības ministrija sagatavo priekšlikumus par kārtību, kādā tiks atbalstīta dārzeņu integrētās audzēšanas sistēmas ieviešana, un līdz 2005.gada 1.jūlijam iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai.

12. Lai organizētu subsīdiju piešķiršanu ieguldījumiem lauksaimniecībā, Zemkopības ministrija sagatavo priekšlikumus par kārtību, kādā tiks atbalstītas investīcijas lauksaimniecībā, lai palielinātu produkcijas pievienoto vērtību, paaugstinātu produkcijas kvalitāti un ņemtu vērā patērētāju vajadzības pēc drošiem un nekaitīgiem lauksaimniecības produktiem, un līdz 2005.gada 1.jūlijam iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 18.februāri.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.70

Atbalsts lauksaimniecības zemes ielabošanai

I. Vispārīgie nosacījumi

1.Subsīdiju mērķis ir atbalstīt augšņu agroķīmisko izpēti, skābo augšņu uzturošo kaļķošanu un meliorācijas sistēmu rekon­strukciju un renovāciju, lai, optimizējot augsnes mitruma režīmu un augsnes reakciju (pH) un izmantojot datus par augsnes agroķīmiskajām īpašībām, veicinātu kvalitatīvas un konkurēt­spējīgas augkopības produkcijas ražošanu.

2.Augsnes ielabošanai paredzētais finansējums ir 1480000 latu, tai skaitā:

Nr. p.k.	Sadaļas nosaukums	Subsīdiju apjoms (latos)
2.1.	augšņu agroķīmiskajai izpētei (t.sk. 100000 latu īpaši jutīgām teritorijām Jelgavas, Bauskas, Dobeles un Rīgas rajonā)	200000
2.2.	skābo augšņu uzturošai kaļķošanai	200000
2.3.	meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un renovācijai	500000
2.4.	vētras postījumu novēršanai polderu aizsargdambjos un hidrotehniskajās būvēs	580000

3.Subsīdijas piešķir 50 % apmērā no augšņu agroķīmiskās izpētes darbu, skābo augšņu uzturošās kaļķošanas un meliorācijas sistēmu būvdarbu izmaksām. Subsīdijas piešķir 100% apmērā no vētras postījumu novēršanas izmaksām polderu aizsargdambjos un hidrotehniskajās būvēs.

4.Subsīdijas ir tiesīgs saņemt pretendents:

4.1.kuram zeme ir īpašumā, lietošanā vai nomā;

4.2.kurš uztur meliorācijas sistēmas atbilstoši meliorāciju regulējošo normatīvo aktu prasībām.

5.Lai saņemtu subsīdijas, pretendents līdz 1.martam iesniedz iesniegumu (1.tabula) Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, izņemot šī pielikuma 24. un 25.punktā minētos gadījumus.

6.Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde ieraksta reģistrācijas žurnālā visus šo noteikumu prasībām atbilstošos pretendentu iesniegumus to iesniegšanas secībā.

7.Subsīdijas piešķir iesniegumu iesniegšanas secībā.

8.Pasākumiem piešķirto finansējumu Lauku atbalsta dienests sadala:

8.1.augšņu agroķīmiskajai izpētei — proporcionāli reģionā lauksaim­niecībā izmantojamās zemes platībai, ņemot vērā īpaši jutīgām teritorijām iedalīto finansējumu;

8.2.skābo augšņu uzturošai kaļķošanai — proporcionāli reģionā kaļķo­jamai zemes platībai;

8.3.meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un renovācijai — proporcionāli reģionā meliorētajai lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībai, izņemot šī pielikuma 24. un 25.punktā minētos gadījumus;

8.4.vētras postījumu novēršanai polderu aizsargdambjos un hidrotehniskajās būvēs — atbilstoši Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaim­niecības pārvaldes iesniegumam.

9.Lauku atbalsta dienestam ir tiesības pārdalīt finanses starp reģioniem, ja atbalstāmā pasākuma īstenošanai netiek izlietota šajā pielikumā noteiktā subsīdiju summa.

10.Kad aprēķināto subsīdiju kopsumma ir sasniegusi šajā pielikumā paredzēto līdzekļu summu, Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārtrauc līgumu slēgšanu ar subsīdiju saņēmēju un turpina pieņemt tos iesniegumus, kuros subsīdiju pretendents ar parakstu apliecina, ka ir informēts par iespējamu subsīdijas atteikumu.

11.Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde (Madonas rajonā — kopā ar Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi):

11.1.izvēlas darbu izpildītājus atbilstoši likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” prasībām;

11.2.slēdz līgumus ar subsīdiju saņēmējiem un darbu izpildītājiem par skābo augšņu uzturošo kaļķošanas darbu, augšņu agroķīmiskās izpētes darbu vai meliorācijas sistēmu būvdarbu izpildi un samaksu (t.sk. PVN). Līgumā paredz termiņu, kurā darbu izpildītājam par darbu izpildi pretendents samaksā savu daļu;

11.3.slēdz līgumus ar darbu izpildītājiem par būvdarbu izpildi vētras postījumu novēršanai polderu aizsargdambjos un hidrotehniskajās būvēs.

12.Ja darbu izpildītājs nav veicis līgumā paredzētos augšņu agroķīmiskās izpētes darbus, skābo augšņu uzturošās kaļķošanas darbus vai meliorācijas sistēmu būvdarbus, darbu izpildītājs atmaksā Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei naudu 100 % apmērā. Darbu izpildes kvalitāti kontrolē pretendents.

II. Atbalsts augšņu agroķīmiskajai izpētei

13.No subsīdijām finansē augsnes paraugu ņemšanas, augsnes agroķīmisko īpašību pamatrādītāju (augsnes skābuma, organisko vielu, kustīgā fosfora, kālija un apmaiņas magnija satura) noteikšanas, analīžu rezultātu izvērtēšanas, augšņu agroķīmiskās kartes sagatavošanas izmaksas (2.tabula).

2.tabula

Augšņu agroķīmiskās izpētes darbu kopējās izmaksas 2005.gadam

Nr. p.k.	Kartējamā platība, ha	Darbu izmaksas, Ls (bez 18 % PVN)	18 % PVN, Ls	Kopā, Ls (ar 18 % PVN)
1.	Līdz 4	34,79	6,26	41,05
2.	5–8	53,79	9,68	63,47
3.	9–12	74,69	13,44	88,13
4.	13–16	98,41	17,71	116,12
5.	17–20	117,41	21,13	138,54
6.	21–24	136,41	24,55	160,96
7.	25–28	149,77	26,96	176,73
8.	29–32	165,95	29,87	195,82
9.	33–36	182,13	32,78	214,91
10.	37–40	193,59	34,85	228,44
11.	41–44	209,77	37,76	247,53
12.	45–48	225,95	40,67	266,62
13.	49–52	237,41	42,73	280,14
14.	53–60	269,77	48,56	318,33
15.	61–68	299,31	53,88	353,19
16.	69–76	326,95	58,85	385,80
17.	77–84	359,31	64,68	423,99
18.	85–92	386,95	69,65	456,60
19.	93–100	414,59	74,63	489,22
20.	101–110	450,32	81,06	531,38
21.	111–120	486,05	87,49	573,54
22.	121–130	524,60	94,43	619,03
23.	131–140	563,15	101,37	664,52
24.	141–150	602,65	108,48	711,13
25.	151–160	642,15	115,59	757,74
26.	161–170	682,11	122,78	804,89
27.	171–180	722,07	129,97	852,04
28.	181–190	760,62	136,91	897,53
29.	191-200	799,17	143,85	943,02
30.	201–210	840,08	151,21	991,29
31.	211–220	880,99	158,58	103,57
32.	221–230	920,95	165,77	1086,72
33.	231–240	960,91	172,96	1133,87
34.	241-250	999,46	179,90	1179,36
35.	251–260	1038,01	186,84	1224,85
36.	261–270	1077,51	193,95	1271,46
37.	271–280	1117,01	201,06	1318,07
38.	281–290	1156,02	208,08	1364,10
39.	291-300	1195,03	215,11	1410,14
40.	301–310	1218,75	219,38	1438,13
41.	311–320	1240,57	223,30	1463,87
42.	321–330	1261,47	227,06	1488,53
43.	331–340	1285,19	231,33	1516,52
44.	341–350	1306,09	235,10	1541,19
45.	351–360	1327,91	239,02	1566,93
46.	361–370	1351,63	243,29	1594,92
47.	371-380	1375,35	247,56	1622,91
48.	381–390	1399,07	251,83	1651,90
49.	391–400	1422,79	256,10	1678,89
50.	401-410	1441,79	259,52	1701,31
51.	411–420	1465,51	263,79	1729,30
52.	421–430	1486,41	267,55	1753,96
53.	431–440	1510,13	271,82	1781,95
54.	441–450	1533,85	276,09	1809,94
55.	451–460	1549,02	278,82	1827,84
56.	461–470	1567,01	282,06	1849,07
57.	471–480	1582,18	284,79	1866,97
58.	481–490	1600,17	288,03	1888,20
59.	491–500	1618,16	291,27	1909,43
60.	501–510	1639,06	295,03	1934,09
61.	511–520	1662,78	299,30	1962,08
62.	521–530	1686,50	303,57	1990,07
63.	531–540	1710,22	307,84	2018,06
64.	541–550	1733,94	312,11	2046,05
65.	551–560	1747,21	314,50	2061,71
66.	561–570	1765,20	317,74	2082,94
67.	571–580	1780,37	320,47	2100,84
68.	581-590	1798,36	323,70	2122,06
69.	591–600	1816,35	326,94	2143,29
70.	601–610	1841,08	331,39	2172,47
71.	611–620	1867,71	336,19	2203,90
72.	621–630	1889,62	340,13	2229,75
73.	631–640	1913,43	344,42	2257,85
74.	641–650	1945,79	350,24	2296,03
75.	651–660	1972,42	355,04	2327,46
76.	661–670	1999,05	359,83	2358,88
77.	671–680	2025,68	364,62	2390,30
78.	681–690	2058,04	370,45	2428,49
79.	691–700	2090,40	376,27	2466,67

14.Maksimālais iespējamais subsīdiju lielums augšņu agroķīmiskās izpētes pasākumam viena gada laikā vienam pretendentam ir 600 latu, bet pretendentiem, kuru apsaimniekošanā ir vairāk nekā 2000 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemju, — 1200 latu.

15.Lai saņemtu subsīdijas augšņu agroķīmiskajai izpētei, pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē kopā ar iesniegumu iesniedz zemes robežu plāna kopiju ar iezīmētu augšņu agro­ķīmiskajai izpētei paredzētās platības kontūru.

III. Atbalsts skābo augšņu uzturošai kaļķošanai

16.No subsīdijām finansē skābo augšņu uzturošās kaļķošanas izmaksas.

17.Maksimālais iespējamais subsīdiju lielums skābo augšņu uzturošās kaļķošanas pasākumam viena gada laikā vienam pretendentam ir 5000 latu, bet pretendentiem, kuru apsaimniekošanā ir vairāk nekā 2000 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemju, — 10000 latu.

18.Uz subsīdijām var pretendēt, ja papildus šī pielikuma 4.punkta nosacījumiem:

18.1.saimniecībā veikta augšņu agroķīmiskā izpēte un izpētes analīzes rezultāti nav vecāki par pieciem gadiem;

18.2.saimniecībai ir izstrādāta augšņu agroķīmiskā karte, veikts aprēķins par kaļķu normu un izmaksām konkrētai platībai.

19.Skābo augšņu uzturošo kaļķošanu var aizstāt ar ģipšošanu, ja ģipša izmantošanas mērķtiecību augsnes skābuma regulēšanai attiecīgajā saimniecībā apliecina pretendenta iesniegtais Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta atzinums.

IV. Atbalsts meliorācijas sistēmujn rekonstrukcijai un renovācijai

20.No subsīdijām finansē meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas un renovācijas būvdarbu izmaksas.

21.Maksimālais iespējamais subsīdiju lielums meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas vai renovācijas pasākumam viena gada laikā vienam pretendentam ir 5000 latu, bet pretendentiem, kuru apsaimniekošanā ir vairāk nekā 2000 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemju, — 10000 latu.

22.Meliorācijas sistēmu būvprojektēšanu un būvdarbus atļauts veikt hidromelioratīvo būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

23.Lai saņemtu subsīdijas meliorācijas sistēmu būvniecībai, pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē kopā ar iesniegumu iesniedz meliorācijas sistēmu būvniecības tehnisko dokumentāciju vai tehnisko projektu.

V. Atbalsts vētras postījumu likvidēšanai polderu aizsargdambjos un hidrotehniskajās būvēs paredzētai būvniecībai

24.No subsīdijām finansē vētras postījumu likvidēšanu polderu aizsargdambjos un hidrotehniskajās būvēs paredzēto būvniecību saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta hidromelioratīvās būvniecības būvprojektu ekspertīzes komisijas apstiprināto tāmi.

25.Lai saņemtu subsīdijas, Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde līdz 2005.gada 1.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu un apstiprinātu aktu par nodarītajiem postījumiem.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.70

Atbalsts lopkopības attīstībai

I. Vispārīgie nosacījumi

1.Subsīdiju mērķis ir veicināt lopkopības nozaru ciltsdarba attīstību.

2.Pretendents ir tiesīgs saņemt subsīdijas, ja tam piederošie mājlopi, ganāmpulks un novietnes ir reģistrētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku, ganāmpulka un novietņu reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu.

3.Valsts aģentūrai “Lauksaimniecības datu centrs” (turpmāk — datu centrs) sagatavot to pretendentu sarakstu, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu, ievērojot šī pielikuma 2.punktā minētos nosacījumus.

II. Atbalsts ciltsdarbam un piensaimniecībā izmantojamo dzīvnieku audzēšanai

4.Subsīdiju mērķis ir attīstīt ciltsdarbu, mērķ­tiecīgi izmantojot augst­vērtīgus vaislas dzīvniekus, lai saglabātu un uzlabotu esošo genofondu.

5.Saskaņā ar subsīdiju programmu piešķirts 3260000 latu, tai skaitā:

5.1.ciltsgrāmatas uzturēšanai un administratīvo izmaksu segšanai — 12375lati;

5.2.dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes noteikšanai — 3175625 lati:

5.2.1.šī pielikuma 7.1.apakšpunkta izpildei — 2630421 lats;

5.2.2.šī pielikuma 7.2.apakšpunkta izpildei — 35000 latu;

5.2.3.šī pielikuma 7.3.apakšpunkta izpildei — 510204 lati;

5.3.augstvērtīgu šķirnes buļļu uzturēšanai — 72000 latu.

6.Uz subsīdijām var pretendēt:

6.1.govju ganāmpulka īpašnieks, kura ganāmpulks atrodas pārraudzībā normatīvajos aktos par govju pārraudzību noteiktajā kārtībā;

6.2.šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija (turpmāk — organizācija), kura ir atzīta atbilstoši normatīvajiem aktiem par šķirnes dzīvnieku organizāciju atbilstības kritērijiem;

6.3.ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija (CMAS), kura ir atzīta atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas staciju un embriju transplantācijas uzņēmumu atbilstības kritērijiem un reģistrēšanas kārtību;

6.4.akreditēta piena laboratorija pārraudzības programmas nodrošināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par govju pārraudzību (turpmāk — laboratorija).

7.Subsīdijas ģenētiskās kvalitātes noteikšanai piešķir:

7.1.govju ganāmpulka īpašniekam — par pārraudzībā esošu govi, kurai ir aprēķināts ražības indekss (pirmpienei — bez ražības indeksa) un kurai Ciltsdarba valsts inspekcija nav anulējusi pēdējās noslēgtās laktācijas pārraudzības rezultātus — vienreizējs maksājums 26 lati;

7.2.govju ganāmpulka īpašniekam — vienu reizi gadā 50 latu apmērā par katru pārbaudāmā buļļa meitu (pirmpieni) pēc pirmās laktācijas (240—305dienas) slēgšanas, ja:

7.2.1.ganāmpulkā veic plānotu jaunbuļļu pārbaudi saskaņā ar noslēgto līgumu starp saimniecību un ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas staciju;

7.2.2.pārbaudāmā buļļa meitai (pirmpienei) ir veikta imunoģenētiskā pārbaude, ko apliecina imunoģenētiskās laboratorijas atzinums;

7.2.3.pārbaudāmā buļļa meitu (pirmpieni) ir lineāri novērtējis sertificēts dzīvnieku vērtēšanas eksperts;

7.3.laboratorijām — 0,50 latu (t.sk. PVN) mēnesī par vienu pārraudzībā esošu govi vai kazu pārraudzības programmas nodrošināšanai:

7.3.1.pārraudzības informācijas ievadīšanai datorprogrammās, tās analīzei visiem pārraudzībā reģistrētajiem govju un kazu ganāmpulkiem un regulārai informācijas piegādei ganāmpulku īpašniekiem atbilstoši pārraudzības normatīvo aktu prasībām;

7.3.2.pārraudzības analīžu veikšanai govju un kazu pienam un pārraudzības informācijas datu pirmapstrādei saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar datu centru, par informācijas apmaiņu.

8.Subsīdijas — 2,50lati par ciltsgrāmatā uzņemtu dzīvnieku — organizācijām maksā reizi ceturksnī uzturēšanas administratīvo izmaksu segšanai, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar Lauku atbalsta dienestu, un Lauku atbalsta dienestā iesniegto pārskatu par ciltsgrāmatas administratīvajām izmaksām.

9.Subsīdijas augstvērtīgu šķirnes buļļu uzturēšanai ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija maksā, ja bullis ir sasniedzis 12 mēnešu vecumu un ir sertificēts normatīvajos aktos par vaislinieku, to bioprodukta un transplantējamo embriju sertifikāciju noteiktajā kārtībā, — 60 latu par katru bulli mēnesī.

10.Piesakoties uz šī pielikuma 7.1.apakš­punktā minētajām subsīdijām, pretendents līdz 2005.gada 8.jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.tabula). Subsīdijas izmaksā ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.septembrim. Lauku atbalsta dienests subsīdijas izmaksā atbilstoši piešķirtajam finansējumam, proporcionāli samazinot vai palielinot izmaksājamo subsīdiju apjomu par vienu dzīvnieku.

11.Informāciju par subsidējamām govīm pēc stāvokļa uz 2005.gada 17.jūniju datu centrs iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaim­niecības pārvaldē līdz 2005.gada 5.jūlijam.

12.Piesakoties uz šī pielikuma 7.2.apakš­punktā minētajām subsīdijām, pretendents līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša pirmajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (2.tabula).

13.Informāciju par pārbaudāmo buļļu meitām (pirmpienēm) pēc stāvokļa uz katra ceturkšņa pēdējā mēneša divdesmito datumu datu centrs iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz katra ceturkšņa pēdējā mēneša divdesmit piektajam datumam.

14.Organizācijas līdz katra ceturkšņa pēdējā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz datu centrā lineāri novērtēto pārbaudāmo buļļu meitu (pirmpieņu) sarakstu un imunoģenētiskās laboratorijas atzinumu par izcelšanās pārbaudes rezultātiem (imunoģenētiskā testa rezultāts). Datu centrs sagatavo un iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pārbaudāmo buļļu meitu (pirmpieņu) apkopoto sarakstu.

15.Lauku atbalsta dienests aprēķina subsīdijas par šajā nodaļā minētajiem ganāmpulkiem saskaņā ar datu centra sagatavoto informāciju par subsidējamām govīm un izmaksā tās ganāmpulka īpašniekiem, kuri iesnieguši Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē attiecīgu iesniegumu (1. un 2.tabula).

16.Par šī pielikuma 7.3.apakšpunktā minēto darbu izpildi laboratorijas, kuras saskaņojušas informāciju ar datu centru, līdz katra mēneša piektajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (3.tabula). Subsīdijas laboratorijām maksā katru mēnesi, pamatojoties uz minēto iesniegumu.

17.Par šī pielikuma 7.3.apakšpunktā minēto darbu izpildi:

17.1.Lauku atbalsta dienests noslēdz līgumu ar datu centru par informācijas sniegšanu;

17.2.laboratorijas noslēdz līgumu ar datu centru;

17.3.Lauku atbalsta dienesta reģionālās pārvaldes noslēdz līgumu ar laboratorijām.

18.Piesakoties uz subsīdijām par šī pielikuma 8.punktā minēto darbu izpildi, pretendents līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša piektajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu par ciltsgrāmatas uzturēšanas administratīvajām izmaksām.

19.Piesakoties uz šī pielikuma 9.punktā minētajām subsīdijām, pretendents līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (4.tabula).

III. Atbalsts dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra uzturēšanai

20.Subsīdiju mērķis ir nodrošināt dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra uzturēšanu normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu noteiktajā kārtībā.

21.Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā iekļautās informācijas uzturēšanai un atjaunošanai datu centram maksā subsīdijas šādā apmērā:

21.1.par katru datu bāzē esošu liellopu un zirgu — 0,045 lati mēnesī (t.sk. PVN);

21.2.par katru datu bāzē esošu aitu, kazu un cūku — 0,023 lati mēnesī (t.sk. PVN).

22.Dzīvnieku ganāmpulku un novietņu reģistra uzturēšanai piešķirti 300000 latu (t.sk. PVN).

23.Lai saņemtu subsīdijas, datu centrs:

23.1.slēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu par šī pielikuma 21.punktā minēto darbu izpildi;

23.2.līdz katra nākamā mēneša desmitajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu par paveikto darbu.

24.Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz iesniegto pārskatu, datu centram izmaksā subsīdijas reizi mēnesī.

IV. Atbalsts ciltsdarbam liellopu gaļas ražošanas nozarē

25.Subsīdiju mērķis ir attīstīt ciltsdarbu un nodrošināt selekcijas programmas īstenošanu gaļas šķirņu liellopu audzēšanas nozarē.

26.Ciltsdarba pasākumu veikšanai liellopu gaļas ražošanas nozarē piešķirti 180000 latu, tai skaitā:

26.1.ciltsgrāmatas uzturēšanai — 3000 latu;

26.2.dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes un ciltsvērtības noteikšanai — 127000latu;

26.3.jaunu audzēšanas tehniku un paņēmienu ieviešanai — 20000 latu (t.sk. PVN);

26.4.sertificētu vaislas buļļu uzturēšanai — 30000 latu.

27.Uz subsīdijām var pretendēt:

27.1.organizācijas — par gaļas šķirņu liellopu ciltsgrāmatas uzturēšanu — 2,5lati par ciltsgrāmatā uzņemtu dzīvnieku;

27.2.ganāmpulku īpašnieki — par ģenētiskās kvalitātes un ciltsvērtības noteikšanu, veicot dzīvnieku pārraudzību normatīvajos aktos par gaļas liellopu pārraudzību noteiktajā kārtībā:

27.2.1.par pārraudzībā esošu gaļas šķirņu ciltsgrāmatā uzņemtu tīršķirnes zīdītājgovi šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībā — 65 lati gadā;

27.2.2.par pārraudzībā esošu gaļas šķirņu tīršķirnes zīdītājgovi — 50 latu gadā;

27.2.3.par pārraudzībā esošu vismaz pirmās pakāpes krustojuma gaļas šķirņu zīdītājgovi — 30 latu gadā;

27.3.ganāmpulku īpašnieki — par iepirktu dzīvnieku svēršanas iekārtu (t.sk. svari, metāla konstrukcijas aploks pie svariem) vai atsevišķām tās sastāvdaļām — 40% apmērā no to vērtības, bet nepārsniedzot 1300 latu vienam saņēmējam;

27.4.ganāmpulku īpašnieki — par sertificētu vaislas bulli, kurš tiek izmantots lecināšanā pārraudzībā esošā zīdītājgovju ganāmpulkā — 250 latu gadā.

28.Subsīdijas saņem, ievērojot šādus nosacījumus:

28.1.par pārraudzībā esošām govīm saim­niecībās, kuras ieguvušas šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu normatīvajos aktos par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanu noteiktajā kārtībā un dzīvnieki ierakstīti ciltsgrāmatā normatīvajos aktos par valsts ciltsgrāmatas kārtošanu noteiktajā kārtībā;

28.2.par šī pielikuma 27.2.apakšpunktā minētajām govīm, ja līdz iesnieguma iesniegšanas dienai ganāmpulka īpašnieks ir noslēdzis līgumu par pārraudzības darba veikšanu un datu apstrādi, kā arī iesniedzis datu centrā visu nepieciešamo informāciju dzīvnieku ģenētiskās vērtības noteikšanai.

29.Pretendējot uz šī pielikuma 27.punktā minētajām subsīdijām:

29.1.par ciltsgrāmatas uzturēšanu, šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija noslēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu un līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša piektajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu par iepriekšējā periodā ciltsgrāmatā uzņemtajiem dzīvniekiem;

29.2.par pārraudzībā esošām zīdītājgovīm (27.2.apakšpunkts), pretendents līdz 2005.gada 10.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (5.tabula);

29.3. datu centrs sagatavo šī pielikuma 27.2.apakšpunktā minētajām prasībām atbilstošo govju sarakstu un līdz 2005.gada 31.martam iesniedz Lauku atbalsta dienestā;

29.4.par sertificētiem vaislas buļļiem, ganāmpulka īpašnieks līdz 2005.gada 10.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (5.tabula);

29.5. šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija sagatavo šī pielikuma 27.4.apakšpunktā minēto sertificēto buļļu un 27.2.1.apakšpunktā minēto govju sarakstu un līdz 2005.gada 31.martam iesniedz Lauku atbalsta dienestā;

29.6.par iepirktām dzīvnieku svēršanas iekārtām vai atsevišķām tās sastāvdaļām, ganāmpulka īpašnieks noslēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu. Slēdzot līgumu, var paredzēt avansa maksājumu līdz 50 %. Subsīdijas izmaksā pēc norēķinu dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā. Līgumi pretendentiem jānoslēdz līdz 2005.gada 1.jūlijam.

30.Subsīdijas par vairākiem sertificētiem vaislas buļļiem vienā ganām­pulkā var saņemt, ja ganāmpulkā uz 2005.gada 31.martu ir vismaz 10zīdītāj­govis vai teles, vecākas par 12 mēnešiem, rēķinot uz vienu vaislas bulli.

31.Lauku atbalsta dienests šī pielikuma 27.2. un 27.4.apakšpunktā minētās subsīdijas izmaksā saskaņā ar piešķirto finansējumu, proporcionāli samazinot vai palielinot izmaksājamo subsīdiju apjomu uz vienu dzīvnieku.

32.Specializēto gaļas šķirņu liellopu tīršķirnes dzīvniekiem pieskaita dzīvniekus ar vismaz trešās pakāpes šķirnību, kā arī divu tīršķirnes specializēto gaļas šķirņu liellopu krustojumus.

33.Krustojuma dzīvniekiem pieskaita pirmās un otrās pakāpes krustojuma dzīvniekus, kuri iegūti, krustojot Latvijā audzētās piena šķirņu govis ar specializēto gaļas šķirņu buļļiem.

V. Atbalsts ciltsdarbam un dzīvnieku audzēšanai cūkkopības nozarē

34.Subsīdiju mērķis ir attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augst­vērtīgus vaislas dzīvniekus, saglabājot un uzlabojot esošo genotipu.

35.Uz subsīdijām var pretendēt:

35.1.šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašnieks, ja saimniecība ir ieguvusi šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu atbilstoši normatīvo aktu prasībām par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību un strādā saskaņā ar Latvijā audzēto cūku selekcijas programmu;

35.2.organizācija, kura īsteno Latvijā audzēto cūku selekcijas programmu un cilts­darba rezultātu ieviešanas programmu cūkkopībā;

35.3.ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija;

35.4.cūkgaļu ražojošās saimniecības īpašnieks.

36.Subsīdiju programmai piešķirti 800000 latu, tai skaitā:

36.1.ģenētiskās kvalitātes noteikšanai — 736000 latu:

36.1.1.par jauncūkām un sivēnmātēm — 676000 latu;

36.1.2. par testētām nobarojamām cūkām — 60000 latu;

36.2.ciltsgrāmatas uzturēšanas administratīvo izmaksu segšanai — 4000latu;

36.3.augstvērtīgu šķirnes kuiļu uzturēšanai — 40000 latu;

36.4.ciltsdarba rezultātu ieviešanai cūkkopībā — par speķa biezuma un ķermeņa liesās gaļas satura noteikšanu krustojuma cūkai, kas iegūta saskaņā ar Latvijā audzēto cūku selekcijas programmu, — 20000 latu (0,67 lati par katru nomērīto cūku).

37.Subsīdijas ģenētiskās kvalitātes noteikšanai maksā saimniecības īpašniekam:

37.1.par jauncūku (cūciņu, kuilīti), kurai ir veikts produktivitātes tests, nosakot speķa biezumu, liesās gaļas īpatsvaru, svaru, ātraudzību un eksterjeru un kurai veikts ģenētiskās vērtības tests, — vienreizējs maksājums 27 lati;

37.2.par vecvecāku un vecvecvecāku sivēnmāti, kura atražo vaislas cūciņas, ir novērtēta saskaņā ar datu statistikas apstrādes metodiku (BLUP) pēc pienības, eksterjera, auglības un selekcionējamo pazīmju ģenētiskās vērtības ar indeksu 105 un vairāk, — 9 lati mēnesī par katru sivēnmāti, bet kopumā ne vairāk kā 70 % no katrā saimniecībā esošām sivēnmātēm;

37.3.par testētu nobarojamo cūku, kas iegūta no V līmeņa sivēnmātes — vienreizējs maksājums 6 lati.

38.Šī pielikuma 36.2. un 36.4.apakšpunktā minētās subsīdijas maksā organizācijai.

39.Šī pielikuma 37.1. un 37.2.apakšpunktā minētās subsīdijas maksā šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašniekam.

40.Šī pielikuma 37.3.apakšpunktā minētās subsīdijas maksā cūkgaļu ražojošās saim­niecības īpašniekam, kas ar šķirnes cūku audzēšanas organizāciju slēdzis līgumu par V līmeņa sivēnmāšu (iepirktu no šķirnes cūku audzēšanas saimniecības) pēcnācēju testēšanu un ziņas par nobarojamo cūkas liesās gaļas iznākumu un kautsvaru ieguvis no sertificētas kautuves pārskatiem.

41.Subsīdijas augstvērtīgu šķirnes kuiļu uzturēšanai maksā organizācijai un stacijai, ja kuilis ir sertificēts normatīvajos aktos par vaislinieku, to bioprodukta un transplantējamo embriju sertifikāciju noteiktajā kārtībā — 20 latu mēnesī par katru kuili.

42.Pretendents, piesakoties uz šī pielikuma 37.punktā minētajām subsīdijām, iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (šī pielikuma 37.1. un 37.2.apakšpunktā minētajām subsīdijām — 6.tabula, 37.3.apakšpunktā minētajām subsīdijām — 7.tabula) līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša piektajam datumam.

43.Pretendents, piesakoties uz šī pielikuma 36.2.apakšpunktā minētajām subsīdijām:

43.1.noslēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu;

43.2.līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša piektajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu par administratīvajām izmaksām.

44.Pretendents, piesakoties uz šī pielikuma 36.4.apakšpunktā minētajām subsīdijām:

44.1.noslēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu;

44.2.līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša piektajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu (8.tabula).

45.Pretendents, piesakoties uz šī pielikuma 41.punktā minētajām subsīdijām, līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša piektajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (9.tabula). Datu centrs līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē un Cūku audzētāju asociācijā informāciju par cūku kustību ganāmpulkā.

VI. Atbalsts ciltsdarbam un dzīvnieku audzēšanai zirgkopības nozarē

46. Subsīdiju mērķis ir attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus dzīvniekus, kā arī saglabājot un uzlabojot esošo genotipu atbilstoši Latvijas zirgu šķirnes ciltsdarba programmai un Latvijas braucamā tipa šķirnes zirgu ciltsdarba programmai.

47. Uz subsīdijām var pretendēt:

47.1. zirgu audzēšanas saimniecības īpašnieks, ja zirgu ganāmpulkā tiek veikta pārraudzība saskaņā ar Latvijas zirgu šķirnes ciltsdarba programmu un Latvijas braucamā tipa šķirnes zirgu ciltsdarba programmu;

47.2.organizācija, kura īsteno Latvijas zirgu šķirnes ciltsdarba programmu.

48. Subsīdiju programmai piešķirti 150000 latu, tai skaitā:

48.1. ģenētiskās kvalitātes noteikšanai — 98000 latu;

48.2. ciltsgrāmatas uzturēšanas administratīvo izmaksu segšanai — 4000latu;

48.3. sertificētu augstvērtīgu šķirnes vaislas ērzeļu uzturēšanai — 48000latu.

49. Subsīdijas ģenētiskās kvalitātes noteikšanai maksā saimniecības īpašniekam:

49.1. par tāda sertificēta šķirnes vaislas ērzeļa uzturēšanu, kuram ir pēcnācēji 2005.gadā vai ar kuru lecinātām ķēvēm (vismaz trijām) atzīta grūsnība 2005.gadā, — 40 latu katru mēnesi;

49.2. par vaislas ērzeļa sagatavošanu sertificēšanai un sertificēšanu — 100latu;

49.3. par jaunzirgu sagatavošanu darbaspēju pārbaudei un pārbaudes veikšanu — 116 latu;

49.4. par kumeļa sagatavošanu vērtēšanai un vērtēšanu — 115 latu.

50. Šī pielikuma 48.2.apakšpunktā minētās subsīdijas maksā organizācijai, lai segtu ciltsgrāmatas uzturēšanas administratīvās izmaksas, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienestā iesniegto pārskatu par ciltsgrāmatas uzturēšanas administratīvajām izmaksām.

51. Organizācija līdz 2005.gada 20.jūnijam un 20.novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā šādus sarakstus:

51.1. pārraudzībā esošās zirgu audzēšanas saimniecības;

51.2. sertificētie ērzeļi;

51.3. jaunzirgi, kuriem ir novērtētas darbaspējas;

51.4. novērtētie kumeļi.

52. Pretendents, piesakoties šī pielikuma 49.punktā minēto subsīdiju saņemšanai, līdz 2005.gada 5.jūlijam un 5.decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu:

52.1. par tāda sertificēta augstvērtīga šķirnes vaislas ērzeļa uzturēšanu, kuram ir pēcnācēji vai ar kuru lecinātām ķēvēm (vismaz trijām) atzīta grūsnība (10.tabula);

52.2. par sertificētiem vaislas ērzeļiem (11.tabula);

52.3. par jaunzirgiem, kuri sagatavoti darbaspēju pārbaudei un pārbaudīti (12.tabula);

52.4. par novērtētiem kumeļiem (13.tabula).

53. Organizācija, piesakoties uz šī pielikuma 50.punktā minētajām subsīdijām:

53.1. noslēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu;

53.2. līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša piektajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu par ciltsgrāmatas uzturēšanas administratīvajām izmaksām.

VII. Atbalsts ciltsdarbam un dzīvnieku audzēšanai aitkopības nozarē

54. Subsīdiju mērķis ir paaugstināt šķirnes aitu kvalitāti, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus vaislas dzīvniekus, saglabājot un uzlabojot esošo genotipu.

55. Uz subsīdijām var pretendēt:

55.1. šķirnes aitu audzēšanas saimniecības īpašnieks, ja saimniecība ir ieguvusi šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu atbilstoši normatīvajiem aktiem par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanu;

55.2. aitas gaļas ražošanas saimniecības īpašnieks;

55.3. organizācija, kura īsteno ciltsdarba programmu aitkopībā.

56. Subsīdiju programmai piešķirti 55000 latu, tai skaitā:

56.1. dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes noteikšanai — 46000 latu;

56.2. investīcijas jaunu audzēšanas tehnoloģiju un paņēmienu ieviešanai — 3000 latu (t.sk. PVN);

56.3. ciltsgrāmatas uzturēšanas administratīvo izmaksu segšanai — 1500latu;

56.4. sertificētu augstvērtīgu šķirnes vaislas teķu uzturēšanai — 4500 latu.

57. Šī pielikuma 55.1.apakšpunktā minētajam pretendentam maksā subsīdijas dzīvnieka ģenētiskās kvalitātes noteikšanai, ja aitu māšu skaits ganāmpulkā nav mazāks par 30 un īpašnieks Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedzis pārrauga apstiprinātu sarakstu, kurā norādīts subsidējamo dzīvnieku identitātes numurs un novērtējuma klase:

57.1. par novērtētu audzējamo dzīvnieku — elites klases (turpmāk — E klases) un pirmās klases (turpmāk — I klases) aitiņu un E klases teķīti — vienreizējs maksājums 20 latu. Kopumā subsidē ne vairāk kā 25 % no saimniecībā uz 2005.gada 1.janvāri esošajiem pamatganāmpulka dzīvniekiem;

57.2. par E klases un I klases vaislas aitu mātes novērtēšanu — vienreizējs maksājums 40 latu.

58. Latvijas Aitu audzētāju asociācija līdz 2005.gada 5.aprīlim iesniedz datu centrā šķirnes aitu audzēšanas saimniecībās novērtēto vaislas aitu māšu sarakstus un līdz 2005.gada 5.jūnijam — audzējamo dzīvnieku sarakstus.

59. Datu centrs līdz 2005.gada 15.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē informāciju par subsidējamām vaislas aitu mātēm un līdz 2005.gada 15.jūnijam — par subsidējamiem audzējamiem dzīvniekiem.

60. Subsīdijas par ieguldītajām investīcijām jaunu audzēšanas tehnoloģiju un paņēmienu ieviešanai maksā šī pielikuma 55.1. un 55.2.apakšpunktā minētajiem pretendentiem, pamatojoties uz dokumentiem, kas apstiprina izdevumus un maksājumus. Atmaksā 40 % no izdevumiem par elektronisko svaru vai elektrisko cirpšanas aparātu iegādi.

61. Subsīdijas maksā organizācijai par ciltsgrāmatas uzturēšanu — 3,0 lati par ciltsgrāmatā uzņemtu dzīvnieku.

62. Subsīdijas augstvērtīgu šķirnes teķu uzturēšanai maksā šī pielikuma 55.1. un 55.2.apakšpunktā minētajiem pretendentiem, ja teķi ir sertificēti normatīvajos aktos par vaislinieku, to bioprodukta un transplantējamo embriju sertifikāciju noteiktajā kārtībā, — vienreizējs maksājums 40 latu.

63. Pretendents, piesakoties uz šī pielikuma 57.punktā minētajām subsīdijām, līdz 2005.gada 15.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (14.tabula) par vaislas aitu māšu skaitu (pēc stāvokļa uz 2005.gada 31.martu) un līdz 2005.gada 15.jūni­—jam — iesniegumu (15.tabula) par audzējamiem dzīvniekiem (pēc stāvokļa uz 2005.gada 31.maiju).

64. Pretendents, kurš 2005.gadā šķirnes aitu audzēšanas saimniecības statusu ir ieguvis no jauna, līdz 2005.gada 15.jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (14.tabula) par aitu māšu skaitu uz 1.jūliju.

65. Pretendents, piesakoties uz šī pielikuma 60.punktā minētajām subsīdijām:

65.1. noslēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu;

65.2. līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā dokumentus, kas apstiprina izdevumus un maksājumus.

66. Pretendents, piesakoties uz šī pielikuma 61.punktā minētajām subsīdijām:

66.1. noslēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu;

66.2. līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša piektajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu par ciltsgrāmatas uzturēšanas administratīvajām izmaksām.

67. Pretendents, piesakoties uz šī pielikuma 62.punktā minētajām subsīdijām, līdz 2005.gada 15.augustam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (16.tabula).

68. Lauku atbalsta dienests šī pielikuma 57. un 62.punktā minētās subsīdijas izmaksā saskaņā ar piešķirto finansējumu, proporcionāli samazinot vai palielinot izmaksājamo subsīdiju apjomu par vienu dzīvnieku.

VIII. Atbalsts ciltsdarbam un audzēšanai kazkopības nozarē

69. Subsīdiju mērķis ir attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus vaislas dzīvniekus, saglabājot un uzlabojot esošo genotipu saskaņā ar kazkopības ciltsdarba programmu.

70. Uz subsīdijām var pretendēt:

70.1. šķirnes kazu audzēšanas saimniecības īpašnieks, ja saimniecība ir ieguvusi šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu atbilstoši normatīvajiem aktiem par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanu;

70.2. kazu piena ražošanas saimniecības īpašnieks;

70.3. organizācija, kura īsteno ciltsdarba programmu kazkopībā.

71. Subsīdiju programmai piešķirti 37000 latu, tai skaitā:

71.1. dzīvnieku ciltsvērtības kvalitātes noteikšanai — 32000 latu;

71.2. ciltsgrāmatas uzturēšanas administratīvo izmaksu segšanai — 1000latu;

71.3. sertificētu augstvērtīgu šķirnes vaislas āžu uzturēšanai — 1000 latu;

71.4.investīcijām jaunu audzēšanas tehnoloģiju un paņēmienu ieviešanai— 3000 latu.

72. Šī pielikuma 70.1.apakšpunktā minētajam pretendentam maksā subsīdijas dzīvnieka ciltsvērtības kvalitātes noteikšanai, ja kazu māšu skaits ganāmpulkā nav mazāks par 10 un īpašnieks līdz 2005.gada 1.septembrim iesniedzis Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pārrauga apstiprinātu sarakstu par dzīvnieku skaitu uz 1.augustu, kurā norādīts subsidējamo dzīvnieku identitātes numurs un novērtējuma klase:

72.1. par novērtētu audzējamo dzīvnieku (kaziņu), ne jaunāku par 60 die­nām — vienreizējs maksājums 20 latu;

72.2. par pārraudzībā esošu E klases un I klases vaislas kazu mātes novērtēšanu — vienreizējs maksājums 50 latu.

73. Latvijas Kazu audzētāju apvienība līdz 2005.gada 21.augustam iesniedz datu centrā šķirnes kazu audzēšanas saimniecībās novērtēto dzīvnieku sarakstus.

74. Datu centrs līdz 2005.gada 3.septembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē informāciju par šķirnes kazu audzēšanas saimniecībās subsidējamiem dzīvniekiem.

75. Subsīdijas maksā organizācijai par ciltsgrāmatas uzturēšanu — 2,5 lati par ciltsgrāmatā uzņemtu dzīvnieku.

76. Subsīdijas augstvērtīgu šķirnes āžu uzturēšanai maksā šī pielikuma 70.1. un 70.2.apakš­punktā minētajiem pretendentiem, ja āži ir sertificēti normatīvajos aktos par vaislinieku, to bioprodukta un transplantējamo embriju sertifikāciju noteiktajā kārtībā — vienreizējs maksājums 50 latu.

77. Subsīdijas par investīcijām jaunu audzēšanas tehnoloģiju un paņēmienu ieviešanai maksā šī pielikuma 70.1.apakšpunktā minētajiem pretendentiem, pamatojoties uz dokumentiem, kas apstiprina izdevumus un maksājumus. Atmaksā 40 % no izdevumiem par grūsnības noteicēju, elektronisko svaru un datortehnikas iegādi.

78. Pretendents, piesakoties uz šī pielikuma 72.punktā minētajām subsīdijām, līdz 2005.gada 1.septembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (17. un 18.tabula).

79. Pretendents, piesakoties uz šī pielikuma 75.punktā minētajām subsīdijām:

79.1. noslēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu;

79.2. līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša piektajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu par ciltsgrāmatas uzturēšanas administratīvajām izmaksām.

80. Pretendents, piesakoties uz šī pielikuma 76.punktā minētajām subsīdijām, līdz 2005.gada 1.septembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (19.tabula).

81. Pretendents, piesakoties uz šī pielikuma 77.punktā minētajām subsīdijām:

81.1. noslēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu;

81.2. līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā dokumentus, kas apstiprina izdevumus un maksājumus.

82. Lauku atbalsta dienests šī pielikuma 72. un 76.punktā minētās subsīdijas izmaksā saskaņā ar piešķirto finansējumu, proporcionāli samazinot vai palielinot izmaksājamo subsīdiju apjomu par vienu dzīvnieku.

IX. Atbalsts ciltsdarba dokumentu izstrādāšanai, izdošanai, aprobācijai un starptautiskas nozīmes dzīvnieku audzēšanas pasākumu organizēšanai

83. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt valstī nepieciešamo ciltsdarba dokumentu izstrādi, ieviešanu un izdošanu, starptautisku dzīvnieku audzēšanas pasākumu organizēšanu Latvijā, informatīvo materiālu sagatavošanu par nozares attīstību, dzīvnieku audzēšanas nozaru pārstāvēšanu (referāts, publikācija) starptautiskajās dzīvnieku audzēšanas konferencēs, kā arī apstiprināto ciltsdarba pro­grammu īstenošanu un iegūto rezultātu popularizēšanu Latvijā un ārvalstīs.

84. Subsīdiju programmai piešķirti 50000 latu (t.sk. PVN).

85. Uz subsīdijām var pretendēt organizācijas, datu centrs un lauksaimniecības mācību, konsultāciju un zinātniskās iestādes.

86. Pretendenti līdz 2005.gada 1.aprīlim un 1.augustam iesniedz Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentā izvērtēšanai detalizētu attiecīgā pasākuma darbības un finansēšanas plānu.

87. Lauksaimniecības departaments organizē iesniegto pasākumu darbības un finansēšanas plānu izvērtēšanu, sagatavo kopsavilkumu un līdz 2005.gada 15.aprīlim un 15.augustam iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.

88. Darba gaitā pretendents var grozīt darbības un finansēšanas pasākumu pro­grammu. Grozījumus saskaņo ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentu un iesniedz Lauku atbalsta dienestā.

89. Lauku atbalsta dienests, slēdzot līgumus ar pretendentu, var paredzēt avansa maksājumus.

90. Norēķiniem nepieciešamos dokumentus pretendents līdz 2005.gada 1.decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā.

91. Lauku atbalsta dienests līdz 2005.gada 23.decembrim izmaksā subsīdijas saskaņā ar noslēgto līgumu un darba nodošanas un pieņemšanas aktu. Aktu sastāda un apstiprina darba izpildītājs un pasūtītājs — Zemkopības ministrija un subsīdiju saņēmējs.

X. Vaislas materiāla iegāde ārvalstīs

92. Vaislas materiāla iegādes mērķis ir ārvalstu lauksaimniecības dzīvnieku vaislas materiāla izmantošana dzīvnieku genofonda uzlabošanā un dažādības uzturēšanā, lai sekmētu dzīvnieku produktīvo un reproduktīvo īpašību uzlabošanu.

93. Piešķirtais subsīdiju apjoms ir 550000 latu (t.sk. PVN).

94. Subsīdijas tiek maksātas par vaislas lauksaimniecības dzīvnieku iegādi ārvalstīs, ja:

94.1. saimniecība ir ieguvusi šķirnes liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu audzēšanas saimniecības statusu atbilstoši normatīvo aktu kritērijiem par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību;

94.2. šķirnes dzīvnieku audzēšanas organizācija ir atzīta atbilstoši normatīvo aktu kritērijiem par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju.

95. Pretendenti līdz 2005.gada 1.martam iesniedz attiecīgajā organizācijā iesniegumu. Iesniegumam pievieno:

95.1. iepirkto dzīvnieku izmantošanas, pavairošanas un realizācijas programmu;

95.2. pieteikumu, kurā norāda šādas ziņas par iepērkamo dzīvnieku:

95.2.1. sugu;

95.2.2. šķirni;

95.2.3. skaitu;

95.2.4. cenu;

95.2.5. valsti, no kuras paredzēts iepirkt;

95.3. lēmumu par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa piešķiršanu vai pieteikumu par šķirnes dzīvnieku saimniecības statusa piešķiršanu 2005.gadā.

96. Subsīdiju sadalījums starp nozarēm tiek noteikts attiecīgo organizāciju kopīgā sēdē. Sēdes lēmumu ieraksta protokolā un iesniedz Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentā. Finansējuma sadali un summas ar rīkojumu apstiprina zemkopības ministrs.

97. Atbalstāmo pasākumu finansēšanas kārtība:

97.1. subsīdijas par vaislas materiāla iegādi maksā 50 procentu apmērā no vaislas materiāla vērtības, neieskaitot apdrošināšanas, transporta un taras izdevumus. Subsīdijas izmaksā pēc tam, kad Lauku atbalsta dienestā iesniegta muitas kravas deklarācija un dokumenti, kas apliecina darījumu un samaksu;

97.2. līgumā var paredzēt avansa maksājumu, bet ne vairāk kā 50procentu apmērā no kopējās subsīdiju summas.

98. Lai pretendents varētu saņemt subsīdijas, tiek slēgts trīspusējs līgums ar Lauku atbalsta dienestu, attiecīgās šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju un pretendentu par vaislas materiāla iegādi un turpmāko izmantošanu. Līgumā norāda:

98.1. vaislas materiāla izmantošanas noteikumus;

98.2. kontroles funkcijas un atbildību par līguma nosacījumu neievērošanu;

98.3. subsīdiju saņemšanas noteikumus.

99. Saimniecība pēc organizācijas pieprasījuma piegādā eksponātus Latvijas lauksaimniecības izstādēm.

100. Uz subsīdijām var pretendēt, ja darījumi tiek veikti laikposmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 1.decembrim.

101. Organizāciju kopējā sēdē vienojas par piešķirtā finansējuma izlietojumu vaislas materiāla iegādei un finansējuma pārdali starp organizācijām. Sēdes lēmumu atspoguļo protokolā un iesniedz Zemkopības ministrijā līdz 2005.gada 20.oktobrim. Finansējuma sadali un summas ar rīkojumu apstiprina zemkopības ministrs.

102. Vaislas materiāla iegādi ārvalstīs nedrīkst finansēt no citām valsts atbalsta programmām.

XI. Atbalsts pārtikā neizmantojamu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanai, transportēšanai, uzglabāšanai, pārstrādei un iznīcināšanai

103. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt pārtikā neizmantojamu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (turpmāk — blakusprodukti) savākšanu, transpor­tēšanu, uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu, lai nepieļautu cilvēku un dzīvnieku inficēšanos vai saindēšanos, kā arī patogēno mik­roorganismu nokļūšanu un izplatīšanos vidē.

104. Blakusproduktu savākšanai, transportēšanai, uzglabāšanai, pārstrādei un iznīcināšanai ir paredzēti 500000 latu (t.sk. PVN), tajā skaitā:

104.1. dzīvnieku līķu (izņemot putnu līķus, kurus uzglabā, pārstrādā un iznīcina uz vietas putnu novietnē) savākšanai, transportēšanai, uzglabāšanai, pārstrādei un iznīcināšanai — 250000 latu;

104.2. kautuvēs un gaļas sadales un pārstrādes uzņēmumos iegūtu blakusproduktu transportēšanai, uzglabāšanai, pārstrādei un iznīcināšanai — 170000 latu;

104.3. putnu līķu uzglabāšanai, pārstrādei un iznīcināšanai uz vietas putnu novietnē — 20000 latu;

104.4. nogalināto kažokzvēru blakusproduktu savākšanai, transportēšanai, uzglabāšanai, pārstrādei un iznīcināšanai — 30000 latu;

104.5. kautuvēs un gaļas sadales un pārstrādes uzņēmumos iegūtu blakusproduktu uzglabāšanai, pārstrādei un iznīcināšanai uz vietas uzņēmumā — 30000 latu.

105. Subsīdijas maksā par šādiem pakalpojumiem un šādā apmērā:

105.1. par dzīvnieku līķu (izņemot putnu līķus, kurus uzglabā, pārstrādā un iznīcina uz vietas putnu novietnē):

105.1.1. savākšanu un transportēšanu saskaņā ar maršruta plānu, uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu — 100 % apmērā, bet ne vairāk kā 120latu par tonnu;

105.1.2. savākšanu un transportēšanu ārpus saskaņotā maršruta un par papildu izsau­kumu — papildus 0,55 lati par kilometru;

105.2. par kautuvēs un gaļas sadales un pārstrādes uzņēmumos iegūtu blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu — ne vairāk kā 25 lati par tonnu;

105.3. par putnu līķu uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu uz vietas putnu novietnē — ne vairāk kā 15 latu par tonnu;

105.4. par nogalināto kažokzvēru blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu — ne vairāk kā 25 lati par tonnu;

105.5. par kautuvēs un gaļas sadales un pārstrādes uzņēmumos iegūtu blakusproduktu uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu uz vietas uzņēmumā un ja transportēšana nepārsniedz vienu kilometru — ne vairāk kā 15 latu par tonnu.

106. Uz subsīdijām var pretendēt komersants (izņemot komersantu, kas nodrošina putnu līķu uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu uz vietas putnu novietnē vai kautuvēs un gaļas sadales un pārstrādes uzņēmumos iegūto blakusproduktu uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu uz vietas uzņēmumā), kurš:

106.1. nodrošina blakusproduktu centralizētu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādāšanu un iznīcināšanu;

106.2. nodrošina blakusproduktu uzglabāšanu, pārstrādi vai iznīcināšanu Pārtikas un veterinārā dienesta atzītā uzņēmumā vai Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes atzītā uzņēmumā;

106.3. nodrošina valsts pilnvarota veterinārārsta pakalpojumus infekcijas slimību valsts uzraudzībai;

106.4. ir noslēdzis līgumu ar kautuves, gaļas sadales un pārstrādes uzņēmuma īpašnieku par blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādāšanu un iznīcināšanu;

106.5. nodrošina dzīvnieku līķu savākšanu un transportēšanu 48 stundu laikā vasaras periodā (aprīlī, maijā, jūnijā, jūlijā, augustā un septembrī) un 72stundu laikā ziemas periodā (janvārī, februārī, martā, oktobrī, novembrī un decembrī) pēc informācijas saņemšanas par dzīvnieka nobeigšanos;

106.6. ir saskaņojis maršrutu plānus ar Pārtikas un veterināro dienestu, lai nodrošinātu blakusproduktu savākšanu un transportēšanu visā Latvijas teritorijā.

107. Uz subsīdijām var pretendēt komersants, kurš nodrošina putnu līķu uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu uz vietas putnu novietnē un:

107.1. nodrošina, lai blakusproduktu pārstrādes uzņēmums putnu novietnē būtu Pārtikas un veterinārā dienesta atzīts uzņēmums;

107.2. nodrošina valsts pilnvarota veterinārārsta pakalpojumus infekcijas slimību valsts uzraudzībai.

108. Uz subsīdijām var pretendēt komersants, kurš nodrošina kautuvēs un gaļas sadales un pārstrādes uzņēmumos iegūto blakusproduktu uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu uz vietas uzņēmumā, ja tas ir Pārtikas un veterinārā dienesta atzīts uzņēmums.

109. Komersants, kurš pretendē uz subsīdijām par šī pielikuma 106.1.apakšpunktā noteikto pakalpojumu nodrošināšanu, pēc subsīdiju nolikuma apstiprināšanas iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu, kurā norāda informāciju saskaņā ar šī pielikuma 106.punkta prasībām.

110. Pārtikas un veterinārais dienests regulāri informē Lauku atbalsta dienestu par šī pielikuma 106.2. un 107.1.apakšpunktā un 108.punktā minētajiem komersantiem.

111. Komersants par blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, uzglabā­šanu, pārstrādāšanu un iznīcināšanu aizpilda dzīvnieku līķu pavaddokumentu (20.tabula) vai blakusproduktu pavaddokumentu (21.tabula).

112. Subsīdiju saņemšanai komersants:

112.1. saskaņo maršrutu plānu ar Pārtikas un veterināro dienestu par šī pielikuma 106.1.apakšpunktā noteikto pakalpojumu nodrošināšanu. Ja nepieciešams grozīt saskaņoto maršruta plānu, grozījumus saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu;

112.2. noslēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu;

112.3. līdz katra mēneša desmitajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (rakstiski un elektroniski) subsīdiju saņemšanai (22.tabula);

112.4. līdz katra mēneša desmitajam datumam iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā informāciju (rakstiski un elektroniski) par blakusproduktu apriti (23.tabula);

112.5. noslēdz līgumu ar Lauksaimniecības datu centru par informācijas apmaiņu par kritušajiem dzīvniekiem saskaņā ar tiesību aktos paredzētajām prasībām attiecībā uz dzīvnieku turētāju un īpašnieku.

113. Lauku atbalsta dienests šī pielikuma 112.2.apakšpunktā minētā līguma kopiju par 106.1.apakšpunktā noteikto pakalpojumu sniegšanu trīs darb­dienu laikā iesniedz Zemkopības ministrijā. Zemkopības ministrija par komersantu informē sabiedrību.

114. Lauku atbalsta dienests komersantam izmaksā subsīdijas reizi mēnesī, pamatojoties uz iesniegumu. Par šī pielikuma 105.1.apakšpunktā noteikto pakalpojumu Lauku atbalsta dienests subsīdijas izmaksā priekšap­maksas veidā 100 % apmērā reizi mēnesī, pamatojoties uz iepriekšējā mēnesī iesniegto iesniegumu par dzīvnieku līķu svaru.

115. Ja saņemtas subsīdijas par šī pielikuma 105.1.apakšpunktā noteikto pakalpojumu, komersantam nav tiesību saņemt samaksu no blakusproduktu īpašnieka vai turētāja.

116. Subsīdijas maksā par blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu no 2005.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 31.decembrim.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.70

Atbalsts augkopības attīstībai

I. Atbalsts kultūraugu genofonda saglabāšanai un izlases sēklas kvalitātes uzlabošanai

1.Subsīdiju mērķis ir atbalstīt augu ģenētisko resursu kolekciju (turpmāk— kultūraugu genofonds) saglabāšanu, to novērtēšanu un pasportizāciju, paplašināt selekcijas darba turpināšanas iespējas un paaugstināt vietējo selekcijas šķirņu izlases sēklas kvalitāti.

2.Subsīdiju kopējā summa ir 430000 latu.

3.Subsīdijas var saņemt, ja pretendentam ir valsts nozīmes kultūraugu genofonda kolekcija vai tas uzlabo izlases sēklas (kartupeļiem — arī pirmās paaudzes pirmsbāzes sēklas (izlases sēklas)) kvalitāti. Subsīdijas piešķir par kultūraugu genofonda saglabāšanu, tā novērtēšanu, pasportizāciju vai izlases sēklu kvalitātes uzlabošanu.

4.Lai saņemtu subsīdijas, pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā:

4.1.konkrētu darbības programmu šī pielikuma 3.punktā noteiktajā jomā;

4.2.projektu par kultūrauga genofonda uzturēšanas, novērtēšanas un pasportizācijas aparatūras iegādi (turpmāk — projekts).

5.Kultūraugu genofonda saglabāšanas un izlases sēklu kvalitātes uzlabošanas izcenojumus un apjomu izstrādā Nacionālā augu šķirņu padome un apstiprina Zemkopības ministrijas valsts sekretārs. Izlases sēklu kvalitātes uzlabošanas apakšprogrammā iekļauj tikai to šķirņu sēklas, kuras ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā.

6.Šī pielikuma 4.2.apakšpunktā minētā projekta izvērtēšanai Zemkopības ministrija apstiprina attiecīgu komisiju (turpmāk — ZM komisija).

7.Uz subsīdijām var pretendēt, ja programma vai projekts īstenots laikposmā no līguma noslēgšanas dienas līdz 2005.gada 1.decembrim.

8.Pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā:

8.1.līdz 2005.gada 1.martam saskaņā ar šī pielikuma 3. un 4.punkta nosacījumiem:

8.1.1.kultūraugu genofonda saglabāšanas un/vai izlases sēklu kvalitātes uzlabošanas programmu;

8.1.2.kultūrauga genofonda novērtēšanas un pasportizācijas aparatūras iegādes projektu (5 eksemplāros);

8.2.darbu pieņemšanas aktu par iepriekšē­jo darba posmu saskaņā ar zemkopības ministra saskaņotajiem normatīviem un programmā paredzētajiem termiņiem;

8.3.projektu ar šādām sadaļām:

8.3.1.pieprasīto subsīdiju pamatojums (kāpēc projekts ir vajadzīgs lauksaimniekiem);

8.3.2.izmaksu tāme;

8.3.3.gaidāmais subsīdiju izlietošanas rezultāts;

8.3.4.tehniskais nodrošinājums (norāda nosaukumu, izlaides gadu un tehniskā stāvokļa raksturojumu un informāciju apkopo tabulā).

9.Subsīdijas saņem šādā kārtībā:

9.1.ja iesniegta programma, izmaksā avansu 50% apmērā no apstiprinātās darbības programmas summas. Pretendentiem, kuri nav PVN maksātāji, subsīdijas aprēķina un izmaksā kopā ar PVN;

9.2.ja iesniegts projekts, var paredzēt avansa maksājumu līdz 90% no piešķirtās subsīdiju summas. Lauku atbalsta dienests var izmaksāt subsīdijas 100% apmērā, ja pretendents iesniedz rēķina kopiju par darījumiem un rakstiski apliecina, ka 10 darbdienu laikā par izlietotajiem līdzekļiem tiks iesniegtas darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu kopijas, kā arī tiks izpildītas šī pielikuma 16.punkta prasības. Projektiem subsīdijas tiek aprēķinātas un izmaksātas kopā ar PVN;

9.3.Lauku atbalsta dienests izmaksā subsīdijas saskaņā ar:

9.3.1.Lauku atbalsta dienesta apstiprinātām programmām;

9.3.2.ZM komisijas apstiprinātiem projektiem;

9.4.līgumu ar pretendentu par programmas vai projekta izpildi un subsīdiju saņemšanu slēdz Lauku atbalsta dienests, tajā paredzot:

9.4.1.kontroli par programmā paredzēto pasākumu izpildi 3 gadus pēc subsīdiju saņemšanas;

9.4.2.kultūraugu genofonda vai attiecīgā pamatlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu;

9.5.noslēdzot līgumu par subsīdiju izmantošanu, pretendents kopā ar projektu iesniedz cenu aptaujas apkopojumu un piedāvājumu kopijas.

10.Lauku atbalsta dienests 5 darbdienu laikā sagatavo kopsavilkumu par pieņemtajiem projektiem un kopā ar trim projekta eksemplāriem iesniedz Nacionālajā augu šķirņu padomē izvērtēšanai un prioritāšu noteikšanai.

11.Nacionālā augu šķirņu padome 20 dienu laikā pēc kopsavilkuma un projekta eksemplāru saņemšanas izvērtē tos, sakārto prioritārā secībā un iesniedz priekšlikumus ZM komisijai.

12.ZM komisija 20 dienu laikā pēc priekšlikumu saņemšanas izvērtē projektus, pieņem lēmumu un iesniedz sēdes protokolu Lauku atbalsta dienestā.

13.Iesniegtais projekts nedrīkst būt līdzfinansēts no subsīdijām, kas paredzētas šo noteikumu 4.pielikuma IV daļā un 5.pielikumā.

14.Par subsīdiju piešķiršanu Lauku atbalsta dienests rakstiski informē pretendentus piecu darbdienu laikā pēc ZM komisijas sēdes protokola saņemšanas.

15.Par kultūraugu genofonda kolekcijas postījumiem, kā arī par programmas uzdevumu iespējamo neizpildi pretendents nekavējoties rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu. Lauku atbalsta dienests izveido komisiju, kas pārbauda sējumus vai stādījumus, un pieņem lēmumu par subsīdiju turpmāko izmaksāšanu vai izmaksas pārtraukšanu.

16.Projektu gala norēķinu veic pēc pieņemšanas un nodošanas akta, darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu kopiju un inventarizācijas kartīšu kopiju iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.

II. Atbalsts siltumnīcu platību nodrošināšanai

17.Subsīdiju mērķis ir 2005.gadā siltumnīcu kultūraugu audzētājiem nodrošināt 2004.gadam līdzvērtīgu atbalsta līmeni, lai veicinātu siltumnīcu platību racionālu izmantošanu, produkcijas kvalitātes uzlabošanu, kompensētu enerģijas sadārdzinājumu siltumnīcu platībās un nodrošinātu iekšējā tirgus pieprasījumu pēc Latvijā audzētiem kultūraugiem.

18.Subsīdiju kopējā summa ir 255000 latu.

19.Subsīdijas tiek piešķirtas pretendentiem, ja siltumnīcu kopplatība nav mazāka par 0,5hektāriem.

20.Subsīdiju apmērs vienam pretendentam atkarībā no siltumnīcu platības izmantošanas paredzamā ilguma ir šāds:

Nr. p.k.	Audzēšanas uzsākšana	Subsīdiju apmērs par 1 m2 (latos)
20.1.	līdz 1.martam	0,44
20.2.	līdz 15.aprīlim	0,22

21.Lai saņemtu subsīdijas, pretendents pirms ražošanas uzsākšanas (bet ne vēlāk kā līdz 1.martam) iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

21.1.iesniegumu (1.tabula);

21.2.iepriekšējā gada ražošanu raksturojošus rādītājus, veikto pasākumu aprakstu un finansiālo līdzekļu izlietojumu audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai (saimniecības, kuras uzsāk siltumnīcu platību izmantošanu ar 2005.gadu, uzrāda plānotās kultūraugu audzēšanas platības un ražību);

21.3.asociācijas “Latvijas dārznieks” pārbaudes aktu — līdz 15.oktobrim.

22.Ja audzēšanas laikā notiek izmaiņas, pretendents rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu un precizē iesniegumu.

23.Pretendents neslēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu.

III. Atbalsts produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošanai

24.Subsīdiju mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus pieprasījumu pēc Latvijā audzētiem augļiem, ogām un augļaugu stādiem.

25.Subsīdiju kopējā summa ir 360000 latu.

26.Subsīdijas var saņemt komersants (arī zemnieku saimniecība), kas ierīkojis stādījumus ar standarta vai sertificētu stādāmo materiālu un apliecinājis to ar augu pasi vai augu aizsardzības dienesta fitosanitārās pārbaudes aktu par stādījuma ierīkošanai izmantoto stādāmo materiālu (izņemot smiltsērkšķus, dzērvenes, krūmmellenes (zilenes), krūmcidonijas, vīnogas).

27.Subsīdijas tiek piešķirtas par produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošanu 2005.gadā uz zemesgabala, kurš atrodas īpašumā vai ir pastāvīgā lietošanā, vai arī tiek nomāts uz laiku, kas nav mazāks par šī pielikuma 35.punktā minēto, un attiecīgais nomas līgums ir reģistrēts pašvaldībā.

28.Subsīdijas tiek maksātas, ja:

28.1.vienas kultūras intensīva tipa stādījumu platība augļu un ogu ieguvē nav mazāka par 1 hektāru. Tiek summētas:

28.1.1.upeņu un jāņogu platības;

28.1.2.saldo un skābo ķiršu platības;

28.1.3.ābeļu platības, ja ābeles audzētas uz klona potcelmiem ar dažādu stādu skaitu hektārā;

28.2.dzērveņu, krūmmelleņu (zileņu), ērkšķogu, krūmcidoniju un vīnogu stādījumu platība nav mazāka par 0,3 hektāriem;

28.3.plūmju un bumbieru platība nav mazāka par 0,5 hektāriem;

28.4.importētajam stādāmajam materiālam ir izcelsmi apliecinošs dokuments un muitas deklarācija (no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis);

28.5.ir ievērota dārzu intensīvas audzēšanas tehnoloģija saskaņā ar šī pielikuma 2.tabulu un šķirnes — saskaņā ar šī pielikuma 3.tabulu.

2.tabula

Dārzu intensīvas audzēšanas tehnoloģija

Nr. p.k.	Kultūraugs	Minimālais stādu skaits hektārā
1.	Ābeles uz klona potcelmiem atkarībā no tipa un vainagu veidošanas metodes	1200 vai 660, vai 400
2.	Bumbieres	400
3.	Saldie ķirši	500
4.	Plūmes	660
5.	Skābie ķirši	660
6.	Upenes	3000
7.	Jāņogas	2500
8.	Ērkšķogas	2000
9.	Zilenes	2000
10.	Avenes	5000
11.	Smiltsērkšķi	1000
12.	Vīnogas	1000

Piezīmes.

1. Dzērvenēm stādījuma biezība ir 30 stādu uz vienu m².

2. Ābelēm un krūmmellenēm (zilenēm) jābūt iežogotām.

3. Stādījumiem jābūt iekārtotiem atbilstoši sagatavotā augsnē un bez daudzgadīgajām nezālēm.

4. Ierīkojot augļu dārzu zālājā, jābūt sastrādātai 2 metrus platai apdobes slejai.

3.tabula

Ilggadīgo stādījumu šķirnes

Nr. p.k.	Kultūraugs	Šķirnes
1.	Ābeles	Doč Melbi, Ilga, Baltais Dzidrais, Koričnoje Novoje (uz maziem un vidējiem potcelmiem), Konfetnoje, Lobo, Auksis, Noris, Alro Tiina, Antej, Saltanat (uz maziem un vidējiem potcelmiem), Antonovka (tikai Latgalē), Sinap Orlovskij (uz maziem un vidējiem potcelmiem), Belorusskoje Maļinovoje, Rubin (kazahu), Iedzēnu (uz maziem un vidējiem potcelmiem), Zarja Alatau, Spartan (labākajās dārza vietās), Forele, Kovaļenkovskaja, Orļik
1.1.	Ābeļu klona potcelmi	B 491, B 396, PŪRE 1, B9, M 7, M 26, MM 106, B 118, A 2, P 60, P 22, P59, P 2
2.	Bumbieres	Mļijevskaja Raņņaja, Mramornaja, Klapa Mīlule (uzpotēta skeleta veidotājos), Moskovskaja, Suvenīrs Konference (uzpotēta skeleta veidotājos), Vasarine Sviestine, Pepi, Tajuščaja (uzpotēta skeleta veidotājos), Belorusskaja Pozdņaja, Bere Kijevskaja (uzpotēta skeleta veidotājos)
3.	Skābie ķirši	Latvijas Zemais
4.	Saldie ķirši	Brjanskaja Rozovaja, Ļeņingradskaja Čornaja, Iputj, Meelika
5.	Plūmes	Julius, Kometa, Perdrigon, Ave, Lāse, Viktorija, Kārsavas (Austrumlatvijā), Skoroplodnaja (Austrumlatvijā), Stanley (dārziem piemērotās vietās), Eksperimentālfeltets (labajās dārza vietās)
6.	Avenes	Kiržač, Meteor, Skromņica, Lazarevskaja, Sputņica, Norna, Bulgarski Rubin, Ottawa, Tomo, Novokitajevskaja, Polana
7.	Upenes	Zagadka, Titania, Katjuša (vietās, kur nav paaugstināta pumpurērču izplatība), Ojebyn, Pamjatj Vavilova
8.	Jāņogas	Holandes Sarkanās, Vierlander, Werdavia, Jonkheer van Tets, Vīksnes sarkanās, Zitavia, Rondom, Ņenagļadnaja, Juterb
9.	Smiltsērkšķi	Botaņičeskaja Ļubiteļskaja

Piezīme.

Produktīvajos ilggadīgajos stādījumos ir pieļaujamas arī jaunās perspektīvās šķirnes, saskaņojot ar Latvijas Augļkopju asociāciju.

29.Subsīdiju apmērs augļu un ogu ieguvei ir šāds:

29.1.ābelēm uz klona potcelma — 1500 latu par hektāru, ja ābeļu skaits hektārā nav mazāks par 1200;

29.2.ābelēm uz klona potcelma — 800 latu par hektāru, ja ābeļu skaits hektārā nav mazāks par 660;

29.3.ābelēm uz klona potcelma — 500 latu par hektāru, ja ābeļu skaits hektārā nav mazāks par 400;

29.4.bumbierēm — 600 latu par hektāru;

29.5.plūmēm uz dažādiem potcelmiem — 800 latu par hektāru;

29.6.saldajiem ķiršiem — 1000 latu par hektāru;

29.7.skābajiem ķiršiem, avenēm, ērkšķogām — 600 latu par hektāru;

29.8.sarkanajām jāņogām, smiltsērkšķiem, krūmcidonijām — 400 latu par hektāru;

29.9.upenēm — 200 latu par hektāru;

29.10.krūmmellenēm (zilenēm) — 1800 latu par hektāru;

29.11.dzērvenēm — 1500 latu par hektāru;

29.12.vīnogām — 1000 latu par hektāru.

30.Pretendentam, kurš saskaņā ar līgumu racionāli kopj un izmanto iepriekšējo gadu stādījumus, 2005.gadā paredzētie jaunie stādījumi jāpiesaka Latvijas Augļkopju asociācijā līdz 2005.gada 1.maijam. Pretendents, kurš pirmo reizi vēlas ierīkot ilggadīgos stādījumus, reizē ar iesniegumu līdz 2005.gada 1.maijam iesniedz Latvijas Augļkopju asociācijā atviegloto biznesa plānu ar Latvijas Augļkopju asociācijas vai Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra dārzkopības konsultanta apstiprinātu vietas, kultūraugu un platības izvēles pamatojumu, kā arī darbības plānu turpmākajiem trim gadiem.

31.Pēc stādījuma ierīkošanas subsīdiju pretendents uzaicina Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāvi un vienojas par pārbaudes laiku. Par veikto pārbaudi dabā sastāda aktu. Dzērveņu stādījumu pārbauda ne vēlāk kā līdz 1.augustam, pārējās kultūras — līdz 10.novembrim.

32.Subsīdiju pretendents stādījumu pārbaudei iesniedz:

32.1.eksplikācijas plānu ar atzīmētiem ierīkotajiem stādījumiem;

32.2.stādījumu shēmu, kurā redzams kopējais stādu skaits, rindu skaits, stādu skaits rindā, attālumi starp rindām un stādiem un šķirņu izvietojums;

32.3.šī pielikuma 28.4.apakšpunktā minēto dokumentu — ābeļu klona potcelmu stādījumu ierīkotāji.

33.Augļkopju asociācijas pārstāvis pēc pārbaudes dabā sastāda attiecīgu aktu. Aktu paraksta Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāvis un pretendents.

34.Pēc stādījuma pārbaudes (bet ne vēlāk kā līdz 15.novembrim) pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (4.tabula) ar informāciju par faktiski ierīkotajiem stādījumiem un šī pielikuma 31. un 32.punktā minētos dokumentus.

35.Pretendents slēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi un apņemas ierīkotos stādījumus racionāli kopt un izmantot 10 gadu. Pretendents par stādījumu bojājumiem ziņo Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei. Ja stādījums tā kopšanas laikā neatgriezeniski cietis sausas vasaras, bargas ziemas vai nepārvaramas varas dēļ un to apliecina attiecīgs akts (kuru parakstījis Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāvis, Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārstāvis un subsīdiju pretendents), pretendentam saņemtās subsīdijas nav jāatmaksā, bet stādījums jāatjauno divu gadu laikā. Par stādījumu atjaunošanu tiek slēgta papildu vienošanās ar Lauku atbalsta dienestu, nemainot iepriekšējā līguma darbības beigu termiņu.

36.Ja stādījums ir gājis bojā elementāru kopšanas pasākumu nepildīšanas dēļ vai pretendenta īpašumā ir slikti kopti stādījumi, kuri ierīkoti par subsīdijām, Latvijas Augļkopju asociācija ir tiesīga pieņemt lēmumu par subsīdiju atteikumu pretendentam, informējot par to Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi.

37.Lauku atbalsta dienests par 2005.gadā ierīkotajiem stādījumiem izmaksā subsīdijas pēc 15.novembra.

IV. Atbalsts ilggadīgo stādījumu integrētai audzēšanas sistēmai

38.Subsīdiju mērķis ir sekmēt vidi saudzējošu intensīvas audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu augļu un ogu dārzos, lai nodrošinātu augstas kvalitātes produkcijas ražošanu.

39.Subsīdiju kopējā summa ir 300000 latu.

40.Subsīdijas var saņemt komersants (arī zemnieku saimniecība), kuram augļu koku vai ogulāju stādījumi iekārtoti atbilstoši intensīvas audzēšanas tehnoloģiju prasībām.

41.Subsīdijas tiek maksātas, ja:

41.1.vienas augļaugu kultūras stādījumu platības augļu un ogu ražošanai nav mazākas:

41.1.1.par 1 hektāru — ābelēm, ķiršiem, avenēm, smiltsērkšķiem un krūmogulājiem. Var summēt:

41.1.1.1.upeņu, ērkšķogu un jāņogu stādījumu platības;

41.1.1.2.saldo un skābo ķiršu stādījumu platības;

41.1.1.3.ābeļu stādījumu platības ar dažādu stādu skaitu 1 hektārā;

41.1.2.par 0,5 hektāriem — plūmēm, bumbieriem, dzērvenēm, krūm­mellenēm (zilenēm), krūmcidonijām, vīnogām un plūškokiem;

41.2.dārzi tiek kopti, ievērojot integrētas, vidi saudzējošas audzēšanas tehnoloģijas:

41.2.1.ābelēm uz maza auguma potcelmiem izveidota balstu sistēma;

41.2.2.ābeļu un krūmmelleņu (zileņu) stādījumiem ierīkots nožogojums;

41.2.3.augļu koku stādījumu rindstarpās izveidots zālājs, kurš regulāri (3—5 reizes sezonā) tiek appļauts;

41.2.4.stādījumos (izņemot smiltsērkšķus), kurus neapūdeņo, apdobju slejas vasaras pirmajā pusē, bet sausās vasarās visu veģetācijas periodu ir bez apauguma:

41.2.4.1. augļu koku stādījumos līdz 5 gadu vecumam — 1 līdz 1,5 metrus platā joslā;

41.2.4.2. vecākiem augļu koku stādījumiem, kā arī krūmogulāju, krūmcidoniju un aveņu stādījumiem — 0,8 līdz 1 metru platā joslā;

41.2.5.katru gadu augļu koku vainagi un ogulāju krūmi tiek veidoti atbilstoši ieteicamajām intensīvas dārzu audzēšanas tehnoloģijām;

41.2.6.dārzi tiek mēsloti tikai atbilstoši augsnes vai lapu analīžu rezultātiem. Augsnes analīzes veic reizi 5 gados, krūmmellenēm (zilenēm) — reizi divos gados;

41.2.7.intensīvas audzēšanas ābeļu dārzos raža tiek normēta;

41.2.8.kaitēkļu un slimību apkarošana tiek veikta atbilstoši attīstības prognozēm vai konsultantu ieteikumiem. Kaitēkļu vai slimību bojāto augļu vai lapu daudzums visā veģetācijas periodā nedrīkst pārsniegt 10—15%; meža dzīvnieku bojātu augu nedrīkst būt vairāk par 1—5 %;

41.3.subsīdiju pretendents reģistrē žurnālā visus darbus, izlietotos minerālmēslus, kā arī pesticīdus un to izmantošanas laiku. Žurnālu uzrāda dārza pārbaudītājam vai Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārstāvim. Žurnālā reģistrē arī iegādāto pesticīdu un minerālmēslu pavadzīmes.

42.Subsīdiju apmērs par hektāru augļu un ogu dārzu ir šāds:

42.1.ābelēm — 300 latu;

42.2.plūmēm, ķiršiem, krūmmellenēm (zilenēm) — 250 latu;

42.3.bumbierēm — 200 latu;

42.4.dzērvenēm — 150 latu;

42.5.avenēm, plūškokiem, smiltsērkšķiem, vīnogām un krūmogulājiem — 100 latu.

43.Lai saņemtu subsīdijas, pretendents līdz 2005.gada 1.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē un Latvijas Augļkopju asociācijā iesniegumu (5.tabula), norādot kultūras un platības, kurās paredzēts uzsākt integrēto audzēšanas tehnoloģiju izmantošanu.

44.Augļkopju asociācijas pārstāvji vai Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra konsultanti, kuri apstiprināti Latvijas Augļkopju asociācijas valdē, visa veģetācijas perioda garumā pārbauda stādījumus un sastāda attiecīgu aktu. Aktu paraksta Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāvis un pretendents. Latvijas Augļkopju asociācijas pārbaudes aktus līdz 2005.gada 15.oktobrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā.

45.Ja stādījums atbilst integrētas audzēšanas prasībām un aktā norādīts pozitīvs vērtējums, Lauku atbalsta dienests subsīdijas izmaksā pēc 2005.gada 11.novembra. Ja vērtējums ir negatīvs, subsīdijas netiek maksātas.

V. Kartupeļu gaišās gredzenpuves ierobežošana un apkarošana

46.Subsīdiju mērķis ir ierobežot kartupeļu gaišās gredzenpuves Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus izplatīšanos un apkarot to.

47.Subsīdiju kopējā summa ir 150000 latu.

48.Subsīdijas tiek piešķirtas tiem kartupeļu audzētājiem, kuru saimniecībās Valsts augu aizsardzības dienests 2003. un 2004.gadā kartupeļu ražā ir konstatējis kartupeļu gaišo gredzenpuvi.

49.Subsīdijas piešķir, ja kartupeļu audzētājs:

49.1.izpildījis Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora noteiktos fitosanitāros pasākumus;

49.2.sagatavojis Valsts augu aizsardzības dienesta apstiprinātu fitosanitāro pasākumu plānu, kurā norādīta šāda informācija:

49.2.1.inficēto un iespējami inficēto kartupeļu realizācijas veids un vieta;

49.2.2.tehnikas, taras un noliktavu dezinfekcija, norādot dezinfekcijas līdzekļus;

49.2.3.sertificēta sēklas materiāla iegādes saimniecība (ja ir paredzēts iegādāties sertificētu sēklas materiālu);

49.3.iesniedzis Valsts augu aizsardzības dienestā:

49.3.1.saimniecībai piederošo un nomāto teritoriju un lauku plānu;

49.3.2.augu sekas plānu turpmākajiem 3–5 gadiem;

49.3.3.lauku vēsturi par iepriekšējiem trim gadiem;

49.3.4.informāciju par laukiem, kuros infekcijas noteikšanas gadā audzētas bietes;

49.4.inficētos kartupeļus iznīcinājis Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā (ja kartupeļi ir iznīcināti);

49.5.tehniku, taru un noliktavas dezinficējis Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā;

49.6.nodrošinājis Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoram pieeju dokumentiem, lai veiktu kartupeļu aprites un pasākumu uzraudzību.

50.Subsīdijas izmaksā:

50.1.saimniecībām, kurās gredzenpuve konstatēta 2003.gada kartupeļu ražā un fitosanitārie pasākumi tiek piemēroti otro gadu (2004.gadā kartupeļu gredzenpuve saimniecībā nav konstatēta) — par sertificētu sēklas kartupeļu iegādi tādā daudzumā, lai apstādītu 50 % no 2003.gadā saimniecībā apstādītās kartupeļu platības (izstādīšanas norma — 3 tonnas uz hektāru);

50.2.saimniecībām, kurām gredzenpuve konstatēta 2004.gada kartupeļu ražā vai kuras fitosanitāros pasākumus veic pirmo gadu:

50.2.1.par sertificētu sēklas kartupeļu iegādi tādā daudzumā, lai apstādītu 50% no tajā gadā saimniecībā apstādītās kartupeļu platības, kad konstatēta gredzenpuve (izstādīšanas norma — 3 tonnas uz hektāru);

 

50.2.2.par saražotajiem sēklas kartupeļiem (ar veiktu lauku apskati) 50% apmērā no dokumentāri pierādītiem zaudējumiem, kas radušies, sēklai paredzētos sēklas kartupeļus realizējot pārtikai, lopbarībai vai iznīcinot;

50.2.3.par iegādātajiem un izlietotajiem dezinfekcijas līdzekļiem un veikto dezinfekciju saimniecībā 100 % apmērā.

51.Zaudējumus par sēklai paredzēto kartupeļu iznīcināšanu vai realizāciju pārtikai vai lopbarībai aprēķina no kopējās prognozētās sēklas kartupeļu realizācijas cenas (pirmsbāzes un bāzes kategorijas sēklai — 150 latu par tonnu, citās valstīs audzētai C1 un C2 kategorijas sēklai — 170 latu par tonnu, Latvijā audzētai C1 un C2 kategorijas sēklai — 100 latu par tonnu, atskaitot ieņēmumus par realizētajiem kartupeļiem (ja tādi ir)).

52.Pretendents līdz 2005.gada 1.martam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

52.1.Valsts augu aizsardzības dienesta apstiprinātu iesniegumu (6.tabula), kurā norāda plānotos fitosanitāros pasākumus un tiem nepieciešamos finanšu līdzekļus;

52.2.Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora sastādītus aktus par:

52.2.1.saimniecībā esošo kartupeļu daudzumu infekcijas vai iespējamās infekcijas konstatēšanas brīdī;

52.2.2.kartupeļu iznīcināšanu (ja tāda veikta);

52.3.lauku apskates protokola kopiju, ja saimniecībā tika gatavoti sēklas kartupeļi;

52.4.līgumu vai rēķinu par sēklas kartupeļu iegādi.

53.Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde slēdz līgumu ar pretendentu par plānoto fitosanitāro pasākumu izpildi.

54.Lauku atbalsta dienests izmaksā avansu 50 % apmērā no pretendenta plānotās kopējās izmaksājamās subsīdiju summas.

55.Pretendents līdz 2005.gada 1.jūnijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

55.1.iesniegumu (6.tabula), kurā norāda faktiski veiktos fitosanitāros pasākumus un izlietotos finanšu līdzekļus;

55.2.preču pavadzīmju-rēķinu kopijas par realizētajiem kartupeļiem, iegādātajiem dezinfekcijas līdzekļiem un sertificētiem sēklas kartupeļiem;

55.3.Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora sastādītus aktus par:

55.3.1.kartupeļu iznīcināšanu (ja tāda veikta);

55.3.2.veikto dezinfekciju;

55.4.iegādāto sēklas kartupeļu sertifikāta kopiju.

56.Valsts augu aizsardzības dienests un Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība līdz 2005.gada 15.martam un 15.jūnijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā rakstisku priekšlikumu par subsīdiju piešķiršanas lietderību konkrētiem kartupeļu audzētājiem.

57.Lauku atbalsta dienests pēc šī pielikuma 55. un 56.punktā minēto dokumentu saņemšanas mēneša laikā veic galīgo norēķinu.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.70

Atbalsts izglītībai, zinātnei un informācijas izplatīšanai

I. Vispārīgie jautājumi

1.Subsīdiju mērķis ir veicināt izglītošanu un informēšanu lauk­saimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības jomā, kā arī veicināt ražošanas un zinātnes sasaisti.

2.Subsīdijas, kuru kopējais apjoms ir 2495000 latu (t.sk. pievienotās vērtības nodoklis), paredzētas šādiem pasākumiem:

2.1.kursiem, semināriem, konferencēm, kongresiem, studijām ārvalstīs un konferencēm Latvijā, kā arī 2006.gada Food and Agricultural organization (turpmāk — FAO) Eiropas reģionālās konferences sagatavošanai Rīgā — 122000latu;

2.2.informācijas sagatavošanai un izplatīšanai, lauku konsultatīvās un informācijas apmaiņas sistēmas izveidei (speciālisti lauku attīstības veicināšanā)— 1048000 latu;

2.3.demonstrējumu saimniecībām un lauksaimniecības izstādei— 75000latu;

2.4.lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes projektiem — 800000 latu;

2.5.prakses saimniecībām un stipendiju programmai — 250000 latu;

2.6.tehniskajam atbalstam lauksaimniecības nozarē — 200000 latu.

II. Atbalsts kursiem, semināriem, konferencēm, kongresiem, studijām ārvalstīs un konferencēm Latvijā

3.Subsīdiju uzdevums ir sekmēt:

3.1.kvalificētu speciālistu sagatavošanu un viņu kvalifikācijas paaugstināšanu lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, lauku attīstības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē;

3.2.starptautisku konferenču norisi Latvijā lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, lauku attīstības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

4.Subsīdijas 122000 latu apmērā paredzētas:

4.1.kursu, semināru, konferenču un kongresu apmeklējumiem un studijām ārvalstīs, kā arī Latvijas arāju līdzdalībai Pasaules arāju sacensībās —54000 latu;

4.2.starptautisku lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, lauku attīstības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares konferenču rīkošanai Latvijā — 68000 latu, t.sk. 2006.gada FAO Eiropas reģionālās konferences sagatavošanai Rīgā — 30000 latu.

5.Kursu, semināru, konferenču un kongresu (turpmāk — pasākumi) apmeklēšanai (ja pasākums notiek 2005.gadā līdz 1.decembrim) var pieteikties:

5.1.pretendents, kurš nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu vai veic attiecīgu zinātnisko darbību, kā arī lauksaimniecības speciālisti (izņemot valsts pārvaldes iestāžu darbiniekus), Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti un Uzņēmumu reģistrā reģistrētas lauksaimnieku, mežsaimnieku un zivsaimnieku nevalstiskās organizācijas un to deleģētie pārstāvji. Subsīdijas piešķir 50% apmērā no pretendenta samaksātajām pasākuma izmaksām;

5.2.grupa, ja tās dalībnieki ir saņēmuši dokumentu par pasākuma apmeklēšanu (piemēram, apliecību, sertifikātu, prezentācijas disku). Vienai grupai piešķir ne vairāk kā 1000 latu.

6.Lai saņemtu subsīdijas, pretendents līdz 2005.gada 1.martam un turpmāk līdz katra mēneša pirmajam datumam, bet ne vēlāk par 2005.gada 1.decembri iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (1.tabula) un paraksta Lauku atbalsta dienesta izstrādātu un apstiprinātu kontroles lapu (turpmāk— kontroles lapa). Iesniegumam pievieno:

6.1.subsīdiju pamatojumu, kurā ietverts pasākuma nosaukums, tā norises vieta un laiks, pasākuma saturs, sasniedzamais rezultāts un tā izmantošanas iespējas;

6.2.ielūgumu vai tā kopiju;

6.3.izvērstu pieprasītās subsīdijas izdevumu tāmi, kurā paredz dalības maksu, dienas naudu, izdevumus par viesnīcu, ceļa izdevumus no Latvijas Republikas robežas (biļetes, ārzemēs nepieciešamā apdrošināšana, degviela, vīza), kas aprēķināti saskaņā ar noteikto kārtību par komandējumu un darbinieku darba braucienu. Papildus izdevumu tāmei norāda arī pasākuma rīkotāju, dalībnieka un citu finansētāju ieguldījumu;

6.4.reģistrācijas apliecības kopiju (juridiskajām personām);

6.5.dalībnieku sarakstu, norādot darbavietu vai izglītības iestādi un amatu (grupas braucieniem).

7.Pretendents iesniegumu iesniedz mēnesi pirms pasākuma vai arī ne vēlāk kā mēnesi pēc pasākuma.

8.Lauku atbalsta dienests pēc katra mēneša pirmā datuma piecu darbdienu laikā apkopo iesniegumus un iesniedz Zemkopības ministrijas komisijai (turpmāk — komisija). Komisija tos izskata piecu darbdienu laikā un iesniedz komisijas sēdes protokolu Lauku atbalsta dienestā.

9.Ja vienam pasākumam ir pieteikušies vairāki pretendenti, no vienas institūcijas tiek atbalstīts viens pretendents, ievērojot šī pielikuma 5.2.apakšpunkta nosacījumus. Priekšroka tiek dota tiem pretendentiem, kuri:

9.1.piedalās pasākumā ar referātu vai ziņojumu;

9.2.var dokumentāri apliecināt lielāku līdzfinansējumu dalības maksai un citu izdevumu samaksai.

10.Komisija ir tiesīga noraidīt pretendenta iesniegumu, ja 2005.gadā attiecīgā pretendenta iesniegums jau ir atbalstīts.

11.Lauku atbalsta dienests ar pretendentu slēdz līgumu, kurā var paredzēt avansa maksājumu 50 % apmērā no piešķirtās subsīdiju summas. Galīgo norēķinu veic pēc noslēguma pārskata un izdevumus apliecinošu dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.

12.Ja iesniegums un samaksu apliecinošo dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus) Lauku atbalsta dienestā iesniegtas pēc pasākuma norises un komisija ir atbalstījusi iesniegumu, līgumu neslēdz, bet samaksu veic komisijas protokolā noteiktās summas apmērā.

13.Lai piedalītos Pasaules arāju sacensībās:

13.1.iesniegumu un izdevumu tāmi iesniedz Lauku atbalsta dienestā ne vēlāk kā mēnesi pirms pasākuma;

13.2.līgumā paredz ceļa izdevumu (dalībniekiem un tehnikai), kā arī vīzu un viesnīcu izdevumu priekšapmaksu 100 % apmērā, pamatojoties uz izdevumu tāmi;

13.3.galīgo norēķinu precizē pēc noslēguma pārskata par pasākuma norisi, kā arī izdevumus apliecinošo dokumentu iesniegšanas un apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā, bet ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.oktobrim.

14.Subsīdijas studijām ārvalstu augstskolās 2004./2005. un 2005./2006.mācību gadā var saņemt Latvijas Republikas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji:

14.1. studējot attiecīgajā ārvalstī atzītā (akreditētā) augstskolā;

14.2.lai iegūtu maģistra vai doktora grādu vai paaugstinātu kvalifikāciju specializētajās programmās pēc bakalaura grāda iegūšanas;

14.3.ne vairāk kā gadu ilgām studijām un ne vairāk kā viena maģistra vai doktora grāda iegūšanai vai vienas specializētās studiju programmas apguvei;

14.4.lai apgūtu konkrētu specialitāti attiecīgajā ārvalstī atzītā (akreditētā) augstskolā, ja Latvijas Republikas augstākās izglītības iestādes nepiedāvā atbilstošu studiju programmu (mācību izdevumu samaksa);

14.5.viena semestra studijām.

15.Subsīdiju izmaksu pārtrauc akadēmiskā atvaļinājuma laikā vai gadījumā, ja pretendents izvēlēto studiju programmu neapgūst sekmīgi.

16.Pretendents līdz 2005.gada 1.martam un turpmāk līdz katra mēneša pirmajam datumam (bet ne vēlāk par 1.novembri) iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

16.1.dzīves gaitas aprakstu (CV);

16.2.individuālās izglītības projektu, kurā norāda tā nosaukumu un mērķi, īstenošanas vietu un laiku, partnerinstitūcijas, īsu apgūstamās izglītības programmas aprakstu, izdevumu tāmi, finansējuma avotu un līdzfinansējumu, kā arī iespējamo risku;

16.3.akadēmiskā informācijas centra izziņu par izvēlētās mācību iestādes statusu;

16.4.ministrijas padotībā esošās institūcijas (komercsabiedrības) (esošās vai nākamās darbavietas) nosūtījumu un noteiktās saistības pēc studiju programmas pabeigšanas;

16.5.rekomendācijas no nozares asociācijas (piemēram, apvienības, biedrības, sabiedriskās organizācijas, savienības) par izvēlētās studiju programmas aktualitāti.

17.Lauku atbalsta dienests pēc katra mēneša pirmā datuma piecu darbdienu laikā apkopo iesniegumus un iesniedz komisijai. Komisija tos izskata (ja nepieciešams, pretendentu uzaicina uz pārrunām) piecu darbdienu laikā un iesniedz komisijas sēdes protokolu Lauku atbalsta dienestā.

18.Subsīdijas piešķir ikmēneša stipendijas veidā 70 % apmērā no ceļa izdevumu (vienu reizi turp un atpakaļ), veselības apdrošināšanas, mācību līdzekļu un uzturēšanās izmaksām. Lauku atbalsta dienests ar pretendentu slēdz līgumu, kurā var paredzēt avansa maksājumu 50 % apmērā no piešķirtās subsīdiju summas. Galīgo norēķinu veic pēc noslēguma pārskata un izdevumus apliecinošu dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.

19.Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar pretendentu. Līgumā paredz:

19.1.ikmēneša stipendijas izmaksu visā mācību laikā;

19.2.stipendijas avansa izmaksu par pirmajiem trim mēnešiem, izņemot gadījumus, kad studiju laiks ir trīs mēneši vai mazāk;

19.3.augstākās izglītības iestādes vai darbavietas (pašreizējās vai nākamās) noteiktās saistības pēc studiju programmas pabeigšanas;

19.4.rakstisku pārskata sniegšanu reizi ceturksnī par studiju programmas apguvi un sekmēm.

20.Galīgo norēķinu (stipendija par pēdējo studiju mēnesi) veic pēc noslēguma pārskata, diploma, apliecības vai sertifikāta kopijas (uzrādot oriģinālu) iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.

21.Uz subsīdijām starptautisku konferenču rīkošanai Latvijā var pretendēt minis­trijas padotībā esošās lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, lauku attīstības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares zinātniskās institūcijas, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kā arī lauksaimnieku, mežsaimnieku un zivsaimnieku nevalstiskās organizācijas, kuras konferences rīko no 2005.gada 1.februāra līdz 1.decembrim un kurās dalībvalstu skaits (kopā ar Latviju) nav mazāks par piecām.

22.Subsīdijas piešķir konferences saimniecisko izdevumu (telpu noma, transporta izdevumi, konferences tehniskais nodrošinājums) samaksai, tulkošanai, izdales materiālu sagatavošanai un pavairošanai un kancelejas preču iegādei, bet ne vairāk kā 3000 latu vienai konferencei.

23.Pretendenti līdz 2005.gada 1.martam un turpmāk līdz katra mēneša pirmajam datumam (bet ne vēlāk par 1.novembri) iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (1.tabula) un paraksta kontroles lapu. Iesniegumam pievieno:

23.1.subsīdiju pamatojumu, kurā ietver pasākuma nosaukumu, tā norises vietu un laiku, pasākuma saturu, galvenos uzdevumus, vēlamo rezultātu un tā izmantošanas iespējas;

23.2.dalībnieku sarakstu;

23.3.izdevumu tāmi, norādot nepieciešamo subsīdiju apjomu un pretendenta līdzfinansējumu.

24.Lauku atbalsta dienests pēc katra mēneša pirmā datuma piecu darbdienu laikā apkopo iesniegumus un iesniedz komisijai. Komisija tos izskata piecu darbdienu laikā un iesniedz komisijas sēdes protokolu Lauku atbalsta dienestā.

25.Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar pretendentu. Līgumā var paredzēt avansa maksājumu 50 % apmērā no piešķirtās summas.

26.Galīgo norēķinu veic pēc noslēguma pārskata un izdevumus apliecinošo dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas un apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā (līdz 2005.gada 1.decembrim).

27.Lai 2006.gadā sagatavotu FAO Eiropas reģionālo konferenci Rīgā:

27.1.Lauku atbalsta dienests rīko konkursu, kurā var piedalīties juridiskas personas;

27.2. Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments izstrādā konkursa prasības pretendentu atlasei;

27.3.Lauku atbalsta dienests izveido piedāvājumu izvērtēšanas komisiju. Komisijas sastāvā iekļauj Zemkopības ministrijas pārstāvjus;

27.4.Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar komisijas izvēlēto pretendentu. Līgumam pievieno komisijas apstiprinātu izdevumu tāmi un darba uzdevumus. Līgumā var paredzēt avansa maksājumu 50 % apmērā.

28.Galīgo norēķinu veic pēc komisijā apstiprinātā darba pieņemšanas un nodošanas akta un izdevumus apliecinošo dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas un apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā (līdz 2005.gada 10.decembrim).

III. Atbalsts informācijas sagatavošanai un izplatīšanai

29.Subsīdiju uzdevums ir sekmēt:

29.1.sabiedrības informēšanu par norisēm Zemkopības ministrijā, Latvijas lauksaimniecībā un lauku attīstībā, kā arī par Eiropas Savienības maksājumu apguvi;

29.2.Eiropas Savienības un Latvijas lauksaimniecības politikas un tirgus cenu attīstības pētījumus un analīzi;

29.3.lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, lauku attīstības, mežsaimniecības un zivsaimniecības zinātnieku, konsultantu un tādu valsts komercsabiedrību sagatavoto informatīvo un izglītojošo materiālu (izņemot mācību grāmatas) iespiešanu, kas paredzēti plašam lasītāju lokam kvalifikācijas paaugstināšanai minētajās nozarēs.

30.Subsīdijas 1048000 latu apmērā paredzētas:

30.1.Latvijā iznākošam laikrakstam par Zemkopības ministrijas sagatavotas un finansētas aktuālas informācijas izplatīšanu — 4500 latu;

30.2.televīzijas raidījumam par Zemkopības ministrijas sagatavotas un finansētas aktuālas informācijas izplatīšanu — 8050 latu;

30.3.Zemkopības ministrijas sagatavotam un finansētam televīzijas raidījumu ciklam par Eiropas Savienības maksājumu apguvi — 9950 latu;

30.4.radio raidījumam par Zemkopības ministrijas sagatavotas un finansētas aktuālas informācijas izplatīšanu — 4500 latu;

30.5.Latvijas lauksaimniecības politikas analīzei — 43600 latu;

30.6.informatīvajam lauku politikas biļetenam “Agropols” — 74000 latu;

30.7.izglītojošo un informatīvo materiālu sagatavošanai un izdošanai — 20400 latu;

30.8.Latvijas lauku saimniecību uzskaites datu tīkla (SUDAT) darbības nodrošināšanai un pilnveidošanai — 18000 latu;

30.9.lauku konsultatīvās un informācijas apmaiņas sistēmas izveidei, iesaistot pašvaldību speciālistus lauku attīstības veicināšanā — 700000 latu;

30.10. Zemkopības ministrijas informatīvajai un izglītojošajai kampaņai “Nelauksaimnieciskā komercdarbība laukos” — 165000 latu. Paredzētais līdzfinansējums un tā piešķiršanas kārtība tiek piemērota tikai tad, ja Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo projektu un piešķīrusi finansējumu no Eiropas Komisijas “PRICE” programmas līdzekļiem.

31.Šī pielikuma 30.1., 30.2., 30.3. un 30.4.apakš­punktā minēto pasākumu nodrošināšanai Lauku atbalsta dienests rīko konkursu. Konkursā var piedalīties šādas juridiskās personas, ja tās nodarbojas ar sabiedrības informēšanu par Eiropas Savienības un Latvijas lauksaimniecības jautājumiem:

31.1.Latvijas Republikā iznākošie laikraksti;

31.2.Latvijas Republikas teritorijā raidošās televīzijas sabiedrības un producentu grupas;

31.3.Latvijas Republikas teritorijā raidošās radio sabiedrības un producentu grupas.

32.Lauku atbalsta dienests iesniegto piedāvājumu izvērtēšanai izveido komisiju. Komisijas sastāvā iekļauj Zemkopības ministrijas pārstāvjus. Pretendentu atlasē ņem vērā:

32.1.laikrakstam:

32.1.1.piedāvāto publikāciju skaitu vienā numurā Zemkopības ministrijas sagatavotās un finansētās aktuālās informācijas atspoguļošanai;

32.1.2.1 cm² izmaksas (pret 1000 lasītājiem);

32.1.3.laikraksta tirāžu (tūkstošos eksemplāru);

32.1.4.vai publicētā informācija atspoguļo visas lauksaimniecības nozares (augkopību, lopkopību, meliorāciju, dārzkopību), lauku attīstību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanu;

32.2.televīzijas sabiedrību un producentu grupu veidotajam raidījumam:

32.2.1.raidījuma izmaksu aprēķinu un vienas minūtes izmaksas;

32.2.2.vienā raidījumā piedāvāto minūšu skaitu Zemkopības ministrijas sagatavotās un finansētās informācijas atspoguļošanai lauksaimniecībā, lauku attīstībā mežsaimniecībā, zivsaimniecībā un Eiropas Savienības strukturālo fondu apguvē;

32.2.3.raidījuma redzamību Latvijas teritorijā (procentuāli);

32.3.televīzijas sabiedrību un producentu grupu veidoto raidījumu ciklam:

32.3.1.raidījuma izmaksu aprēķinu un vienas minūtes izmaksas;

32.3.2.vienā raidījumā piedāvāto minūšu skaitu Zemkopības ministrijas sagatavotās un finansētās informācijas atspoguļošanai par Eiropas Savienības maksājumu apguvi;

32.3.3.raidījuma redzamību Latvijas teritorijā (procentuāli);

32.3.4.raidījuma veidotāju pieredzi minēto tēmu atspoguļošanā;

32.4.radio sabiedrību un producentu grupu veidotajam raidījumam:

32.4.1.viena radio raidījuma izmaksu aprēķinu un raidījuma vienas minūtes izmaksas;

32.4.2.vienā raidījumā piedāvāto minūšu skaitu Zemkopības ministrijas sagatavotās un finansētās informācijas atspoguļošanai;

32.4.3.raidījuma dzirdamību Latvijas teritorijā (procentuāli);

32.4.4.raidījuma ētera laiku.

33.Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar komisijas izvēlēto pretendentu. Līgumam pievieno komisijā apstiprinātu izdevumu tāmi un apstiprināto tēmu kopsavilkumu. Līgumā var paredzēt avansa maksājumu 50% apmērā.

34.Galīgo norēķinu veic pēc komisijā apstiprinātā darba pieņemšanas un nodošanas akta, kā arī izdevumus apliecinošu dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas un apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.

35.Šī pielikuma 30.5.apakšpunktā minētā pasākuma nodrošināšanai Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtu (turpmāk—institūts). Līgumam pievieno Zemkopības minis­trijas atbildīgajā departamentā apstiprināto izdevumu tāmi un Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā apstiprināto darba uzdevumu ar veicamajiem pasākumiem. Pasākuma izpildes laiks ir no 2005.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim. Līgumā paredz, ka institūts:

35.1.veic Latvijas lauksaimniecības nozares attīstības ekonomisko analīzi, izmantojot Lauksaimniecības ekonomisko kopaprēķinu (LEKA), un darba rezultātus publicē;

35.2.sagatavo lauksaimniecības sektora attīstības analītisko apskatu, izvērtējot lauksaimniecības lomu tautsaimniecībā, nozares darbības apjomu un struktūru attīstību, sektora ienākumu un valsts politikas saistību;

35.3.ik ceturksni novērtē lauksaimniecības produkcijas apjomu, kā arī sagatavo ekonomiskās attīstības prognozes 2005.gadam un rezultātus iesniedz Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā;

35.4.publicē veikto pētījumu rezultātus informatīvā bukletā, lai nodrošinātu pētījumu rezultātu plašu pieejamību, un informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) un citas ieinteresētās organizācijas.

36.Šī pielikuma 30.6.apakšpunktā minētā pasākuma nodrošināšanai Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar institūtu. Līgumam pievieno Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā apstiprinātu izdevumu tāmi un Zemkopības ministrijas atbildīgajā nodaļā apstiprinātos darba uzdevumus un pasākumus. Izpildes laiks ir no 2005.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim. Institūtam uzdod reizi divās nedēļās sagatavot (ne mazāk kā 24 lappušu apjomā), izdot un izplatīt ne mazāk kā 1300 informatīvā lauku politikas biļetena (turpmāk— biļetens) eksemplāru, kopā 24 laidienus. Biļetenā iekļauj:

36.1.oficiālo informāciju (normatīvie akti, to projekti un skaidrojumi, kas attiecas uz lauksaimniecību un lauku attīstību);

36.2.Lauku atbalsta dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts zemes dienesta un citu institūciju informatīvos materiālus un normatīvos aktus par lauksaimniecību un lauku attīstību;

36.3.informāciju par dažādām atbalsta programmām;

36.4.lauksaimnieku organizāciju ziņas;

36.5.informāciju par zinātni un ražošanu;

36.6.informāciju par lauksaimniecību ārzemēs;

36.7.hroniku.

37.Subsīdijas par šī pielikuma 30.5. un 30.6.apakšpunktā minēto pasākumu izpildi samaksā saskaņā ar noslēgto līgumu starp Lauku atbalsta dienestu un institūtu. Līgumā var paredzēt avansa maksājumu 50 % apmērā. Starpnorēķinu — 40 % no kopējās summas — samaksā pēc Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā (30.5.apakšpunkts) vai Zemkopības ministrijas atbildīgajā nodaļā (30.6.apakšpunkts) apstiprinātā starppārskata iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā līdz 2005.gada 1.septembrim (Zemkopības ministrijā — līdz 2005.gada 15.augustam). Galīgo norēķinu veic pēc šādu Lauku atbalsta dienestā iesniegto dokumentu apstiprināšanas (līdz 2006.gada 1.februārim):

37.1.noslēguma pārskats, kas apstiprināts Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā (30.5.apakšpunkts) vai Zemkopības ministrijas atbildīgajā nodaļā (30.6.apakš­punkts);

37.2.darba pieņemšanas un nodošanas akts, kas apstiprināts Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā (30.5.apakšpunkts) vai Zemkopības ministrijas atbildīgajā nodaļā (30.6.apakšpunkts);

37.3.izdevumus apliecinošu dokumentu kopsavilkums, kas apstiprināts Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā.

38.Saskaņā ar šī pielikuma 30.7.apakšpunktu tiek daļēji subsidēta lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, mežsaimniecības un ziv­saimniecības zinātnieku, konsultantu, valsts zinātnisko uzņēmējsabiedrību un lauksaimnieku nevalstisko organizāciju sagatavoto izglītojošo un informatīvo materiālu sagatavošana un iespiešana. Subsīdijas 100 % apmērā (saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta veikto cenu aptauju) tiek piešķirtas brošūras “Subsīdijas lauksaimniecības attīstībai 2005.gadā” korektūrai, izdošanai un pavairošanai ar tipogrāfijas metodi un tulkošanai angļu valodā.

39. Lauku atbalsta dienests, slēdzot līgumu ar pretendentu, paredz, ka brošūra “Subsīdijas lauksaimniecības attīstībai 2005.gadā” atbilst šādām prasībām:

39.1.tirāža — 10000 eksemplāru;

39.2.A5 formāts, vāks 4 + 0, ar karsto līmi līmējamais, iekšlapas 1 + 1;

39.3.iekšlapu papīrs — ofseta 60g/m², vāku papīrs — Silverblade ART 250g/m².

40.Līgumā var paredzēt avansa maksājumu 50 % apmērā.

41.Iesniegumu izvērtēšanai tiek apstiprināta komisija.

42.Subsīdijas piešķir trīs reizes gadā. Pretendenti līdz 2005.gada 1.aprīlim, 1.jūlijam un 1.septembrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

42.1.manuskriptu (ikgadējiem izdevumiem — iepriekšējā gada izdevuma eksemplāru);

42.2.darba anotāciju;

42.3.izdevumu tāmi;

42.4.divu atbilstošās nozares speciālistu (ar vismaz augstāko izglītību) atsauksmes par izdodamo materiālu.

43.Lauku atbalsta dienesta līgumā ar pretendentu paredz, ka:

43.1.komisijas protokolā norādītie pavairojamie eksemplāri nododami valsts institūcijām bez maksas. Par izplatīšanu ir atbildīgs materiāla sagatavotājs;

43.2.komisijai ir tiesības no pretendenta pieprasīt nepieciešamo papildu informāciju par materiāla izdošanu;

43.3.titullapā jābūt norādei par materiāla sagatavošanu, pavairošanu un izdošanu ar Zemkopības ministrijas atbalstu;

43.4.subsīdijas tiek piešķirtas redaktora, korektora, datorsalicēja darba samaksai un izdevuma iespiešanai saskaņā ar līgumu.

44.Subsīdijas tiek maksātas saskaņā ar noslēgto līgumu starp Lauku atbalsta dienestu un pretendentu. Līgumam pievieno izdevumu tāmi.

45. Līgumā var paredzēt avansa maksājumu 50 % apmērā no piešķirtās summas. Galīgo norēķinu veic pēc darba pieņemšanas un nodošanas akta, kā arī izdevumus apliecinošo dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas un apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā (līdz 2005.gada 1.decembrim).

46.Šī pielikuma 30.8.apakšpunktā minētā pasākuma nodrošināšanai Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar institūtu. Līgumam pievieno Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā apstiprinātu izdevumu tāmi un Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā apstiprinātu darba uzdevumu. Izpildes laiks ir no 2005.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim.

47.Lauku atbalsta dienesta līgumā ar institūtu paredz:

47.1.2004.gada standarta bruto segumu aprēķināšanu;

47.2.informāciju situācijas novērtēšanai Latvijas lauksaimniecībā:

47.2.1.par saimniecību darbības rezultātiem 2004.gadā;

47.2.2.par ikgadējo Latvijas lauku saimniecību uzskaites datu tīkla (SUDAT) izdevumu “Lauku saimniecības darba ekonomiskās analīzes rezultāti 2004.gadā”.

48.Līgumā var paredzēt avansa maksājumu 50 % apmērā. Starpnorē­ķinu— 40 % no kopējās summas — samaksā pēc Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā apstiprinātā starppārskata iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā līdz 2005.gada 1.septembrim. Galīgo norēķinu veic pēc Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā apstiprinātā pieņemšanas un nodošanas akta un Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā apstiprinātā izdevumus apliecinošo dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā (līdz 2006.gada 15.februārim).

49.Šīs sadaļas 30.9.apakšpunktā minētā pasākuma nodrošināšanai Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC). Līgumā paredz:

49.1. 20% no kopējās summas piešķirt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram par šādu saistību izpildi:

49.1.1.nodrošināt pašvaldību speciālistu mācības un tālākizglītību lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumos;

49.1.2.nodrošināt pašvaldību speciālistus ar darbam nepieciešamajiem informatīvajiem materiāliem;

49.1.3.noslēgt līgumus ar pašvaldībām un reizi ceturksnī iesniegt Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā pārskatus par līgumā noteiktā pašvaldību speciālistu darba uzdevuma izpildi;

49.2. 80% no kopējās summas piešķirt līgumā (kas noslēgts starp Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru un pagastu padomēm, novadu vai pilsētu domēm (turpmāk — pašvaldības)) noteikto pašvaldības speciālistu darba samaksai (ieskaitot sociālo nodokli). Pašvaldības speciālista darba uzdevumi, mēnesī nostrādājot 85 stundas, ir šādi:

49.2.1.vietējo iedzīvotāju iniciatīvas veicināšana;

49.2.2.lauku iedzīvotāju aktivizēšana un informēšana.

50.Pašvaldība, piesakoties subsīdiju saņemšanai, iesniedz līdz­finansējuma apliecinājumu saskaņā ar 2004.gada 31.augustā noslēgto Zemkopības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra nodomu protokolu.

51.Iespējams avansa maksājums 60% apmērā no subsīdiju summas. Pirmā ceturkšņa pārskatu iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz 2005.gada 1.maijam (apstiprināšanai Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā — līdz 2005.gada 15.aprīlim). 30 % no subsīdiju summas samaksā pēc apstiprinātā otrā ceturkšņa pārskata iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā līdz 2005.gada 1.augustam (apstiprināšanai Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā — līdz 15.jūlijam), bet 10 % no subsīdiju summas samaksā pēc apstiprinātā trešā ceturkšņa pārskata iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā līdz 2005.gada 1.novem­brim (apstiprināšanai Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā — līdz 15.oktobrim). Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā apstiprināto noslēguma pārskatu iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz 2006.gada 1.februārim.

52.Visus jautājumus, kas saistīti ar šī pielikuma 30.9.apakšpunktā minētā pasākuma nodrošināšanu (arī priekšlikumus, strīdus, sūdzības), izskata saskaņā ar nodomu protokola piekto punktu izveidotā konsultatīvā padome. Ar padomdevēja tiesībām konsultatīvajā padomē tiek pieaicināti Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvji.

53.Šī pielikuma 30.10.apakšpunktā minētā projekta uzdevums ir valsts iedzīvotāju zināšanu līmeņa paaugstināšana par izmaiņām, kas radušās pēc Eiropas Savienības paplašināšanās (arī par izmaiņām, kas skar galvenokārt Latvijas lauku iedzīvotājus pēc pievienošanās Eiropas Savienībai). Komunikāciju programma akcentē gan gaidāmās pozitīvās izmaiņas un piedāvātās jaunās iespējas Latvijas laukos, gan arī negatīvās izmaiņas un Eiropas Savienības piedāvātos risinājumus. Pasākuma izpildes termiņš — 2005.gads.

54.Kopējais budžets ir 331659,8 lati, no kuriem 50 % tiks segti no Eiropas Savienības līdzfinansējuma. Subsīdijas paredzētas kā Latvijas valsts līdzfinansējuma daļa, un to kopējā summa ir 165000 latu. Subsīdijas piešķir īpaši izveidota komisija:

54.1.kvantitatīvā un kvalitatīvā pētījuma veikšanai par nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību laukos — 5381,7 lati;

54.2.lauku iedzīvotāju apmācību programmas izstrādāšanai un izglītojošo semināru rīkošanai Latvijas reģionos — 17681,3 lati;

54.3.sabiedrisko attiecību aģentūrai izglītojošās kampaņas izstrādei un īstenošanai, kā arī informatīvo materiālu drukāšanai — 122844,5 lati;

54.4.Zemkopības ministrijas darbinieku algām, administratīvajiem un publicitātes izdevumiem, projekta auditam, konsultantiem — 17483,7 lati.

55.Starpība 1608,9 latu apmērā veidojas no valūtas maiņas kursa — pašreizējās izmaksas latos ir pārrēķinātas, par eiras vērtību pieņemot 0,67 latus.

56.Projekta norises plāno un koordinē Zemkopības ministrijas atbildīgā nodaļa, finanšu plūsmas pārrauga Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments.

57.Lai saņemtu subsīdijas, pretendents slēdz līgumu ar Zemkopības ministriju. Subsīdijas piešķir divās kārtās:

57.1.pirmo daļu (80 % no Eiropas Savienības līdzfinansējuma summas, kas ir aptuveni 130713 latu) Eiropas Komisija samaksā avansā uzreiz pēc līguma noslēgšanas;

57.2.otro daļu (aptuveni 20 % no summas atkarībā no reālajām projekta izmaksām) atmaksā pēc projekta pilnīgas pabeigšanas un audita ziņojuma, kā arī pārskatu iesniegšanas.

58.Pretendents sešus mēnešus pēc projekta uzsākšanas un projekta beigās iesniedz pārskatu par paveikto darbu un izlietoto finansējumu.

IV. Atbalsts demonstrējumu saimniecībām un lauksaimniecības izstādei

59.Subsīdiju uzdevums ir sekmēt:

59.1.augkopības, lopkopības (arī bioloģiskās) un netradicionālās lauksaimniecības ilglaicīgus demonstrējumus Latvijas novadu atpazīstamās vietās, vismaz pa vienam (bet ne vairāk kā trīs) Latgalē, Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē, kā arī nodrošināt metodisku šī darba vadību;

59.2.reģionālās lauksaimniecības izstādes rīkošanu valstī.

60.Subsīdijas 75000 latu apmērā paredzētas:

60.1.Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra demonstrējumu rīkošanai, izvietošanai Latvijas reģionos un metodiskā darba vadībai — 45000 latu;

60.2.reģionālās lauksaimniecības izstādes rīkošanai Priekuļos — 30000latu.

61.Šī pielikuma 60.1.apakšpunktā minēto pasākumu nodrošināšanai Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru. Līgumam pievieno Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā apstiprinātu izdevumu tāmi. Līgumā var paredzēt avansa maksājumu 50 % apmērā no subsīdiju summas. 40 % no subsīdiju summas samaksā pēc Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā (iesniedz līdz 2005.gada 15.augustam) apstiprinātā starppārskata iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā (līdz 2005.gada 1.septembrim). Galīgo norēķinu veic pēc šādu dokumentu iesniegšanas un apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā (līdz 2005.gada 1.decembrim):

61.1.Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā apstiprināts noslēguma pārskats;

61.2.Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā apstiprināts darba pieņemšanas un nodošanas akts;

61.3.izdevumus apliecinošu dokumentu kopsavilkums.

62.Šī pielikuma 60.1.apakšpunktā minēto demonstrējumu izvietošanai var pieteikties juridiskas personas:

62.1.kuras ievēro labas lauksaimniecības prakses vai dzīvnieku labturības un higiēnas prasības, kā arī bioloģiskās saimniecības, kurām ir bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas institūcijas izsniegts sertifikāts;

62.2.kuras ir prakses saimniecības;

62.3.kuras var nodrošināt demonstrējumu pieejamību vismaz piecas darbdienas nedēļā;

62.4.kuras var nodrošināt iegūto rezultātu interpretāciju skaitļu izteiksmē.

63.Pretendentu atlase tiek veikta saskaņā ar nolikumu, kuru izstrādājis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs un apstiprinājis Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments.

64.Šī pielikuma 59.2.apakšpunktā minētā pasākuma nodrošināšanai Lauku atbalsta dienests organizē konkursu, kurā var piedalīties juridiskas personas.

65.Izstādes programmā iekļauj šādus pasākumus:

65.1.demonstrējumi un lauka izmēģinājumi;

65.2.arāju sacensības;

65.3.lauksaimniecības tehnikas demonstrējumi vai vērtēšana;

65.4.dzīvnieku demonstrējumi;

65.5.lauku vides dažādošana.

66.Subsīdijas piešķir:

66.1.ar dzīvnieku demonstrējumiem sais­tīto izdevumu segšanai:

66.1.1.dzīvnieku atlasei un vērtēšanai;

66.1.2.diagnostiskajiem izmeklējumiem, vakcinācijām un apstrādēm;

66.1.3.dzīvnieku nogādāšanai uz izstādes vietu un atpakaļ;

66.1.4.dzīvnieku ekspozīcijas sagatavošanai, nodrošinot sanitāri higiēnisko prasību izpildi;

66.1.5.apbalvošanai;

66.2.saimnieciskajiem izdevumiem (piemēram, telpu un iekārtu noma, transporta izdevumi, materiālu iegāde, darba algas);

66.3.arāju sacensībām (arī ar rīkošanu un norisi saistītajiem izdevumiem un aršanas tehnikas nogādāšanai/nokļūšanai uz sacensību vietu un atpakaļ);

66.4.lauka izmēģinājumu noformēšanai un to rezultātu izplatīšanai.

67.Lauku atbalsta dienests iesniegto piedāvājumu izvērtēšanai izveido komisiju. Komisijas sastāvā iekļauj Zemkopības ministrijas pārstāvjus.

68.Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar komisijas izvēlēto pretendentu. Līgumam pievieno komisijā apstiprinātu izdevumu tāmi. Līgumā var paredzēt avansa maksājumu 75 % apmērā.

69.Galīgo norēķinu veic pēc komisijā apstiprinātā darba pieņemšanas un nodošanas akta, kā arī izdevumus apliecinošu dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas un apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā (līdz 2005.gada 1.decembrim).

V. Atbalsts lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes projektiem

70.Subsīdiju uzdevums ir sekmēt Latvijas lauksaimnieku nodrošināšanu ar konkurētspējīgām zinātnes izstrādnēm un to ieviešanu praksē, izvirzot par prioritārām šādas pētījumu jomas:

70.1.dzīvnieku veselība, profilakse un ārstēšana konvencionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā, kvalitatīvas dzīvnieku valsts produkcijas ražošanas nodrošināšana;

70.2.dzīvnieku kaušanas, apstrādes higiēnas un tehnoloģisko prasību vadlīnijas;

70.3.rapša pārstrādes atliekvielu izmantošana;

70.4.integrētās audzēšanas tehnoloģijas augļu un ogu dārziem;

70.5.agro dārzeņu dēstu audzēšanas tehnoloģijas;

70.6.augļu, ogu un dārzeņu uzglabāšana un pārstrāde;

70.7.Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem atbilstošu konkurētspējīgu šķirņu selekcija, izlases un augstākās kategorijas sēklu un stādāmā materiāla no­drošināšana un galveno laukaugu kultūru audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošana;

70.8.bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotu šķirņu selekcija, izlases kritēriju izvērtējums, sēklkopība un audzēšanas tehnoloģijas;

70.9.prognoze par augu ģenētiski modificēto organismu potenciālo ietekmi uz Latvijas laukiem;

70.10.informatīvās bāzes pilnveidošana augsnes un mēslošanas līdzekļu agroķīmisko analīžu jomā;

70.11.vidi saudzējošu tehnoloģiju un ģenētisko resursu izpēte lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā;

70.12.lauksaimniecības un lauku attīstības atbalsta sistēmas ekono­miskais vērtējums, nozaru un saimniecību attīstības prognoze, priekšlikumu izstrāde minēto nozaru politikas veidošanai un ražošanas attīstībai;

70.13.lauksaimniecības nozares kravu pārvadājumu optimizācija;

70.14.apdrošināšana lauksaimniecībā — situācijas analīze Latvijā, ārzemju pieredze, risinājumi;

70.15.lauksaimniecības zinātne — situācijas analīze Latvijā, risinājumi, (arī saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā).

71.Subsīdiju kopējā summa ir 800000 latu, tai skaitā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Agroķīmisko pētījumu centrs”, lai nodrošinātu subsīdiju saņemšanu lauksaimniekiem par augšņu agroķīmisko izpēti, zemes ielabošanu un rīcības programmas izpildi īpaši jutīgās teritorijās, — 61232 lati (iekārtu komplekts fosfora satura automātiskai noteikšanai, liesmas fotometram ar iekšējo standartu).

72.Uz subsīdijām var pretendēt juridiskas personas, kas veic pētījumus šī pielikuma 70.punktā minētajās jomās.

73.Projekta iesniegumu piecos eksemplāros (2.tabula) pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā mēneša laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. Iesniegumam pievieno:

73.1.pieprasīto subsīdiju pamatojumu;

73.2.izdevumu tāmi;

73.3.gaidāmo subsīdiju izlietošanas rezultātu;

73.4.izpildītāju sarakstu;

73.5.esošo tehnisko nodrošinājumu un informāciju par iepriekšējos piecos gados saņemtajām subsīdijām materiāli tehniskās bāzes atjaunošanai. Informāciju apkopo tabulā ar šādiem aiļu virsrakstiem — nosaukums, izlaides gads, tehniskā stāvokļa raksturojums (īpaši atzīmē par subsīdijām iegādāto tehniku). Ja šajā sadaļā piešķirtais finansējums izlietots citiem mērķiem — norādīt arī tos;

73.6.informāciju par zinātnisko laboratoriju un personāla atestācijas līmeni;

73.7.apliecinājumu par šī pielikuma 70.punktā noteikto prasību izpildi (reģistrācijas apliecība).

74.Uz subsīdijām var pretendēt, ja projekts tiek īstenots no 2005.gada 1.marta līdz 1.decembrim.

75.Lauku atbalsta dienests piecu darbdienu laikā apkopo iesniegumus un iesniedz izvērtēšanai un prioritāšu noteikšanai:

75.1.Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē;

75.2.Latvijas Zinātnes padomes Lauksaimniecības nozares ekspertu komisijā;

75.3.Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā;

75.4.Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā.

76.Šī pielikuma 75.1., 75.2. un 75.3.apakš­punktā minētās institūcijas mēneša laikā pēc apkopoto iesniegumu saņemšanas tos izvērtē, sakārto prioritārā secībā un protokolus iesniedz komisijai.

77.Komisija mēneša laikā pēc apkopoto iesniegumu saņemšanas tos izvērtē, sakārto prioritārā secībā, par galveno kritēriju ņemot Eiropas Savienības prasību izpildei nepieciešamos pētījumus, un sēdes protokolu iesniedz Lauku atbalsta dienestā.

78.Iesniegtais projekts nedrīkst būt līdzfinansēts no šo noteikumu 5.pielikumā “Latvijas un ārvalstu projektu līdzfinansējums” noteiktajiem līdzekļiem.

79.Pretendents var izvēlēties, kādiem mērķiem tiek izlietoti līdzekļi — tehniskajam nodrošinājumam, darba algām (t.sk. nodokļiem), komandējumiem, infrastruktūras nodrošināšanai.

80.Lauku atbalsta dienests ar pretendentu slēdz līgumu, kurā paredz trīs gadus ilgu kontroli, nepieļaujot iegādāto pamatlīdzekļu atsavināšanu. Izmaksu tāmi saskaņo ar Zemkopības ministrijas atbildīgo departamentu.

81.Līgumā var paredzēt avansa maksājumu 90 % apmērā.

82.Galīgo norēķinu veic pēc Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā (iesniedz līdz 15.novembrim) apstiprinātā noslēguma pārskata, pieņemšanas un nodošanas akta, kā arī samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas un apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā (līdz 2005.gada 1.decembrim).

VI. Atbalsts prakses saimniecībām un stipendiju programmai

83.Subsīdiju uzdevums ir sekmēt:

83.1.kvalitatīvu ražošanas praksi saskaņā ar lauksaimniecības, veterinār­medicīnas, mežsaimniecības un zivsaimniecības izglītības programmām;

83.2. kvalitatīvas profesionālās un pirms­diploma prakses nodrošināšanu Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem;

83.3.jaunu kvalificētu darbinieku piesaisti darbam Latvijas Lauk­saimniecības universitātē, lauksaimnieku sabiedriskajās organizācijās, valsts iestādēs, valsts un LLU aģentūrās, valsts kapitālsabiedrībās.

84.Subsīdijas 250000 latu apmērā paredzētas:

84.1.prakses saimniecībām — 40000 latu;

84.2.stipendijām — 110000 latu;

84.3.mācību priekšmeta “Praktiskā lauksaimniecība” nodrošināšanai Latvijas Lauksaimniecības universitātes 1.kursa studentiem — 100000 latu.

85.Uz šī pielikuma 84.1.apakšpunktā paredzētajām subsīdijām var pretendēt šādas juridiskās personas:

85.1.zemnieku saimniecības (t.sk. mežsaimniecības un zivsaimniecības);

85.2.veterinārmedicīnas privātprakses;

85.3.aģentūras un komercsabiedrības;

85.4.zinātniskās institūcijas;

85.5.izglītības iestādes.

86.Prakses saimniecības tiek atlasītas saskaņā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra izstrādāto un Zemkopības minis­trijas atbildīgajā departamentā apstiprināto prakses saimniecību konkursa nolikumu. Tās saimniecības, kuras ir ieguvušas prakses saim­niecības statusu uz noteiktu laiku, var pieteikties praktikantu uzņemšanai bez iepriekšējās atlases.

87.Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs līdz 2005.gada 15.martam iesniedz novērtēto saimniecību sarakstu (arī tās saimniecības, kas jau iekļautas prakses saimniecību sarakstā uz noteiktu laiku) Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā. Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments to izvērtē un apstiprina.

88.Zemkopības ministrija nosūta saimniecību sarakstu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centam, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei, Lauku atbalsta dienestam, Latvijas Lauksaimniecības universitātei un Izglītības un zinātnes ministrijai.

89.Pretendenti pirms prakses sākuma, bet ne vēlāk par 2005.gada 15.novembri iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (3.tabula). Iesniegumam pievieno sertifikāta kopiju par prakses vadītāja piedalīšanos Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajos prakses vadīšanas kursos.

90.Subsīdijas tiek piešķirtas, ja prakses ilgums saimniecībā nav mazāks par desmit darbdienām atbilstoši mācību vai studiju programmai.

91.Viena saimniecība subsīdijas var saņemt, ja vienlaikus praksē nav vairāk par pieciem praktikantiem. Prakses saimniecība nedrīkst būt vecāku saimniecība vai tās izglītības iestādes saimniecība, kurā praktikants mācās.

92.Šī pielikuma 91.punkts neattiecas uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecību “Vecauce”, kur vienlaikus praksē var būt ne vairāk kā desmit praktikantu.

93. Subsīdijas apmērs par piecām darbdienām ir 35 lati par vienu praktikantu.

94.Par šī pielikuma 93.punktā minēto summu saimniecība nodrošina:

94.1.prakses programmas izpildi;

94.2.praktikanta apdrošināšanu nelaimes gadījumiem uz laiku, kad viņš atrodas saimniecībā.

95.Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde slēdz līgumu ar prakses saimniecību. Līgumam pievieno trīspusējo līgumu starp prakses saimniecību, izglītības iestādi un praktikantu.

96.Līgumā var paredzēt avansa maksājumu 50 % apmērā.

97.Galīgo norēķinu veic pēc triju pušu (prakses saimniecības, izglītības iestādes un praktikanta) parakstītā pieņemšanas un nodošanas akta iesniegšanas un apstiprināšanas Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē (līdz 2005.gada 1.decembrim).

98. Uz šī pielikuma 84.2.apakšpunktā minēto stipendiju var pretendēt šādu Latvijas Lauksaimniecības universitātes fakultāšu un specialitāšu pilna laika studenti, sākot ar otro vai trešo kursu, ja pēc studiju beigām viņi strādās iegūtajā specialitātē Latvijas Lauksaimniecības universitātē, lauksaimnieku sabiedriskajās organizācijās, valsts iestādēs, valsts un LLU aģentūrās, valsts kapitālsabiedrībās:

98.1.Lauksaimniecības fakultātes laukkopības, dārzkopības un lopkopības specialitāte;

98.2.Veterinārmedicīnas fakultāte;

98.3.Lauku inženieru fakultātes vides un ūdenssaimniecības specialitāte (ar specializāciju meliorācijā).

99.Stipendijas apmērs ir 50 latu mēnesī, aprēķinot no 2005.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, bet ne vairāk kā 500 latu gadā vienam studentam. Stipendiju 2005.gadā var turpināt saņemt 2004.gadā apstiprinātie pretendenti, ja viņi turpina sekmīgi mācīties.

100.Šī pielikuma 98.punktā minētās Latvijas Lauksaimniecības universitātes fakultātes izstrādā pretendentu atlases nolikumu, izsludina konkursu studentiem un izveido pretendentu atlases komisiju. Komisijā iekļauj Zemkopības ministrijas un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvjus. Nolikumu saskaņo ar Zemkopības ministrijas atbildīgo departamentu.

101.Latvijas Lauksaimniecības universitātes fakultātes, lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas, valsts iestādes, valsts un LLU aģentūras, valsts kapitālsabiedrības iesniedz komisijā brīvas formas iesniegumu par pretendentiem.

102.Pretendentu atlases komisija izvērtē pretendentus, rezultātus apkopo protokolā un kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes pavadvēstuli līdz 2005.gada 1.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā un Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā.

103.Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar studentu. Līgumam pievieno Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektora un studenta noslēgto līgumu vai Latvijas Lauksaimniecības universitātes, institūcijas un studenta trīspusējo līgumu, kurā noteiktas saistības pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes beigšanas (Latvijas Lauksaimniecības universitāte un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas vai valsts institūcijas, aģentūras un komercsabiedrības nodrošina studentam prakses vietu un darbu uz trijiem gadiem).

104.Šī pielikuma 84.3.apakšpunktā minētā pasākuma nodrošināšanai Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar mācību un pētījumu saimniecību “Vecauce”. Līgumam pievieno Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā apstiprināto darba uzdevumu un izdevumu tāmi. Līgumā var paredzēt avansa maksājumu 50 % apmērā. 40 % no subsīdiju summas samaksā pēc Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā apstiprinātā starppārskata iesniegšanas (līdz 2005.gada 1.septembrim) Lauku atbalsta dienestā (apstiprināšanai Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā — līdz 2005.gada 15.augustam). Galīgo norēķinu veic pēc šādu dokumentu iesniegšanas un apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā (līdz 2005.gada 1.decembrim):

104.1.Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā apstiprināts noslēguma pārskats;

104.2.Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā apstiprināts darba pieņemšanas un nodošanas akts;

104.3.samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkums.

VII. Tehniskais atbalsts lauksaimniecības nozarē

105.Lēmumu par līdzekļu piešķiršanu tehniskajam atbalstam pieņem Zemkopības ministrijas izveidota komisija. Komisija izskata pieteiktos iesniegumus un priekšlikumus un izvērtē to nozīmību un atbilstību lauksaimniecības tehniskajam atbalstam.

106.Komisijai atbilstoši kompetencei ir šādi uzdevumi:

106.1.koordinēt subsīdiju piešķiršanu un pieņemt lēmumus, kas kļūst par pamatu subsīdiju izmaksai vai atteikumam;

106.2.sagatavot priekšlikumus par subsīdiju līdzekļu izlietojumu un izvērtēt pretendentu iesniegumus, kas saistīti ar lauksaimniecību;

106.3.izskatīt un novērtēt pašvaldību, kā arī citu juridisko personu iesniegtos priekšlikumus tehniskā atbalsta līdzekļu izmantošanā un izstrādāt ieteikumus to īstenošanai;

106.4.pieprasīt, apkopot un analizēt informāciju par pretendentam nepieciešamajām subsīdijām;

106.5.informēt sabiedrību un plašsaziņas līdzekļus par valsts tehniskā atbalsta subsīdiju līdzekļu izlietojumu.

107.Komisija pieņem lēmumu par katru iesniegumu atsevišķi.

108.Komisija izskata pretendentu iesniegumus, kuros norādīti visi pretendenta bankas rekvizīti, juridiskā adrese un faktiskā atrašanās vieta, tālruņa numurs.

109.Komisija prioritāri izskata tehniskā atbalsta subsīdiju piešķiršanu šādos gadījumos:

109.1.agroklimatisko apstākļu un nepārvaramas varas radīto zaudējumu daļējai kompensācijai;

109.2.lauksaimniecības ārkārtas atbalsta pasākumiem, kas nav ietverti citos atbalsta pasākumos;

109.3.neparedzētiem gadījumiem, kuri 2005.gadā var rasties, ieviešot Eiropas Savienības prasības un atbalstu.

110.Komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no visiem balsstiesīgajiem padomes locekļiem. Katram komisijas loceklim ir viena balss.

111.Komisija lēmumus pieņem, atklāti balsojot. Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

112.Komisijas sēdes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī, un tās tiek protokolētas.

113.Lauku atbalsta dienests izmaksā subsīdijas, pamatojoties uz komisijas pieņemto lēmumu.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.70

Atbalsts Latvijas un ārvalstu kopprojektiem

1.Subsīdijas ir paredzētas kā Latvijas valsts līdzfinansējuma daļa Latvijas un ārvalstu kopprojektiem, kuri ir nozīmīgi lauku, lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares attīstībai un saistīti ar Latvijas sekmīgu dalību Eiropas Savienībā.

2.Subsīdiju kopsumma ir 290000 latu.

3.Programmas īstenošanas periods ir 2005.gads.

4.Subsīdijas piešķir Latvijas un ārvalstu kopprojektu īstenošanai:

4.1.ja projektā iesaistītās puses rakstiski vienojušās par attiecīgā projekta īstenošanu;

4.2.ja to atbalstījusi Zemkopības minis­trijas Starptautisko projektu koordinācijas padome (turpmāk — padome).

5.Subsīdijas piešķir šādiem pasākumiem atbilstoši Latvijas un ārvalstu kopprojektiem:

5.1.projekta vadības nodrošināšanai;

5.2.semināru un starptautisku pasākumu organizēšanai;

5.3.informatīvu materiālu sagatavošanai un iespiešanai;

5.4.mācību braucieniem un pētījumiem;

5.5.normatīvo aktu prasību ieviešanai sais­tībā ar patoloģiskā materiāla iznīcināšanu.

6.Projektu izvērtēšanā ņem vērā šādus kritērijus (prioritārā kārtībā):

6.1.projekts nodrošina Zemkopības ministrijas starptautiskās finansiālās saistības, kuras ir apstiprinājusi Zemkopības ministrija un padome;

6.2.projekts nodrošina Eiropas Savienības normatīvo aktu ieviešanu;

6.3.projekta īstenošana veicina lauku, lauksaimniecības un zivsaimnie­cības ilgtspējīgu attīstību un sekmē Latvijas konkurētspēju Eiropas Savienībā;

6.4.projekta mērķu sasniegšana veicina ražošanas dažādošanu lauku rajonos, paaugstina lauku iedzīvotāju izglītības līmeni un rada jaunas darba vietas laukos;

6.5.projekts nodrošina lauksaimniecības un zivsaimniecības resursu izpēti, lai sekmētu ilgtspējīgu ražošanas attīstību un informācijas resursu apriti lauku rajonos;

6.6.projekts veicina Latvijas sadarbību ar Eiropas Savienības dalīb­valstīm un citām valstīm, lai sekmētu lauksaimniecības un zivsaimniecības ilgtspējīgu attīstību.

7.Pretendents Lauku atbalsta dienestā līdz 1.martam vai 1.jūnijam (ja nepieciešams, var organizēt trešo kārtu) iesniedz šādus dokumentus (2 eksem­plāros):

7.1.projekta iesniegumu (1.tabula);

7.2.par projektu atbildīgā Zemkopības ministrijas departamenta ieteikuma vēstuli;

7.3.izvērstu subsīdiju izlietojuma tāmi un izmaksu sadalījumu pa plānotajiem posmiem saskaņā ar šī pielikuma 13.1., 13.3. un 13.5.apakšpunktu;

7.4.sadarbības līgumu starp pretendentu un ārvalsts pārstāvi par projekta īstenošanu un tā apstiprinātu tulkojumu latviešu valodā;

7.5.dokumentāru ārvalsts partnera finansiālās līdzdalības apstiprinājumu attiecīgajā projektā, ja sadarbības līgumā nav norādītas projekta izmaksas, un tā apstiprinātu tulkojumu latviešu valodā;

7.6.pretendenta rakstisku apstiprinājumu par savu līdzekļu ieguldījumu projektā.

8.Lauku atbalsta dienests izskata projekta atbilstību šajā pielikumā noteiktajai projektu iesniegšanas kārtībai un iesniedz izvērtēšanai padomē. Ja pretendents nav iesniedzis visus šī pielikuma 7.punktā norādītos dokumentus vai ir iesniedzis šī pielikuma prasībām neatbilstošus dokumentus, vai nav ievērojis norādītos termiņus, Lauku atbalsta dienests attiecīgo projektu izvērtēšanai padomē neiesniedz un par to informē pretendentu.

9.Padome izvērtē iesniegtos projektu iesniegumus un pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu vai atteikumu un nosūta sēdes protokolu Lauku atbalsta dienestam.

10.Pretendents ne vēlāk kā mēneša laikā pēc protokola izraksta saņemšanas par finansējuma piešķiršanu iesniedz Lauku atbalsta dienestā visus dokumentus, kas nepieciešami, lai noslēgtu līgumu par subsīdiju saņemšanu.

11.Subsīdijas projektiem piešķir:

11.1.divās kārtās (ja nepieciešams, organizē trešo kārtu), izņemot PHARE projektus saskaņā ar šī pielikuma 7.punktā minētajiem termiņiem;

11.2.ne vairāk kā 30 % apmērā no projekta kopējām izmaksām, tai skaitā no iepriekšējos gados piešķirtā līdzfinansējuma apjoma, bet ne vairāk kā 30000 latu (bez PVN) kārtējā gadā, izņemot PHARE projektus. Pretendentiem, kas nav reģistrēti kā PVN maksātāji, un PHARE projektiem subsīdijas aprēķina un izmaksā ar PVN;

11.3.projektu īstenošanas laikā par tiem pasākumiem, kas tiek veikti kārtējā gadā.

12.Pretendentam projektā jāiegulda ne mazāk kā 10 % no kopējā Latvijas puses līdzfinansējuma.

13.Subsīdijas izmaksā šādā kārtībā:

13.1.avansā izmaksā ne vairāk kā 25 %, izņemot PHARE projektus;

13.2.nākamos maksājumus veic saskaņā ar projekta finansējuma tāmē paredzēto izmaksu sadalījumu pa posmiem pēc attiecīgā posma pārskata apstiprināšanas padomē;

13.3.gala norēķinu 25 % apmērā veic pēc projekta noslēguma ziņojuma apstiprināšanas padomē un pēc darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā;

13.4.saskaņā ar padomes lēmumu Lauku atbalsta dienests ar pretendentu var noslēgt papildu vienošanos, kurā paredz gala norēķinu veikt pirms projekta noslēguma ziņojuma apstiprināšanas padomē un darījumu un samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā, ņemot vērā iepriekš veikto maksājumu apjomu, bet nepārsniedzot 75 % no piešķirtā subsīdiju apjoma. Šajā gadījumā pretendents apliecina, ka līdz 2006.gada 1.februārim par līguma izpildi un izlietotajiem līdzekļiem iesniegs padomē noslēguma ziņojumu un Lauku atbalsta dienestā darījumu un samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkumu;

13.5.PHARE projektiem maksājumu veic 100% apmērā pēc projekta apstiprināšanas padomē.

14.Pretendents līdz katra ceturkšņa (izņemot IV ceturksni) trešā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu (2.tabula) divos eksemplāros par darbu izpildi iepriekšējā projekta posmā:

14.1.pretendents līdz 2005.gada 1.decembrim iesniedz projekta noslēguma ziņojumu (2.tabula), atsevišķi norādot katrā posmā veiktos darbus un finansējuma izlietojumu;

14.2.ja projektā paredzēti divi darbu izpildes posmi, pretendents iesniedz tikai noslēguma ziņojumu, atsevišķi norādot 1. un 2.posmā veiktos darbus un finansējuma izlietojumu;

14.3.pretendents līdz 2005.gada 1.decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā kopsavilkumu par darījumu un samaksu apliecinošiem dokumentiem.

15.Lauku atbalsta dienests izskata iesniegtos projekta posma pārskatus un nodod tos izvērtēšanai padomē.

16.Ja padome neapstiprina projekta noslēguma ziņojumu un pretendents nav iesniedzis Lauku atbalsta dienestā kopsavilkumu par darījumu un samaksu apliecinošiem dokumentiem, pretendents atmaksā saņemtās subsīdijas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Lauku atbalsta dienesta un pretendenta noslēgtajā līgumā.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.70

Atbalsts investīciju veicināšanai lauksaimniecībā

I. Vispārīgie jautājumi

1.Subsīdiju mērķis ir veicināt racionālas un efektīvas ražošanas attīstību, samazinot produkcijas ražošanas izmaksas un ieviešot modernas ražošanas tehnoloģijas, lai taupītu energoresursus.

2.Subsīdiju kopējā summa ir 2126000 latu.

3.Subsīdijas tiek piešķirtas šādiem pasākumiem:

Nr. p.k.	Pasākums	Summa (lati)
3.1.	atbalsts 2004.gada kredītprocentu daļējai dzēšanai	2026000
3.2.	atbalsts kredītprocentu garantiju nodrošināšanai	100000

II. Atbalsts 2004.gada kredītprocentu daļējai dzēšanai

4.Uz subsīdijām var pretendēt komersanti (arī zemnieku saimniecības vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības), kas saņēmuši kredītu vai līzingu:

4.1.jaunas lauksaimnieciskās ražošanas tehnikas un tehnoloģisko iekārtu iegādei;

4.2.jaunu un rekonstruējamu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecībai;

4.3.vaislas teļu un govju iegādei.

5.Subsīdijas izmaksā par 2004.gadā faktiski samaksāto kredīta vai līzinga procentu likmju daļēju dzēšanu četru procentu apmērā, bet ne vairāk kā kredītprocentu likmi.

6.Lai saņemtu subsīdijas, pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz 2005.gada 1.aprīlim iesniedz:

6.1.iesniegumu (tabula);

6.2.reģistrācijas apliecības kopiju;

6.3.kredītlīguma vai līzinga līguma kopiju, kurā norādītas kredītprocentu likmes;

6.4.kredītlīdzekļu vai līzinga līguma izlietojumu apliecinošo dokumentu kopijas–pirkuma vai uzņēmuma (būvniecības līgums) līgumus un ar tiem saistītās maksājumu dokumentu kopijas:

6.4.1.ja apliecinošie dokumenti iepriekš iesniegti Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, tie papildus nav jāiesniedz;

6.4.2.ja pirkums vai pakalpojums ir veikts bez rakstiska pirkuma līguma, iesniedzami maksājumu apliecinošie dokumenti;

6.5.grozītā kredītlīguma vai līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai līzinga līguma nosacījumi;

6.6.kredītiestādes vai līzinga devēja izziņu par 2004.gadā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem latos. Ja norādīta mainīgā procentu likme, norāda gada vidējo procentu likmi;

6.7.īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas vai pretendenta apliecinātu deklarāciju par būvju, tehnikas un tehnoloģisko iekārtu piederību pretendentam (pēc stāvokļa uz iesnieguma iesniegšanas dienu);

6.8.līdz iesnieguma iesniegšanas dienai sastādīta akta kopiju par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā atbilstoši normatīvo aktu par būvju pieņemšanu ekspluatācijā noteiktajām prasībām;

6.9.vaislas teļu un govju šķirnes dzīvnieka sertifikāta kopiju.

7.Ja kredīts vai līzings saņemts citu šajā pielikumā neparedzētu lauksaimniecības pasākumu ieviešanai, kredītprocentu likmes atmaksājamas proporcionāli lauksaimnieciskās ražošanas tehnikas, tehnoloģisko iekārtu vai būvju izmaksām, pamatojoties uz šī pielikuma 6.punktā minētajiem dokumentiem.

8.Lauksaimniecisko produktu ražošanas būve ir tāds būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta lauksaimnieciskā funkcija:

8.1.lauksaimniecības dzīvnieku ferma;

8.2.piena savākšanas būve;

8.3.zirgu stallis;

8.4.lopbarības sagatavošanas cehs;

8.5.novietne rupjās lopbarības uzglabāšanai;

8.6.graudu noliktava un graudu kalte;

8.7.tehnikas remontdarbnīca un tehnikas novietne;

8.8.dārzeņu, sēņu, augļu un ogu, sakņu un kartupeļu audzēšanas un uzglabāšanas būve un tās komplektācijas iekārtas;

8.9.putnu olu pirmapstrādes būve.

9.Lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas tehnika un tehnoloģiskās iekārtas ir:

9.1.augsnes apstrādes tehnika;

9.2.mēslošanas tehnika;

9.3.sēšanas un stādīšanas tehnika;

9.4.sējumu un stādījumu kopšanas un augu ķīmiskās aizsardzības tehnika;

9.5.speciālā linu ražošanas tehnika;

9.6.ražas novākšanas tehnika;

9.7.ražas pirmapstrādes un kaltēšanas tehnika;

9.8.slaukšanas un piena dzesēšanas iekārtas;

9.9.barības sagatavošanas un izdalīšanas iekārtas;

9.10.kūtsmēslu izvākšanas iekārtas;

9.11.fermu ventilācijas iekārtas;

9.12.kraušanas un transportēšanas tehnika (tai skaitā universālā);

9.13.pašizgāzēji, pašizgāzēju piekabes un piena pārvadājamās mašīnas ar cisternas tilpumu līdz 4000 litriem;

9.14.traktortehnika;

9.15.lauksaimniecības produktu eļļas spiedes.

10.Lauku atbalsta dienests izmaksā subsīdijas līdz 2005.gada 1.maijam, izņemot gadījumu, ja ēku paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2005.gada 1.decembrim.

11.Ja līdz 2005.gada 1.decembrim pretendents ir iesniedzis akta kopijas par būvju pieņemšanu ekspluatācijā un līdz 2005.gada 1.aprīlim ir pieteicis plānoto izmaksājamo subsīdiju summu, pretendents ir tiesīgs saņemt subsīdijas, bet ne vairāk kā līdz 2005.gada 1.aprīlim pieteikto plānoto izmaksājamo subsīdiju summu.

12.Vaislas dzīvnieku iegāde ir vaislas teļu un govju iegāde ganāmpulka atjaunošanai. Dzīvnieka izcelsmi apliecina šķirnes dzīvnieka sertifikāta kopija.

13.Pretendents deklarē, ka visa iesniegumā iekļautā tehnika (tehnoloģiskās iekārtas) un būves:

13.1.ir jaunas (iepriekš nav reģistrētas atbilstoši tehnikas un tehnoloģisko iekārtu reģistrācijas normatīvo aktu prasībām vai nav ekspluatētas (rekonstruētas));

13.2.atrodas pretendenta īpašumā. To apliecina ar traktortehnikas vai tās piekabes reģistrācijas apliecības kopiju (izņemot līzingu) vai zemesgrāmatu apliecības kopiju;

13.3.tiek izmantotas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai.

III. Atbalsts kredītprocentu garantiju nodrošināšanai

14.Pamatojoties uz noslēgto ilgtermiņa līgumu, saskaņā ar Lauksaimnie­cības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu un Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu kredītprocentu likmju starpības kompensāciju nodrošināšanai tiek piešķirts finansējums Latvijas Hipotēku un zemes bankai. Finansējums tiek piešķirts saskaņā ar noteikto kārtību, pamatojoties uz iesniegtajiem pārskatiem par programmas īstenošanu.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

7.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.70

Atbalsts lauku un lauksaimniecības biedrību un nodibinājumu, sabiedrisko organizāciju un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstībai

I. Vispārīgie jautājumi

1.Subsīdiju mērķis ir veicināt lauku uzņēmēju sadarbību un kooperāciju.

2.Subsīdijas 526000 latu apmērā tiek paredzētas šādiem pasākumiem:

2.1.lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu, kā arī sabiedrisko organizāciju atbalstam – 145000 latu;

2.2.lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu, kā arī sabiedrisko organizāciju savstarpējās sadarbības veicināšanai – 130000 latu;

2.3.kooperācijas attīstības atbalstam jaunajām un atzītajām lauk­saimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām–85000 latu;

2.4.kredītprocentu dzēšanai atzītajām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām – 140000 latu;

2.5.jauno augļu un dārzeņu ražotāju grupu sākotnējās atzīšanas veicināšanai – 26000 latu.

II. Atbalsts lauku un lauksaimnieku biedrībām, nodibinājumiem un sabiedriskajām organizācijām

3.Uz subsīdijām var pretendēt lauku un lauksaimnieku biedrības un nodibinājumi, kā arī sabiedriskās organizācijas, ja:

3.1.tās reģistrētas biedrību un nodibinājumu vai sabiedrisko organizāciju reģistrā;

3.2.tās darbojas vairāk nekā vienā reģionā;

3.3.to iesniegtie projekti atbilst vismaz vienam no šiem mērķiem:

3.3.1.veicināt lauku iedzīvotāju informētību un izglītošanu par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā;

3.3.2.aktivizēt ekonomikas dažādošanu laukos, lai paaugstinātu iedzīvotāju dzīves līmeni;

3.3.3.radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieciskajai ražošanai;

3.3.4.iesaistīt lauku iedzīvotājus lauksaimniecības un lauku politikas veidošanā.

4.Lauksaimnieku biedrībām un nodibinājumiem, kā arī sabiedriskajām organizācijām subsīdijas piešķir:

4.1.biroja tehnikas un aprīkojuma iegādei;

4.2.biroja un transporta izdevumu segšanai (izņemot transporta iegādi);

4.3.biroja telpu īres un remonta izdevumu segšanai;

4.4.izglītojošo pasākumu izdevumu segšanai (piemēram, konferences, semināri);

4.5.informatīvo materiālu un publikāciju sagatavošanai.

5.Lai saņemtu subsīdijas, pretendents līdz 2005.gada 1.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā:

5.1.iesniegumu (1.tabula);

5.2.reģistrācijas apliecības kopiju;

5.3.valdes lēmumu par projekta izdevumu tāmes apstiprināšanu;

5.4.projektu, kurā norāda:

5.4.1.projekta mērķi;

5.4.2.pasākumus projekta mērķa sasniegšanai;

5.4.3.sasniedzamos rezultātus;

5.4.4.projekta izdevumu tāmi.

6.Šī pielikuma 5.4.apakšpunktā minēto projektu, šī pielikuma 8.punktā paredzēto avansa maksājumu un 9.punktā minēto dalības maksu izvērtē Zemkopības ministrijas izveidota komisija.

7.Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar pretendentu.

8.Līgumā var paredzēt avansa maksājumus.

9.Biedrības, nodibinājumi un sabiedriskās organizācijas līdz 2005.gada 15.martam iesniedz Lauku atbalsta dienestā rakstisku iesniegumu dalības maksas segšanai starptautiskajās organizācijās atbilstoši nosūtītajiem rēķiniem.

10.Lauku atbalsta dienests pēc Zemkopības ministrijas komisijas lēmuma pārskaita dalības maksas starptautiskajām organizācijām.

III. Atbalsts lauku un lauksaimnieku biedrību, nodibinājumu un sabiedrisko organizāciju savstarpējās sadarbības veicināšanai

11.Subsīdiju mērķis ir iesaistīt lauku un lauksaimnieku organizācijas un lauku iedzīvotājus, lauksaimniecības produktu ražotājus un pārstrādātājus lē­mumu pieņemšanas procesā un nodrošināt informācijas apriti starp Zemkopības ministriju, citām valsts institūcijām, Eiropas Savienību un lauksaimniekiem.

12.Subsīdijas paredzētas:

12.1.Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei – 34000 latu;

12.2.Latvijas zemnieku pārstāvim Briselē – 36000 latu efektīvas turpmākās darbības nodrošināšanai;

12.3.rajonu lauksaimnieku centriem – 60000 latu.

13.Subsīdijas piešķir:

13.1.biroja tehnikas un aprīkojuma iegādei;

13.2.biroja un transporta izdevumu segšanai (izņemot transporta iegādi);

13.3.biroja telpu īres un remonta izdevumu segšanai;

13.4.izglītojošo pasākumu izdevumu segšanai;

13.5.organizācijas vadības nodrošināšanai, izņemot šī pielikuma 12.3.apakšpunktā minētās organizācijas;

13.6.informatīvo materiālu un publikāciju sagatavošanai.

14.Lai saņemtu subsīdijas, pretendents līdz 2005.gada 1.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā:

14.1.iesniegumu (1.tabula);

14.2.reģistrācijas apliecības kopiju;

14.3.2004.gada pārskatu;

14.4.valdes lēmumu par projekta izdevumu tāmes apstiprināšanu;

14.5.projektu, kurā norāda organizācijas:

14.5.1.projekta mērķus;

14.5.2.pasākumus projekta mērķu sasniegšanai;

14.5.3.sasniedzamos rezultātus;

14.5.4.projekta izdevumu tāmi.

15.Šī pielikuma 12.3.apakšpunktā minēto centru projektus un 17.punktā paredzēto avansa maksājumu izvērtē Zemkopības ministrijas izveidota komisija.

16.Lauku atbalsta dienests slēdz līgumus ar pretendentiem.

17.Līgumā var paredzēt avansa maksājumus.

IV. Atbalsts jaunajiem kooperatīviem kooperācijas attīstībai

18.Subsīdijas kā vienreizējo maksājumu 3000 latu apmērā piešķir jaunajām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām (turpmāk– kooperatīvs), ja:

18.1.kooperatīvs izveidots un reģistrēts atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likumam;

18.2.kooperatīvs veic vismaz vienu no šādām darbībām:

18.2.1.kooperatīva biedru saražotās produkcijas realizācija;

18.2.2.produkcijas sagatavošana realizācijai (piemēram, pirmapstrāde, fasēšana);

18.2.3.pakalpojumu sniegšana kooperatīva biedriem;

18.2.4.kooperatīva biedri ar tā starpniecību realizē tikai savā saimniecībā saražoto produkciju;

18.3.kooperatīvs nav lauksaimniecības produkcijas ražotājs, izņemot zemkopības un lopkopības produkcijas I pakāpes pārstrādātājus (lauksaimniecības produktu pirmās pakāpes pārstrāde – process, kurā maina zemkopības, lopkopības un zvejas produktu sākotnējo mehānisko struktūru un ķīmiskās īpašības un kura galaprodukts atbilst līguma par pievienošanos Eiropas Savienībai 1.pielikuma lauksaimniecības produktu sarakstam);

18.4.kooperatīvs reģistrēts Uzņēmumu reģistrā no 2004.gada 1.aprīļa līdz 2005.gada 1.aprīlim.

19.Subsīdijas tiek piešķirtas kooperatīva vadības nodrošināšanai:

19.1.darba samaksai;

19.2.biroja telpu īres, remonta un iekārtošanas izdevumu segšanai;

19.3.biroja tehnikas, programmatūras un aprīkojuma iegādei;

19.4.transporta un sakaru izdevumu segšanai (izņemot transporta iegādi).

20.Lai saņemtu subsīdijas, pretendents līdz 2005.gada 1.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

20.1.iesniegumu (2.tabula);

20.2.kooperatīva reģistrācijas apliecības kopiju;

20.3.kooperatīva biedru sarakstu, norādot katram kooperatīva biedram sniegto pakalpojumu apjomu;

20.4.kooperatīva valdē apstiprinātā projekta izdevumu tāmi;

20.5.2005.gada darbības plānu, kurā norādīta:

20.5.1.kooperatīva darbības vēsture;

20.5.2.pašreizējā situācija un darbība;

20.5.3.organizatoriskā struktūra;

20.5.4.plānotie pasākumi;

20.5.5.sasniedzamie rezultāti;

20.5.6.naudas plūsma;

20.5.7.darba līgumu kopijas.

21.Gala norēķins tiek veikts pēc pārskatu saņemšanas (iesniegšanas termiņš ir 2005.gada 1.decembris).

22.Kooperatīvi saņem subsīdijas šādā kārtībā:

22.1.50% no summas izmaksā pēc iesnieguma un projekta apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā;

22.2.gala norēķins 50% apmērā tiek veikts pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas un samaksu apliecinošo dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.

23.Ja jaunizveidotā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrī­ba saņēmusi atbalstu, bet saimniecisko darbību pirmajā gadā neuzsāk un otrajā vai trešajā gadā netiek atzīta, tās dibinātāji solidāri atmaksā subsīdiju summu Lauku atbalsta dienestā.

V. Atbalsts atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām

24.Uz subsīdijām var pretendēt atzītas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kuras nodarbojas tikai ar pakalpojumu sniegšanu (turpmāk – kooperatīvs), ja:

24.1.kooperatīvs izveidots un reģistrēts Uzņēmumu reģistrā atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likumam;

24.2.kooperatīvs sniedz pakalpojumus saviem biedriem ar kooperatīva starpniecību;

24.3.kooperatīvs nav lauksaimniecības produkcijas ražotājs, izņemot zemkopības un lopkopības produkcijas I pakāpes pārstrādātājus (lauksaimniecības produktu pirmās pakāpes pārstrāde – process, kurā maina zemkopības, lopkopības un zvejas produktu sākotnējo mehānisko struktūru un ķīmiskās īpašības un kura galaprodukts atbilst līguma par pievienošanos Eiropas Savienībai 1.pielikuma lauksaimniecības produktu sarakstam);

24.4.kooperatīvs 2004.gadā atzīts, pamatojoties uz 2003.gada saimnieciskās darbības rādītājiem, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvu atzīšanu.

25.Atbalstu aprēķina 5% apmērā no 2003.gadā kooperatīva biedriem sniegto pakalpojumu apjoma.

26.Subsīdijas tiek piešķirtas atzītu kooperatīvu attīstības veicināšanai.

27.Lai saņemtu subsīdijas, pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā:

27.1.iesniegumu (3.tabula);

27.2.kooperatīva reģistrācijas apliecības kopiju;

27.3.kooperatīva biedru sarakstu un sniegto pakalpojumu apjomu (3.a tabula);

27.4.2003.gada pārskata kopiju (ar Valsts ieņēmumu dienesta atzīmi par saņemšanu);

27.5.atzīšanas dokumentu;

27.6.apliecinājumu, ka iesniegumu parakstījusi atbildīgā persona, kurai ir paraksta tiesības.

VI. Atbalsts kredītprocentu dzēšanai atzītiem lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīviem

28.Uz subsīdijām var pretendēt atzīti lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi, kas saņēmuši kredītu apgrozāmo līdzekļu iegādei.

29.Subsīdijas saņem par 2005.gadā izmantoto kredītu.

30.Subsīdijas izmaksā kredīta procentu likmju daļējai dzēšanai 4% apmērā, bet ne vairāk kā kredītprocentu likme.

31.Pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

31.1.iesniegumu (4.tabula);

31.2.kredītlīguma kopiju;

31.3.kredītiestādes izziņu par 2005.gada maksājumu kredītprocentiem;

31.4.atzīšanu apliecinošu dokumentu.

32.Iesniegumus Lauku atbalsta dienestā iesniedz līdz 2005.gada 6.decembrim.

33.Pārskatus Lauku atbalsta dienestā iesniedz līdz 2005.gada 6.decembrim.

34.Maksājumus par decembri, kurus Lauku atbalsta dienests nav veicis, atbalsta saņēmējiem izmaksā nākamā gada janvārī.

VII. Atbalsts jauno augļu un dārzeņu audzētāju grupu sākotnējās atzīšanas un darbības veicināšanai

35.Subsīdijas tiek piešķirtas, lai veicinātu augļu un dārzeņu audzētāju grupu veidošanos un darbību.

36.Uz subsīdijām var pretendēt jebkura juridiskā persona, kas nodarbojas ar augļu un dārzeņu un/vai sēņu audzēšanu un kura līdz iesnieguma iesniegšanas dienai ir:

36.1.reģistrēta Uzņēmumu reģistrā (vismaz gadu pirms iesnieguma iesniegšanas);

36.2.apvienojusi vismaz 5 biedrus, kas nodarbojas ar augļu, dārzeņu un/vai sēņu audzēšanu;

36.3.realizējusi biedru ražoto augļu un dārzeņu un/vai sēņu produkciju, kuras vērtība 2004.gadā ir vismaz 33000 latu;

36.4.sākotnēji atzīta augļu un dārzeņu audzētāju grupa vai/ir izstrādājusi un iesniegusi Lauku atbalsta dienestā sākotnējās atzīšanas plānu ar pavad­dokumentiem.

37.Subsīdijas tiek piešķirtas kā vienreizējs maksājums, nepārsniedzot 3250 latu vienai juridiskajai personai.

38.Subsīdiju kopējā summa ir 26000 latu.

39.Subsīdijas tiek paredzētas šādu izmaksu segšanai par 2005.gadu:

39.1.administratīvā personāla darba atalgojumam, nepārsniedzot 30% no atbalstāmās summas;

39.2.jaunas datortehnikas un jaunas programmatūras iegādei;

39.3.atzīšanas plāna sastādīšanai;

39.4.konsultantu pakalpojumiem;

39.5.biroja telpu īrei, remontam, iekārtošanas izdevumiem;

39.6.transporta un sakaru izdevumiem (izņemot transporta iegādi);

39.7.kursu, semināru, informatīvo materiālu izdevumu segšanai.

40.Lai saņemtu subsīdijas, pretendents līdz 2005.gada 1.oktobrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā šādus dokumentus:

40.1.iesniegumu (5.tabula);

40.2.reģistrācijas apliecības kopiju;

40.3.ražotāju grupas biedru sarakstu;

40.4.kopsavilkumu par ražotāju grupas pārdotās produkcijas vērtību 2004.gadā;

40.5.statūtu un to grozījumu kopiju;

40.6.darījumus un maksājumus apliecinošo dokumentu kopijas.

41.Lauku atbalsta dienests subsīdijas izmaksā mēneša laikā pēc iesnieguma un visu pavaddokumentu saņemšanas.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

8.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.70

Atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai

I. Vispārīgie nosacījumi

1.Subsīdiju mērķis ir veicināt bioloģiskās lauksaimniecības preču pro­dukcijas ražošanu, pirmapstrādi, pārstrādi un realizāciju, lai nodrošinātu bioloģiskās lauksaimniecības produktu pieejamību tirgū.

2.Subsīdijas, kuru kopējais apjoms ir 235000latu, paredzētas šādiem pasākumiem:

Nr. p.k.	Pasākums	Summa (latos)
2.1.	atbalsts uzņēmumam, kas nodrošina bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu, pirmapstrādi, pārstrādi un realizāciju	195000
2.2.	sēklkopības attīstībai	10000
2.3.	kultūraugu šķirņu novērtēšana bioloģiskajā lauksaimniecībā	30000

II. Atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanai, pirmapstrādei, pārstrādei un realizācijai

3.Uz subsīdijām var pretendēt šādi komersanti (arī zemnieku saimniecības):

3.1.ja komersantam ir bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas institūcijas izsniegts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts;

3.2.ja 2004.gadā komersanta produkcija realizēta kā bioloģiskās lauksaimniecības produkcija;

3.3.ja komersanta vadītājam vai speciālistam ir lauksaimniecības izglītība vai profesionālas iemaņas.

4.Subsīdijas piešķir atbilstoši šādām prioritātēm:

Nr. p.k.	Prioritārās nozares	Ražošana	Pirm­apstrāde	Pārstrāde	Realizācija, t.sk. uzglabāšana
4.1.	Dārzeņkopība segtajās platībās	1*	3	4	2
4.2.	Dārzeņkopība atklātajās platībās	3	1	4	2
4.3.	Ogkopība	1	2	4	3
4.4.	Augļkopība	4	1	3	2
4.5.	Putnkopība	1	3	4	2
4.6.	Truškopība	1	3	4	2
4.7.	Tējas ražošana	2	1	4	3
4.8.	Biškopība	3	1	4	2
4.9.	Augkopība	4	1	3	2
4.10.	Gaļa un gaļas produktu ražošana (sākot ar kautuvi)	1	3	4	2
4.11.	Piena un piena produktu ražošana (izņemot piena ieguvi un pirmapstrādi fermā)	x	2	1	3
4.12.	Citas nozares	1	2	4	3

(*Skaitlis “1” nozīmē visaugstāko prioritāti)

5.Subsīdijas tiek piešķirtas ieguldījumiem pamatlīdzekļos 50% apmērā (bet ne vairāk kā 5000latu vienam projektam vienā prioritārā nozarē) šādu izdevumu segšanai:

5.1.ražošanas, pirmapstrādes, pārstrādes un realizācijas telpu (t.sk. uzgla­bāšanas telpu) iekārtošanai;

5.2.ražošanas, pārstrādes, pirmapstrādes un realizācijas iekārtu iegādei;

5.3.specializētā transporta aprīkošanai, specializētā transporta iegādei;

5.4.būvniecībai, renovācijai un rekonstrukcijai.

6.Lai saņemtu subsīdijas, pretendents līdz 2005.gada 1.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

6.1.iesniegumu atbalsta saņemšanai vienā vai vairākās šī pielikuma 4.punktā noteiktajās prioritārajās nozarēs (1.tabula);

6.2.deklarāciju par bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu un realizāciju 2004.gadā (2.tabula);

6.3.bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāta un tā pielikuma kopiju;

6.4.komersanta (arī zemnieku saimniecības) reģistrācijas apliecības kopiju;

6.5.projektu (3.tabula).

7.Šī pielikuma 6.punktā minētos dokumentus izvērtē Zemkopības minis­trijas komisija. Komisijas sastāvā ir Zemkopības ministrijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības un Lauku atbalsta dienesta pārstāvji. Zemkopības ministrijas komisija pieņem lēmumu par projekta atbalstīšanu.

8. Zemkopības ministrijas komisija, izvērtējot projektus, ņem vērā:

8.1. projekta atbilstību prioritātēm;

8.2. deklarācijā norādīto bioloģiski ražoto produktu realizācijas īpatsvaru, nodrošinot produkta apriti no ražotāja līdz gala patērētājam;

8.3.projekta atbilstību šajā pielikumā izvirzītajam mērķim un nosa­cījumiem.

9. Zemkopības ministrijas komisija projektus sakārto prioritārā secībā un atbalsta piešķirto līdzekļu apjomā, nesamazinot pretendenta pieprasīto summu.

10.Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde ar pretendentiem slēdz līgumus par subsīdiju saņemšanu. Līgumā iekļauj nosacījumu, ka pretendents turpinās projektā paredzētās darbības vēl piecus gadus. Ja pretendents pārtrauc projektā paredzētās darbības pirms līgumā noteiktā termiņa, pretendents atmaksā saņemtās subsīdijas.

11. Līgumā var paredzēt avansa maksājumus, bet ne vairāk kā 50 % no iedalītās summas.

12. Lai saņemtu gala norēķinu, pretendents līdz 2005.gada 1.novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

12.1.projekta noslēguma pārskatu;

12.2. ēku un būvju nodošanas un pieņemšanas aktu kopijas, ja veikta ēku un būvju renovācija, rekonstrukcija vai būvniecība;

12.3.Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtu uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas apliecības kopiju (saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu), ja komersants (arī zemnieku saimniecība) uzsācis pārtikas pirmap­strādi, pārstrādi vai realizāciju;

12.4.lauksaimniecības izglītību vai profesionālās iemaņas bioloģiskās lauksaimniecības jomā apliecinoša dokumenta kopiju;

12.5.darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkumu.

13.Gala norēķins tiek veikts pēc šī pielikuma 12.punktā minēto dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.

III. Atbalsts sēklkopības attīstībai

14. Subsīdijas var saņemt pretendents:

14.1.kuram ir bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijas izsniegts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts;

14.2.kurš realizē sēklas materiālu, kas izaudzēts atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības normatīvo aktu prasībām;

14.3.kuram ir Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegts sēklas sertifikāts.

15.Subsīdiju piešķir šādā apmērā:

Nr. p.k.	Sēklas materiāls	Subsīdiju summa (lati/t)
15.1.	par realizētu graudaugu, griķu, pākšaugu, rapša un ripša sēklas materiālu	50
15.2.	par realizētu kartupeļu sēklas materiālu	75
15.3.	par realizētu zālāju sēklas materiālu	150

16.Subsīdijas tiek izmaksātas divas reizes gadā saskaņā ar šī pielikuma 15.punktā noteikto apmēru un realizēto šķirnes sēklas apjomu, nepārsniedzot šim atbalstam kopumā paredzētos līdzekļus.

17.Lai saņemtu subsīdijas, pretendents līdz 2005.gada 1.jūlijam un 1.oktobrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

17.1. iesniegumu (4.tabula);

17.2. bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāta un pielikuma kopiju;

17.3. realizētās sēklas sertifikāta kopiju;

17.4. darījumu apliecinošu dokumentu kopijas.

18.Realizētās sēklas apjoms nedrīkst pārsniegt bioloģiskās lauk­saimniecības sertifikātā norādīto saražotās sēklas apjomu.

19.Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

IV. Atbalsts kultūraugu šķirņu novērtēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā

20.Subsīdijas laukaugiem, dārzeņiem, zemenēm, augļu kokiem un ogulājiem var saņemt pretendents, kurš ir šķirnes uzturētājs vai šķirnes pilnvarotais pārstāvis Latvijā.

21. Ja šķirne ir iekļauta audzēšanai ieteicamo šķirņu sarakstā, bet šķirnes uzturētāja vai šķirnes pārstāvja Latvijā nav, uz subsīdijām var pretendēt pētnieciskā iestāde, kas veic izmēģinājumus ar šo šķirni.

22.Tiek noteikts šāds subsīdiju apmērs šķirņu salīdzināšanas izmēģi­nājumiem šādām kultūraugu sugām:

Nr. p.k.	Kultūraugu suga	Šķirņu skaits	Summa par vienu šķirni (lati)	Kopā (lati)
22.1.	Laukaugi	50	255	12840
22.2.	Dārzeņi	15	370	5550
22.3.	Zemenes	16	100	1600
22.4.	Augļaugi un ogulāji	91	110	10010

23.Subsīdijas piešķir, ja šķirņu novērtēšanas izmēģinājums tiek veikts bioloģiski sertificētā platībā:

23.1. laukaugiem - pretendents slēdz līgumu ar Valsts augu aizsardzības dienestu par šķirņu salīdzināšanas izmēģinājumiem;

23.2.augļu kokiem un ogulājiem – šķirnes novērtē kompetenta pētniecības iestāde, slēdzot līgumu ar bioloģiski sertificētām saimniecībām;

23.3. dārzeņiem un zemenēm - šķirņu salīdzināšanas izmēģinājumus veic Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā.

24.Uz subsīdijām var pretendēt, ja pro­gramma īstenota laikposmā no līguma noslēgšanas dienas līdz 2005.gada 1.novembrim.

25.Lai saņemtu subsīdijas, pretendents līdz 2005.gada 15.martam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (5.tabula).

26.Iesniegumus izvērtē Zemkopības ministrijas komisija. Komisijas sastāvā ir Zemkopības ministrijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības un Lauku atbalsta dienesta pārstāvji. Zemkopības ministrijas komisija pieņem lēmumu par iesniegumu atbalstīšanu.

27. Zemkopības ministrijas komisija, izvērtējot iesniegumus, ņem vērā:

27.1. šī pielikuma 22.punktā noteikto kultūraugu sugu šķirņu skaitu;

27.2. šķirni raksturojošos rādītājus.

28.Lauku atbalsta dienests slēdz līgumus ar pretendentiem par subsīdiju saņemšanu. Līgumā iekļauj nosacījumu, ka pretendents turpinās šķirņu salīdzināšanas izmēģinājumus:

28.1.vēl vienu gadu - kultūrām, kas tiek audzētas produkcijas ieguvei vienu gadu;

28.2. vēl divus gadus - kultūrām, kas tiek audzētas produkcijas ieguvei divus un vairāk gadu.

29.Līgumā var paredzēt avansa maksājumus, bet ne vairāk kā 50% apmērā no iedalītās summas. Šo summu pretendents var saņemt pēc tam, kad ir noslēdzis līgumu ar Valsts augu aizsardzības dienestu, Pūres dārzkopības izmēģinājumu staciju vai Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu staciju par šķirņu salīdzināšanas izmēģinājumu veikšanu un līguma kopijas iesniedzis Lauku atbalsta dienestā (līgums par šķirņu salīdzināšanas izmēģinājumu nav nepieciešams, ja pretendents ir šī pielikuma 21.punktā minētā zinātniskā iestāde). Veicot ziemāju (laukaugu) šķirņu pārbaudi, var paredzēt darbu priekšapmaksu līdz 100 %. Pretendentiem, kuri nav PVN maksātāji, subsīdijas tiek aprēķinātas un izmaksātas kopā ar PVN.

30. Lai saņemtu gala norēķinu, pretendents līdz 2005.gada 1.novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkumu.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

9.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.70

Atbalsts tirgus veicināšanas pasākumiem

1. Subsīdijas 687750 latu apmērā (t.sk. PVN) maksā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtam (turpmāk – institūts) lauksaimniecības un pār­tikas preču tirgus veicināšanas programmas īstenošanai, ietverot šādus pasā­kumus:

1.1. kvalitāti apliecinošas preču zīmes uzraudzība un mārketinga pasā­kumu nodrošināšana, kā arī pārtikas produktu patēriņu veicinošu pasākumu nodrošināšana;

1.2. līdzdalība vietējās un starptautiskajās izstādēs;

1.3. līdzfinansējums mārketinga pasākumos eksporta tirgos;

1.4. reklāmas un mārketinga akcijas rudzu maizes popularizēšanai;

1.5. lauksaimniecības preču eksporta tirgus veicināšanas stratēģijas īste­nošana;

1.6. tirgus pētījumi;

1.7. starptautisko projektu izstrāde produktu tirgus veicināšanas un informēšanas pasākumiem.

2. Programmas pasākumus veic saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām.

3. Programmas īstenošanai nepieciešamos iepirkumus institūts veic saskaņā ar likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.

4. Programmas īstenošanas periods ir no 2005.gada 1.februāra līdz 2006.gada 1.februārim.

5. Lai saņemtu subsīdijas, institūts līdz 2005.gada 1.jūnijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā:

 

5.1. biedrības “Mārketinga padome” kopsapulcē apstiprinātu un ar Zem­kopības ministrijas izveidoto komisiju saskaņotu iesniegumu – pamatojumu, kurā precīzi norāda veicamos pasākumus atbilstoši šī pielikuma 1.punktam. Par šī pielikuma 1.7.apakšpunktu iesniedz produktu sarakstu, par kuriem tiks izstrādāti projekti;

5.2. biedrības “Mārketinga padome” kopsapulcē un Zemkopības ministrijas komisijā apstiprinātu izvērstu subsīdiju tāmi, norādot pasākumu un aktivitāšu izmaksas. Par programmas īstenošanas darbu izmaksām institūts iesniedz Zemkopības ministrijas komisijā apstiprinātu viena cilvēkmēneša izmaksu kalkulāciju atbilstoši programmas īstenošanā iesaistīto speciālistu kvalifikācijai, kā arī katra šī pielikuma 1.punktā minētā pasākuma īstenošanai nepieciešamo cilvēkmēnešu skaitu.

6. Subsīdijas maksā saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Lauku atbalsta dienestu un institūtu. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir izdevumu tāme.

7. Līgumā var paredzēt:

7.1. avansa maksājumu, nepārsniedzot 50 % no programmai piešķirto subsīdiju apmēra;

7.2. papildu maksājumu darbu turpināšanai pēc otrā starppārskata iesniegšanas un apstiprināšanas, nepārsniedzot 20 % no programmai piešķirto subsīdiju apmēra;

7.3. papildu maksājumu darbu turpināšanai pēc trešā starppārskata iesniegšanas un apstiprināšanas, nepārsniedzot 20 % no pro­grammai piešķirto subsīdiju apmēra.

8. Institūts informē interesentus (ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību):

8.1. par iespēju piedalīties vietējās un starptautiskajās izstādēs;

8.2. par iespēju saņemt līdzfinansējumu mārketinga pasākumu organi­zēšanai eksporta tirgos.

9. Institūts iesniedz Lauku atbalsta dienestā trīs biedrības “Mārketinga padome” kopsapulces apstiprinātus starppārskatus par kārtējo darbu izpildi. Pirmo starppārskatu iesniedz līdz 2005.gada 1.jūlijam, otro - līdz 2005.gada 1.oktobrim, trešo - līdz 2005.gada 15.novembrim. Starppārskatos norāda šī pielikuma 1.punktā minēto pasākumu izpildes gaitu (paveiktos darbus un to rezultātus), kā arī pievieno komandējumu pārskatus.

10. Institūts līdz 2006.gada 15.martam iesniedz Lauku atbalsta dienestā:

10.1. biedrības “Mārketinga padome” kopsapulces apstiprinātu noslē­guma pārskatu, kas sastāv no kopsavilkuma par līguma izpildi;

10.2. ne mazāk kā divu starptautisku projektu kopijas lauksaimniecības produktu tirgus veicināšanas un informēšanas jomā. Projektiem jābūt sagatavotiem iesniegšanai kompetentajās valstu institūcijās Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai;

10.3. biedrības “Mārketinga padome” kopsapulces apstiprinātu samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkumu par subsīdiju izlietošanu atbilstoši tāmei, kā arī pārskatu par šī pielikuma 1.punktā minēto pasākumu īstenošanai izmantoto cilvēkmēnešu skaitu;

10.4. darba pieņemšanas un nodošanas aktu.

11. Darba pieņemšanas un nodošanas aktu, starppārskatus un noslēguma pārskatu pirms iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā apstiprina Zemkopības ministrijas komisija.

12. Galīgo norēķinu veic pēc noslēguma pārskata, darba pieņemšanas un nodošanas akta, kā arī samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas un apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

10.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.70

Atbalsts lauksaimniecības nozaru riska samazināšanai

1. Subsīdiju mērķis ir samazināt ražošanas risku augkopībā un lopkopībā.

2. Subsīdiju kopsumma ir 506250 latu.

3. Subsīdijas piešķir apdrošināšanas prēmiju iegādes izdevumu segšanai par kultūr­augu un produktīvo mājlopu apdrošināšanu. Subsīdijas piešķir 50% apmērā atbilstoši noslēgtajiem līgumiem starp apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas ņēmējiem, bet ne vairāk kā 25 latus par vienu vienību (hektāra vai liellopu vienība), par kartupeļiem un dārzeņiem ne vairāk kā 50 latu, par augļu kokiem un ogulājiem ne vairāk kā 150 latu.

4. Šī pielikuma 3.punktā minēto apdrošināšanas prēmiju subsidēšanu var saņemt pretendents, kas veic Uzņēmumu reģistrā reģistrētu lauksaimniecisko darbību.

5. Apdrošināšanas sabiedrības atlīdzības apmērs par zaudējumiem, kādus faktiski cietis apdrošināšanas ņēmējs, ir līdzvērtīgs ieguldītajiem līdzekļiem apdrošināšanas iestāšanās brīdī, ja tas nav citādi atrunāts apdrošināšanas polisē.

6. Lai saņemtu subsīdijas, pretendents līdz 2005.gada 1.decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

6.1. iesniegumu (tabula);

6.2. reģistrācijas apliecības kopiju;

6.3. apdrošināšanas polises kopiju;

6.4. maksājumu uzdevumu vai citu dokumentu kopijas, kas apliecina apdrošināšanas prēmijas samaksu 50 % apmērā.

7. Apdrošināšanas sākuma un beigu termiņš tiek precizēts apdrošināšanas polisē.

8. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienesta reģionālajām lauksaim­niecības pārvaldēm neslēdz.

9. Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz šī pielikuma 6.punktā minētajiem dokumentiem, veic norēķinus ar apdrošināšanas sabiedrībām.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

11.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.70

Atbalsts Eiropas Savienības nosacījumu ieviešanai

I. Valsts pagaidu atbalsts cūkkopības nozarei

1.Valsts pagaidu atbalsts cūkkopības nozarei ir 107778 lati.

2.Subsīdijas tiek piešķirtas cūkgaļu ražojošās saimniecības īpašniekam kā vienreizējs maksājums - septiņi lati par katru sivēnmāti, kuras produktivitāte ir 20 un vairāk atšķirtu sivēnu gadā, ja:

2.1.saimniecība katru mēnesi sniedz datu centram informāciju par izmai­ņām ganāmpulkā;

2.2.saimniecība veic datorizētu ganāmpulka pārraudzību normatīvajos aktos par cūku pārraudzību noteiktajā kārtībā;

2.3.ganāmpulkā ir vismaz 10sivēnmātes, kuras ir vismaz vienreiz atnesušās.

3.Pretendents, piesakoties uz subsīdijām, līdz 2005.gada 5.martam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.tabula) pēc ganāmpulka stāvokļa uz 2005.gada 20.februāri.

II. Valsts pagaidu atbalsts aitkopības nozarei

5.Valsts pagaidu atbalsts aitkopības nozarei ir 56531 lats.

6.Subsīdijas tiek piešķirtas aitu audzēšanas saimniecības īpašniekam kā vienreizējs maksājums – seši lati par aitu māti, ja:

6.1.saimniecība katru mēnesi sniedz datu centram informāciju par izmaiņām ganāmpulkā;

6.2.ganāmpulkā ir ne mazāk kā 10aitu (pēc stāvokļa uz 2005.gada 1.janvāri).

7.Pretendents, piesakoties uz subsīdijām, līdz 2005.gada 15.jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (3.tabula) par aitām, kas vecākas par vienu gadu (pēc saimniecības stāvokļa uz 2005.gada 30.jūniju).

8.Datu centrs līdz 2005.gada 15.jūlijam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē un Latvijas Aitu audzētāju asociācijā iesniedz informāciju par izmaiņām ganāmpulkos (4.tabula).

4.tabula

Ganāmpulku saraksts, kuros aitu māšu skaits nav mazāks par 10 un par kuriem iesniegta informācija

Nr. p.k.	Pagasts	Fiziskās vai juridiskās personas nosaukums	Ganāmpulka reģistrācijas numurs	Aitu māšu skaits

Datu centrs

	Datums
(amats, vārds, uzvārds, paraksts)

Z.v.

III. Valsts pagaidu atbalsts sēklkopībai

9.Šķirnes sēklu audzētājs (turpmāk – sēklaudzētājs) ir tiesīgs saņemt atbalstu sēklkopības attīstībai atbilstoši tabulā norādītajām sugām un apmēriem.

Nr. p.k.	Suga	Maksājums (lati/100 kg)
9.1.	Šķiedras lini	4,81
9.2.	Kamolzāle	9,80
9.3.	Pļavas auzene	9,80
9.4.	Daudzziedu (t.sk. viengadīgā) airene	8,24
9.5.	Sarkanā auzene	9,79
9.6.	Ganību airene	9,80
9.7.	Hibrīdā airene	9,80
9.8.	Pļavas skarene	26,45
9.9.	Sējas lucerna (šķirnes)	46,51
9.10.	Bastarda āboliņš	46,51
9.11.	Sarkanais āboliņš	19,60
9.12.	Baltais āboliņš Trifolium repens L. var. giganteum	46,51
9.13.	Facēlija	19,69
9.14.	Galega	24,00
9.15.	Timotiņš	9,80

10.Sēklaudzētājs var pretendēt uz atbalstu, ja no 2004.gada 1.jūlija līdz 2005.gada 30.jūnijam tas realizējis pašaudzētas sertificētas sēklas.

11.Sēklaudzētājs, kas pretendē uz atbalstu, iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

11.1.iesniegumu - līdz 2005.gada 10.jūlijam (5.tabula);

11.2.sēklu sertifikāta kopiju;

11.3.preču pavadzīmes-rēķina kopiju (uzrādot oriģinālu) vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas stingrās uzskaites kvītis par paš­audzētām un realizētām šķirnes sēklām.

12.Šķirnes sēklu ražošanai piešķirtā valsts atbalsta summa 2005.gadā ir 57792lati.

IV. Valsts pagaidu atbalsts linkopībai

13.Subsīdijas piešķir linu audzētājiem 50latu apmērā par izaudzētu šķiedras linu stiebriņu tonnu, ja noslēgts šķiedras linu stiebriņu pirkšanas un pārdošanas līgums ar linu pirmapstrādes uzņēmumu (izņemot linu pirmapstrādes uzņēmumus, kuri pārstrādā pašaudzētus šķiedras linu stiebriņus, vai personas, kuras uzskata par apstrādātājiem).

14.Pretendents līdz 2005.gada 15.jūnijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

14.1.pirkšanas un pārdošanas līgumu (kopiju) par šķiedras linu stiebriņu piegādi linu pirmapstrādes uzņēmumam;

14.2.apstrādes saistības apliecinošu dokumentu par izaudzēto šķiedras linu stiebriņu pirmapstrādi (linu pirmapstrādes uzņēmumi, kuri pārstrādā pašaudzētus šķiedras linu stiebriņus);

14.3.apstrādes līgumu (kopiju) par šķiedras linu stiebriņu pirmapstrādi (personas, kuras uzskata par apstrādātājiem).

15.Pretendents līdz 2005.gada 1.decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu par šķiedras linu stiebriņiem un šādus dokumentus par šķiedras liniem:

15.1.preču pavadzīmes-rēķina kopiju par pārdotiem stiebriņiem;

15.2.nodošanas un pieņemšanas aktu. Aktu paraksta uzņēmuma vadītājs (linu pirmapstrādes uzņēmumi, kuri pārstrādā pašaudzētus šķiedras linu stiebriņus);

15.3.linu pirmapstrādātāja dokumentu, kas apliecina šķiedras linu stiebriņu saņemšanu pirmapstrādei (personas, kuras uzskata par apstrādātājiem).

16.Lauku atbalsta dienests veic pretendentu iesniegtās informācijas dokumentāro un administratīvo kontroli:

16.1.50 % no iesniegtajiem iesniegumiem kontrolē uz vietas;

16.2.sodus un sankcijas par neprecīzi sniegtu informāciju piemēro saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

17.Valsts pagaidu atbalsts linkopībai 2005.gadā ir 345524 lati.

V. Atbalsts piena produktu piegādei vispārējās izglītības iestādēs

18.2005.gadā paredzēti šādi programmas īstenošanas pasākumi:

18.1.atbalsts piena produktu piegādei 1.-4.klašu izglītojamiem - 400000 latu (t.sk. PVN);

18.2.atbalsts programmas informācijas un reklāmas pasākumiem - 70000 latu (t.sk. PVN).

19.Valsts atbalsts piena produktu piegādei 1.-4.klašu izglītojamiem tiek piešķirts saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu piena produktu piegādei izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs, tā administrēšanu un uzraudzību, kā arī saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Komisijas 2000.gada 11.decembra Regulā (EK) Nr.2707/2000, kurā izklāstīti noteikumi par Padomes Regulas (EK) Nr.1255/1999 piemērošanu attiecībā uz Kopienas atbalstu piena un dažu piena produktu piegādei izglītības iestāžu skolēniem.

20. Valsts atbalsts piena produktu piegādei 1.-4.klašu izglītojamiem tiek līdzfinansēts, sedzot piena cenas termiski apstrādātam pienam (ar 2% un 2,5% tauku saturu) iepakojumā, kas lielāks par 250ml, – vienai 200ml porcijai uz vienu izglītojamo dienā – 0,04 lati.

21. Valsts atbalstam var pieteikties pretendents, kurš apstiprināts Eiropas Savienības atbalstam atbilstoši šī pielikuma 19.punktā minēto normatīvo aktu prasībām.

22. Iesniegumu atbalsta saņemšanai par iepriekšējo mēnesi pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā mēneša desmitajam datumam.

23. Lauku atbalsta dienests pretendentam subsīdijas izmaksā divu mēnešu laikā pēc atbalsta pieprasījuma iesniegšanas.

24. Lēmumu par šī pielikuma 18.2.apakš­punktā minētā finansējuma piešķiršanu pieņem Zemkopības ministrijas izveidota komisija, un Lauku atbalsta dienests izmaksā subsīdijas, pamatojoties uz komisijas lēmumu.

VI. Valsts kvalitātes kategorijas piešķiršanas sistēmas izveidošana un tās uzraudzības nodrošināšana

25.Subsīdiju mērķis ir sviesta un siera valsts kvalitātes kategorijas piešķiršanas sistēmas izveidošana un tās uzraudzības nodrošināšana.

26.Subsīdijas tiek maksātas kooperatīvajai sabiedrībai “Latvijas Pien­saimnieku centrālā savienība” par valsts kvalitātes kategorijas atzinuma sniegšanas komisijas sekretariāta izveidošanu un tā funkciju izpildi, valsts kvalitātes kategorijas uzraudzības nodrošināšanu, datu bāzes uzturēšanu par saražotajiem valsts kvalitātes kategorijas produktiem, regulāru informācijas sagatavošanu, kā arī par pakalpojumiem (veiktajām analīzēm) atbilstoši normatīvo aktu prasībām par valsts kvalitātes kategoriju.

27.Valsts kvalitātes kategorijas sistēmas izveidošanai, uzraudzības un sekretariāta funkciju nodrošināšanai tiek piešķirti 62500 latu (t.sk. PVN):

27.1.komisijas sekretariāta izveidošanai un tā funkciju izpildes nodrošināšanai – 10000 latu;

27.2.valsts kvalitātes kategorijas uzraudzības nodrošināšanai, nepieciešamo produkta paraugu ņemšanai un to izmeklēšanas analīžu veikšanai, kā arī komisijas locekļu un ekspertu pakalpojumu samaksai – 27500 latu;

27.3.valsts kvalitātes kategorijas piešķiršanas nosacījumu un to uzraudzības sistēmas izveidošanai, piena un piena produktu kopējā tirgus organizācijas atbalsta programmu īstenošanas veicināšanai saskaņā ar valsts kvalitātes kategorijas sistēmu – 25000 latu.

28.Par veiktajiem darbiem kooperatīvā sabiedrība “Latvijas Pien­saimnieku centrālā savienība” iesniedz Lauku atbalsta dienestā:

28.1. ar Zemkopības ministriju saskaņotu tāmi;

28.2. katru mēnesi līdz desmitajam datumam iesniegumu (6.tabula) subsīdiju saņemšanai un darījumus un maksājumus apliecinošo dokumentu kopijas par iesniegumā minētajiem izpildītajiem darbiem.

29.Subsīdijas kooperatīvajai sabiedrībai “Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība” tiek maksātas katru mēnesi, pamatojoties uz iesniegumu un darījumus un maksājumus apliecinošiem dokumentiem par iesniegumā minētajiem izpildītajiem darbiem.

30.Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar kooperatīvo sabiedrību “Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība” par darbu izpildi.

VII. Latvijas līdzfinansējuma nodrošinājums Eiropas Savienības un valsts atbalstītiem informatīvajiem un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem

31.Līdzfinansējums valsts un Eiropas Savienības atbalstam informatīvajiem un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem Eiropas Savienības tirgū un to valstu tirgū, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, 2005.gadā ir 100000 latu.

32.Lēmumu par subsīdiju piešķiršanu pieņem zemkopības ministra izveidota vērtēšanas un atlases darba grupa.

33.Lauku atbalsta dienests subsīdijas izmaksā, pamatojoties uz vērtēšanas un atlases darba grupas lēmumu.

VIII. Atbalsts Latvijas biškopības nozares attīstības nacionālās programmas ieviešanai

34. Līdzfinansējums Latvijas biškopības nozares attīstības informatīvo pasākumu organizēšanai 2005.gadā ir 26400 latu.

35.Lēmumu par subsīdiju piešķiršanu pieņem Zemkopības ministrijas izveidota komisija.

36.Lauku atbalsta dienests subsīdijas izmaksā, pamatojoties uz Zemkopības ministrijas komisijas lēmumu.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

12.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.70

Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecībā

1.Subsīdiju mērķis ir uzlabot lauksaimniecības produktu kvalitāti, samazināt ražošanas izmaksas un pilnveidot ražošanu, lai daļēji segtu dabas katastrofā faktiski radītos zaudējumus lauksaimniecības produktu ražotājiem.

2.Subsīdiju kopsumma ir 5579426 lati, tai skaitā:

2.1.vētras radīto postījumu seku likvidēšanai – 3000000 latu;

2.2.ieguldījumiem lauksaimniecības nozarē– 2579426 lati.

3.Subsīdijas var saņemt pretendents, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, vai komersants (arī zemnieku un zvejnieku saimniecība un kooperatīvā sabiedrība), kas nodarbojas ar komerciālo zveju.

4.Subsīdijas tiek aprēķinātas 50% apmērā no šī pielikuma 5.punktā minētajiem pasākumiem izlietoto līdzekļu summas. Kopējais subsīdiju apjoms vienam pretendentam nedrīkst pārsniegt 30000 latu, kā arī zaudējumu kompensācija un apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt kopējo zaudējumu apmēru saimniecībā.

5.Subsīdijas tiek maksātas:

5.1.vētrā nopostīto lauksaimniecības būvju un ēku jumta seguma atjaunošanai, nepārsniedzot sešus latus par kvadrātmetru:

5.1.1.par jumta seguma materiālu iegādi;

5.1.2.par stikla un ilggadīgo plēvju iegādi siltumnīcu atjaunošanai;

5.2.ģeneratoru iegādei;

5.3.sadales iekārtu iegādei, lai pārslēgtu elektroenerģijas padevi;

5.4.par vētrā nodarītajiem postījumiem lauksaimniecības dzīvnieku saimniecībās (par bojā gājušiem un pazudušiem dzīvniekiem);

5.5.materiālu iegādei (izņemot šī pielikuma 5.1.1.apakšpunktā minētos materiālus jumta segumiem), lai atjaunotu vētrā nopostītās lauksaimniecības ražošanas būves un ēkas;

5.6.zvejas rīku, zvejas kuģu (laivu) un to inventāra iegādei;

5.7.materiālu iegādei, kas nepieciešami zvejas rīku, zvejas kuģu (laivu) un to inventāra atjaunošanai.

6.Lai saņemtu subsīdijas, pretendents līdz 2005.gada 1.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

6.1.iesniegumu (tabula);

6.2.aktu par postījumiem (postījumu apmērs - m, m², m³, gab., vienas vienības cena un kopējo postījumu novērtējums naudas izteiksmē), ko apstiprinājusi vietējā pašvaldība vai veterinārārsts, ja bojā gājuši dzīvnieki (šis nosacījums neattiecas uz šī pielikuma 5.2. un 5.3.apakšpunktu);

6.3.izziņu no Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas vai Latvijas Zvērkopju asociācijas, ja pretendents iesniedz iesniegumu par pazudušiem dzīvniekiem;

6.4.darījumu apliecinošo dokumentu kopijas.

7.Pretendentiem, kas šī pielikuma 6.punktā minētos dokumentus iesnieguši Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, tie atkārtoti nav jāiesniedz.

8.Lauku atbalsta dienests norēķinās ar pretendentu pēc samaksu un darījumus apliecinošo dokumentu (sākot ar 2005.gada 9.janvāri) saņemšanas. Saskaņā ar šī pielikuma 5.4.apakšpunktu subsīdijas tiek izmaksātas, pamatojoties uz šī pielikuma 6.2. un 6.3.apakš­punktā minētajiem dokumentiem.

Zemkopības ministrs M.Roze